“Informācijas sabiedrībai jāsekmē dialogs starp dažādām kultūrām”

Valsts prezidente ANO Pasaules sammitā par informācijas sabiedrību

Vakar, 11.decembrī, Ženēvā ANO Pasaules sammita par informācijas sabiedrību ietvaros Latvijas Valsts prezidente Vaira Vīķe–Freiberga vadīja apaļā galda diskusiju “Dažādība kibertelpā”, bet sarunas moderators bija BBC ziņu programmas vadītājs Niks Govings Valsts prezidenta kancelejas foto

Valsts prezidente Vaira Vīķe–Freiberga vakar, 11. decembrī, Ženēvā ANO rīkotajā Pasaules sammitā par informācijas sabiedrību vadīja apaļā galda diskusiju “Dažādība kibertelpā”. Sarunas moderators bija BBC ziņu programmas vadītājs Niks Govings.

Atklājot diskusiju, prezidente aicināja klātesošos uz brīvu un radošu domu apmaiņu par uzdevumiem un iespējām, kuras šodien pasaulei piedāvā kibertelpa. Viņa izvirzīja trīs galvenos apspriežamos jautājumus, proti, kultūras un valodu dažādība, izteiksmes un masu mediju brīvība, kā arī ētika kibertelpā. Latvijas valsts vadītāja norādīja, ka pašreizējais uzdevums ir izmantot kibertelpas iespējas, kas nākamajām paaudzēm nodotu bagāto pasaules tautu daudzu gadsimtu un pat gadu tūkstošu kultūras un valodas mantojumu. V.Vīķe–Freiberga atzīmēja, ka kibertelpa patlaban tiek izmantota politisko tendenču veidošanai, kā arī komunikācijai starp dažādām sabiedrības daļām. Latvijas prezidente sacīja, ka viens no strīdīgākajiem jautājumiem ir ētikas principi kibertelpā. Viņa aicināja pasaules sabiedrību diskusijās līdztekus izteiksmes brīvībai panākt kādu vispārēju principu ievērošanu, par kuriem vairākums var vienoties, jo ir svarīgi, “cik plašas būs šo ētisko principu robežas kibertelpas pārvaldē”.

Diskusijās piedalījās valdību vadītāji, ministri, akadēmiskā un nevalstiskā sektora pārstāvji, biznesa un starptautisko organizāciju līderi no Lietuvas, Argentīnas, Pakistānas, Jaunzēlandes, Alžīrijas, Ēģiptes, Nepālas, Čīles, Marokas, Mauritānijas, Beninas, Austrijas, Čadas, Bulgārijas, Ugandas, Nikaragvas, Eiropas Padomes, ANO.

Valsts prezidenta preses dienests

Valsts prezidente Vaira Vīķe–Freiberga:

Valsts prezidentes Vairas Vīķes–Freibergas runa ANO Pasaules sammitā par informācijas sabiedrību Ženēvā 2003.gada 10.decembrī

Šveices Konfederācijas prezident!

ANO ģenerālsekretār! Ekselences!

Dāmas un kungi!

Latvija ir valsts, kas piecdesmit gadus bija izdzēsta no Eiropas kartes un atšķirta no ārpasaules, un es kā šīs valsts prezidente izsaku Latvijas pilnīgu atbalstu vispusīgai principu deklarācijai un rīcības plānam, lai izveidotu pasaules informācijas sabiedrību.

Desmitiem gadu ilgais totalitārais režīms, kas neļāva Latvijai attīstīties, vēl pastiprina manas valsts stingro pārliecību, ka jebkuras veiksmīgas informācijas sabiedrības pamatā jābūt tādām vispārējām cilvēktiesībām kā uzskatu un vārda brīvība. Tās pamatā jābūt brīvai informācijas apmaiņai, demokrātijai un tolerancei, vienlīdzībai un neiecietībai pret diskrimināciju, tiesiskumam un labai valsts pārvaldei.

Autoritārās un noslēgtās sabiedrībās informācija tiek turēta slepenībā kā vērtīga prece un tiek izpausta tikai dažiem privileģētajiem. Agrāk varas pamatā bija zemes īpašumtiesības un vēlāk kapitāla uzkrāšana, bet mūsdienās vara arvien vairāk ir atkarīga no informācijas pieejamības. Tie, kam šī informācija ir viegli un laikus pieejama, var izmantot to kā līdzekli materiālu un politisku priekšrocību iegūšanai. Šī iemesla dēļ informācijas sabiedrībām jābūt arī atklātām sabiedrībām, kur informācija netiek slēpta un ir pieejama visiem. Turklāt informācija rada pamatu, kas ir nepieciešams visracionālāko lēmumu pieņemšanai.

Dāmas un kungi!

Informācijas sabiedrības izveidošana nozīmē padarīt informācijas un komunikāciju tehnoloģijas daudz pieejamākas mūsu valstu iedzīvotājiem, kas prasīs lielas izmaksas.

Tas nozīmē, ka vajadzēs nodrošināt, lai sabiedrībai ir brīva pieeja datoriem un internetam bibliotēkās, skolās un citās vietās, vienlaikus arvien vairāk paplašinot tādu pakalpojumu sniegšanu kā e–pārvalde, e–veselības aizsardzība, e–kultūra un e–tirdzniecība.

Tā ir joma, kur tādas starptautiskās organizācijas kā ANO var sadarboties ar valstu valdībām un kur privātais sektors var papildināt valdības veikto darbu attīstības sekmēšanai. Šajā sakarā es vēlos paslavēt digitalizācijas attīstības iniciatīvu, ko izteica vairāki desmiti ietekmīgu daudznacionālu uzņēmumu vadītāju Pasaules ekonomikas ikgadējā forumā 2002. gadā. Es domāju, ka tas ir labs paraugs sabiedriskā un privātā sektora savstarpējai sadarbībai.

Tā kā informācijas sabiedrības sniegtos pakalpojumus pilnībā varēs izmantot tikai cilvēki, kas prot lietot datoru, ir nepieciešams samazināt esošās atšķirības digitalizācijā, kas pastāv vairākos līmeņos.

Šādas atšķirības pastāv attīstības un attīstīto valstu starpā, kā arī atsevišķās valstīs, reģionos un pat ģimenēs. Daudzi bērni atšķirībā no saviem vecākiem un vecvecākiem ir labi apguvuši prasmi lietot datoru. Novēršot digitalizācijas atšķirības, mēs varam palīdzēt tiem, kas ir atpalikuši, un dot viņiem iespēju pilnīgāk iesaistīties visās dzīves jomās. Tādējādi, palielinot iespējas sabiedrībai iegūt informāciju un izmantot datortehnoloģiju, vienlaikus par katras valsts prioritāti jākļūst izglītībai un mūža izglītības nodrošināšanai.

Vēl vienu atšķirību, kas kļūst arvien lielāka, izraisa tas, ka tiek sadalītas arvien efektīvākas tehnoloģijas, bet tajā pašā laikā tās ir arī daudz dārgākas. Tādējādi tie, kam ir vairāk resursu, lai iegādātos šīs tehnoloģijas, iegūst lielākas priekšrocības nekā tie, kas to nevar atļauties.

Tajā pašā laikā, tiecoties pēc informācijas sabiedrības attīstības, mums jāapzinās ar to saistītais risks un briesmas, piemēram, šāds risks var būt pārāk liela atkarība no izveidotajām tehnoloģijām un tām nepieciešamā enerģijas avota – elektrības.

Tehnoloģija ir līdzeklis, bet ne panaceja. Mēs nedrīkstam pieļaut, ka tehnoloģija samazina cilvēku spējas darboties apkārtējā pasaulē, pretējā gadījumā mēs nebūsim pavirzījušies uz priekšu, bet gan gājuši atpakaļ.

Dāmas un kungi!

Mums arī jāatceras, ka informācijas sabiedrība ir tikai pirmais solis uz zināšanu sabiedrību, kur informāciju iegūst un atbilstoši lieto, lai sekmētu pozitīvas pārmaiņas sabiedrībā un nepārtrauktu valsts ekonomikas attīstību.

Nobeigumā es nevaru neminēt, cik svarīga nozīme ir informācijas sabiedrībai mūsu planētas lielās valodu un kultūru daudzveidības saglabāšanā, kas ir viena no tās lielākajām vērtībām. Informācijas sabiedrībai jāsekmē dialogs un sadarbība starp dažādām pasaules kultūrām un valstīm, kam savukārt ir būtiska nozīme, lai nodrošinātu ilgtspējīgu globālu attīstību.

Ja mēs spēsim izmantot lielās iespējas, ko piedāvā informācijas un komunikāciju tehnoloģijas, un panākt, lai šīs tehnoloģijas kļūst pieejamas pēc iespējas lielākam cilvēku skaitam, mums būs daudz vieglāk sasniegt grandiozos mērķus, kas izvirzīti Tūkstošgades deklarācijā, tādus kā galējas nabadzības un bada izskaušana, slimību izplatīšanās ierobežošana, apkārtējās vides aizsardzība un daudz miermīlīgākas, taisnīgākas un labklājīgākas dzīves nodrošināšana visā pasaulē.

Esmu pārliecināta, ka vēl nepieredzēta biznesa pasaules un pilsoniskās sabiedrības pārstāvju iesaistīšanās šī sammita darbībā būs ieguvums visiem un ievērojami tuvinās mūs izvirzīto mērķu sasniegšanai.

“LV” (Gunta Štrauhmane) neoficiāls tulkojums no angļu valodas