Uzņēmumam “Latvijas karte” — jaunas iekārtas un iespējas

Par Aizsardzības ministrijas dāvinājumu

Latvijai 1991. gadā atgūstot neatkarību, krita slepenības plīvuri gan no mūsu gara mantām (piemēram, bibliotēku specfondiem), gan agrāk nepieejamām slēgtajām zonām, kas padomju laikā kalpoja tikai militāriem mērķiem. Pēc neatkarības atgūšanas arī uzņēmums “Latvijas karte” no militāra objekta kļuva par civilu, visiem iedzīvotājiem pieejamu. 1999. gadā pēc uzņēmuma reorganizācijas “Latvijas karti” iekļāva Valsts zemes dienesta sastāvā un sāka veidot vienotu kartogrāfisko sistēmu ar kartogrāfisku ražotni. Taču kartogrāfija jebkurā valstī ir cieši saistīta ar bruņotajiem spēkiem, un arī “Latvijas karte” kopš 2000. gada aktīvi sadarbojas ar Aizsardzības ministriju, jo Nacionālie bruņotie spēki ir viens no lielākajiem karšu pasūtītājiem. Aizsardzības ministrija jau 2000.gadā saskaņā ar valsts budžeta programmu “Valsts aizsardzība, drošība un integrācija NATO” ir aizsākusi ilgtermiņa sadarbību ar Valsts zemes dienestu. Īstenojot ar ģeodēzijas un kartogrāfijas nozari saistītos projektus, Nacionālie bruņotie spēki plāno izveidot pilnvērtīgu militārās ģeogrāfiskās informācijas atbalsta sistēmu. Valsts zemes dienestam sadarbojoties ar Aizsardzības ministriju, “Latvijas karte” ir tikusi pie vairākām mūsdienīgām ražošanas iekārtām, kas palīdzējušas sekmēt kartogrāfijas attīstību un pieejamību.

Vakar, 15. decembrī, klātesot aizsardzības ministram Ģirtam Valdim Kristovskim, Aizsardzības ministrijas NATO izpildsekretāram, ģenerālim Raimondam Graubem un Valsts zemes dienesta ģenerāldirektoram Guntim Grūbem, ekspluatācijā tika nodota par ministrijas budžeta līdzekļiem iegādātā iespiedmašīna “Heidelberg Speedmaster SM 102 -4”, kas kalpos ne tikai militāra rakstura izdevumu, bet arī civilu, tautsaimniecībai nepieciešamu karšu un grāmatu iespiešanai.

Ģ. V. Kristovskis uzrunā izteica pārliecību, ka, pateicoties veiksmīgajai Valsts zemes dienesta un Aizsardzības ministrijas sadarbībai, Latvijā tuvākajā laikā būs pieejams viss nepieciešamais kartogrāfiskais materiāls – kā militārām, tā civilām vajadzībām. Ministrija ļoti gaida iznākam kartes mērogā 1: 50 000 un 1: 150 000, jo to prasa arī NATO standarti. Un jaunās iespiedmašīnas jaudas ļaus nodrošināt, lai tās būtu pieejamas visiem karavīriem, kam tās nepieciešamas. Taču gan Ģ. V. Kristovskis, gan R. Graube uzsvēra, ka iespiedmašīna ir domāta ne tikai militārām vajadzībām, bet arī tam, lai kartes būtu pieejamas gan pašvaldībām, gan tautsaimniecības nozarēm. Pašlaik uzņēmuma iekārtu jaudas ļauj nodrukāt 13 000 loksnes stundā.

R. Graube atzina, ka “Latvijas karte” ir lielisks paraugs, kā mainījusies aizsardzības politika Latvijā: padomju gados tā bija izolēta, bet tagad uzsvars likts uz sadarbību ar civilo jomu un savstarpēju izpalīdzību.

“Latvijas kartes” tipogrāfiju izmanto arī apgāds “Jāņa sēta”, apgādi “Zvaigzne” un “Madris”, kā arī jau trešo gadu oficiālais laikraksts “Latvijas Vēstnesis”, kurš šā gada sākumā ar tipogrāfiju kā uzticamu un kvalitāti nodrošinošu partneri noslēdza sadarbības līgumu. Tieši “Latvijas kartes” tipogrāfijā paredzēts drukāt Eiropas Līguma pielikumus un protokolu.

Rūta Kesnere, “LV” informācijas redaktore