Par atbalsta pieaugumu lauksaimniecībai

Foto: Māris Kaparkalējs, “LV

Finanšu ministrs Valdis Dombrovskis:

Pirms referenduma stāstīja, ka zemnieki saņems 55% apmērā no ES maksājumu līmeņa fermeriem, bet tagad Latvijas valdība garantē tikai 25%. Tas, ko plāno Zemkopības ministrija, ir aptuveni par 30 miljoniem latu vairāk, nekā ir atvēlējusi Finanšu ministrija...

Pirmkārt, es gribētu pateikt, ka bažas, ka varētu nepietikt naudas tiešajiem maksājumiem vai līdzfinansējumam ES fondiem, ir nepamatotas. Es ceru, ka šīs bažas man ir izdevies kliedēt. Līdzfinansējums fondiem tiks nodrošināts. Budžetā ir nepieciešamais finansējums, lai sekmīgi uzsāktu struktūrfondu apguvi.

Gadījumā, ja fondus apgūsim straujāk, nekā paredzēts, būs budžeta grozījumi un piešķirsim papildu līdzekļus. Tā ir pilnīgi skaidra valdības nostāja, ka nepieciešamo līdzfinansējumu struktūrfondu apguvei mēs nodrošināsim. Tas ir mūsu pašu interesēs, jo, ieguldot vienu savu latu, no Eiropas mēs saņemsim vēl trīs latus klāt.

Par tiešajiem maksājumiem: ja Lauku atbalsta dienests ir gatavs administrēt tiešos maksājumus tā, lai tos pilnā apmērā varētu piešķirt 2004. gada laikā, mēs esam gatavi tam piešķirt finansējumu.

ES Latvijai piešķīra 22 miljonus “beznosacījumu naudas”, ko drīkst tērēt arī avansa maksājumiem zemniekiem.

Te mums tomēr vajag tiešu apstiprinājumu no Zemkopības ministrijas, ka, lūk, ir sarunu rezultāts, Eiropas Komisija piekrīt, ka mēs savus tiešos maksājumus maksājam pavasarī. Finanšu ministrijai problēmu nav. Ja ZM šo jautājumu atrisinās Eiropas Komisijā, mēs to atrisināsim finansiāli.

Tā “beznosacījumu nauda”, ko Latvijai iestāšanās sarunās piešķīra 22 miljonu eiro apmērā 2004. gadam, – vai ir kāds cits mērķis, ko no tās finansēt?

Šī nauda pamatā ir iedalīta struktūrfondu līdzfinansējumam, arī Kohēzijas fondam, arī virknei citu ar ES saistītu pasākumu.

Tiešajiem maksājumiem tā nav paredzēta?

Ar tiešajiem maksājumiem nav problēmu, tos mēs tāpat nodrošināsim pilnā apjomā.

Tomēr ir jāprecizē: ko jūs saprotat ar “pilnu apjomu”? Vai tie ir 25 procenti, ko sola ES kā garantētus maksājumus? Sarunās taču tika panākta vienošanās, ka vēl 15 procentus var paņemt no lauku atbalsta maksājumiem un vēl 15 no nacionālajām subsīdijām, kopumā nodrošinot 55 procentus. Par kuru apjomu runājat jūs?

Mums obligāti saskaņā ar iestāšanās līgumu ir jāmaksā 25 procenti. Pārējo daļu (iestāšanās līgumā tas bija ļoti skaidri pateikts) mums ir tikai tiesības maksāt.

Atbalsta apjoms lauksaimniecībai tik un tā palielināsies. Nacionālo subsīdiju programmā minētie trīs procenti no pamatbudžeta būtu aptuveni 32 miljoni latu. Tiešie maksājumi vien būs 43 miljoni, nemaz nerunājot par to, ka mums ir līdzfinansējums SAPARD programmai un virknei citu pasākumu. Tātad atbalsts lauksaimniecībai pēc iestāšanās ES, protams, pieaugs.

Vai ministrijai ir iespējas lauksaimniekiem maksāt vēl vairāk?

Finanšu ministrijas nostāja ir, ka šis ir valdības politisks lēmums, kas ir jāskata kontekstā ar dažādiem citiem budžeta pieteikumiem. Šis ir Zemkopības ministrijas prioritārais pasākums, kuram viņi vēlētos papildu līdzekļus, lai varētu maksāt tiešos maksājumus lielākā apmērā, bet no citām ministrijām, protams, ir daudz citu ļoti nepieciešamu pasākumu. Mēs izskatām visus pieprasījumus – gan no Veselības, gan no Izglītības ministrijas – un vērtējam, kam piešķirt naudu. Zemkopības ministrija, protams, lobē savu nozari, taču es kā finanšu ministrs nevaru atļauties lobēt tikai vienu nozari.

Ja šis jautājums tiktu skatīts no “nulles punkta”, varētu piekrist. Taču šobrīd tas nozīmē revidēt visus tos solījumus, kas tika izteikti lauksaimniekiem pirms referenduma. Otrkārt, tas nozīmē arī mūsu lauksaimnieku konkurētspējas samazināšanos salīdzinājumā ar citām kaimiņvalstīm, kas izmantos finansējuma iespējas pilnā apjomā.

Te es negribētu piekrist, ka mēs kaut ko revidējam. Vismaz es šeit neko nerevidēju. Iestāšanās līgumā bija precīzi noteikts, kas mums ir jāmaksā un ko mēs varam maksāt. Vismaz es nekur neesmu solījis, ka visu to, ko mums ir iespēja maksāt, mēs arī maksāsim. Mēs šo jautājumu izskatīsim valdībā un diskutēsim koalīcijā. Kāds būs sarunu rezultāts, to es pagaidām neuzņemos prognozēt.

Tā vienkārši runājot – tas, ko ZM vēlas panākt: nacionālo subsīdiju programmu mēs izmaksājam nacionālajās subsīdijās un tad vēl maksājam tiešos maksājumus 40 procentu apmērā. Tad būtu daudzkārtīgs atbalsta apjoma pieaugums, salīdzinot ar pašreizējo, taču arī 25 procenti būtu pieaugums. ZM, protams, prasa maksimumu.

Ja ZM pilnībā saņem to finansējumu, ko no tās prasa lauksaimnieki, ko tas nozīmē citām nozarēm? Trūkstošu līdzfinansējumu Eiropas fondiem?

Nē, līdzfinansējumu Eiropas fondiem mēs nodrošināsim jebkurā gadījumā. Tas nozīmētu nevis mazāk Eiropas naudas, bet mazāk naudas kā tādas – mazāk naudas medicīnai, mazāk naudas izglītībai un tā tālāk.

40 procenti tiešo maksājumu nāktu no ES naudas, tas nozīmē, ka tie nekādi nevar būt atņemti citām nozarēm.

Par šo mēs varam diskutēt. Ja mēs varam Eiropas naudu pārdalīt par labu tiešajiem maksājumiem uz citu pasākumu rēķina, man nav iebildumu. Taču, kā sadalīt šo finansējumu, ir pilnībā ZM kompetencē.

“LATVIJAS AVĪZE”; pēc U. Birģeļa un I. Bušmaņa intervijas “Ieguldot vienu latu, saņemsim trīs”