Par valsts pabalstu pārdali 1940. gada rudenī

Jānis Riekstiņš, Latvijas Valsts arhīva vecākais referents, — “Latvijas Vēstnesim”

LPSR sociālās nodrošināšanas tautas komisāra A.Nuržas lūgums atcelt lēmumus par pabalstu izmaksām

Nobeigums. Sākums — “LV” Nr. 175, 11.12.2003.

 

9. Zavickis, Jānis – dzim. 1877.g., dzīv. Gramzdes pag.[asta] “Maurēnās”. Pabalsts tiek izmaksāts no 1939.g. 1.V kā bij.[ušajam] mācītājam, kam formālu iemeslu dēļ nav tiesību uz pensiju. Par mācītāju palicis, jo vērojis, ka ir ļaudis, kas musina mūsu tautu uz ļaunu un bezdievību. (No viņa lūguma bij.[ušajam] valsts prezidentam 1939.g. 3.II.

Pabalsta summa Ls 30 mēnesī.

10. Lācers, Eduards – dzim. 1860.g., dzīvo Rīgā, Elizabetes ielā 17–8. Pabalsts tiek izmaksāts no 1939.g. 1.IV kā bij.[ušajam] sabiedriskajam darbiniekam. Pēc uzdoto liec.[inieku] liecībām strādājis Valmieras bāriņu tiesā un pils.[ētas] valdē no 1896.g. līdz 1915.g. 1905.g. ārkārtējā domes sēdē nosodoši izteicies par Donas kazakiem. Otrā dienā viņu kā revoluc.[ionāru] ielika cietumā, bet ar labvēļu gādību atsvabināja. Ziedojis Valmieras pils.[ētas] slimn.[īcas] būvei un Zigfr.[īda] Meierovica braucien.[am] uz ārzemēm. 1918.g. no lielin.[iekiem] aizbēga uz Rīgu.

Pabalsts Ls 40 mēnesī.

11. Burčenko, Ilja – dzim. 1874.g., dzīv. Rīgā, Ganību dambī 3, dz. 36. Pabalsts tiek izm.[aksāts] no 1939.g. 1.IV, ievērojot viņa nopelnus Kr.Barona bibliotēkas saglabāšanā un atpakaļpārvešanā no Krievijas. Pēc Sab.[iedriskās] aizg.[ādības] dep–ta izziņas (raksts bij.[ušajā] valsts prezidenta adjutantam no 1939.g. 25.II) B.[určenko] dzīvo samērā labos apstākļos.

Pabalsts Ls 30 mēnesī.

12. Māliņš, Eline – dzim. 1873.g., dzīvo Rīgā, Lāčplēša ielā 62/66–36. Pabalsts tiek izmaksāts no 1939.g. 1.X kā ilggadīgai saimniecības un rokdarbu skolas Rīgā uzturētājai un vadītājai.

Lūg. [umu] dēļ pensijas ierosinājusi caur bij.[ušo] valsts prezidentu. Viņas skola tika slēgta 1926.g.

Pabalsts Ls 25, — mēnesī.

13. Taube Jūle — apm. 74g.v., dzīv. Valtaiķu pag. [asta] “Lāčos” (?). Pabalsts tiek izm.[aksāts] no 1939.g. 1.VII kā tautiskā laikmeta darbinieka Māteru Jura pusmāsai. Pēc Kazdaļas pag.[asta] valdes izziņas J.Taubes meita Made Lūsis ir spējīga apgādāt māti (raksts 1939.g. 14.VI).

Pabalsts Ls 20, — mēnesī.

14. Krievs Jānis — dzim. 1860.g., dzīv. Valmierā, Lūšu ielā 3. Pabalstu saņem no 1940.g. 1.VI sakarā ar viņa lūgumu bij.[ušajam] valsts prez.[identam]. No 1889.g. līdz 1917.g. strādājis kā apkalpotājs Valmieras policijas dienestā. No 1920.g. līdz 1939.g. strād.[ājis] uz Valmieras šaursliežu dzelzc.[eļa]. No dzelzceļa sabiedr.[ības] saņem pensiju Ls 25, — mēn.[esī]. Kā redzams no viņa lūg.[uma], 1905.g. bij.[ušajam] valsts prezidentam palīdzējis aiznest kādas grāmatas.

Pabalsts — Ls 25, — mēnesī.

15. Avots Amalija — dzim. 1865.g., dzīv. Limbažos, Cēsu ielā 17. Pabalstu saņem no 40.g. 1.III kā mirušā prāvesta K.Avota māsa un kā saimniecības vadītāja. Tai pieder īpašums ar ienākumiem Ls 500, — gadā.

Pabalsta suma Ls 30, — mēnesī.

16. Vindings Ķersta — dzim. 1868.g., dzīv. Rucavas pag.[asta] Paurupes ciemā, Māļu (?) mājās. Pabalstu saņem no 1940.g. 1.V sakarā ar viņas lūg.[umu] bij.[ušajam] valsts prezid.[entam]. Saņem arī pensiju Ls 15, — mēn.[esī] kā bij.[usī] ilggadīga Rucavas pasta — telegrāfa kantora priekšnieka atraitne.

Pabalsts Ls 35, — mēnesī.

17. Lagacers Lūcija — dzim. 1872.g., dzīv. Rīgā, Elizabetes ielā 19, dz. 5. Pabalstu saņem no 1937.g. 1.XI sakarā ar viņas lūg.[umu] bij. [ušajam] valsts prezid.[entam]. Ilggadīga franču valodas privātskolotāja, Francijas pavalstniece.

Pabalsts Ls 40, — mēnesī.

18. Kangiser Nalmanis — dzim. 1863.g., dzīvo Liepājā, Tiesas ielā 1. Pabalsts tiek izmaksāts saskaņā ar Ministru kabineta lēmumu no 1937.g. 1.IV saskaņā ar viņa lūgumu bijušam valsts prezidentam, ņemot vērā to, ka Bermonta uzbrukuma laikā Kangisers izrādīja sevišķu drošsirdību, piegādājot Latvijas karavīriem pārtiku, kā arī izvedis caur fronti ienaidnieku aizmugurē nokļuvušos latviešu partizānus. Palīdzējis jaunsaimniekiem, dāvinot tiem govis, zirgus, saimniecības uzsākšanai. (Tautas labkl.[ājības]) ministra raksts Ministru kabinetam.

Pabalsta suma pēdējā laikā Ls 35, — mēnesī.

19. Janulis Nikolajs — apm. 84g.v., dzīv. Liepājā, Vītola ielā 25-10. Pabalsts tiek izmaksāts no 1937.g. 1.X saskaņā ar Ministru kab.[ineta] lēmumu kā ilggadīgam dzelzceļniekam — amatniekam, kas dzelzceļu dienestā kalpojis nepārtraukti 35g. un dzīvo trūcīgos apstākļos. Pēc pens.[iju] lik[uma] Janulim bij.[ušajam] dienas algas amatniekam pienākas tikai vienreizējs pabalsts, kuru viņš jau saņēmis.

Pabalsta suma Ls 20, — mēnesī.

20. Grundmanis Andrejs — dzim. 1889.g., dzīv. Liepājā, Upmales ielā 7-8. Pabalsts tiek izmaksāts no 1937.g. 1.X saskaņā ar Ministru kab.[ineta] lēm.[umu], pamatojoties uz viņa dēla Kriša Grundmaņa lūgumu b.[ijušajam] valsts prezidentam. Grundmanis Andrejs ir naktssargs, zaudējis darbaspējas, sakarā ar Latvijas armijā, kara laikā, iegūto slimību. Viņa lūgums dēļ pensijas tika noraidīts.

Pabalsta suma Ls 30, — mēnesī.

21. Polis Margrieta — dzim. 1865.g., dzīv. Liepājā, Emilijas ielā 4, dz.2. Pabalsts tiek izmaksāts saskaņā ar Min.[istru] kab.[ineta] lēmumu no 1937.g. 1.IX kā ilggadīgai Liepājas drāšu fabrikas strādnieka K.Poļa atraitnei.

Pabalsta suma Ls 20, — mēnesī.

22. Lazdiņš Elizabete — dzim. 1880.g., dzīv. Rīgā, Sparģeļu ielā 5-25. Pabalsts tiek izmaksāts no 1938.g. 1.IV sakarā ar viņas lūgumu bij.[ušajam] valsts prezidentam. Kā bij.[usī] priv.[ātā] žēlsirdīgā māsa viņa nebauda tiesības uz pensiju.

Pabalsta suma Ls 30, — mēnesī.

23. Hercbergs Elizabete — dzim. 1872.g., dzīv. Liepājā, Kaiju ielā 32. Pabalsts tiek izmaksāts no 1938.g. 1.IV sakarā ar viņas lūgumu bij.[ušajam] valsts prezidentam. Bijusi ilggadīga mūzikas skolotāja, tagad slimības dēļ nevar strādāt.

Pabalsta suma Ls 25, — mēnesī

24. Odiņecs Emilija — apm. 77g.v., dzīvo Rēzeknē, Br.Skrindu ielā 21. Pabalsts tiek izmaksāts no 1938.g. 1.V. Nostrādājusi 15g. kā privātās sieviešu ģimnāzijas skolotāja. Pensiju nevar saņemt, jo tās saņemšanai tai nebija pietiekošs stundu skaits.

Pabalsta suma Ls 30, — mēnesī.

25. Balgalvis Anna — dzim. 1864.g., dzīvo Jelgavā, Virspavēlnieka ielā 14. Pabalsts tiek izmaksāts no 1938.g. 1.X. Bijusi ilggadīga koriste un aktrise, kā arī sabiedriska darbiniece Jelgavā. Uzturu pelnījusi kā šuvēja, un tamdēļ viņai nebija tiesības saņemt pensiju. Saņem arī no Jelgavas pils.[ētas] valdes attiecīgo nespējnieku pabalstu.

Pabalsts Ls 30, — mēnesī.

26. Ukuliņš Jānis — dzim. 1858.g., dzīv. Rīgā, Minsterejas ielā 6-7. Pabalsts tiek izmaksāts no 1939.g. 1.IV. Savā lūgumā valsts prez.[identam] ordeņa lietā viņš lūdzis piešķirt naudas balvu, jo kā ekspresis nokalpojis 61 gadu. Īsziņā noskaidrojies, ka dzīvo trūc.[īgos] apstākļos.

Pabalsts Ls 30, — mēnesī.

27. Roze Natalija — dzim. 1869.g., dzīv. Rīgā, Blaumaņa ielā 4-14. Pabalsts tiek izmaksāts no 1939.g. 1.IV kā ilggadīgai mājkalpotājai bij.[ušā] min.[istra] Mintera (Muntera? — J.R.) ģimenē.

Pabalsts Ls 30, — mēnesī.

28. Strautmanis Līze — dzim. 1863.g., dzīvo Džūkstes pag.[asta] “Vecajā skolā”. Pabalsts tiek izmaksāts no 1939.g. 1.VI kā latviešu tautas pasaku krājēja Lercha-Puškaiša atraitnei. Bez tam saņem arī pensiju Ls 65, 81 mēn.[esī] no 1937.g. kā skolotāja T.Tremaņa atraitne.

Pabalsts Ls 35, — mēnesī.

29. Ozols Marija — dzim. 1853.g., dzīvo Rīgā, Brīvības ielā 188-9. Pabalstu izmaksā no 1939.g. 1.IX uz Sab.[iedrisko] lietu ministrijas ierosinājuma pamata kā pirmo dziesmu svētku dalībniecei. Pēc nodarbošanās apkopēja, trūc.[īga].

30. Bērziņš Rūdolfs — 1881.g. dzīvo Rīgā, Stabu ielā 46/48-73. Pabalstu saņem no 1940.g. 1.V sakarā ar viņa lūg.[umu] bij.[ušajam] valsts prezid.[entam]. Saņem arī pensiju Ls 171, — mēnesī, kas, salīdzinot ar pārējo operdzied.[ātāju] pensijām, ir par mazu. Izdienā viņam netika ieskaitīti 111/2 gadi, kurus viņš kā 1905.g. revolūcijas

Dalībnieks bija spiests pavadīt emigrācijā.

Pabalsta summa Ls 100 – mēnesī.

II. Līdz jaunā sociālās nodrošināšanas likuma izsludināšanai lūdzu atļaut pabalstīt parastā sociālās nodrošināšanas kārtībā šādus Padomju Latvijas pilsoņus:

1. Kangisers, Nalmanis – dzim.1863.g.

2. Jaunulis, Nikolajs – dzim. 1889.g.

3. Grundmanis, Andrejs – apm. 84 g.v.

4. Polis, Margarieta – dzim. 1865.g.

5. Lazdiņš, Elizabete – dzim. 1880.g.

6. Hercbergs, Elizabete – dzim. 1872.g.

7. Odiņecs, Emilija – apm. 77 g.v.

8. Balgalvis, Anna – dzim. 1864.g.

9. Ukulins, Jānis – dzim. 1858.g.

10. Roze, Natalija – dzim. 1869.g.

11. Strautmanis, Līze – dzim. 1863.g.

12. Ozols, Marija – dzim. 1853.g.

13. Bērziņš, Rūdolfs – dzim. 1881.g.

Sociālās nodrošināšanas tautas komisārs A. Nurža

 

Sekretārs S. Jaunzems

 

Noraksts pareizs: sekretariāta darbvedis I.Kazuliņš

1940.g. 30.IX

LVA, 270.f., 1.apr., 4.l., 139., 140., 141., 142., 143.lp. Noraksts

* Saglabāts dokumenta autora rakstības stils

Atzīmes dokumentā:

 

P.s. Pieņemts TKP 263 lēmums 1940.g. 1.X

 

 

LPSR sociālās nodrošināšanas tautas komisāra A. Nuržas

lūgums atcelt valsts pabalstus dažiem māksliniekiem, rakstniekiem, zinātniekiem un viņu ģimenes locekļiem

Latvijas PSR Tautas Komisāru padomei

Ar starpresoru komisijas lēmumu dažiem māksliniekiem, rakstniekiem, zinātniekiem un viņu ģimenes locekļiem ir piešķirts no valsts līdzekļiem ikmēneša pabalsts.

I. Caurskatot šīs lietas, Sociālās nodrošināšanas tautas komisariāts atrod, ka šo pabalstu izmaksāšana pārtraucama ar š. g. 1. oktobri.

Ievērojot to, komisariāts lūdz Tautas Komisāru Padomi atcelt starpresoru komisijas lēmumus par šādām personām:

1. Dzelzkalns, Minna (Tirzmaliete) – dzim. 1876.g. 23.XI, dzīves vieta Lejasciemā, Skolas ielā 3a. Pabalstu saņem saskaņā ar starpresoru komisijas lēmumu no 1927.g. 6X Ls 100 mēnesī. Rakstniecībā darbojusies 28 gadus Latvijā. Mantas stāvoklis – māja, kura neko neienes. Zemes gabals, kas 1927.g. vēl skaitījās valsts fondā un kas ienesa kādus pūrus kartupeļu un sakņu. Citu peļņas avotu nav (saskaņā ar pag.[asta] valdes izdoto apliecību).

2. Balodis, Jūlijs (Rieteklis) – dzim. 1856.g. 2.II, dzīvo Valmieras pag.[astā] nespējnieku namā. Pabalstu saņem saskaņā ar starpresoru komisijas lēmumu no 1928.g. 21.XI Ls 80 mēnesī. Darbojies kādreiz rakstniecībā. Nekustamu īpašumu nav.

3. Neibergs, Lūcija – dzim. 1892.g. 6.XI, dzīvo Rīgā, Marijas ielā 117–50. Pabalstu saņem saskaņā ar starpresoru komisijas lēmumu no 1931.g. 12.III Ls 100 mēnesī. Darbojusies kā aktrise no 1913. gada. No 1931.g. kā darba nespējīga bijusi spiesta darbu pārtraukt (klāt divu ārstu apliecības). Nekustamu īpašumu nav. Īrē vienu istabu.

4. Veics, Zelma – dzim. 1882.g. 3.VIII, dzīves vieta Rīgā, Brīvības ielā 28/29. Pabalsts tiek izsniegts no 1922.g. 6.XI., “ievērojot viņas un viņas mirušā vīra nopelnus pie skatuves” saskaņā ar starpresoru komisijas lēmumu pabalsts tiek (izmaksāts) no 1925.g. 1.VII Ls 80 mēnesī. Pati darba nespējīga. Saskaņā ar izziņu no 1922.g. 11.XI materiālie apstākļi vidēji. Jāuztur 71.g. veca māte un audžu dēls. Ģimene pārtiek no dēla, Dailes teātra aktiera, peļņas.

5. Zeefelds, Marija – Vilhelma m. – dzimusi 1865.g. 10.XII Rīgā, dzīvo Rīgā, Brīvības ielā 28, dz.29. Saskaņā ar starpresoru komisijas lēmumu pabalsts tiek izsniegts no 1923.g. 1.IV. No 1925.g. 1.VI pabalsts paaugstināts Ls 80 mēnesī. Darbojusies arī kā šuvēja. Kā aktrise darbojusies 28 g. Zaudējusi 50% darba spējas. Nekustamu īpašumu nav.

6. Krastiņš, Pēteris – Jāņa d., dzim. 1882.g. Dzīvo Aleksandra Augstumu slimn.[īcā]. Saskaņā ar starpresoru komisijas lēmumu no 1922. g. 1.IV saņem pabalstu Ls 80 mēnesī. Augšminētais ir garā vājš slimn.[ieks]. Slimnieka tēvs ir mazturīgs un nav spējīgs ārstēšanas izdevumus segt. Pirms slimības nodarbojies kā zīm.[ēšanas] skolotājs.

7. Dāvids, Aleksandrs – darbojās kā žurnālists labā spārna avīzēs “Latvis”, “Brīvā Zeme”, “Vald.[īvbas] Vēstn.[esis]”. Arī kā Jelgavas apgabaltiesas kriminālnodaļas priekšsēdētājs. Atraitne Dāvids Mīle dzīvo Jelgavā Uzvaras ielā 21. Pabalsts piešķ.[irts] no 1923.g. 22.IX [Ls] 26 m[ēnesī], sākot ar 1925.g. 1.VI – 50 mēn.[esī]. Nekustamu īpašumu nav. Ir darba nespējīga.

8. Poruks, Jānis – rakstnieks. Pabalstu pēc 1929.g. 29. aprīļa starpresoru komisijas lēmuma Ls 100 mēn.[esī] saņem atraitne Poruks Erna, dzīvo Siguldā, Gaujas ielā N.1. Atraitne nomā Siguldas stacijas dzelzceļa bufeti. Siguldas Baltajā pilī viņai pieder 10 pansionāru istabas un viena izrīkojumu zāle. Poruks Erna ir zaudējusi 65% darba spējas. Viņa ir 65 g. v.

9. Bārda, Fricis – dzim. 1880.g. 25. janvārī. Atraitne Paulīne Bārda dzīvo Rīgā, Rūpniecības ielā N.19, dz.14. Saskaņā ar starpresoru komisijas lēmumu pabalstu saņem atraitne P. Bārda Ls 34 mēnesī no 1925.g.

7. novembra. No 1931.g. 17.VI pabalsts tika paaugstināts uz Ls 70 — mēnesī. Augšminētā P.Bārda uztur arī dēlu Z.Bārdu, kurš toreiz apmeklēja skolu. Uz laukiem atraitnei ir vasarnīciņa bez ienākumiem, ar 2 pūrvietām zemes, kuru vīrs rakstnieks atstājis kā mantojumu.

(e) 10. Brencēns, Eduards — dzim. 1885.g. 1. jūlijā. Bārenis Valdis Brencēns dzīvo Rīgā, Matīsa ielā 80. Ed. Brencēns pirms nāves bija gleznotājs. Darbojies Madonas vidusskolā kā skolotājs. Saskaņā ar starpresoru kom.[isijas] lēmumu pabalsts piešķirts Ls 80, — mēnesī no 1929.g. 2.VII. Īpašumu nav.

11. Amata, Bergs — ārsta Friča Berga atraitne, dzīvo Rīgā, Sv. Gara konv. Nr.11. dz.22. Dzimusi 1863.g. Saskaņā ar starpresoru komisijas lēmumu piešķirts pabalsts Ls 80, — mēnesī, sākot ar 1925.g. 6. jūliju. Pēc 1925.g. izdarītās uzziņas ir redzams, ka atraitne dzīvo trūcīgi.

12. Gruzevskis, Zenta — žurnālista Z.Gruzevska atraitne, dzīvo Rīgā, Kungu ielā 29-7. Dzimusi 1894.g.24.okt., bez tam uztur meitu, kura dzimusi 1918.g. un apmeklē skolu. Ž.Gruzevskis sācis strādāt kā žurnālists Jelgavas laikrakstos. 1910.g. sāka strādāt laikrakstā “Jaunākās Ziņas” red.[akcijā] kā ārzemju nodaļas vadītājs. Skaitās Latvijas rakstu (rakstnieku — J.R.) un žurnā[listu] arodbiedr.[ības] dibinātājs. Saskaņā ar starpresoru komisijas lēmumu 1930.g. 27. martā tika piešķirts pabalsts Ls 100, — mēnesī. Z.Gruzevskai pieder Neibādē vasarnīca, kas no kara laika izpostīta un līdz šim nav atjaunota.

13. Allunāns, Paula — brīvmākslinieka Nikolaja Allunāna atraitne, dzīvo Blaumaņa ielā 45. Pabalsts tika piešķirts 1921.g. 13.X. Ar starpresoru kom.[isijas] lēmumu tika paaugstināts 1923.g. 1.VII uz Ls 90, — mēnesī.

14. Bērziņš, Anna — mirušā mācītāja Ludviga Bērziņa atraitne, dzīvo Rīgā, Dzirnavu ielā 63, dz.9. Pabalstu saņem saskaņā ar starpresoru komisijas lēmumu no 1927.g. 9.IX. Pēdējā laikā no 1940.g. 1. jūlija līdz 30. septembrim saņēmusi Ls 180 — mēnesī.

II. Līdz jaunā sociālās nodrošināšanas likuma izsludināšanai lūdzu atļaut turpināt pabalstīt parastā sociālās nodrošināšanas kārtībā šādus Padomju Latvijas pilsoņus:

1. Dzelzskalns, Minna (Tirzmaliete), dzim. 1875.g. 23.XI.

2. Balodis, Jūlijs (Rieteklis), dzim. 1856.g. 1.II.

3. Neibergs, Lūcija, dzim. 1892.g. 5.XI.

4. Zeefelds, Marija, dzim. 1865.g. 11.XII.

5. Krastiņš, Pēteris, dzim. 1882.g.

6. Brencēns, Valdis, dzim. 1924.g. 23.IX.

7. Alunāns, Paula.

Sociālās nodrošināšanas tautas komisārs A. Nurža

 

Sekretārs S. Jaunzems

 

Noraksts pareizs: sekretariāta darbvedis I.Kazuliņš

1940.g. 30.IX

LVA, 270.f., 1.apr., 4.l., 144, 145, 146.lp. Noraksts

Atzīmes dokumentā:

 

Nav pieņemts.

Šajā laikā LPSR Sociālās nodrošināšanas tautas komisariāts sagatavoja un izdeva norādījumus “par amatiem, kuros dienesta laiks līdz Oktobra revolūcijai un pie kontrrevolucionārām valdībām nav ieskaitāms algota darba stāžā pensijas tiesības iegūšanai sociālās apdrošināšanas kārtībā”, bet 1940. gada 3. decembrī spēkā stājās “Noteikumi par personālām pensijām”. Tie noteica: “Tiesības uz personālo pensiju un vienreizējiem pabalstiem šo noteikumu kārtībā piešķiramas par izciliem nopelniem Republikas labā revolucionārās, militārās, arodnieciskās un sabiedriskās darbības un padomju celtniecības laukā, kā arī zinātnes, mākslas un tehnikas laukā.” Šo Noteikumu V sadaļa personālajiem pensionāriem piešķīra daudzus speciālus atvieglojumus un priekšrocības. Tā, piemēram, viņiem bija jāmaksā 50% dzīvokļu īres maksa, bet medicīniskā palīdzība bija “Bez maksas un ārpus kārtas...”.