Par Latvijas konkurētspēju Eiropā un pasaulē

Trešdien, 10.decembrī, Saeimā notika Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas, Latvijas nākotnes attīstības apakškomisijas, Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas un Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas kopīgā sēde “Latvijas konkurētspēja un inovācijas: stratēģiskie risinājumi konkurētspējai Eiropas Savienībā un globālajā ekonomikā”.

Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšsēdētājs Jānis Strazdiņš:

“Lai arī pēc neatkarības atjaunošanas Latvija divpadsmit gadu laikā pakāpeniski ir atguvusies no straujajām pārmaiņām tautsaimniecībā, centieni pēc ekonomikas un citu nozaru straujas attīstības un paaugstināta labklājības līmeņa ir nopietns izaicinājums valstij jau tuvākajā nākotnē.

Tāpēc Saeimā ir nodibināta Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas Latvijas nākotnes attīstības apakškomisija un 10.decembrī Saeimā notika Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas, Latvijas nākotnes attīstības apakškomisijas, Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas un Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas kopīgā sēde “Latvijas konkurētspēja un inovācijas: stratēģiskie risinājumi konkurētspējai Eiropas Savienībā un globālajā ekonomikā”.

Tikšanos atklāja Saeimas priekšsēdētāja Ingrīda Ūdre. Sēdē piedalījās arī Pasaules bankas Latvijas biroja vadītāja Ingūna Dobrāja, Pasaules bankas privātā sektora Attīstības departamenta vadošais speciālists A.Vatkins, Finanšu ministrijas valsts sekretāra vietnieks G.Freimanis, Latvijas Attīstības aģentūras eksporta nodaļas direktors V.Avotiņš un vairāki ievērojami Latvijas zinātnieki.

Pasaules bankas vadošais speciālists prezentēja pētījumu “21.gadsimta nacionālā inovāciju sistēma Latvijas 21.gadsimta ekonomikai”. Aplūkotajam jautājumam ir ļoti liela nozīme, jo, “tuvojoties savam mērķim — dalībai Eiropas Savienībā, Latvijas uzņēmumi spēs saglabāt ekonomiskās attīstības tempus un radīt labi atalgotas darbavietas tikai tad, ja kļūs konkurētspējīgi starptautiskā mērogā, iesaistīsies inovāciju procesā, uzkrās zināšanas un apgūs jaunas tehnoloģijas, kā arī iekaros augstas pievienotās vērtības nišu Eiropas un globālās darba dalīšanas jomā”.

Pētījums parāda, ka “Latvijas ekonomika nav īpaši konkurētspējīga; vēl lielākas bažas raisa pētījumos izdarītais secinājums, ka Latvijai nav bāzes un atbilstošu apstākļu, lai stabilizētos globālo konkurentu vidū, sasniegtu uzplaukumu un paaugstinātu dzīves līmeni. Pašreizējās zīmes nerunā par labu Latvijas nākotnes konkurētspējai un labklājībai, kas neuzlabosies, ja vien Latvijas biznesa, valdības, augstāko mācību iestāžu un zinātnisko biedrību vadošās amatpersonas neizstrādās un neīstenos skaidras un ļoti konkrētas valsts attīstības programmas nākotnē”.

Pētījums ir labs pamudinājums gan politiķiem, gan zinātniekiem, gan uzņēmējiem un valsts pārvaldes struktūrām valsts attīstības politikas veidošanā un tās īstenošanā. To savā turpmākajā darbā varēs izmantot arī Latvijas nākotnes attīstības apakškomisija, kura jau ir sākusi savu darbību un 11.decembrī savā sēdē ievēlēs apakškomisijas vadību.

Saeimas preses dienests