Ar konstruktīvu skatu mūsu valstu nākotnes attiecībās

Latvijā oficiālā vizītē uzturas Krievijas Federācijas Federālās sapulces Federācijas padomes Ārlietu komitejas priekšsēdētājs Mihails Margelovs un viņa vadītā delegācija

Foto: Māris Kaparkalējs, “LV” Vakar, 15.decembrī, Saeimas namā: Latvijas Saeimas priekšsēdētāja Ingrīda Ūdre kopā ar Krievijas Federācijas Federālās sapulces Federācijas padomes Ārlietu komitejas delegāciju; Krievijas Federācijas Federālās sapulces Federācijas padomes Ārlietu komitejas priekšsēdētājs Mihails Margelovs sarunā ar Latvijas Republikas Saeimas priekšsēdētāju Ingrīdu Ūdri un Saeimas Ārlietu komisijas priekšsēdētāju Inesi Vaideri

Tiekoties ar Saeimas priekšsēdētāju

Vakar, 15.decembrī, Saeimas priekšsēdētāja Ingrīda Ūdre tikās ar Krievijas Federācijas Federālās sapulces Federācijas padomes Ārlietu komitejas priekšsēdētāju Mihailu Margelovu un viņa vadīto delegāciju.

Saeimas priekšsēdētāja I.Ūdre pauda prieku par iespēju tikties ar Krievijas kolēģiem un pārrunāt turpmākās sadarbības aktivizēšanas iespējas. Viņa arī izteica cerību, ka pēc tikšanās abu valstu parlamentārie sakari kļūs stiprāki.

Runājot par Krievijas Valsts domes vēlēšanu rezultātiem, Krievijas Federācijas Federālās sapulces Federācijas padomes Ārlietu komitejas priekšsēdētājs uzsvēra, ka parlamenta apakšpalātas vēlēšanu rezultāti Krievijā nostiprinājuši ceļu uz komunisma neatgriezeniskumu, un raksturoja Krievijas Valsts domes sastāvu, akcentējot, ka sākusies “jauna politiska sezona” un turpmāk gaidāms nopietns darbs.

I.Ūdre un M.Margelovs arī pārrunāja ar Eiropas Savienību (ES) saistītus jautājumus, tostarp nacionālo parlamentu lomu paplašinātajā ES, radniecisko politisko partiju sadarbības padziļināšanas nozīmi un ES strukturālo fondu izmantošanas iespējas. I.Ūdre sacīja, ka šobrīd liela uzmanība tiek veltīta diskusijām par nacionālo parlamentu lomu ES un ļoti būtiski ir sabalansēt nacionālās valsts un ES intereses. Savukārt M.Margelovs interesējās, kā veidojas Saeimas un Eiropas Parlamenta radniecisko politisko partiju sadarbība, kā arī vēlējās uzzināt, kā Latvijai sokas ar ES strukturālo fondu izmantošanu. I.Ūdre uzsvēra, ka ļoti svarīgi ir pareizi izmantot šos līdzekļus un šobrīd Latvijā ir radīta viena no labākajām kontroles sistēmām Austrumeiropā, kas seko līdzi to racionālai apguvei. Viņa arī izteica Latvijas gatavību dalīties iegūtajā pieredzē.

Abas puses arī sprieda par jautājumiem, kas skar robežlīguma noslēgšanu un pārrobežu sadarbību. I.Ūdre un M.Margelovs bija vienisprātis, ka šie jautājumi abām valstīm ir svarīgi un aktivizējama sadarbība, lai tos veiksmīgi risinātu.

I.Ūdre un M.Margelovs atzina, ka ir iezīmējušies vairāki jautājumi, kuros iespējama pieredzes apmaiņa un sadarbības padziļināšana parlamentu līmenī.

Saeimas preses dienests

Tiekoties ar Saeimas Ārlietu komisijas vadītāju

Vakar, 15.decembrī, Saeimas Ārlietu komisijas priekšsēdētāja Inese Vaidere un komisijas deputāti tikās ar Krievijas Federācijas Federālās Sapulces Federācijas padomes Ārlietu komitejas priekšsēdētāju Mihailu Margelovu un viņa vadīto delegāciju.

Tikšanās laikā pārrunāti jautājumi, kas skar attiecību intensificēšanas iespējas starp abām valstīm.

Ārlietu komisijas priekšsēdētāja I.Vaidere pauda gandarījumu par Krievijas delegācijas vizīti mūsu valstī un izteica cerību, ka tieši abu valstu parlamentārieši varētu sākt dialogu, kas radītu pamatu konstruktīvu attiecību izveidei un nostiprināšanai. “Mums jāatzīst vēsturiskā realitāte un konstruktīvi jāskatās nākotnē,” norādīja I.Vaidere. Viņa arī ieskicēja interesējošo jautājumu loku – Krievijas Valsts domes vēlēšanu rezultātus, robežlīguma noslēgšanu un reģionālo sadarbību.

Arī Krievijas Federācijas Federālās sapulces Federācijas padomes Ārlietu komitejas priekšsēdētājs Mihails Margelovs piekrita, ka attiecības starp Latviju un Krieviju veidojamas uz pragmatiskiem pamatiem. Viņš uzsvēra nepieciešamību pārskatīt politisko pieeju dažādu jautājumu risināšanai, ņemot vērā faktu, ka “Krievija nostājusies uz komunisma neatgriezeniskuma ceļa”.

Abu komisiju pārstāvji runāja par jautājumiem, kas attiecas uz ārpolitikas īstenošanas mehānismu, iespējamās Krievijas kompensācijas par trešajām personām atņemtajiem īpašumiem, kā arī par NATO paplašināšanu un deklarāciju par totalitārisma režīma nosodīšanu.

Vairākus Latvijas puses deputātus interesēja M.Margelova skatījums uz naturalizācijas procesu. Federācijas padomes Ārlietu komitejas pārstāvis solīja konkrētu savu nostāju paust pēc Daugavpils apmeklējuma, kas plānota trešdien. “Tā man būs iespēja pašam savām acīm redzēt, kā cilvēki uztver pilsonības iegūšanas iespēju un kā viņi to izmanto,” sacīja M.Margelovs.

Tikšanās noslēgumā Saeimas Ārlietu komisijas priekšsēdētāja I.Vaidere izteica cerību, ka drīzumā varētu atjaunoties arī starpvaldību komisijas darbs, un M.Margelovs izteicās, ka neredz šķēršļus komisijas darba atsākšanai.

Saeimas preses dienests