Par investīciju piesaisti

Lai stimulētu ieguldīt investīcijas uzņēmumu veidošanā, cilvēku resursu attīstībā un infrastruktūras pilnveidošanā, Ekonomikas ministrija izstrādājusi “Pamatnostādnes valsts atbalsta politikai investīcijām”.

“Investīciju piesaistes mērķis ir uzņēmējdarbības konkurētspējas celšana. Līdz ar to valsts atbalsta politika šajā jomā noteikta tā, lai investīcijas prioritāri plūstu uzņēmumu modernizācijas un restrukturizācijas virzienā. Valsts atbalsts stimulēs investīcijas ieguldīt jaunu uzņēmumu veidošanā, cilvēkresursu attīstībā un infrastruktūras pilnveidošanā. Definējot investīciju pamatnostādnes, celsies ne vien uzņēmumu konkurētspēja, bet pieaugs arī investīciju apjoms – skaidri “spēles noteikumi” stimulē pašu procesu” – tā “Pamatnostādnes valsts atbalsta politikai investīcijām” komentē ekonomikas ministrs Juris Lujāns.

Pamatnostādnes ir ilgtermiņa plānošanas dokuments desmit gadiem, kurā ietverti valsts atbalsta politikas pamatprincipi, mērķi un prioritātes investīciju stimulēšanai. Dokumenta mērķis ir definēt valsts atbalsta politiku investīciju jomā. Valdības atbalsts investīciju jomā ir orientēts uz zināšanu ietilpīgu tehnoloģiju un inovāciju veicināšanu tautsaimniecībā, neizceļot konkrētas tautsaimniecības nozares.

Investīciju atbalsta politikas mērķis ir tautsaimniecības konkurētspējas paaugstināšana, stimulējot investīcijas, īpaši sektoros ar augstu zināšanu ietilpību un eksporta potenciālu. Pamatnostādnēs ir definēti valsts atbalsta politikas principi, virzieni un noteikti galvenie atbalsta instrumenti. Pamatnostādnēs valsts atbalsta politikai investīcijām galvenokārt aplūkoti tie darbības virzieni (nemateriālie ieguldījumi – patenti, licences, preču zīmes, pētniecība, projektēšana, programmēšana u.tml.; ieguldījumi pamatlīdzekļos – tehnoloģiskās iekārtas, aprīkojums, saimnieciskās būves, infrastruktūras objekti u.tml.) privāto investīciju veicināšanai, kuros iespējams tiešs valsts atbalsts uzņēmumiem, saistībā ar konkrētiem investīciju apjomiem un mērķiem atbilstoši Komercdarbības atbalsta kontroles likumam.

Pamatnostādnēs secināts, ka zināšanās balstīta ekonomika dod lielākus ienākumus, garantē augstākus dzīves standartus, bet tā arī prasa ilgtermiņa ieguldījumus modernajās tehnoloģijās, cilvēkkapitālā, izglītībā un zinātniskajā pētniecībā. Tikai pieaugot investīcijām un izdevumiem minētajās jomās, tautsaimniecība kļūs konkurētspējīgāka un būs pamats augstākam iedzīvotāju dzīves līmenim.

Pamatnostādnēs paredzēti šādi galvenie valsts atbalsta instrumenti: tiešais valsts atbalsts uzņēmējiem (nodokļu atlaides, izmaksu kompensācija saistībā ar ES struktūrfondu izmantošanu, kredītu pieejamības nodrošināšana uz atvieglotiem nosacījumiem) un netiešais jeb institucionālais atbalsts, t.i., valsts pakalpojumi uzņēmējdarbībai. Piedāvāto rīcības virzienu īstenošanai nepieciešamais valsts un pašvaldību budžeta finansējums būs kā līdzfinansējums Attīstības plānā iekļauto pasākumu un aktivitāšu īstenošanai. Būs arī nepieciešami lielāki izdevumi valsts budžetā, pilnveidojot nodokļu atvieglojumu sistēmu, sasaistot to ar valdībā akceptētajiem zināšanās balstītas tautsaimniecības attīstības horizontālajiem mērķiem.

Investīcijas pamatlīdzekļos Latvijā laikā no 1996. līdz 2002. gadam vidēji gadā pieauga par 17,9%, un tie bija visstraujākie pieauguma tempi ES kandidātvalstu starpā. Investīciju īpatsvars iekšzemes kopproduktā (IKP) palielinājās no 18,3% 1996. gadā līdz 26,6% 2002. gadā. Lai gan pēdējos trijos gados investīciju pieauguma tempi nedaudz palēninājās, to līmenis tautsaimniecībā ir augsts.

Līdzšinējā investīciju atbalsta politika ir saistīta tikai ar nodokļu atlaidēm, kas noteiktas likumā “Par uzņēmumu ienākuma nodokli” un “Par nodokļu piemērošanu brīvostās un speciālajās ekonomiskajās zonās”.

Ekonomikas ministrijas Sabiedrisko attiecību nodaļa