Ar integrētās robežvadības stratēģiju

Par Latvijas valsts robežas drošības koordinācijas padomes pirmo sēdi

Vakar, 11. decembrī, uz pirmo sēdi sanāca Latvijas valsts robežas drošības koordinācijas padome. Tās sastāvā ir ārlietu, finanšu, iekšlietu, zemkopības un satiksmes ministrs vai šo ministriju pārstāvji, Valsts ieņēmumu dienesta (VID), Valsts robežsardzes, VID Galvenās muitas pārvaldes, Valsts policijas, Drošības policijas, kā arī Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes vadītāji. Padome sanāca uz pirmo sēdi, lai spriestu par valdībā apstiprinātās Integrētās robežvadības stratēģijas 2004.–2008. gadam īstenošanu. Bija iecerēts runāt arī par daudzajām Latvijas un Krievijas robežas šķērsošanas problēmām.

Pēc padomes sēdes tās vadītājs Ministru prezidenta biedrs Ainārs Šlesers iepazīstināja ar sēdē pārrunāto. A.Šlesers uzsvēra, ka šī bija pirmā sēde, tādēļ tajā netika pieņemti nozīmīgi un radikāli lēmumi. Apzinoties, ka darāmā padomei ir daudz, tās locekļi nolēma tikties biežāk, nekā tas noteikts nolikumā – reizi trīs mēnešos. Nākamā sēde paredzēta jau 15. janvārī izbraukumā Terehovas robežpunktā, paskaidroja A.Šlesers. “Šim robežas šķērsošanas punktam ir jāpievērš īpaša uzmanība. Ir zināms, ka milzīgas automašīnu rindas un no tām visas izrietošās sadzīves problēmas Terehovā ir ikdienas parādība. Vēlamies ierasties tur, lai izvērtētu situāciju, konstatētu problēmas, par kurām nav runāts iepriekš, un pārrunātu to ar speciālistiem, kas diendienā tur strādā.” A. Šlesers stāstīja, ka ir bijis Terehovā un apskatījis atsevišķas neloģiski izbūvētas ierīces, secinot, cik nepietiekami organizēts bijis darbs robežbūvē.

Padomes locekļi ir pārliecināti – ja izdosies sakārtot šo robežšķērsošans punktu, pārējo vietu uzlabošana būs vairs tikai laika jautājums, jo problēmas visās vietās ir līdzīgas. Līdz izbraukuma sēdei iecerēts iepazīties ar paveikto drošības jomā uz valsts robežas un to, cik veiksmīgi ir kārtota personu un transporta rindu samazināšana, robežu šķērsojot.

Terehovas kā Latvijas–Krievijas robežpunkta sakārtošanu A. Šlesers par būtisku uzskata arī tāpēc, ka ir Latvijas–Krievijas starpvaldību komisijas vadītājs. Padomes sēdē panākta vienošanās par darba grupas izveidi, kas nodarbosies ar atvieglotiem noteikumiem Latvijas robežas šķērsošanā Šengenas līguma valstu pilsoņiem. Par panākto vienošanos Ministru prezidenta biedrs izteica īpašu atzinību, norādot uz nepieciešamību mobili risināt jautājumus, kas skar valsts ekonomiku. “Ja Japānas, Indijas vai Dienvidāfrikas pārstāvji, kuru valstīs nav Latvijas Republikas pārstāvniecības, vēlēsies ieceļot Latvijā, bet viņiem būs grūtības ar vīzas kārtošanu, mēs radīsim neērtības paši sev. Tādēļ ir jārada iespēja pilsoņiem, kam ir Šengenas līguma valstu vīza, Latvijas pārstāvniecībās Šengenas līguma valstīs uz šīs vīzas pamata saņemt ieceļošanas atļauju mūsu valstī. To ir vēlme īstenot līdz ar Latvijas pievienošanos Eiropas Savienībai no 2004. gada 1. maija,” paskaidroja A. Šlesers.

Viņš ir iecerējis nosūtīt iekšlietu ministram Mārim Gulbim vēstuli par Latvijai nevēlamo personu saraksta pārskatīšanu, svītrojot no tā Krievijas Valsts domē ievēlēto Liberāldemokrātiskās partijas vadītāju Vladimiru Žirinovski. “Tā ir Iekšlietu ministrijas kompetence, taču, domājot par Latvijas un Krievijas turpmākajām starpvaldību attiecībām, kā arī ņemot vērā, ka V. Žirinovskis ir Krievijā trešās lielākās partijas vadītājs, ir jādomā par stimuliem, kas varētu veicināt attiecību uzlabošanos. Mums ir jāskatās tālāk, ne tik daudz pagātnē, un jāprot novilkt svītru zem pagātnes aizvainojumiem un domstarpībām. Esmu pārliecināts, ka, ļaujot V. Žirinovskim iebraukt Latvijā, nekādas problēmas neradīsies. Pieļauju, ka turēt šo personu tā sauktajā melnajā sarakstā kādam bija izdevīgi,” sacīja Ministru prezidenta biedrs, piebilstot, ka šādu ierosinājumu pozitīvi atbalsta arī pārējie padomes locekļi.

Iekšlietu ministrs Māris Gulbis bija atturīgs šāda Aināra Šlesera priekšlikuma vērtēšanā. Ministrs paskaidroja, ka, saņemot, rakstiski noformētu, minēto lūgumu, Iekšlietu ministrija to nopietni izvērtēs.

Zaida Kalniņa, “LV” nozares redaktore