Par ES struktūrfondu apgūšanu

Vakar, 15. decembrī, notika Tautsaimniecības vienotās stratēģijas un attīstības padomes (TVSAP) sēde, kurā izskatīti jautājumi par instrukcijas projektu “ES struktūrfondu līdzfinansēto projektu plānošanas valsts budžetā un maksājumu veikšanas kārtība” un par nepieciešamajiem pasākumiem ES struktūrfondu līdzekļu efektīvai izmantošanai. Sēdē bija plaši pārstāvētas pašvaldības un uzņēmēju un nozaru organizācijas — piedalījās Latvijas Pašvaldību savienības, Tautsaimniecības padomes, Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības padomes, Ārvalstu investoru padomes, Latvijas Darba devēju konfederācijas, Brīvo arodbiedrību savienības, Latvijas Komercbanku asociācijas u.c. pārstāvji.

Viskarstākās debates izraisījās jautājumā par Finanšu ministrijas izstrādāto Ministru kabineta instrukcijas projektu par kārtību, kādā notiks Eiropas Savienības struktūrfondu līdzfinansēto projektu plānošana valsts budžetā un maksājumu veikšana. Jautājumā par budžeta līdzfinansējuma apjomu ES struktūrfondu līdzfinansēto projektu īstenošanai tā arī netika panākta vienošanās. Latvijas Pašvaldību savienība turpina aizstāvēt viedokli par 25% līdzfinansējumu no budžeta, Finanšu ministrija — par 10%. Abu pušu argumenti tiks izklāstīti Ministru kabinetam, un jautājums tiks izšķirts Ministru kabineta 16. decembra sēdē.

Sēdes gaitā apspriests arī jautājums par pašvaldību brīvu pieeju kapitāla tirgum, kas ļautu tām piesaistīt papildu līdzekļus ES struktūrfondu līdzfinansēto projektu realizēšanai. Tas ievērojami sekmētu gan ES struktūrfondu līdzekļu apgūšanu, gan pašvaldību projektu realizāciju. Sēdes dalībnieki vienojās par nepieciešamību rast līdzsvaru starp vēlmi turēties pie noteiktiem makroekonomiskiem rādītājiem (kā 2% valsts budžeta deficīts) un spēju apgūt iespējami lielāku ES struktūrfondu palīdzības daļu.

Jautājumā par nepieciešamajiem pasākumiem Eiropas Savienības struktūrfondu līdzekļu efektīvai izmantošanai apspriesta Vienotā programmdokumenta jeb Attīstības plāna apstiprināšanas gaita, kā arī īpaša uzmanība veltīta jautājumam par iepirkuma procedūrām. Iepirkumu uzraudzības biroja vadītājs Andrejs Tiknuss informēja klātesošos par Ministru kabineta rīkojuma izpildes gaitu — līdz 2004. gada 1. janvārim jāizstrādā standartdokumenti un to piemērošanas noteikumi iepirkumu procesa nodrošināšanai.

Kā uzsvēra sēdes dalībnieki un uzņēmēju organizāciju pārstāvji, Eiropas Savienības struktūrfondu sekmīgai apgūšanai, lai tiktu īstenots iespējami vairāk Latvijas mazo un vidējo komercsabiedrību (MVK) projektu, ir jārada iespējami vienkāršākas procedūras, kā arī jāsaskaņo jautājumi saistībā ar likuma “Par iepirkumu valsts un pašvaldību vajadzībām” piemērošanu iepirkumu veikšanai ES struktūrfondu vajadzībām. Ir jānodrošina iespēja veikt iepirkumu procedūru pirms projektu pieteikumu iesniegšanas atbildīgajās institūcijās, lai izvairītos no gadījumiem, kad neprecīza iepirkumu procedūra apturētu vai kavētu projekta realizāciju un sarežģītu projekta administrāciju atbildīgajai institūcijai.

Uzsvērts arī tas, ka ES dalībvalstīs noteikti ievērojami augstāki iepirkuma sliekšņi konkursa organizēšanai — 160 000 eiro, kamēr Latvijā tas ir attiecīgi 10 000 latu, kas negatīvi ietekmēs mūsu valsts uzņēmumu konkurētspēju.

TVSAP priekšsēdētājs, Ministru prezidenta biedrs A.Šlesers aicināja Iepirkumu uzraudzības biroju sadarbībā ar Finanšu ministriju rast risinājumu, uzsverot, ka mērķis nav radīt pašu procedūru, bet gan labvēlīgus apstākļus efektīvai un likumīgai ES struktūrfondu izmantošanai. “Ja procedūra būs gan ļoti laba un detalizēta, bet administratīvi pārāk sarežģīta, un tās dēļ tiks kavēta struktūrfondu līdzekļu apgūšana, uzskatu, ka šā uzdevuma mērķis nebūs sasniegts. Ir jāatrod līdzsvars starp nepieciešamību administratīvi regulēt iepirkumu un iespējami vienkāršākas procedūras izveidi, kas nekavētu struktūrfondu apgūšanu,” uzsvēra A.Šlesers.

Ministru prezidenta biedrs arī aicināja valdības kolēģus, veidojot nākamā gada budžetu, izvērtēt izmaksu pozīcijas nevis tikai ministriju griezumā, bet skatot kopumā investīcijas (izglītībā, ceļu un infrastruktūras sakārtošanā, uzņēmējdarbībā utt.) un izdevumus sociālajām vajadzībām.

Ministru prezidenta biedra birojs