“Šī ir ļoti ievērojama nedēļas nogale Eiropas Savienības un Latvijas vēsturē”

Ārlietu ministre savā preses konferencē pēc darba vizītes Briselē

Foto: Māris Kaparkalējs, “LV”

Šodien, 12. decembrī, Briselē izšķirošajās Starpvaldību konferences sarunās pulcējas Eiropas Savienības (ES) valstu un valdību vadītāji. Pēc Itālijas prezidentūras priekšlikuma paredzēts diskutēt par visiem atlikušajiem Eiropas Savienības konstitucionālā līguma jautājumiem. Starpvaldību konference Briselē ilgs divas dienas.

Vakar, 11. decembrī, ārlietu ministre Sandra Kalniete informēja žurnālistus par Latvijas pozīciju un kopējo situāciju pēc Eiropas Savienības (ES) Vispārējo lietu un ārējo attiecību padomes sēdes pirmdien Briselē, kur ārlietu ministri apsprieda šīsdienas sanāksmes darba kārtību.

“Šī ir ļoti ievērojama nedēļas nogale Eiropas Savienības un arī Latvijas vēsturē,” ārlietu ministre teica žurnālistiem. “Šajā nedēļas nogalē mēs, cerams, pabeigsim gandrīz divus gadus ilgušu procesu, un Eiropas pilsoņi iegūs jaunu konstitucionālā līguma tekstu, kuru būs jāratificē nacionālajiem parlamentiem. Ja šajās dienās mēs kas spējīgi vienoties, ir divas iespējas: vai nu vispār atteikties no šīs konstitūcijas un pārsvītrot divu gadu darbu, vai arī turpināt konsultācijas un sarunas Starpvaldību konferencē arī Īrijas prezidentūras laikā. Taču es vēlos apstiprināt, ka kopējā noskaņa ir vairāk optimistiska, jo atlicis atrisināt vien nedaudz jautājumu. Taču, kā zināms, beigām parasti paliek visgrūtākie jautājumi. “

Kā Latvijai visnozīmīgāko S. Kalniete nosauca jautājumu par Eiropas komisāru ar balsstiesībām katrai ES dalībvalstij. Arī šajā jautājumā vēl nav panākta galīgā vienošanās, taču Latvijai ir labas izredzes vienoties, jo mūsu valsts nostāju atbalsta vairāk nekā septiņpadsmit konferences dalībvalstis.

Ministre par “pilnīgi nepieņemamu mūsu nacionālās drošības interesēm” nosauca situāciju, kad drošības jomā veidotos vēl kāda struktūra, kas būtu paralēla NATO. Sandra Kalniete Briselē kādās ministru vakariņās ierosinājusi diskusiju par šo jautājumu, un panākts Latvijai kopumā pieņemams variants.

Kā zināms, Latvijas ārlietu ministre Starpvaldību konferences diskusijā Briselē pirmdien jau pauda gandarījumu, ka ES prezidentūra ņēmusi vērā Latvijas priekšlikumus par sadarbību Eiropas drošības un aizsardzības politikā (EDAP). Šie priekšlikumi paredz, ka strukturētā sadarbība aizsardzības jomā ir atvērta visām dalībvalstīm, kas tajā vēlas piedalīties. Lēmumi jāpieņem atklāti ES Padomē, un tajos skaidri formulēta NATO vadošā loma Eiropas drošībā. Ministre pirmdien Briselē arī uzsvēra, ka Starpvaldību konferencē vēl nepieciešams vienoties par priekšnoteikumiem, kad un kā strukturētā sadarbība var tikt sākta.

ES konstitucionālajā līgumā būtu jānosaka dalībvalstu skaita minimums šīs sadarbības sākšanai un jāvienojas par balsošanas procedūru, kā arī visām dalībvalstīm jādod tiesības lemt par EDAP ietvaros īstenojamajām militārajām un civilajām operācijām.

“Es uzskatu, ka tas ir liels panākums, jo vispirms jau ES militāro spēju attīstība ir pilnībā savietojama ar līdzīgiem uzdevumiem un procesiem NATO. Eiropas Savienības militārās spējas tiks izmantotas ES miera operācijām, bet NATO ziņā paliks kolektīvās aizsardzības garantijas valstīm, kas ir arī Ziemeļatlantijas savienības dalībnieces,” teica S. Kalniete.

Latvijai ļoti būtisks ir arī jautājums par parlamentārās pārstāvniecības sliekšņa paaugstināšanu Eiropas Parlamentā. “Pamazām diplomātiskā darba rezultātā esam sasnieguši visplašāko atbalstu, un ir cerības, ka pārstāvniecības slieksnis būs pieci deputāti,” teica S. Kalniete.

“Latvijas Vēstneša” jautājums: – Ar kādām profesionālajām īpašībām un pieredzi, jūsuprāt, jābūt apveltītam Eiropas komisāram no Latvijas?

S.Kalniete: – Komisāra izraudzīšanās visās ES dalībvalstīs ir premjerministra kompetencē. Ir tikai viena valsts, kurā lēmumu par komisāru pieņem prezidents, – Francija. Jo Francija ir prezidentāla republika. Bet es paskaidrošu, kā es redzu šī komisāra nozīmi turpmākajā Latvijas dalībā Eiropas Savienībā. Es uzskatu, ka Latvijas pirmais komisārs būs mūsu valsts vizītkarte, kas Latvijai iegūs nepieciešamo reputāciju, lai otrais komisārs varētu pretendēt jau uz ļoti nopietnu portfeli. Tas ir mans personīgais skatījums. Ar mani neviens par šo jautājumu oficiāli nav runājis, bet man ir gandarījums, ka esmu viena no kandidatūrām, kas tiek apspriesta publiski, jo es to uztveru kā sava līdzšinējā darba atzinīgu vērtējumu, un pateicos tiem, kas mani izvirza. Taču es vēlreiz atkārtoju: lēmumu pieņem premjerministrs. Ja man tas tiks piedāvāts, tad es arī lemšu, kā man atbildēt.

Jānis Ūdris, “LV” ārlietu redaktors