Par valdības apņemšanos ieviest eiro

Otrdien, 9. decembrī, valdība pieņēma protokollēmumu par Latvijas gatavošanos pilntiesīgai dalībai Ekonomikas un monetārajā savienībā. Latvijas Banka norāda, ka tas ir svarīgs solis ceļā uz vienotās valūtas – eiro – ieviešanu Latvijā.

Piesaiste SDR grozam izdevīga

Atbalstot valdības nostāju, pirmais solis ceļā uz eiro ieviešanu gaidāms jau 2005. gada 1. janvārī, kad latu plānots piesaistīt eiro līdzšinējā SDR valūtas groza vietā. Latvijas Banka jau vairākkārt atzīmējusi, ka aptaujātie uzņēmēji lielākoties atzīst, ka tiem izdevīgāka ir lata piesaiste eiro. Tiem uzņēmējiem, kuri savstarpējos norēķinos izmanto dolārus un citas valūtas, jau laikus jādomā, kā līdz minimumam samazināt riskus, kas iespējami valūtas kursu svārstības dēļ. Protams, jāatzīmē, ka uzņēmējiem, kas izmanto ASV dolārus un citas valūtas, savukārt būs patstāvīgi jādomā, kā līdz minimumam samazināt ar valūtu svārstībām saistītos riskus. Lata piesaiste eiro uzlabos arī nosacījumus ārējās tirdzniecības attīstībai, jo pašreizējās un topošās Eiropas Savienības dalībvalstis veido apmēram 80% no Latvijas ārējās tirdzniecības – gan eksporta, gan importa. Latvijas Banka atzīmē, ka piesaiste eiro ļaus sarukt arī riska prēmijai kredītu un citos darījumos un vienlaikus tuvinās latu zemākām procentu likmēm eirozonā. Latvijas Banka norāda, ka pēc lata piesaistes eiro 2005. gada 1. janvārī Latvijas Bankas monetārās politikas īstenošana kopumā paliks nemainīga.

Lai gan lats ir kalpojis godam, tomēr saskaņā ar referendumā atbalstīto pievienošanos Eiropas Savienībai iedzīvotāji reizē atbalstīja arī lata nomaiņu pret eiro. Tiesa gan, eiro kā likumīgs maksāšanas līdzeklis Latvijā, visticamāk, tiks ieviests pēc vairākiem gadiem – 2008. gada 1. janvārī.

Vai atbildīsim Māstrihtas kritērijiem

Reizē ar lata piesaisti eiro 2005. gada 1. janvārī plānota arī Latvijas pievienošanās tā sauktajam valūtas kursa II mehānismam, kas palīdz izvērtēt valsts gatavību pievienoties eirozonai. Lai pilnībā pievienotos eirozonai, valstij jāatbilst Māstrihtas līgumā noteiktajiem pieciem konverģences kritērijiem: valsts parāds nedrīkst pārsniegt 60% iekšzemes kopprodukta, inflācija nedrīkst pārsniegt triju ES dalībvalstu ar visaugstāko cenu stabilitāti vidējo inflācijas līmeni vairāk nekā par 1,5%; budžeta deficīts nedrīkst pārsniegt 3% no iekšzemes kopprodukta; valdības ilgtermiņa vērtspapīru procentu likmes nedrīkst pārsniegt vairāk nekā par 2% triju labāko ES dalībvalstu (pēc inflācijas rādītāja) vidējo līmeni, valstij divus gadus jāpiedalās Eiropas monetārajā sistēmā, un šajā laikā nacionālās valūtas maiņas kursa svārstība pret eiro nedrīkst pārsniegt 15%.

Pašlaik Latvija atbilst gandrīz visiem konverģences kritērijiem, tomēr iespējams, ka vēl šogad un nākamgad Latvijā varētu būt augstāka inflācija, nekā to pieļāvusi ES. Pēc lata piesaistes eiro valūtai divu gadu laikā ES institūcijas vērtēs, vai Latvija pilda minētos kritērijus. Taču tiek norādīts, ka augstajai inflācijai nevajadzētu kavēt eiro ieviešanu, jo Latvijai Māstrihtas kritērijiem jāatbilst tikai no 2005. gada. Atbalstītais protokollēmums paredz valdības apņemšanos ievērot Māstrihtas konverģences kritēriju izpildi arī attiecībā uz valdības kontrolējamo valsts budžeta deficīta apmēru, kas nedrīkst pārsniegt 3% no iekšzemes kopprodukta.

Sagaidāms, ka 2007. gada pirmajā pusē ES sniegs ziņojumu par Latvijas atbilstību konverģences kritērijiem un gatavību pievienoties eirozonai. Pozitīva ziņojuma gadījumā Latvijā 2008. gada 1. janvārī varēs sākt izmantot eiro kā likumīgu maksāšanas līdzekli skaidras naudas norēķinos. Latvijas Banka īpaši norāda, ka ikkatrs varēs apmainīt visus savus latus pret eiro, tādēļ satraukumam par iespējami zaudētu naudu nav pamata.

Ilze Sedliņa, “LV” korespondente