Stenogramma

J.Straume

Sēdi vada Latvijas Republikas 7.Saeimas priekšsēdētājs Jānis Straume

Sēdes vadītājs. Godātie deputāti, lūdzu, ieņemiet vietas! 1940.gada 17.jūnijs un 1941.gada 14.jūnijs Latvijas valstij un Latvijas tautai ir smaga traģisma un dramatisma pilni datumi. Šodien veltīsim klusuma brīdi komunistiskā genocīda upuru piemiņai. (Klusuma brīdis). Paldies!

Izskatām iespējamās izmaiņas šīsdienas sēdes darba kārtībā. Pamatojoties uz Kārtības ruļļa 51.pantu, Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija lūdz izslēgt no šīs dienas sēdes darba kārtības likumprojektu "Grozījumi Ceļu satiksmes likumā" un iekļaut minēto likumprojektu 20.jūnija sēdes darba kārtībā. Vai ir iebildumi? Nav. Paldies!

Budžeta un finansu (nodokļu) komisija lūdz iekļaut sadaļā "Prezidija ziņojumi par saņemtajiem likumprojektiem" likumprojekta "Grozījumi likumā "Par akcīzes nodokli naftas produktiem"" nodošanu komisijām. Vai ir iebildumi? Nav. Paldies!

Tāpat Budžeta un finansu (nodokļu) komisija lūdz iekļaut sadaļā "Prezidija ziņojumi" likumprojekta "Krājaizdevu sabiedrību likums" nodošanu komisijām. Iebildumu nav.

Pieci deputāti lūdz iekļaut sadaļā "Prezidija ziņojumi" likumprojekta "Grozījumi likumā "Par muitas nodokli (tarifiem)" nodošanu komisijām. Deputāti neiebilst.

Saeimas Prezidijs ir saņēmis piecu Latvijas sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcijas deputātu jautājumu Ministru prezidentam Andrim Bērziņam. "Sabiedrībai nav skaidrības par Starptautiskā valūtas fonda prasībām un Eiropas Savienības direktīvām attiecībā uz valsts akciju sabiedrības "Latvenergo" privatizāciju, tādēļ lūdzam sniegt atbildi uz sekojošiem jautājumiem: "Vai Starptautiskais valūtas fonds ir izvirzījis prasību privatizēt valsts akciju sabiedrību "Latvenergo"? Ja jā, tad kādā dokumentā tas ir uzrādīts. Vai Eiropas Savienības direktīvas uzliek par pienākumu Eiropas Savienības asociētajām valstīm vai dalībvalstīm privatizēt valstu rīcībā esošos energouzņēmumus? Ja jā, tad lūdzu norādīt, kādā dokumentā konkrēti šie pienākumi norādīti." Jautājumu nododam Ministru prezidentam.

Izskatām Prezidija ziņojumus. Saeimas Prezidijs ierosina Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas iesniegto likumprojektu "Par kārtību, kādā pašvaldības sniedz palīdzību iedzīvotājiem dzīvokļu jautājumu risināšanā" nodot Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai, Sociālo un darba lietu komisijai un Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai un noteikt, ka Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija ir atbildīgā komisija. Iebildumu nav. Lūdzu ieslēgt mikrofonu deputātei Violai Lāzo.

V.Lāzo (LSDSP). Es aicinātu šo likumprojektu nodot arī Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt. Paldies!

Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Sprindžuka, Spurdziņa, Baloža, Stalidzānes, Sproģa un Počas iesniegto likumprojektu "Par ievedmuitas tarifiem un tarifu kvotām, kas piemērojamas Eiropas Kopienas izcelsmes lauksaimniecības precēm" nodot Budžeta un finansu (nodokļu) komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Pret vēlas runāt deputāts Leons Bojārs.

L.Bojārs (LSDSP). Cienījamais Prezidij! Cienījamie kolēģi! Cienījamie Latvijas zemnieki, Latvijas radioklausītāji! Man bija kauns kādreiz dzirdēt, kā Eiropas Komisijas komisariāta darbinieks pateica, saņemot no Latvijas Republikas valdības vienu otru reizi dokumentus, — mēs nesaprotam, ko jūs gribat. Mūsu priekšā ir dokuments nr.2076 no 9.jūnija. Tas ir par ievedmuitu tarifa likmēm un muitas tarifu kvotām, kas piemērojamas Eiropas Kopienas izcelsmes lauksaimniecības precēm. Ministru prezidents Bērziņa kungs tik tiešām izdarīja ļoti gudri, ka viņš neparakstīja šo dokumentu un neiesniedza no sava vārda. Jo ko tas nozīmē? No 2000.gada 1.jūlija Latvijā varēs ievest iekšā visu, ko vien tikai vēlēsies un kas vien tikai gribēs. Pat tās mantas, ko vajadzētu utilizēt, varēs ievest Latvijā. Es, protams, būtu ļoti apmierināts un arī mani kolēģi, ja tādā ātrā kārtībā zemniekiem būtu pieņemams likums, teiksim, par subsīdijām, ja būtu ierosinājuši.

Bet tagad paskatāmies, ko tad klāsta šis dokuments. Tātad svaigi atdzesēta cūkgaļa 2200 tonnas, un katru gadu pieaugums plus 220 tonnas. 0207 pozīcija ar pierakstu "Pozīcijā minēto mājputnu svaiga, atsaldēta vai saldēta gaļa un pārtikas subprodukti 5300 tonnas plus 530 tonnas ik gada pieaugums". Sieri un biezpiens 500 tonnas plus 50 tonnas pieaugums. Bet pats interesantākais ir tālāk. Desas un līdzīgi produkti no gaļas, gaļas subproduktiem vai asinīm, pārtikas izstrādājumi uz šo produktu pamata. Tur ir 1000 tonnas un plus pieaugums 100 tonnas katru gadu. Šī dokumenta aizsegā varēs piegādāt Latvijai, ko vien grib. Un mēs arī tagad skatāmies tālāk. Tur ir ierakstīts: "Pārējie izstrādājumi, kuri satur 25% vai vairāk, bet ne mazāk kā 57% gaļas vai subproduktu? Tad, ja 57%, tas ir tikai subprodukti, tad man ir jautājums — kas tad sastāda pārējos 50 procentus? Un cienījamie kungi! Tādus ievestos produktus pat mūsu suņi neēdīs. Mēs to atļausim ievest Latvijā! Vai Zemkopības ministrijas darbinieki ir domājuši, kas tad notiks ar mūsu cūku audzētājiem? Kas notiks ar mūsu gaļas pārstrādāšanas uzņēmumiem? Un ko mēs redzēsim savos veikalos uz letēm? Un tad jau nav brīnums, ka Latvijā strauji aug onkoloģisko slimnieku skaits.

Cienījamie kungi! Tie, kas parakstīja šo dokumentu. Vai jūs nesaprotiet, ka jūs zem sitiena nolikāt mūsu zemniekus. Tā mūsu zemkopība ir iznīcināta. Un vēl ir tāda lieta. Tikai 9.maijā bija parakstīts šis dokuments, un tas patiesībā no deputātiem un mūsu lauksaimniekiem tika slēpts. Un tagad to ātrā kārtā vajag "izdzīt cauri", lai vienpusīgi, kā ierakstīts vienā no paskaidrojumiem, vienpusēji stājas spēkā no 2000.gada 1.jūlija. Kāpēc vienpusīgi?

Un vēl arī viens interesants jautājums. Ka jau tagad mēs redzam budžetā ieņēmuma samazināšanos uz 1,66 miljoni latu. Mēs, deputāti, kad pārskatām budžetu, cīnāmies par 5–7 tūkstoši latu izdalīšanu tām vai citām vajadzībām, bet te Lauksaimniecības un Zemkopības ministrijas darbinieki iekš viena miera paraksta dokumentus un viņus vairāk tas neinteresē. Tāpēc, cienījamie kolēģi, šo dokumentu pieņemt tādu nevar, jo tam vajadzēja vispirms būt Tautsaimniecības komisijā, bet ne Budžeta un finansu komisijā. Un tagad jau parādās tāds paradokss, kad visus tos lēmumus, kurus neatbalsta citas komisijas, tad vienmēr tos nezin kāpēc novada uz Budžeta un finansu komisiju, tā pie mums atnāca par Nacionālās bibliotēkas celtniecību un ar to saistītā elektroenerģijas sadārdzinājuma likumprojekts, nu droši vien ka ātri atnāks arī likumprojekts par "Latvenergo" privatizāciju, kas nav pieņemama latviešu iedzīvotājiem, bet varēs izmantot Budžeta un finansu komisiju. Tāpēc es aicinu kolēģus neatbalstīt, jo atbalstīt un pieņemt tādu likumprojektu, kurš nav izskatīts un pārrunāts ar zemniekiem, un nav izskatīts Tautsaimniecības komisijā, nevar.

Sēdes vadītājs. Vai deputāts Imants Burvis vēlas runāt par? Lūdzu!

I.Burvis (LSDSP). Cienījamie kolēģi! Cienījamais Prezidij! Es aicinātu tomēr jūs balsot par, un vēl vairāk, pat pieņemt šo likumu tā, kāds tas ir sagatavots, aiz viena vienkārša apsvēruma. Tas, kas šodien notiek Latvijā, tā ir skola, tautas izglītošanas skola politikā. Galu galā pirms katrām vēlēšanām cienījamie kolēģi no dažādām partijām sola zemniekiem, kā viņi viņus mīlē. Un šis papīrs tieši ļoti labi parāda, kā īstenībā šī mīlestība notiek. Un tādā gadījumā man ļoti gribas zemnieku izglītošanas pēc, lai jūs šo papīru pat pieņemtu tādā veidā, kāds tas ir, un lai zemnieki jūt, kā jūs patiesībā viņus mīlat. Un tas būs katram Latvijas iedzīvotājam skaidrs, tāpat kā jautājumā par "Latvenergo" totālo privatizāciju un tā tālāk. Darbi ir vieni, bet runas ir saldas. Nu, tad lai vienreiz tās runas pārvēršas darbos, jo pretējā gadījumā jūs runājat vienu un darāt citu.

Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta "Par ievedmuitas tarifiem un tarifu kvotām, kas piemērojamas Eiropas Kopienas izcelsmes lauksaimniecības precēm" nodošanu Budžeta un finansu (nodokļu) komisijai. Lūdzu rezultātu! Par — 61, pret — 21, atturas — 3. Likumprojekts komisijai ir nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina likumprojektu "Grozījumi likumā "Par akcīzes nodokli naftas produktiem"" nodot Budžeta un finansu (nodokļu) komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Deputātiem iebildumu nav.

Saeimas Prezidijs ierosina Saeimas Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas iesniegto likumprojektu "Krājaizdevu sabiedrību likums" nodot Budžeta un finansu (nodokļu) komisijai, Juridiskajai komisijai un Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai un noteikt, ka Budžeta un finansu (nodokļu) komisija ir atbildīgā komisija. Deputāti piekrīt.

Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Stirāna, Ūdres, Bērziņa, Baldzēna, Lujāna iesniegto likumprojektu "Grozījumi likumā "Par muitas nodokli (tarifiem)"" nodot Budžeta un finansu (nodokļu) komisijai un Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai un noteikt, ka Budžeta un finansu (nodokļu) komisija ir atbildīgā komisija. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Grozījumi likumā "Par muitas nodokli (tarifiem)"" nodošanu komisijām. Lūdzu rezultātu! Par — 37, pret — 8, atturas — 45. Likumprojekts komisijām nav nodots.

Saeimas Prezidijs ir saņēmis Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas ierosinājumu iekļaut likumprojektu "Par ievedmuitas tarifiem un tarifu kvotām, kas piemērojamas Eiropas Kopienas izcelsmes lauksaimniecības precēm" šīsdienas sēdes darba kārtībā izskatīšanai pirmajā lasījumā. Vai ir iebildumi? Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim likumprojekta iekļaušanu šīsdienas sēdes darba kārtībā izskatīšanai pirmajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par — 61, pret — 13, atturas — 13. Likumprojekts iekļauts darba kārtības beigās.

Budžeta un finansu (nodokļu) komisija lūdz iekļaut šīsdienas sēdes darba kārtībā likumprojektu "Grozījumi likumā "Par akcīzes nodokli naftas produktiem"" izskatīšanai pirmajā lasījumā. Vai ir iebildumi? Nav. Paldies! Iekļauts darba kārtības beigās.

Izskatām deputātu iesniegumus par bezalgas atvaļinājuma piešķiršanu .

Deputāts Pēteris Salkazanovs lūdz viņam piešķirt bezalgas atvaļinājumu šā gada 15.jūnijā. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par šo iesniegumu. Lūdzu rezultātu! Par — 82, pret — nav, atturas — nav. Iesniegums ir apstiprināts.

Deputāts Pāvels Maksimovs lūdz viņam piešķirt bezalgas atvaļinājumu šā gada 15.jūnijā. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par šā iesnieguma apstiprināšanu. Lūdzu rezultātu! Par — 83, pret — nav, atturas — nav. Iesniegums ir apstiprināts.

Izskatām lēmuma projektu "Par piekrišanu Saeimas deputāta Dzintara Rasnača saukšanai pie administratīvās atbildības" . Mandātu un iesniegumu komisijas vārdā — deputāte Vineta Muižniece.

V.Muižniece (TP). Godātie Saeimas deputāti! Strādāsim ar dokumentu nr.2052. Saeimas Mandātu un iesniegumu komisija ir izskatījusi Valsts policijas Ceļu policijas pārvaldes iesniegumu un protokolu par administratīvo pārkāpumu sakarā ar ceļu satiksmes noteikumu pārkāpumu, kas sastādīts deputātam Dzintaram Rasnačam. Iepazīstoties ar dokumentu, jūs varat redzēt arī pievienoto protokolu, kurā ir redzams, kāda ir lietas būtība. Deputāts Rasnačs komisijai lūdza izskatīt šo jautājumu bez viņa klātbūtnes un piekrita protokolā norādītajam. Līdz ar to Saeimas Mandātu un iesniegumu komisija ir sagatavojusi Saeimas lēmuma projektu "Par piekrišanu Saeimas deputāta Dzintara Rasnača saukšanai pie administratīvās atbildības", šis projekts komisijā atbalstīts vienbalsīgi. Aicinu Saeimu izteikt savu attieksmi!

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu "Par piekrišanu Saeimas deputāta Dzintara Rasnača saukšanai pie administratīvās atbildības par administratīvo pārkāpumu protokolā norādīto pārkāpumu". Lūdzu rezultātu! Par — 65, pret — nav, atturas — 6. Lēmums ir pieņemts.

Izskatām likumprojektu "Grozījums Antidempinga likumā" , otrais lasījums. Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā — deputāts Kārlis Leiškalns.

K.Leiškalns (LC). Paldies, priekšsēdētāja kungs! Strādājam ar dokumentu nr.2056b, likumprojekts "Grozījums Antidempinga likumā". Likums ir steidzams, tātad otrais ir arī galīgais lasījums.

1.priekšlikums ir par likuma nosaukumu, un to ir izstrādājusi atbildīgā komisija. Aicinu atbalstīt!

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

K.Leiškalns. 2.priekšlikums ir pie 1.panta, izslēgums 10.punktā, izstrādāja atbildīgā komisija. Aicinu atbalstīt!

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

K.Leiškalns. Nākamais priekšlikums jau ir pie 17.panta, to ir iesniedzis Ekonomikas ministrijas parlamentārais sekretārs Zalāna kungs. Komisija Zalāna kungu ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

K.Leiškalns. Pie šī paša 17.panta ir Edgara Zalāna piedāvātais papildinājums. Komisija to ir atbalstījusi, redakcionāli precizējot.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

K.Leiškalns. Pie 17.panta ceturtās daļas ir atbildīgās komisijas priekšlikums. Aicinu atbalstīt!

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

K.Leiškalns. Mēs pārejam pie 22.panta. 6.priekšlikums, ko iesniedz Ekonomikas ministrijas parlamentārais sekretārs Zalāna kungs. Komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

K.Leiškalns. Pārejam pie 26. panta. 7. priekšlikums, iesniedz parlamentārais sekretārs Zalāns. Komisija atbalsta, precizējot Zalāna kunga ieteikumu.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

K.Leiškalns. Paldies! 8.priekšlikums jau ir pie 32.panta. To ir izstrādājusi atbildīgā komisija. Aicinu deputātus atbalstīt atbildīgo komisiju!

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

K.Leiškalns. Paldies! 9.priekšlikums ir izslēgums 35.panta 2. daļā. Piedāvā Zalāna kungs. Komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

K.Leiškalns. Pie 44. panta ir priekšlikums ar numuru 10, iesniedz parlamentārais sekretārs Zalāns. Komisija Zalāna kungu atbalsta.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

K.Leiškalns. 11.priekšlikums ir pie tā paša 44.panta. Zalāna kungs lūdz to papildināt ar jaunu 6. daļu. Komisija Zalāna kungu atbalsta, redakcionāli precizējot.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

K.Leiškalns. Paldies! Un pie 46. panta 3. un 4. daļas ir pēdējais 12. — pašas atbildīgās komisijas izstrādātais priekšlikums. Aicinu atbalstīt!

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

K.Leiškalns. Paldies! Augsti godātie deputāti, aicinu atbalstīt minēto likumprojektu otrajā, galīgajā, lasījumā!

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Grozījums Antidempinga likumā" pieņemšanu otrajā, galīgajā, lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par — 82, pret un atturas — nav. Likums pieņemts.

Izskatām likumprojektu "Grozījumi likumā "Par pašvaldībām"" , otrais lasījums. Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas vārdā — deputāts Jānis Bunkšs.

J.Bunkšs (LC). Cienījamo priekšsēdētāj, cienījamie deputāti! Atbildīgā komisija ir izskatījusi iesniegtos priekšlikumus grozījumiem likumā "Par pašvaldībām" otrajam lasījumam. Un saistībā ar pirmo priekšlikumu atbildīgā komisija aicina Saeimu atbalstīt redakcionālus precizējumus likumprojekta ievada daļā.

Sēdes vadītājs. Atvainojiet, tātad vispirms konstatēsim, ka mēs izskatām dokumentu ar numuru 2037d. Vai ir visiem deputātiem?

J.Bunkšs. Nē, es aicinu šobrīd skatīt dokumentu ar indeksu "C". Līdz tam mirklim, kamēr būsim…

Sēdes vadītājs. Tādā gadījumā, lūdzu!

J.Bunkšs. Es lūdzu skatīt šobrīd dokumentu ar indeksu "C", un šeit tātad, kā es jau minēju, pirmais priekšlikums ir atbildīgās komisijas priekšlikums redakcionāli precizēt ievaddaļu.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

J.Bunkšs. Piekrīt. Tālāk nākamais priekšlikums ir Jaunās partijas frakcijas priekšlikums, kuru atbildīgā komisija ir atbalstījusi un iestrādājusi savā priekšlikumā. Šis priekšlikums ir attiecībā uz precizējumu, ka pašvaldībām ir tiesības noteikt ierobežojumus uz mazumtirdzniecības alkohola tirdzniecību.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

J.Bunkšs. Nākamais priekšlikums ir deputāta Gaiļa priekšlikums, kuru komisija arī ir daļēji atbalstījusi un iestrādājusi savā redakcijā. Un šis ir priekšlikums, kas precizē pašvaldību tiesības noteikt ierobežojumus attiecībā uz laiku un telpu, kurā notiek tirdzniecība.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

J.Bunkšs. Tālāk nākamais priekšlikums ir Juridiskā biroja priekšlikums, kuru arī atbildīgā komisija ir atbalstījusi un kas ir līdzīgs Jaunās partijas frakcijas precizējumam attiecībā par mazumtirdzniecību.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

J.Bunkšs. Tālāk es lūgtu pievērst uzmanību šim dokumentam ar indeksu "D", kurā, man jāatvainojas komisijas vārdā, mums tehnisku iemeslu dēļ bija pazudis iesniedzējs. Tātad šis 5.priekšlikums ir izdalīts dokumentā ar indeksu "D" un ir atbildīgā ministra valsts reformu lietās Krūmiņa kunga priekšlikums, ka papildināt alkoholisko dzērienu mazumtirdzniecību arī ar alus mazumtirdzniecību un dot tiesības pašvaldībām noteikt arī laika un vietas ierobežojumus attiecībā uz alu.

Sēdes vadītājs. Deputāti pieprasa balsojumu? Lūdzu balsošanas režīmu. Balsosim par 5. — īpašu uzdevumu ministra valsts reformu lietās — priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par — 15, pret — 6, atturas — 67. Priekšlikums noraidīts.

J.Bunkšs. Līdz ar to es aicinātu Saeimu atbalstīt arī atbildīgās komisijas precizēto redakciju — 6. priekšlikumu!

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

J.Bunkšs. Tādā gadījumā es lūdzu atbalstīt šos grozījumus otrajā, galīgajā, redakcijā!

Sēdes vadītājs. Vai deputāts Bojārs vēlas debatēt par 6. priekšlikumu? Vēlaties debatēt?

L.Bojārs (LSDSP). Cienījamie kolēģi! Man rada izbrīnu, vai tad tik tiešām mēs nevaram sakārtot pat uz plenārsēdi dokumentus, nerunājot jau par Eiropas Savienību. "C", "D"… vēl es nezinu, cik, un tagad visi staigā, izplētuši rokas, un nezin, vai ir tas dokuments vai nav, viens ir, otrs nav. Kas tad mums te notiek? Tehniskā aparāta Saeimai, izrādās, ka nepietiek. Tāpēc jau nav brīnums, ka mēs visus dokumentus sagatavojam kaut kā.

Sēdes vadītājs. Kristiāna Lībane.

K.Lībane (LC). Cienījamie kolēģi! Es gribētu tomēr noskaidrot par to, kā lieta būtu tālāk virzāma. Es saprotu, ka mēs nobalsojām pret 5. priekšlikumu. 5. priekšlikums nav pieņemts. Tātad nevar teikt, ka 6.priekšlikumā būtu pilnībā atbalstīta atbildīgās komisijas redakcija. Tad ir atbalstīta atbildīgās komisijas redakcija, bet bez tā papildinājuma, ko bija ierosinājis īpašu uzdevumu ministrs. Bet tā sanāk pēc būtības.

Sēdes vadītājs. Lūdzu, Bunkša kungam vārds kā atbildīgajam referentam.

J.Bunkšs (LC) . Kā es jau minēju, tad atbildīgā komisija savā redakcijā iestrādāja visus priekšlikumus, sākot no 2 līdz 5. Šajā gadījumā, ja 5. priekšlikums nav saņēmis Saeimas atbalstu, tad, protams, ka šie vārdi "un alum" no atbildīgās komisijas redakcijas… tie nav iekļauti. Es atvainojos! Atbildīgās komisijas redakciju tādu, kāda tā ir šeit, tik tiešām nevar atbalstīt, bet var atbalstīt likumu kopumā, ņemot vērā Saeimas balsojumu.

Sēdes vadītājs. Tā… Vai ir ? Nav. Lūdzu balsošanas režīmu. Balsosim par likumprojekta "Grozījumi likumā "Par pašvaldībām"" pieņemšanu otrajā, galīgajā, lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par — 79, pret — 1, atturas — 4. Likums pieņemts.

Izskatām likumprojektu "Grozījumi likumā "Par policiju"" , trešais lasījums. Aizsardzības un iekšlietu komisijas vārdā — deputāts Dalbiņš.

J.Dalbiņš (TP). Priekšsēdētāja kungs, cienījamie deputāti! Strādājam ar dokumentu nr. 486. 1. priekšlikums ir Aizsardzības un iekšlietu komisijas priekšlikums. Lūdzu atbalstīt!

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

J.Dalbiņš. 2. — Aizsardzības un iekšlietu komisijas priekšlikums. Lūdzu atbalstīt!

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

J.Dalbiņš. 3. priekšlikums — Saeimas deputāta Jāņa Čevera priekšlikums. Komisija noraidījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

J.Dalbiņš. 4. priekšlikums — Aizsardzības un iekšlietu komisijas priekšlikums. Lūdzu atbalstīt!

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

J.Dalbiņš. Un 5. — Aizsardzības un iekšlietu komisijas priekšlikums. Lūdzu atbalstīt!

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

J.Dalbiņš. Paldies!

Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta "Grozījumi likumā "Par policiju"" pieņemšanu trešajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par — 74, pret — nav, atturas — 1. Likums pieņemts.

Izskatām likumprojektu "Grozījums likumā "Par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanu"" , trešais lasījums. Aizsardzības un iekšlietu komisijas vārdā — deputāts Čevers.

J.Čevers (LSDSP). Priekšsēdētāja kungs! Augsti godātie Saeimas locekļi! Skatām likumprojektu "Grozījums likumā "Par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanu"". Šo grozījumu būtībā ir nelielas redakcionālas dabas izmaiņas 38.pantā, un uz trešo lasījumu atbildīgā komisija citus priekšlikumus nav saņēmusi. Lūdzu atbalstīt šos grozījumus trešajā, galīgajā lasījumā!

Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta "Grozījums likumā "Par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanu"" pieņemšanu trešajā, galīgajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par — 88, pret un atturas — nav. Likums pieņemts.

Izskatām likumprojektu "Grozījums likumā "Par valsts noslēpumu"" , trešais lasījums. Aizsardzības un iekšlietu komisijas vārdā — deputāts Jānis Ādamsons.

J.Ādamsons (LSDSP). Augsti godātais Prezidij! Cienījamie kolēģi! Strādāsim ar dokumentu nr. 2062. 1. ir Aizsardzības un iekšlietu komisijas priekšlikums, kurš ir redakcionālas dabas. Aicinu atbalstīt!

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

J.Ādamsons. 2. priekšlikums ir Saeimas deputāta Martijana Bekasova priekšlikums — izteikt likuma 9.panta trešās daļas 5.punktu, kura būtība: "Nosaka par valsts noslēpumu pieejamību, kuri pēc 1991.gada 13.janvāra darbojušies PSKP, LKP Latvijas PSR Darbaļaužu internacionālajā frontē"... un tālāk kā tekstā. Komisija ļoti uzmanīgi izskatīja šo priekšlikumu, izdiskutējām un nācām pie secinājuma: ja arī tiktu pieņemts komisijā tāds lēmums, tādā gadījumā mums būtu jāgroza vesela virkne citu likumu. Šis jautājums jārisina kompleksi. Tieši šo apsvērumu dēļ komisija šo priekšlikumu neatbalstīja.

Sēdes vadītājs. Deputāti pieprasa balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsosim par 2. — deputāta Bekasova priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par — 14, pret — 43, atturas — 24. Priekšlikums noraidīts.

J.Ādamsons. 3. ir aizsardzības ministra Ģirta Valda Kristovska priekšlikums — izteikt likuma 9.panta ceturto daļu šādā redakcijā: "Valsts noslēpumu pieejamība..." Jau otrajā lasījumā mēs iebalsojām normu, ka pieeja pie valsts noslēpumiem tiek liegta personām, kuras ir sauktas pie kriminālatbildības un ir bijušas notiesātas par tīšu noziedzīgu nodarījumu, kā arī par valsts noslēpumu izpaušanu aiz neuzmanības, izņemot gadījumu, ja persona ir reabilitēta. Komisija izdiskutēja šo priekšlikumu un radušos situāciju, ka atsevišķām personām varētu būt arī sodāmība dzēsta, un pieņēma lēmumu atbalstīt aizsardzības ministra priekšlikumu, kura būtība ir šāda, ka pieeju valsts noslēpumam var arī pēc atsevišķas pārbaudes piešķirt Satversmes Aizsardzības biroja vadītājs. Komisijas vārdā aicinu atbalstīt šo priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Atklājam debates. Juris Dobelis.

J.Dobelis (TB/LNNK). Cienītie kolēģi! Protams, šeit ir runa par trešo lasījumu, un nepatīkami patlaban ir runāt par šo priekšlikumu. Bet es to neatbalstīšu. Iedziļinieties, lūdzu, šā priekšlikuma tekstā, kas tad tur tagad sanāks? Sanāks, ka mēs personām, kas ir sauktas pie kriminālatbildības un ir bijušas sodītas par tīšu noziegumu, kā arī visām personām, kas ir bijušas PSRS, Latvijas PSR vai ārvalstu drošības dienestu darbinieki, štata vai ārštata un tā tālāk, visām mēs dodam iespēju piekļūt, lūk, šīm atļaujām, lai varētu strādāt ar dokumentiem, kas satur valsts noslēpumus. Es neredzu citu iespēju kā šoreiz neatbalstīt šo priekšlikumu. Ja arī tiks pieņemts šādā redakcijā šis likums, vienalga, būs no jauna tas jāver vaļā un jāstrādā ar to, jo tik nesakārtots likums palikt nevar.

Šinī brīdī, kad mūsu kaimiņvalstīs ir sākusies ļoti aktīva darbība, lai tomēr mēģinātu ieskatīties tajos notikumos, kas ir attiecināmi uz 1939. vai uz 1940.gadu, šinī brīdī, kad Viļņā notika 21 valsts apmeklēts kongress, kurā ir tomēr vienreiz sākuši runāt par komunistiskā režīma tiesāšanu, tātad mēs atkal būsim tie, kas dod iespēju visiem, kam nav slinkums, tikt pie valsts noslēpuma. Jo šāda īpaša atļaujas došana nenozīmē neko citu, ka jebkura tiesāta persona, jebkura persona, kas ir sadarbojusies ar jebkuru mūsu valstij visnaidīgāko organizāciju, pilnā mērā būs spējīga saņemt atļauju.

Kolēģi! Kāpēc kārtējo reizi Latvijai ir jābūt visgļēvākajai no trim Baltijas valstīm? Kāpēc taisni tagad? Vakar bija 14.jūnijs, svētdien, sestdien mēs atzīmēsim, vismaz tie, kam ir kaut kāda izpratne par vēsturi, 17.jūniju kā Latvijas Republikas okupācijas dienu. Šādās dienās mēs pieņemam šādu likumprojektu, paveram durvis vaļā noziedzniekiem un paveram durvis vaļā jebkuram, pat vissīkākajam čekistam, nemaz neiedziļinoties tekstā.

Es aicinu diemžēl šo priekšlikumu noraidīt! Un pārstrādāt šo likumu. Mēs nevaram šādu likumu pieņemt un ar šādu likumu strādāt. Aicinu balsot pret.

Sēdes vadītājs. Juris Vidiņš.

J.G.Vidiņš (TB/LNNK). Augsti godātais Prezidij! Cienījamie deputāti! Es runāšu par lietas būtību. Principā Kristovska priekšlikums, lai būtu pielaide agrāk krimināli sodītām personām, kas attiecas uz 3.punktu, būtu pieļaujams. Mēs saprotam, ka padomju laikā, lai notiesātu disidentu, viņam piekabināja absolūti kādu citu lietu — vai par ļaunprātīgu huligānismu, vai par spekulāciju, kas puķes audzēja, un principā SAB varētu šīs lietas skatīt un varētu dot atļauju piekļūšanai pie valsts slepenajiem dokumentiem.

Cits jautājums ir par 4. punktu, ka SAB var atļaut atsevišķiem Valsts drošības komitejas darbiniekiem dot šo atļauju iepazīties ar slepenajiem dokumentiem. Cienījamie kolēģi! Pēc neatkarības atjaunošanas mums ir pagājuši desmit gadi. Es domāju, šis ir pietiekams laiks, lai sagatavotu slepenie dienesti attiecīgus kadrus, kuri būtu tiesīgi iepazīties ar slepenajiem dokumentiem. Ja mēs noraidījām visnotaļ absurdo Bekasova priekšlikumu, tad man šķiet, ka mums būtu jānoraida šis priekšlikums un vienreiz jāpieliek punkts par bijušajiem Valsts drošības komitejas darbiniekiem. Tādēļ es aicinātu šo priekšlikumu neatbalstīt. Un tā kā šis priekšlikums ir pēdējais, neatbalstīt trešajā lasījumā vispār šos grozījumus un nodot atpakaļ komisijai pārstrādei. Paldies!

Sēdes vadītājs. Jānis Ādamsons.

J.Ādamsons (LSDSP). Augsti godātais Prezidij! Cienījamie kolēģi! Es visnotaļ piekrītu deputāta Jura Dobeļa izteiktajiem argumentiem tāpēc, ka mana dziļa pārliecība ir sekojoša, ka cilvēkam, kurš ir tiesāts par tīši izdarītiem noziegumiem, viņam nav nekādas vajadzības piekļūt pie valsts noslēpumiem. Ja padomju laikā viņš ir represēts un tiesāts pēc cita panta, atvainojiet, viņu var ļoti elementāri reabilitēt. Un tādu, kuri būtu nepatiesi represēti un viņi nebūtu reabilitēti, ir palicis ļoti maz, ja cilvēks ir izrādījis vēlmi, arī tajā gadījumā, ja viņš tik tiešām ir tiesāts par citu pantu, bet būtība bija pretpadomju darbība. Es uzskatu, ka šāds priekšlikums nebūtu atbalstāms, ka cilvēks, kurš ir izdarījis tīšu kriminālnoziegumu, varētu piekļūt valsts noslēpumam. Par to, kas skar šā likuma 4.pantu, par PSRS, Latvijas PSR vai citas ārvalsts drošības dienesta darbiniekiem, es gribētu atzīmēt sekojošo, ka Parlaments vienreiz jau pieņēma lēmumu šajā sakarā. Un lēmuma būtība bija sekojoša, ka galīgais lēmums ir Nacionālās drošības komisijas rīcība. Un es aicinu arī palikt pie šīm te konsekvencēm. Personīgi es aicinu neatbalstīt šo 3.priekšlikumu. Paldies!

Sēdes vadītājs. Juris Dobelis — otro reizi.

J.Dobelis (TB/LNNK). Cienītie kolēģi! Es atkārtoju vēl vienu reizi: izlasiet 9.panta trešās daļas 3. un 4.punkta nosacījumus, un jūs redzēsiet, ka, ja mēs pieņemam šo priekšlikumu, tad mēs paveram iespēju jebkuram, jebkuram tīšam, netīšam, čekistam, antičekistam un ej nu sazin vēl kam, mēs atdodam iespēju visiem.

Ādamsona kungs, šeit ir skaidri pateikts, ka Satversmes aizsardzības biroja direktors var atļaut pieeju. Šeit nav neviena vārda par kaut ko citu. Tātad jebkurā gadījumā būs ļoti reti tādi brīži, kad būs pretrunas starp Satversmes aizsardzības biroja direktoru un Nacionālās drošības komisiju un arī padomi. Būs tādi brīži ļoti reti. Nevajag pavērt tādas iespējas šinī brīdī. Atzīstiet, lūdzu, ka esat kļūdījušies, ka esat ieviesuši nedabīgu normu, un labāk šo likumu vērt no jauna vaļā un uzmanīgāk pārstrādāt. Es aicinu kolēģus! Šis nu ir tāds brīdis, kad arī liberāli domājoši deputāti var skaidri neatbalstīt šo priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Debates slēdzu. Komisijas vārdā — deputāts Jānis Ādamsons.

J.Ādamsons (LSDSP) . Cienījamie kolēģi! Visi tie argumenti, kuri izskanēja no šīs te tribīnes, te skanēja arī komisijā. Un mana personīgā argumentācija bija ļoti līdzīga Dobeļa kunga argumentācijai. Bet komisija savu lēmumu ir pieņēmusi, un es aicinu balsot.

Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par 3. — aizsardzības ministra Kristovska priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par — 38, pret — 21, atturas — 24. Priekšlikums nav pieņemts.

J.Ādamsons. Cienījamie kolēģi! Es aicinu balsot par likumprojektu trešajā, galīgajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta "Grozījums likumā "Par valsts noslēpumu"" pieņemšanu trešajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par — 62, pret — 11, atturas — 11. Likums pieņemts.

Izskatām likumprojektu "Grozījumi Reliģisko organizāciju likumā" , trešais lasījums. Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas vārdā — deputāts Ilmārs Geige.

I.Geige (LC). Godātais priekšsēdētāj! Godātie kolēģi! Strādājam ar dokumentu nr.2074. Tātad "Grozījumi Reliģisko organizāciju likumā" trešajā lasījumā.

1. ir Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas priekšlikums, kurš ir atbalstīts. Es tikai pievēršu uzmanību tam, ka šeit ir noteikts, ka turpmāk mainās numerācija pantiem.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

I.Geige. 2. ir deputātu Ādamsona, Dalbiņa un ministra Bērziņa priekšlikums, kurš ir noraidīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

I.Geige. Tātad 3.priekšlikums ir arī deputātu Ādamsona, Dalbiņa un ministra Bērziņa priekšlikums, kurš arī ir noraidīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

I.Geige. 4.priekšlikums arī ir noraidīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijas viedoklim.

I.Geige. 5. ir Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas priekšlikums, kurš ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

I.Geige. Un 6. arī ir deputātu Ādamsona, Dalbiņa un ministra Bērziņa priekšlikums, ir noraidīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

I.Geige. 7. ir Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas priekšlikums, kurš ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

I.Geige. Es lūdzu balsot par pieņemšanu trešajā lasījumā!

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Grozījumi Reliģisko organizāciju likumā" pieņemšanu trešajā, galīgajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par — 67, pret un atturas — nav. Likums pieņemts.

Izskatām likumprojektu "Grozījumi likumā "Par to bijušās PSRS pilsoņu statusu, kuriem nav Latvijas vai citas valsts pilsonības"" . Otrais lasījums. Juridiskās komisijas vārdā — deputāts Linards Muciņš.

L.Muciņš (LC). Cienījamo priekšsēdētāj! Cienījamie deputāti! Izskatām dokumentu nr.2060 "Grozījumi likumā "Par to bijušās PSRS pilsoņu statusu, kuriem nav Latvijas vai citas valsts pilsonības"", reģistra nr.534, otrajam lasījumam.

Komisija saņēma šādus priekšlikumus. 1. — Juridiskā biroja priekšlikums, tika atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

L.Muciņš. 2. — deputātu Seiksta, Geiges, Birznieces priekšlikums, netika atbalstīts. (Starpsauciens: "Jābalso!")

Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par 2. — deputātu Seiksta, Geiges, Birznieces priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par — 33, pret — 34, atturas — 4. Priekšlikums netiek atbalstīts.

L.Muciņš. 3. — Juridiskā biroja analogs priekšlikums, līdz ar to nav skatāms.

Sēdes vadītājs. Tālāk, lūdzu!

L.Muciņš. 4. — deputātu Mitrofanova, Cileviča priekšlikums, nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Atklājam debates. Boriss Cilevičs.

B.Cilevičs (PCTVL). Vispār es esmu pieteicies runāt par 3.priekšlikumu...

Sēdes vadītājs. Pēc balsošanas tur vairāk debates...

B.Cilevičs. Nebija balsojums par 3.priekšlikumu, un tāpēc es savlaicīgi uzspiedu podziņu un es domāju...

Sēdes vadītājs. Atvainojiet, Cileviča kungs! 3.priekšlikums ir identisks ar nobalsoto 2.priekšlikumu. Lūdzu, debatēsim par 4.priekšlikumu.

B.Cilevičs. Jā, lūdzu! Cienījamie kolēģi! Mēs tikko noraidījām 2.priekšlikumu un nebalsojām par 3.priekšlikumu, un pat nerunājām par 3.priekšlikumu. Pie kā tas noved?

Jo faktiski paliek spēkā iespēja, ka personai tiek atņemts nepilsoņa statuss saskaņā ar jaunās 7.panta redakcijas pirmo un otro daļu. Ko tas dod salīdzinājumā ar variantu, kas bija iepriekšējā pieņemtajā likuma variantā? Tātad, ka var izveidoties situācija, ka personas statuss neatbilst kādam no likuma 1.pantā minētajiem nosacījumiem vai pieder pie kādiem ierobežojumiem. Tas var būt, ja persona sniegusi par sevi apzināti nepatiesas ziņas, kas ir minētas atsevišķi, vai tas var būt ierēdņu kļūdas dēļ. Pavisam nesen avīzēs tika publicētas vairākas informācijas par vairākiem gadījumiem, ka personas, amatpersonas, kas bija vainīgas visādos pārkāpumos, netika sauktas pie atbildības noilguma termiņa notecēšanas dēļ. Šajā likumā mēs neatzīstam to pašu pieeju attiecībā uz personām, kuras nav vainīgas, bet cietīs diezgan nopietni. Tātad personas zaudēs savu statusu, un likums nedod atbildi uz to, kāds būs šo personu statuss pēc lēmuma pieņemšanas. Tātad varbūt šis 4.priekšlikums visai loģisks patiešām nav, jo vajadzētu vienlaicīgi grozīt arī likumu "Par bezvalstnieka statusu", bet es vēlreiz gribu jūs aicināt padomāt, kas tad notiks ar šīm personām. Protams, ja personai tiek atņemts nepilsoņa statuss tādēļ, ka tā ir pieņēmusi citas valsts pilsonību, tur problēmu nebūs, jo personu var vienkārši izraidīt, ja viņai nav cita likumīga pamata uzturēties Latvijas Republikā. Bet, ja statuss tiks atņemts, pamatojoties uz citām normām, kuras mēs tikko atstājām spēkā, noraidot 2. un 3.priekšlikumu, tātad personai nebūs nekāda tiesiska statusa un arī izraidīt no valsts to nebūs iespējams, jo, nebūdama nevienas valsts pilsonis, nevienai valstij arī nav pienākuma uzņemt pie sevis šo personu. Tā ir pilnīgi praktiska situācija, un, protams, var šo personu aizturēt un turēt nelegālo imigrantu uzturēšanas punktā, barot uz valsts rēķina, nu un kas, jo es domāju, ka, ja jau tika pieņemts tikko lēmums — neatbalstīt 2. un 3.priekšlikumu, tad būtu loģiski pieņemt arī 4.priekšlikumu, lai vismaz būtu kaut kāda izeja no šīs situācijas. Paldies!

Sēdes vadītājs. Paldies! Debatēs vairāk deputāti pieteikušies nav. Komisijas vārdā — deputāts Linards Muciņš.

L.Muciņš (LC) . Cienījamo priekšsēdētāj! Cienījamie deputāti! Pieņemot šo priekšlikumu, izveidojas pretruna ar likuma attiecīgo 7.pantu, ko mēs atbalstām tādā redakcijā, kādā tas ir, un ar spēkā esošo likuma 1.pantu. Tādēļ komisija neatbalstīja šo priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par 4. — deputātu Mitrofanova un Cileviča priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par — 17, pret — 46, atturas — 11. Priekšlikums ir noraidīts.

L.Muciņš. 5. — deputātu Seiksta, Geiges un Birznieces priekšlikums, šeit ir rakstīts — neatbalstīt, bet pēc būtības tas ir iestrādāts 8. — Juridiskā biroja priekšlikumā.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu nav.

L.Muciņš. Tas pats par 6. — deputātu Mitrofanova un Cileviča priekšlikumu, kurš nav atbalstīts, bet pēc būtības ir iestrādāts 8. — Juridiskā biroja priekšlikumā.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

L.Muciņš. 8. — Juridiskā biroja priekšlikums, ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

L.Muciņš. Aicinu atbalstīt likumu otrajā lasījumā!

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Grozījumi likumā "Par to bijušās PSRS pilsoņu statusu, kuriem nav Latvijas vai citas valsts pilsonības"" pieņemšanu otrajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par — 65, pret — nav, atturas — nav. Otrajā lasījumā likumprojekts ir pieņemts. Noteiksim priekšlikumu iesniegšanas termiņu.

L.Muciņš. Aicinu deputātus iesniegt priekšlikumus līdz 20.jūnijam!

Sēdes vadītājs. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš — 20.jūnijs.

Izskatām likumprojektu "Grozījumi likumā "Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju"" , otrais lasījums. Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas vārdā — deputāts Jānis Gailis.

J.Gailis (TB/LNNK). Godājamais priekšsēdētāj! Godājamie kolēģi! Strādājam ar dokumentu nr.2061 — "Grozījumi likumā "Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju"". Atbildīgā komisija ir saņēmusi iesniegumus par grozījumiem.

Tātad 1.grozījums ir deputāta Lauska, noraidīts. (Starpsauciens: "Balsot!")

Sēdes vadītājs. Deputāti pieprasa balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsosim par 1. — deputāta Valda Lauska priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par — 14, pret — 38, atturas — 30. Priekšlikums nav pieņemts.

J.Gailis. 2.priekšlikums ir atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

J.Gailis. Tālāk, pašās beigās, tas ir, 17.lappusē, deputāta Leiškalna kunga priekšlikums ir noraidīts.

Sēdes vadītājs. Atklājam debates par 3. — deputāta Leiškalna priekšlikumu. Kārlis Leiškalns.

K.Leiškalns (LC). Paldies, priekšsēdētāja kungs! Paldies, Dobeļa kungs, ka jūs mani saskatījāt un pasveicinājāt, es jutīšos visu nedēļas nogali labi līdz pat ārkārtas konferencei sakarā ar lauksaimniecību.

Bet tagad par 3.priekšlikumu. Komisija noraidījusi, jo vismaz daži komisijas deputāti, es diemžēl netiku uz komisijas sēdi, kurā tas tika izskatīts, uzskatīja, ka mans priekšlikums nerisina to problēmu, kuras dēļ tas ir iesniegts. Un problēma ir šāda.

1995.gadā, pieņemot šo likumu, mēs teicām — ikkatrs, kam ir valsts dzīvoklis vai pašvaldības dzīvoklis, ir tiesīgs šo dzīvokli privatizēt, bet te tev nu bija. Valsts nekustamā īpašuma aģentūrai ir dažas mājas, kas viņiem liekas sirsnīgas un patīkamas, tās var vai nu pārdot, izīrēt, ielikt savā pamatkapitālā, vai kā citādāk. Un vesela virkne cilvēku pēkšņi saprot, ka viņiem nav tās tiesības, kas ir visiem. Pie kam šīs tiesības viņiem tiek noņemtas drusciņ vēlāk un ar pakārtotiem normatīviem aktiem. Šo priekšlikumu man ierosināja uzrakstīt Jānis Mitrevics, saukts arī par Džonu, un viņa sieva Iltnere. Viņiem ir šāds dzīvoklis, manuprāt, Kaļķu ielā 25 vai 13, nav svarīgi, kurā ir dzīvojis vēl vecais Svemps. Un šis dzīvoklis viņiem parādījās kā tiesības šo dzīvokli privatizēt, un tad, kad viņi iesniedza Centrālajā privatizācijas komisijā pieteikumu par privatizēšanu, pēkšņi viņiem saka: jūs, mīļie, nevarat privatizēt, jo šī māja ir pasludināta par nedzīvojamo māju. Vēl vairāk, ne tikai par nedzīvojamo, bet šī māja ir iekļauta Nekustamā īpašuma aģentūras pamatkapitālā un izīrēta kādam apsaimniekotājam.

Un ar šo priekšlikumu es gribēju pateikt, ka katram, kam tiesības bija privatizēt 1995.gada 25.jūlijā, šīs tiesības nedrīkst noņemt nekādā veidā. Pat veidos, kad valsts paziņo, ka viņa negrib kopīpašumā stāties ar kādu. Veselu virkni iemeslu mēs izdomājam šobrīd, ka valsts paziņo, ka šīs mājas nav nododamas privatizācijai, un visbiežāk tas ir ne tāpēc, lai ierīkotu kaut ko sociālu, bet tāpēc, lai kāds labi nopelnītu. Un es atsakos atbalstīt likumu, kas ļauj kādam labi nopelnīt, aprobežojot kāda cita tiesības. Tā ka es aicinu pat nobalsot otrajā lasījumā par šo priekšlikumu, par 74.panta ceturto daļu, un to varbūt precizēt trešajam lasījumam. Varbūt to izdarīs komisija pati vai arī es mēģināšu atrast precīzu redakciju, kas ļauj risināt to cilvēku problēmas, jo neviena tiesības nedrīkst palikt ar pakārtotiem aktiem mazākas, kā bija, teiksim, likumam stājoties spēkā. Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs. Paldies! Vairāk debatēs deputāti pieteikušies nav. Komisijas vārdā — deputāts Jānis Gailis.

J.Gailis (TB/LNNK) . Godājamie kolēģi! Es gribētu vērst jūsu uzmanību uz to, ka Leiškalna kunga priekšlikums neatrisina šo problēmu diemžēl. (No zāles deputāts K.Leiškalns: "Atrisina!") Leiškalna kungs, tas neatrisina šo problēmu, jo jūsu priekšlikums ir pilnīgi par citu, un tas neskar to konkrēto gadījumu, kuru jūs minējāt kā ieganstu, lai izdarītu šeit izmaiņas. (Starpsauciens: "Tas skar visus!") Piedodiet, es esmu gatavs diskutēt par to komisijas sēdē. Komisijas viedoklis — noraidīt.

Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par 3. — deputāta Leiškalna priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par — 31, pret — 5, atturas — 47. Priekšlikums nav pieņemts. (Starpsauciens: "Leiškaln, apskaties savus atbalstītājus!")

J.Gailis. Pēdējais — 4.priekšlikums — ir pārejas noteikumos, tas ir deputāta Kalniņa priekšlikums, kuru atbildīgā komisija noraidīja.

Sēdes vadītājs. Atklājam debates par 4.priekšlikumu. Arnis Kalniņš.

A.Kalniņš (LSDSP). Godājamais priekšsēdētāj! Cienījamie deputāti! Es domāju, ka šis mūsu priekšlikums ved uz taisnīgumu, jo, kā jūs ziniet, kopīpašuma mājās tajā gadījumā, kad nenotiek labprātīga kopīpašuma sadale, darbojas izsoles mehānisms. Piedalās divas puses, dzīvokļu īrnieku grupa un privātais īpašnieks uz to domājamo daļu, kāda nu viņam zemesgrāmatā ir ierakstīta.

Līdz izsoles cenai dzīvokļu īrnieki var apmaksāt privatizācijas sertifikātos. Virs nosolītās cenas virsvērtība dzīvokļu īrniekiem pēc šīs kārtības, kas ir šajā likumprojektā, ir jāapmaksā latos. Tātad ir elementāra, vienkārša lieta, lai tie arī varētu, kas startē šajā izsolē, arī virsvērtību samaksāt sertifikātos, tāpat kā to dara jebkuras valsts vai pašvaldības dzīvojamās mājas privatizācijas procesā. Jo praktiski jau ir tā, ka liela daļa iedzīvotāju, kas ir dzīvokļu īrnieki jeb pārstāv šo dzīvokļu īrnieku grupu, ir maz maksātspējīgi, tie ir varbūt pensionāri, daudzbērnu ģimenes un tā tālāk, un kāpēc šo cilvēku grupu nostādīt nevienlīdzīgos apstākļos ar tiem, kas privatizē ar sertifikātiem simtprocentīgās pašvaldību un valsts dzīvojamās mājas? Tāpēc es aicinu uz taisnīgumu, tuvināties taisnīgumam un mūsu priekšlikumu atbalstīt!

Vēl piebildīšu to, ka šādas mājas, jauktā kopīpašuma mājas, Latvijā ir diezgan daudz. Pēc dažādām aplēsēm īrnieki ir vairāki desmiti tūkstošu cilvēku, tāpēc tā ir nozīmīga niša, lai šo taisnīgumu arī ieviestu šajā likumā. Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs. Debatēs vairāk deputāti pieteikušies nav. Komisijas vārdā — deputāts Jānis Gailis.

J.Gailis (TB/LNNK) . Paldies! Es tomēr gribētu norādīt to, ka pirmkārt šādu māju nav pārāk daudz Latvijā un šo īrnieku nav pārāk daudz. Un bez tam, piedaloties izsolē un nosolot šo virsvērtību, ir tikai loģiski, ka visi maksātu vienos maksāšanas līdzekļos, tas ir, latos. Komisijas viedoklis ir neatbalstīt.

Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu. Balsosim par 4. — deputāta Arņa Kalniņa priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par — 35, pret — 25, atturas — 17. Priekšlikums nav pieņemts.

J.Gailis. Līdz ar to visi priekšlikumi ir izskatīti. Lūdzu atbalstīt likumprojektu "Grozījumi likumā "Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju"" otrajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Grozījumi likumā "Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju"" pieņemšanu otrajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par — 69, pret — nav, atturas — 10. Likumprojekts otrajā lasījumā pieņemts. Lūdzu noteiksim priekšlikumu iesniegšanas termiņu!

J.Gailis. Tātad, lai visiem būtu iespējams izanalizēt un sagatavot šos priekšlikumus, 1. septembris — iesniegšanas termiņš.

Sēdes vadītājs. 1. septembris. Paldies! Iebildumu nav.

Izskatām likumprojektu "Par Latvijas Republikas un Slovākijas Republikas līgumu par izmaiņām Latvijas Republikas un Slovākijas Republikas brīvās tirdzniecības līguma 3. protokolā" , pirmais lasījums. Ārlietu komisijas vārdā — deputāts Guntars Krasts.

G.Krasts (TB/LNNK). Godātais Prezidij, godātie kolēģi! Šis likumprojekts ir nepieciešams tāpēc, ka kopš 1991. gada 1. janvāra Eiropas Savienība ir mainījusi preču izcelsmes noteikumus, grozījumi ir notikuši preču izcelsmes noteikumos, un tie ir saistībā ar to, ka Eiropas Savienība ir noslēgusi līgumus ar Turciju, Eiropas Brīvās tirdzniecības asociācijas valstīm un ar asociētajām valstīm. Šobrīd jau šie grozījumi par preču izcelsmi tiek piemēroti pagaidu kārtībā. Ir vajadzīgs šo jautājumu nostiprināt likumiskā formā, un tāpēc ir šis likumprojekts tapis. Atbildīgā Ārlietu komisija ir atbalstījusi šo likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par — 77, pret un atturas — nav. Pirmajā lasījumā likumprojekts pieņemts. Noteiksim priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.

G.Krasts. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš varētu būt 1. augusts.

Sēdes vadītājs. Iebildumu nav. Paldies!

Izskatām likumprojektu "Par Latvijas Republikas un Slovēnijas Republikas papildprotokolu par izmaiņām Latvijas Republikas un Slovēnijas Republikas brīvās tirdzniecības līguma B protokolā" , pirmais lasījums. Ārlietu komisijas vārdā — deputāts Guntars Krasts.

G.Krasts (TB/LNNK). Godātie kolēģi! Man jāsaka, ka šis likumprojekts ir gluži analogs iepriekšējam. Tie paši nosacījumi, tās pašas izmaiņas saistībā ar minēto Eiropas Savienības veikto darbību par preču izcelsmes tarifiem, preču izcelsmes kodiem. Atbildīgā komisija tātad ir atbalstījusi un aicina jūs arī darīt to pašu.

Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par — 74, pret un atturas — nav. Pirmajā lasījumā likumprojekts pieņemts.

G.Krasts. Priekšlikumus gaidīsim līdz 1.augustam.

Sēdes vadītājs. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam lasījumam — 1. augusts.

Izskatām likumprojektu "Par Latvijas Republikas un Čehijas Republikas brīvās tirdzniecības līguma Apvienotās komitejas lēmumu nr. 2/98 "Par izmaiņām Latvijas Republikas un Čehijas Republikas brīvās tirdzniecības līguma 3. protokolā"" , pirmais lasījums. Ārlietu komisijas vārdā — deputāts Guntars Krasts.

G.Krasts (TB/LNNK). Neatkārtošos. Tieši tas pats, kas divos iepriekšējos, un atbildīgā komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par — 79, pret un atturas — nav. Pirmajā lasījumā likumprojekts pieņemts.

G.Krasts. Priekšlikumiem tas pats — 1. augusts.

Sēdes vadītājs. 1. augusts. Paldies!

Izskatām likumprojektu "Par Latvijas Republikas un Polijas Republikas brīvās tirdzniecības līguma Apvienotās komitejas lēmumu nr. 1/1999 "Par izmaiņām Latvijas Republikas un Polijas Republikas brīvās tirdzniecības līguma 3. protokolā"" , pirmais lasījums. Ārlietu komisijas vārdā — Guntars Krasts.

G.Krasts (TB/LNNK). Jā, es pieļauju, kolēģi, ka jums jau kļūst drusciņ nogurdinoši, bet tieši tas pats, kas iepriekšējos. Atbildīgā komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par šī likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par — 75, pret un atturas — nav. Pirmajā lasījumā likumprojekts pieņemts.

G.Krasts. Tas pats 1. augusts.

Sēdes vadītājs. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš — 1. augusts. Paldies!

Izskatām likumprojektu "Par Latvijas Republikas, Igaunijas Republikas un Lietuvas Republikas brīvās tirdzniecības nolīguma Apvienotās komitejas rezolūciju nr. 1/98 "Par izmaiņām Latvijas Republikas, Igaunijas Republikas un Lietuvas Republikas brīvās tirdzniecības nolīguma A protokolā"" , pirmais lasījums. Ārlietu komisijas vārdā — deputāts Guntars Krasts.

G.Krasts (TB/LNNK). Jā, tā paša jautājuma risinājums, kas tika skatīts iepriekšējos izskatītajos likumprojektos, un Ārlietu komisija ir atbalstījusi šī likumprojekta virzību pirmajam lasījumam.

Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu. Balsosim par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par — 74, pret un atturas — nav. Pirmajā lasījumā likumprojekts pieņemts.

G.Krasts. Tātad priekšlikumi tāpat līdz 1. augustam.

Sēdes vadītājs. 1. augusts — priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam lasījumam.

Nākamais — likumprojekts "Par Latvijas Republikas un Eiropas brīvās tirdzniecības asociācijas valstu līguma Apvienotās komitejas lēmumu nr. 1/1999 "Par izmaiņām Latvijas Republikas un Eiropas brīvās tirdzniecības asociācijas valstu līguma B protokolā"" , pirmais lasījums. Ārlietu komisijas vārdā — Guntars Krasts.

G.Krasts (TB/LNNK). Šis ir pēdējais likumprojekts šajā sērijā, ko es jums liku priekšā, un tātad izmaiņas ir tieši tādas pašas, nosacījumi tie paši. Un atbildīgā komisija ir atbalstījusi šī likumprojekta virzību pirmajam lasījumam.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par šī likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par — 80, pret un atturas — nav. Pirmajā lasījumā likumprojekts pieņemts.

G.Krasts. Un priekšlikumus tāpat līdz 1. augustam. Es domāju, tas ir vislabāk — skatīt visus šos likumprojektus kopā.

Sēdes vadītājs. Paldies! Priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam lasījumam — 1. augusts.

Izskatām likumprojektu "Par Eiropas Padomes 1999. gada 1. maija rezolūciju Nr. 5 "Par pretkorupcijas starpvalstu grupas (GRECO) nodibināšanu"" , otrais lasījums. Ārlietu komisijas vārdā — deputāts Guntars Krasts.

G.Krasts (TB/LNNK). Paldies! Otrajam lasījumam ir saņemti precizējumi. Un konkrēti: Juridiskais birojs iesaka redakcionāli precizēt šī likumprojekta nosaukumu.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

G.Krasts. Tāpat Juridiskais birojs ierosina redakcionāli precizēt 1. pantu.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta šo priekšlikumu.

G.Krasts. Ārlietu komisija, tātad atbildīgā komisija, ierosina redakcionāli precizēt 2. pantu.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

G.Krasts. 3. pantu.

Sēdes vadītājs. Arī nav iebildumu.

G.Krasts. Un arī 4. pantu.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

G.Krasts. Paldies! Likumprojekts tādā gadījumā ir izskatīts.

Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta pieņemšanu otrajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par — 81, pret un atturas — nav. Likums pieņemts.

Izskatām likumprojektu "Par 1971.gada 4.maija Hāgas konvenciju par ceļu satiksmes negadījumiem piemērojamo likumu" , otrais lasījums. Ārlietu komisijas vārdā — deputāts Guntars Krasts.

G.Krasts (TB/LNNK). Tātad otrajam lasījumam Ārlietu komisija nav saņēmusi nevienu priekšlikumu. Aicinu atbalstīt šo likumprojektu otrajā, galīgajā lasījumā!

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta pieņemšanu otrajā, galīgajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par — 76, pret un atturas — nav. Likums pieņemts.

Izskatām likumprojektu "Par 1990.gada Starptautisko konvenciju par gatavību, reaģēšanu un sadarbību naftas piesārņojuma gadījumā" , otrais lasījums. Ārlietu komisijas vārdā — deputāts Guntars Krasts.

G.Krasts (TB/LNNK). Atbildīgā komisija nav saņēmusi nevienu priekšlikumu kaut ko mainīt šajā likumprojektā. Tātad aicinu to atbalstīt otrajā, galīgajā lasījumā!

Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta pieņemšanu otrajā, galīgajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par — 80, pret un atturas — nav. Likums pieņemts.

Nākamais — likumprojekts "Par Latvijas Republikas valdības un Turcijas Republikas valdības vienošanos par sadarbību militārajā mācību jomā" , otrais lasījums. Ārlietu komisijas vārdā — deputāts Guntars Krasts.

G.Krasts (TB/LNNK). Deputātiem nekādi priekšlikumi un iebildumi par šo likumprojektu pēc pirmā lasījuma nav radušies, tātad bez jebkādiem iebildumiem un papildinājumiem šis likumprojekts ir sasniedzis otro, galīgo lasījumu. Aicinu to atbalstīt!

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta pieņemšanu otrajā, galīgajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par — 77, pret un atturas — nav. Likums pieņemts.

G.Krasts. Paldies!

Sēdes vadītājs. Izskatām likumprojektu "Par zvērinātiem revidentiem" , otrais lasījums. Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas vārdā — deputāte Ingrīda Ūdre.

I.Ūdre (JP). Cienījamais Prezidij! Cienījamie kolēģi! Strādāsim ar dokumentu nr. 537. Tātad 1.priekšlikums — Juridiskā biroja priekšlikums. Komisija atbalstīja šo priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

I.Ūdre. 2. un 3. arī ir Juridiskā biroja priekšlikumi, kas precizē atsevišķu terminu, ko komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta šos priekšlikumus.

I.Ūdre. 4. ir Juridiskā biroja priekšlikums, kas arī precizē terminoloģiju, taču šis priekšlikums pilnībā nav atbalstīts. Tas ir iestrādāts Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas 5.priekšlikumā, ko Budžeta un finansu (nodokļu) komisija atbalstīja.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

I.Ūdre. 6. — Juridiskā biroja priekšlikums, ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

I.Ūdre. Tāpat kā 7.,8. un 9. Juridiskā biroja priekšlikums, kas precizē terminoloģiju.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

I.Ūdre. Arī 10. — Juridiskā biroja priekšlikums — ir atbalstīts, jo tiek saskaņota terminoloģija ar jau pieņemto Komerclikumu.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

I.Ūdre. 11. — Juridiskā biroja priekšlikums — nav atbalstīts, jo Budžeta un finansu (nodokļu) komisija ierosināja izslēgt šo te sadaļu likumā vispār, jo termins "komersants" ir skaidrots Komerclikumā, tādēļ es lūdzu neatbalstīt 11. — Juridiskā biroja priekšlikumu, bet atbalstīt 12. — Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt atbildīgās komisijas viedoklim.

I.Ūdre. 13. — Juridiskā biroja priekšlikums — ir atbalstīts. Tas skaidro uzticības uzdevumu.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

I.Ūdre. Arī 14. — Juridiskā biroja priekšlikums — ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

I.Ūdre. Tāpat kā 15. un 16. — Juridiskā biroja priekšlikumi.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta šos priekšlikumus.

I.Ūdre. Arī 17. — Juridiskā biroja priekšlikums — ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

I.Ūdre. Tāpat kā 18. un 19., kas faktiski ir tehniska rakstura skaidrojumi.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

I.Ūdre. 20. — Juridiskā biroja priekšlikums — ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

I.Ūdre. Arī 21. — Juridiskā biroja priekšlikums — ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

I.Ūdre. 22. — Juridiskā biroja priekšlikums — ir atbalstīts no komisijas puses.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

I.Ūdre. Tāpat kā 23., kas kārtējo reizi saskaņo šo likumu ar Komerclikumu.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

I.Ūdre. 24. — Juridiskā biroja priekšlikums — ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

I.Ūdre. Arī 25. — Juridiskā biroja priekšlikums — ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

I.Ūdre. 26. — Juridiskā biroja priekšlikums — ir atbalstīts, taču es domāju, ka uz trešo lasījumu tiks sagatavoti labojumi šim pantam, jo diez vai būs iespējams realizēt šā panta normas dzīvē, kur vairāk nekā 50% balsstiesīgo kapitāla daļu piederētu zvērinātajiem revidentiem, līdzīgi kā tas bija ar farmaceitiem un aptiekām.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

I.Ūdre. 27. — Juridiskā biroja priekšlikums — ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

I.Ūdre. 28. — Juridiskā biroja priekšlikums — ir daļēji iestrādāts Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas priekšlikumā, jo Budžeta un finansu (nodokļu) komisija uzskatīja, ka nav nepieciešamas papildus pieteikumu veidlapas. Tādēļ es lūdzu atbalstīt Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas 29.priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

I.Ūdre. 30. — Juridiskā biroja priekšlikums — ir at-balstīts.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

I.Ūdre. Tāpat kā 31., 32. un 33. priekšlikums.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

I.Ūdre. 34. — Juridiskā biroja priekšlikums — ir at-balstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

I.Ūdre. Arī 35., 36. un 37.priekšlikums.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

I.Ūdre. 38. priekšlikumā ir precizēta redakcija. Juridiskā biroja priekšlikumā. Komisija arī viņu atbalstīja.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

I.Ūdre. Tātad kā 39., kas kārtējo reizi saskaņo likumus.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

I.Ūdre. 40. — Juridiskā biroja priekšlikums, ir at- balstīts.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

I.Ūdre. Tāpat kā 41., 42. un 43. priekšlikums.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

I.Ūdre. 44. — Juridiskā biroja priekšlikums — ir at-balstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

I.Ūdre. Arī 45. priekšlikums ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

I.Ūdre. Tāpat kā 46., 47. un 48. priekšlikums.

Sēdes vadītājs. Iebildumu nav.

I.Ūdre. 49.priekšlikumā Juridiskais birojs ierosina aizstāt meitasuzņēmumu ar vārdiem "valdošā uzņēmuma". Tad atkal kārtējo reizi mēs saskaņojam ar Komerclikumu. Šis priekšlikums arī tika atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

I.Ūdre. Tāpat kā 50. — Juridiskā biroja priekšlikums.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

I.Ūdre. 51. — Juridiskā biroja priekšlikums — ir at-balstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

I.Ūdre. Tāpat kā 52. un 53. — Juridiskā biroja priekšlikumi.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

I.Ūdre. Komisija atbalstīja arī 54. — Juridiskā biroja priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

I.Ūdre. Tāpat kā 55., jo šeit mēs runājam par jauno institūciju — Finansu un kapitāla tirgus komisiju.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

I.Ūdre. 56. — Juridiskā biroja priekšlikums — ir iestrādāts Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas 57. priekšlikumā. Tādēļ lūdzu atbalstīt Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas 57. priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

I.Ūdre. 58. — Juridiskā biroja priekšlikums – ir at-balstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

I.Ūdre. Tāpat kā 59. — Juridiskā biroja priekšlikums — arī tika atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

I.Ūdre. Priekšlikumu vairāk nav. Es aicinu deputātus pieņemt šo likumprojektu otrajā lasījumā!

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Par zvērinātiem revidentiem" pieņemšanu otrajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par — 75, pret un atturas — nav. Otrajā lasījumā likumprojekts pieņemts. Lūdzu, noteiksim priekšlikumu iesniegšanas termiņus.

I.Ūdre. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš ir līdz 1.augustam.

Sēdes vadītājs. 1. augusts. Paldies!

Izskatām likumprojektu "Grozījums likumā "Par zemes dzīlēm"" , pirmais lasījums. Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā deputāte Anna Seile.

A.Seile (TB/LNNK). Cienījamie deputāti! Dokuments nr.2032. Likumprojekta izstrādē ir piedalījusies Ekonomikas ministrija un Vides Aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija, un šis likumprojekts paredz, ka Ministru kabinetam būs iespējams noteikt ar saviem noteikumiem kārtību par vides aizsardzību, iegūstot naftu vai naftas produktus jūrā. Likumprojekts ir ārkārtīgi aktuāls. Lūdzu atbalstīt pirmajā lasījumā!

Sēdes vadītājs. Vispirms jālemj par steidzamību.

A.Seile. Ā, jā. Tātad lūdzu atbalstīt šī likumprojekta steidzamību!

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Grozījums likumā "Par zemes dzīlēm"" atzīšanu par steidzamu. Lūdzu rezultātu! Par — 45, pret — 25, atturas — 14. Likumprojekts par steidzamu atzīts.

A.Seile. Paldies! Tātad aicinu atbalstīt likumprojektu pirmajā lasījumā, jo Ministru kabineta noteikumi šī likuma ieviešanai ir nepieciešami.

Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta "Grozījums likumā "Par zemes dzīlēm"" pieņemšanu pirmajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par — 73, pret — 1, atturas — 1. Pirmajā lasījumā likumprojekts pieņemts. Noteiksim priekšlikumu iesniegšanas termiņu un otrā lasījuma datumu.

A.Seile. Cienījamie deputāti! Redzot lielo atbalstu pirmajā lasījumā, lai neizraisītu jaunus priekšlikumus likumā "Par zemes dzīlēm", komisija ierosina šo likumprojektu izskatīt arī otrajā lasījumā un tūlīt, ja nav iebildumu nevienam. (Starpsauciens: "Ir iebildumi!")

Sēdes vadītājs. Deputātam Kiršteinam lūdzu vārds.

A.Kiršteins (TP). Godājamais Prezidij! Godājamie deputāti! Mums ir jānosaka termiņš un jāiesniedz priekšlikumi otrajam lasījumam, jo iesniegtie priekšlikumi ir pretrunā ar Civillikumu. Pirmkārt.

Otrkārt. Ja jūs paskatīsities anotāciju, tad 1.punktā, kādēļ likums un grozījumi ir vajadzīgi, tur ir teikts, ka ir jāizstrādā Ministru kabineta noteikumi par vides aizsardzību ogļūdeņraža izpētes un ieguves darbos jūrā. Pašā likumprojektā ir piekabināta šiem noteikumiem 1.sadaļa, kas ir pilnīgi nevajadzīga, ka valsts nozīmes derīgo izrakteņu un atradņu, kā arī valsts nozīmes zemes dzīļu nogabalu izmantošanas...

Sēdes vadītājs. Atvainojiet, noteiksim priekšlikumu iesniegšanas termiņu un otrā lasījuma datumu.

A.Kiršteins. Paldies!

Sēdes vadītājs. Kādi priekšlikumi? Leonam Bojāram lūdzu ieslēgt mikrofonu. Tādā gadījumā lūdzu konkrētus priekšlikumus par priekšlikumu iesniegšanas termiņu.

A.Seile (TB/LNNK) . Komisija ierosina līdz 10.jūlijam iesniegt priekšlikumus, bet Kiršteina iebildumi bija nevietā, jo viņš nolasīja jau spēkā esošā likuma tekstu. Tikai tas, kas ir pasvītrots, ir šī likuma ierosinājums.

Sēdes vadītājs. Otrā lasījuma datums. Lūdzu ieslēgt mikrofonu deputātam Leonam Bojāram!

L.Bojārs (LSDSP). Cienījamie kolēģi! "Latvijas Vēstnesī" bija ievietota karte, kurā bija iezīmēta ekonomiskā robeža starp Latvijas un Lietuvas ūdeņiem, kura vēl nav akceptēta Saeimā. Tad kā mēs izskatāmies interesanti

Sēdes vadītājs. Lūdzu konkrētus priekšlikumus par priekšlikumu iesniegšanas termiņu un otrā lasījuma datumu.

L.Bojārs. Ar tādu lietu steigties nevar. Es ierosinu 1.septembri.

Sēdes vadītājs. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš — 1.septembris. Otrā lasījuma datums — 7.septembris. Vai ir citi priekšlikumi? Nav. Paldies!

Izskatām likumprojektu "Par ievedmuitas tarifiem un tarifu kvotām, kas piemērojamas Eiropas Kopienas izcelsmes lauksaimniecības precēm"" , pirmais lasījums. Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas vārdā — deputāte Aija Poča.

A.Poča (LC). Cienījamie deputāti! Starp Eiropas Kopienu un Latvijas Republikas Zemkopības ministriju ir panākta vienošanās par tirdzniecības tālāku liberalizāciju Eiropas līguma ietvaros. Un ir sagatavots papildprotokols Eiropas līgumam par savstarpēji piemērojamiem ievedmuitas tarifiem un tarifu kvotām tirdzniecībai ar lauksaimniecības precēm. Šis dokuments ir jāratificē abu valstu augstākajos orgānos, tātad Saeimā mūsu pusei.

Šobrīd tas darbs notiek, bet tajā pašā laikā ir iespējams, ka abas puses vienpusēji, nevis balstoties uz līgumu, bet uz citiem normatīviem aktiem, piemēro šos pazeminātos muitas tarifus un nosaka kvotas. Vienpusēji šis pasākums ir panākta vienošanās, kas stājas spēkā no 1.jūlija. Tas radīja nosacījumus tam, kāpēc tika izstrādāts likumprojekts, kuru jums šodien mēs piedāvājam akceptēt pirmajā lasījumā. Šo likumprojektu ir izskatījusi arī valdība, un ir šobrīd šis dokuments saņemts arī Saeimā. Tomēr, lai mēs paspētu Saeimā šo jautājumu izskatīt līdz mūsu sesijas darba beigām, tiek virzīts un iniciēts sešu deputātu parakstītais likumprojekts. Bet pēc savas būtības tie ir absolūti identiski.

Šobrīd ko nosaka šis jums piedāvātais likumprojekts? Tas nosaka, ka abas puses vienojas, ka abpusēji noteiktiem produktiem piešķirs muitas tarifu kvotas ar 10% ikgadējo palielinājumu, izņemot Latvijas izcelsmes ābolu un tomātu eksportu kvotu ikgadējo palielinājumu, kas noteikts 33% apmērā. Muitas tarifu kvotu ietvaros abpusēji tiks piemērots dubultnuļļu princips. Tas nu ir. Tiks atcelts importa muitas nodoklis un eksporta subsīdijas. Un tiks liberalizēta Eiropas Savienības un Latvijas tā saucamo mazjūtīgo lauksaimniecības produktu tirdzniecība, kuru tarifu likme ir 10% un mazāk. Ko tas nozīmē mūsu Latvijas lauksaimniekiem? Latvijas ražotājiem nodrošināt sekojošu Latvijas izcelsmes preču lielākas eksporta iespējas uz Eiropas Savienību: sieram — 3000 tonnu, plus, kā es teicu, 10% ikgadējs palielinājums. Sviests — 1875 tonnas, piena pulveris — 4000 tonnas, cūku un mājputnu gaļa attiecīgi 1250 tonnas un 625 tonnas. Gaļas izstrādājumi — 250 tonnas, tomāti — 150, āboli — 150 tonnas un ķiploki — 50 tonnas. Kā jūs redzat, Latvijas pusei tas ir pietiekami izdevīgi. Savukārt Latvija Eiropas puses izcelsmes precēm ir piešķīrusi papildu kvotas cūkgaļai, bet tikai augstvērtīga cūkgaļas liemeņa, šķiņķa un izcirtņa tirdzniecībai, mājputnu gaļai, sieram, tomātiem, gaļas izstrādājumiem un konservētu tomātu importam.

Teorētiskais tarifu ieņēmuma samazinājums Latvijas pusei ir 1 660 000 latu, bet tas ir tikai teorētiskais, jo šobrīd liela daļa no šīm precēm vienkārši netiek importēta. Eiropas Savienības teorētiskais tarifu ieņēmumu samazinājums ir gandrīz 4 000 000 latu. Kā jūs redzat, abpusēji ir it kā panākts zināms līdzsvars, un tas ir izdevīgi Latvijai.

Budžeta un finansu (nodokļu) komisija izskatīja šo likumprojektu un nolēma atbalstīt pirmajā lasījumā, un aicina jūs arī to darīt. Vienlaicīgi mēs aicinām jūs noteikt steidzamību, lai mēs šo likumprojektu paspētu pieņemt vēl šodien šīs sesijas laikā. Papildus informēju, ka šobrīd mēs esam uzdevuši Zemkopības ministrijai vismaz izskatīt šo jautājumu Lauksaimniecības produktu ražotāju un pārstrādāju asociācijas sadarbības padomē, lai būtu pilnībā skaidrs, ka arī visas ieinteresētās puses ir informētas par šāda likumprojekta virzību. Paldies! Lūdzu balsot.

Sēdes vadītājs. Jautājumu par steidzamību un debates pirmajā lasījumā izskatīsim pēc pārtraukuma.

Bet tagad vairāki paziņojumi. Jurim Sinkam. Kamēr Sinkas kungs dodas uz tribīni, lūdzu reģistrācijas režīmu! Reģistrēsimies ar identifikācijas kartēm. Lūdzu, Sinkas kungs!

J.Sinka (TB/LNNK). Eiropas lietu komisijas locekļus lūdzu tūlīt Sarkanajā zālē tikties ar Beļģijas satiksmes ministru. Piedošanu, es pārteicos — Dānijas. Tiešām tā. Jā, tiešām Dānijas. Un šodien pēcpusdienā 15.00 Viesu zālē Lielbritānijas atbalsta grupai ir tikšanās ar lordu Volesu un seru Džonu Berču. Paldies!

Sēdes vadītājs. Borisam Cilevičam.

B.Cilevičs (PCTVL). Cienījamie kolēģi! Latvijas un Izraēlas starpparlamentārās sadarbības grupas locekļus es lūdzu sapulcēties burtiski uz divām minūtēm tepat pie apaļā galda Dzeltenajā zālē. Paldies!

Sēdes vadītājs. Violai Lāzo.

V.Lāzo (LSDSP). Es aicinu Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas locekļus tūlīt uz tikšanos ar Bundestāga deputātiem Saeimas Viesu zālē. Tūlīt pēc šī pārtraukuma sākšanās.

Sēdes vadītājs. Dzintaram Ābiķim.

Dz.Ābiķis (TP). Cienījamie kolēģi no Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas! Es aicinu jūs 10.45, es vēlreiz atkārtoju, 10.45 sapulcēties Izglītības, kultūras un zinātnes komisijā uz īsu informatīvu sanāksmi.

Sēdes vadītājs. Pēterim Tabūnam.

P.Tabūns (TB/LNNK). Sporta apakškomisijas deputātiem lūgums tūdaļ, pārtraukumam sākoties, sanākt uz sēdi.

Sēdes vadītājs. Romualdam Ražukam.

R.Ražuks (LC). Cienījamie deputāti! Tagad notiks Sociālo un darba lietu komisijas sēde komisijas telpās.

Sēdes vadītājs. Godātie kolēģi! Šodien sveicam Jāni Lagzdiņu 48 gadu jubilejā un Aleksandru Golubovu 41 gada jubilejā. (Aplausi.)

Saeimas sekretāri lūdzu nolasīt reģistrācijas rezultātus.

S.Dreimane (7.Saeimas sekretāre). Cienījamie kolēģi! Nav reģistrējušies: Aleksandrs Bartaševičs, Pāvels Maksimovs, Romāns Mežeckis, Pēteris Salkazanovs, Inese Birzniece, Edvīns Inkēns, Antons Seiksts, Jānis Lagzdiņš, Jevgenija Stalidzāne.

Sēdes vadītājs. Pārtraukums līdz pulksten 11.00.

 

Sēdi vada Latvijas Republikas 7.Saeimas priekšsēdētājs Jānis Straume.

Sēdes vadītājs. Godātie kolēģi! Izskatām likumprojektu "Par ievedmuitas tarifiem un tarifu kvotām, kas piemērojamas Eiropas Kopienas izcelsmes lauksaimniecības precēm" . Mums ir jālemj par atbildīgās komisijas ierosinājumu atzīt šo likumu par steidzamu. Viens var runāt par, viens — pret steidzamību. Vai kāds vēlas runāt pret steidzamību? Leons Bojārs. Lūdzu!

L.Bojārs (LSDSP). Cienījamie kolēģi, kas ir zālē, nu tas laikam puse varbūt! Un cienījamie zemnieki! Kā var runāt par steidzamību, ja desmit minūtes atpakaļ mūsu kastītēs ielikts likumprojekts. Tātad Zemkopības ministrija nav bijusi tik operatīva, ka, strādājot no janvāra mēneša pie šī jautājuma risināšanas un parakstot dokumentus Briselē 9.maijā, tikai šodien atrada par vajadzīgu Saeimas deputātiem ievietot kastītē, nu, puslīdz labi noformētu dokumentu. Kāpēc nav nekādas informācijas Latvijas zemniekiem, cūkkopjiem, putnkopjiem, attiecīgām viņu apvienībām? Kāpēc tāda maldināšana? Un kāpēc melojam latvietis latvietim? Varbūt tas ir jāizbeidz? Un, cienījamie kolēģi, kāda var būt steidzamība, jūs paskatieties, par ko jūs nobalsojat! Latvijā varēs ievest uzturam nederīgus produktus. Tur ir četras pozīcijas… Dzīvnieku izcelsmes pārtikas produkti, kas citur nav minēti, kas tie būs par produktiem? Graudaugi, pelavas, salmi, zivju atkritumi, kāļi, lopu bietes, niedres, meldri, kārkli, un tagad jau, protams, mēs nerunājam neko par cukurbiešu audzēšanu, jo šajā dokumentā ir iestrādātas cukurbietes, tā ka Latvijā nevajag cukurbietes audzēt, tās izaudzēs Eiropas Savienībā un atvedīs uz Latviju pārstrādāt. Protams, tie uzņēmumi arī nepiederēs ne Latvijas zemniekiem, ne Latvijas valstij. Tāpēc es esmu kategoriski pretī un aicinu arī jūs balsot pret steidzīgumu šitam likumprojektam.

Sēdes vadītājs. Par steidzamību runās deputāts Māris Sprindžuks.

M.Sprindžuks (TP). Labdien, cienījamie deputāti un Prezidij! Es gribētu runāt par steidzamību. Tātad, cienījamais Bojāra kungs, šis likumprojekts ir ļoti būtisks, un es uzskatu, ka ir būtiski arī to izskatīt strauji, jo tikai tā mēs varam nodrošināt, lai ar 1.jūliju stātos spēkā šīs kvotas un iespēja Latvijai eksportēt uz Eiropas Savienību produkciju bez ievedmuitas, un es domāju, ka tas ir ļoti būtiski. Diemžēl man ir jāpaziņo, ka Bojāra kungs maldās un apzināti runā muļķības par to, ka šis līgums un šī vienošanās sagraus lauksaimniecību un negodīgi izkonkurēs Latvijas zemniekus un tamlīdzīgi. Tieši otrādi, Latvijas lauksaimniecība nevar attīstīties negodīgas konkurences apstākļos, un abpusējo tirdzniecības noteikumu pieņemšana ir liels solis godīgas konkurences nodrošināšanā. Tikai izejot ārējā tirgū, Latvijas zemnieki spēs attīstīties. Un Tautas partija atbalsta maksimāli godīgu konkurenci un to, lai zemniekiem nebūtu jākonkurē ar Eiropas Savienības eksporta subsīdijām.

Un nesaprotu Bojāra kungu — saglabāt pašreizējo vēlmi, saglabāt pašreizējo situāciju. Nezinu, vai viņi lobē poļu zemniekus, kuri ieņems Eiropas importa vietu, vai arī apzināti vai neapzināti atbalsta kontrabandistus, bet diemžēl tā sanāk, ka tieši, Bojāra kungs, ar jūsu pozīciju tiek liets ūdens uz Latvijas tirgus sagrāvēju dzirnavām. Tas pats attiecas par šo kvalitāti, ir Veterinārais dienests un institūcijas, kas to uzrauga. Ja jūs neticat Latvijas valstij un tās dienestiem, tad ļoti žēl. Es ticu mūsu valstij. Runājot par to prognozi, ka Latviju pārgāzīs Eiropas cūkgaļa. Nē, nepārgāzīs, Latvija ir iedevusi iespēju Eiropai bez muitas ievest tikai 1000 tonnas cūkgaļas izstrādājumu, kas ir šī būtiski jūtīgā prece, ne tās pārējās. Virs šī apjoma importētājiem nāksies maksāt 36% ievedmuitu. Ja mēs ticam valstij un tās spējai atbalstīt importu, tad ir vairāk nekā skaidrs, ka šis apjoms nesagraus lauksaimniecību. Bet ko mēs iegūstam? Pirmkārt, mēs iegūstam pašu svarīgāko, to, ka Eiropas gaļa vairs nebūs subsidēta ar eksporta subsīdijām. Latvijas zemniekiem šāda konkurence ir daudz izdevīgāka nekā tā, par ko iestājaties jūs, Bojāra kungs.

Otrkārt, eksporta kvotas piena produktiem dos jaunas darbavietas. Mēs aprēķinājām, ka apmēram 100 jaunas piensaimniecības varēs rasties tieši šo palielināto kvotu iespaidā. Vai mēs negribam, lai tas stātos spēkā ar 1.jūliju? Nezinu.

Treškārt, ārējais tirgus ir Latvijas lauksaimniecības attīstības pamats, un Tautas partija ir par attīstību, nevis kā jūs, Bojāra kungs, par stagnāciju. Tādēļ es aicinu Saeimu nepaļauties nenopietniem demagogiem un atbalstīt šā likuma izskatīšanu steidzamības kārtībā.

Sēdes vadītājs. Paldies! Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta atzīšanu par steidzamu. Lūdzu rezultātu! Par — 61, pret — 23, atturas — 3. Likumprojekts par steidzamu ir atzīts.

A.Poča (LC). Ņemot vērā to, kā jau šeit minēja arī Sprindžuka kungs, tas ir tomēr ļoti nozīmīgi Latvijas lauksaimniecības produktu eksportētājiem, vismaz tām nozarēm, kas šobrīd ir gatavas eksportēt uz Eiropas Savienību, lūdzu atbalstīt likumprojektu arī pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Atklājam debates. Arnis Kalniņš.

A.Kalniņš (LSDSP). Godājamais priekšsēdētāj! Cienījamie kolēģi! Protams, šis jautājums ir ļoti svarīgs, tikai pirmā pārdoma par procedūru kā tādu. Te jau tika minēts šodien, ka šādas lietas tomēr būtu jāskata arī Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai. Un zināms arī tas, ka šeit ir apakškomisija Seiles kundzes vadībā par lauksaimniecību un mežsaimniecību. Tas būtu bijis loģiski — šo jautājumu aplūkot, pārrunāt un tā tālāk.

No procedūras viedokļa es domāju, ka par šādu svarīgu jautājumu bija svarīgi arī lauksaimnieku sabiedriskajām organizācijām informēt un pārrunāt. Tātad es domāju Zemnieku federāciju, ir arī viņiem sava sadarbības padome. Un būtu arī neloģiski teikt, ka, lūk, mēs te kaut ko pieņemam pirmajā lasījumā, un tad tikai iet pie šiem galvenajiem lauksaimniecības produkcijas ražotājiem un ar viņiem šo jautājumu pārrunāt. Tas no procedūras viedokļa.

Otrkārt, komentāri. Te tikko iepriekšējais runātājs teica, ka, lūk, būs jaunas darbavietas un tā tālāk. Nu bet vajag visu skaitīt kopumā. Es saprotu, piensaimniecībā parādīsies jaunas darbavietas. Bet kā tas būs ar gaļas ražotājiem un mājputnu gaļas ražotājiem un tā tālāk? Vajag visu kompleksā skaitīt kopā, kur ir plusi un mīnusi, un tad tikai dabūt galīgo bilanci.

Tātad, pirmkārt, pēc šī projekta imports Latvijā būtu cūkgaļai no Eiropas Savienības valstīm 2200 tonnas plus 220 tonnas pieaugums katru gadu. Eksports no Latvijas uz šīm valstīm — 1250 tonnas cūkgaļas. 1250 tonnas cūkgaļas. Jūs redziet starpību, ja? Tātad cūkgaļa tiks ievesta ne jau svaiga, ne jau svaigi atdzesēta, bet būs saldēta. Visa Eiropa — vai Austrija, vai tā tālāk iet uz to, lai šādu produktu, gaļu, vienalga, vai tā ir cūkgaļa vai cita, lai arvien vairāk mēs tērētu uzturā un arī pārstrādē, ko lietojam, lai tā tiktu saņemta svaigā veidā. Tā ir pirmā minētā disproporcija.

Otra. Par mājputniem. Paredzēts importēt 5300 tonnas mājputnu gaļas plus 530 tonnas katru gadu pieaugums. Eksportēt — 625. Jūs ziniet, mūsu mājputnu gaļas ražotāji Latvijā diezgan perfekti strādā ar augstu kvalitāti. Es nezinu, kā tas atsauksies uz vietējo mājputnu gaļas ražotājiem, un arī šis būs saldēts produkts, kas ienāks mūsu tirgū.

Ir mājputnu nozarē arī olu ražošana. Tas te nekādi netiek skarts. Nekādi. Tā kā ar ražotāju asociācijām, kas ir gan olu ražošanā, gan gaļas ražošanā, šie jautājumi varēja tikt papildus pārrunāti.

Nu varbūt tāda sīka lieta kā āboli. Par āboliem ierakstīts — neierobežots imports. Eksports — 150 tonnas. Mēs varam atcerēties, kā čehi cīnījās par ābolu eksportu un importu un tā tālāk un tā joprojām. Līdzīgi kā par tomātiem, nosakot tur arī par mēnešiem šīs iespējas vai neiespējas. Ābolu kvalitāte, kas tiek iegūta Latvijā, tiek vērtēta ļoti augstu, sevišķi zināmām pārstrādes nišām kā sulām un tā tālāk, kas ir augstāka nekā Rietumeiropā iegūtie, ražotie āboli. Es domāju, ka arī Augļkopju asociācija var pateikt savu padomu, pārrunu, vai tas ir tīri korekti — šinī gadījumā tā rīkoties. Nu ir mums solījums, ka eksporta subsīdijas tiks atceltas. Bet šajā anotācijā, kuru gan nav neviens parakstījis, šo lapu, kurš šo anotāciju ir izveidojis un nofiksējis, atbildīgs, mēs nezinām, kādas ir šīs eksporta subsīdijas, un mēs zinām, ka ir subsīdijas, hektārsubsīdijas ražotājiem. Kas ar tām notiek pie šī mehānisma? Protams, mēs iegūstam ar siera, sviesta, piena pulvera iespējamo eksportu, tie nav saldēti produkti būtībā, tas ir viss tā, bet es aicinātu būt mums vairāk nopietniem, vairāk sakarīgiem, lemjot šādus jautājumus, nesteigties un neforsēt pieņemšanu galīgajā veidā, bet vēl šo lietu nopietni pārrunāt, jo pēc tam radīsies daži arī nepatīkami ekscesi no ražotāju puses. Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs. Valdis Lauskis.

V.Lauskis (LSDSP). Augsti godātais Prezidij, godātie kolēģi! Es saprotu, ka attiecīgs dokuments ir nepieciešams, un tas ir jādara no gada uz gadu, perspektīvā, un šeit ir jābūt ļoti nopietnam darbam. Tas ir absolūti saprotams un nepieciešams darbs.

Bet es gribētu pateikt, ka mēs pieņemam šo dokumentu apstākļos, kad mūsu kopējā valsts eksporta un importa bilance Latvijas valstī nav labvēlīga. Un tādos apstākļos mēs paskatāmies, kas mums tiek piedāvāts zemkopībā. Un zemkopība var būt viena no Latvijas nozarēm, kur, ņemot vērā, ka Latvijas zeme kopumā ir ļoti auglīga, ja mēs pratīsim izmantot šo auglību, ja mēs pratīsim nodrošināt, lai šī zeme tiktu apstrādāta, lai zemnieks tur strādātu, tad mēs varētu dabūt, ka vismaz zemkopībā eksports būtu lielāks nekā imports. Jo varbūt saistībā ar ražošanu mēs īpaši nevaram palielīties, saistībā ar tehnoloģijām pagaidām mēs nevaram palielīties, mums ir nozares, kur garantēti vēl uz priekšu mums imports pārsniegs eksportu. Bet šeit saistībā ar zemkopību mums ir par ko nopietni domāt, un gribētos to atbalstīt.

Domājot par šo dokumentu, protams, es priecājos par to, ka piensaimniecība kā tāda, atzīstot, ka tā ir viena no prioritārām nozarēm zemkopībā, saņem arī atspoguļojumu. Piensaimnieku ražoto produktu eksports ir labs, pārliecinošs un atbalstāms. Bet blakus piensaimniekiem, protams, ir vēl citas nozares, un šeit nav laba aina. Ja mēs paņemam to pašu mājputnu gaļu, tādā gadījumā imports pārsniedz mūsu eksportu 8 reizes, ja mēs paskatāmies tomātus, tad imports pārsniedz eksportu 10 reizes, ja mēs paskatāmies gaļas produktu izstrādājumus, imports pārsniedz mūsu eksportu 4 reizes. Un tas ir nopietni. Un es neredzu metodoloģiju, kādā veidā mēs to mainīsim, kādā veidā mēs dosim iespēju mūsu ražotājiem attīstīties.

Šeit ir minēts, ka viens no pozitīvajiem apstākļiem ir, ka ik gadu pieaugs par 10 % šī kvota. Bet, ja mēs paņemam šīs pašas pozīcijas, tad šis tikai 10% pieaugums, ja mēs paņemam attiecībā uz tomātiem, tad tikai 10% pieaugums importam ir divas reizes lielāks nekā mūsu eksporta gada kvota. Ja mēs paņemam gaļas izstrādājumus, tātad ir līdzīgi. Un, protams, par mājputniem tur var izskaitīt. Tātad situācija nevis uzlabosies pēc šī dokumenta pieņemšanas, bet diemžēl tā pasliktināsies.

Un ja mēs paņemam anotāciju, kuru arī Kalniņa kungs minēja, par to, ka nu vismaz ar šo dokumenta pieņemšanu tiks palielināta konkurētspēja, jo tiks noņemtas eksporta subsīdijas, es domāju, ka vienkārši vajadzētu aizvietot jēdzienu — nevis palielināta konkurētspēja, bet samazināta nekonkurētspēja. Jo, protams, pats par sevi subsīdiju lielums zemkopībā paliek, un, kā jūs ziniet, valsts apmaksā pusi no pašizmaksas attiecīgajiem ražotājiem. Tas ir ļoti nopietns arguments, un no tāda viedokļa… jā, mēs uzskatām, ka šis dokuments ir ļoti nopietns, ļoti vajadzīgs, bet gan Zemkopības ministrijai daudz striktāk varbūt ir jāaizstāv Latvijas pozīcijas, un, ņemot vērā eksporta— importa attiecību kopumu, arī Latvijas valdībai, protams, ir jādziļinās šajā būtībā. Mēs steidzamību nevaram atbalstīt. Mēs iestājamies par ļoti nopietnu šā dokumenta izstrādi arī uz priekšu. Paldies!

Sēdes vadītājs. Leons Bojārs.

L.Bojārs (LSDSP). Cienījamie kolēģi! Cienījamie zemnieki! Muļķības ir veikusi un turpina veikt Zemkopības ministrija. Deviņu gadu laikā nekas netika veikts, lai aizsargātu Latvijas iekšējo tirgu, lai aizsargātu Latvijas zemniekus. Nevajag runāt tādas lietas, kuras jūs nezināt!

Sprindžuka kungs! Es jums pateikšu, ieart izaudzētās cukurbietes zemē — tā ir muļķība! Vai arī tā ir tieša zemnieka nodevība. Pamēģiniet to izanalizēt un tad sāciet runāt par kaut kādām muļķībām. Kāpēc tad jūs nerunājiet par putnu gaļu? 5300 tonnas gadā ievest un katru gadu palielināt par 530. Tur būs saldētas, un tur būs tie subprodukti, kurus jūs, es nezinu, diez vai lietosiet uzturā. Bet jūs vediet to priekš latviešiem un gribat vest. Kas ir līdzsvarojis Latvijas Republikas importu pret eksportu? Vai tad Latvija var stāvēt pretī Eiropas Savienībai? Kādā kategorijā? Nu taču padomājiet, paskatieties, paanalizējiet tos ciparus, ar kuriem jūs strādājat no janvāra mēneša, kurus tos ciparus un rādītājus jūs slēpāt no Latvijas zemniekiem arī no janvāra mēneša. Un tad fiksi aizbraucāt 9.maijā, parakstījāt un atkal noslēpāt savus darbus. Kāpēc nav svaru uz robežas? Liksim. Desmit gadu laikā mēs nevaram nekādi atrast svarus, ielikt uz robežas, lai varētu kontrolēt to kontrabandu vai to ēnu ekonomiku, kura strādā arī par sliktu Latvijas zemniekiem un kur tika ievesta arī pārtikas produkcija. Kāpēc dokumenti netiek sagatavoti deputātiem par visu importu, ko ieved Latvijā? Tur parādīja burkānus, tur parādījās kāļus, tur parādīja cukuru. Tur parādīja cukurniedru cukuru, tur parādīja spirtu. Nesen taču bija ierosinājums, ka vajag denaturēto, sintētisko spirtu ievest Latvijā.

Tagad paskatieties, vienā vietā ir ierakstīts: ievest tikai augstas kategorijas cūkgaļu, bet muitas dokumentā jau būs ierakstīts, ka var ievest arī subproduktus un arī saldētus. Es nezinu, cik tie ilgi ir uzglabājušies un kādās saldētavās. Jūs paskatieties 1.pielikumā, ka tie, kas ir iekļauti pozīcijā 4081120, ir nederīgi uzturam. Ko jūs darīsiet Latvijā ar šiem produktiem, kuri nederīgi uzturam? Kur tie tiks izlietoti? Kas par tiem nesīs atbildību?

Es jau nemaz nerunāju par zivju atkritumiem. Tātad zivkopība un zivju pārstrādāšana Latvijā ir jānolikvidē, lai varētu pat atkritumus ievest no Eiropas.

Tagad paskatieties pozīciju 0711. Dārzeņi konservēti īslaicīgai saglabāšanai, apstrādāti ar sēra anhidritu un sēru saturošu ūdeni. Bez papildu apstrādes tos nevar lietot. Tie ir tirgū, un mēs pārdosim, un jūs ēdīsiet. Lūdzu, kur jums būs onkoloģiskās slimības. Un arī pārējais, kas ir ievests iekšā, — tās pelavas, kāļi, bietes, cukurbietes un viss pārējais. Un, ja jūs, kolēģi, gribat nobalsot un parakstīties zem šā likumprojekta un vēl steidzīgā kārtībā, tad simtprocentīgi jūs visi sēdošie zālē esat iznākuši no lauksaimniekiem, nu taču padomājiet par savām saknēm, uz kurām balstās jūsu ģimenes. Es aicinu neatbalstīt likumprojektu!

Sēdes vadītājs. Atis Slakteris — zemkopības ministrs.

A.Slakteris (zemkopības ministrs). Prezidij! Cienījamie deputāti! Stājoties ministra amatā, man bieži uzstāda daudz un dažādus jautājumus. Bet viens it kā vienkāršs ir noskanējis vairākas reizes: "Vai ministrs stādās priekšā, kas būtu vienkāršākais, labākais ceļš, kā aizsargāt vai atbalstīt Latvijas lauksaimniecību?" Patiesībā atbilde ir ļoti vienkārša. Vislabākais atbalsts Latvijas lauksaimniecībai būtu visai pārējai pasaulei atņemt subsīdijas. Nodrošināt godīgu konkurenci. Skan it kā utopiski, bet konkrētais likumprojekts pieder pie tādām lietām, ka tas tiek darīts. Tas lielākais ieguvums, ko sarunās ir panākusi Zemkopības ministrija, ir tas, ka turpmāk par visiem šiem nosauktajiem produktiem — piens, siers, gaļa, viss tas garais saraksts, kas ir jūsu rīcībā, Eiropas Savienība pret Latviju nepielietos eksporta subsīdijas. Latvija, protams, arī nepielietos. Bet, ja salīdzina mūsu iespējas, ar ko mēs spējam atbalstīt savējos un ko spēj Eiropas Savienība, tad tas ir acīmredzams mūsu ieguvums. Šāds protokols nebūtu bijis iespējams pirms gada vai diviem. Vienkārši arī starptautiskā situācija ir mainījusies. Arī Eiropas Savienībai vajag partnerus, kas atbalstītu sarunās ar Pasaules tirdzniecības organizāciju.

Atgādinu vēlreiz, Eiropas Savienība minētajās pozīcijās nepielietos eksporta subsīdijas. Par pārējām lietām tika pieminēts. Gan par to, ka sviestam dubultos kvotu uz Eiropu Latvijai divas reizes, gan piena pulveris, gan arī pats sviests. Tā ka par to īstenībā nebūtu vēlreiz jārunā, kas nenoliedzami ir liels ieguvums. Bez tam es gribētu teikt, ja mēs šo likumprojektu nepieņemam, tad pašlaik spēkā esošās kvotas tiks apturētas, jo to darbības laiks bija līdz 30.jūnijam. Tie, kas aicina neapstiprināt šo likumprojektu, vai nu apgalvo, ka esošā situācija ir laba. Es domāju, ka reti kurš šeit klātesošais domā, ka lauksaimniecībā situācija ir pietiekami laba, bet konkrētais piedāvājums dod lielu pozitīvu ieguldījumu godīgas konkurences nodrošināšanā un līdz ar to lielu ieguvumu Latvijas lauksaimniecībai. Aicinu atbalstīt!

Sēdes vadītājs. Debates beidzam. Komisijas vārdā — deputāte Aija Poča.

A.Poča (LC) . Cienījamie deputāti, lūdzu izteikt savu attieksmi pret likumprojektu balsojot!

Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta "Par ievedmuitas tarifiem un tarifu kvotām, kas piemērojamas Eiropas Kopienas izcelsmes lauksaimniecības precēm" pieņemšanu pirmajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par — 61, pret — 13, atturas — 15. Pirmajā lasījumā likumprojekts pieņemts.

A.Poča. Lūdzu priekšlikumus iesniegt līdz rītdienai pulksten trijiem. Tātad līdz 16.jūnijam pulksten 15.00. Likumprojekta izskatīšana otrajā lasījumā 20. jūnijā.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst. Paldies!

Izskatām likumprojektu "Grozījumi likumā "Par akcīzes nodokli naftas produktiem"" , pirmais lasījums. Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas vārdā — deputāts Māris Vītols.

M.Vītols (TP). Cienījamie deputāti! Mēs strādāsim ar dokumentu nr. 2085. Budžeta un finansu (nodokļu) komisija ir sagatavojusi likumprojektu "Grozījumi likumā "Par akcīzes nodokli naftas produktiem"", kas paredz vairākus jautājums.

Pirmkārt akcīzes nodokļu likmes degvielai saskaņošanu ar Baltijas valstīm. Šobrīd Latvijā ir augstākās akcīzes nodokļa likmes, salīdzinot ar Lietuvu un Igauniju, un minētie grozījumi piedāvā samazināt nodokļu likmi dīzeļdegvielai un arī noteikt, ka nākamajos gados netiks paaugstināta akcīzes nodokļa likme benzīnam. Aicinu komisijas vārdā noteikt steidzamību šim likumprojektam!

Sēdes vadītājs. Par vai pret steidzamību runāt neviens nevēlas. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Grozījumi likumā "Par akcīzes nodokli naftas produktiem"" atzīšanu par steidzamu. Lūdzu rezultātu! Par — 78, pret — nav, atturas — 13. Steidzamība atzīta.

M.Vītols. Šā likumprojekta spēkā stāšanās noteikti dos pozitīvu ietekmi uz Latvijas tautsaimniecību un arī ļaus samazināt pašizmaksu tajās nozarēs, kur ir liels degvielas patēriņš, — mežu izstrādē, transporta tranzīta jomā un citās nozarēs. Aicinu deputātus atbalstīt šā likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā!

Sēdes vadītājs. Atklājam debates. Gundars Bērziņš — finansu ministrs.

G.Bērziņš (finansu ministrs). Cienījamās dāmas! Godājamie kungi! Šī gada jūnijs mūs visus iepriecināja gan ar siltākām, gan ar vēsākām dienām. Tomēr finansu ekspertiem, tautsaimniekiem, Ekonomikas ministrijas un Finansu ministrijas speciālistiem šis laiks ir pagājis karstā darbā, analizējot nodokļu ieņēmumus, degvielas patēriņu un ekonomiskās attīstības tendences Latvijā.

Kā jūs zināt, aizvakar šis darbs vainagojās valdības lēmumā. Valdība vienprātīgi pieņēma grozījumus naftas produktu akcīzes likumā, un to atbalstīja arī Saeimas Budžeta un finansu (nodokļu) komisija — gan pozīcijas, gan opozīcijas deputāti.

Šie grozījumi paredz divas lietas, kurām jāstājas spēkā vistuvākajā laikā: pirmkārt, līdz 2003.gadam izsludināt moratoriju degvielas akcīzes nodokļa palielināšanai, otrkārt, vairāk nekā par 25% pazemināt dīzeļdegvielas akcīzes nodokli. Tādējādi akcīzes nodoklis tiek samazināts par 3 santīmiem — līdzšinējo 13 santīmu vietā būs jāmaksā 10 santīmi. Savukārt līdz 2003.gadam benzīnam ar augstu svina saturu akcīzes nodoklis saglabāsies 21 santīma apmērā, bet svinu nesaturošam benzīnam saglabāsies 16 santīmi par litru.

Mēdz teikt, ka laiks ir nauda, jo ilgāk mēs vilcināmies, jo vairāk naudas mēs zaudējam. Tieši tāda situācija patlaban valda Latvijas tautsaimniecības nozarēs, kas gan kā patērētāji, gan kā tirgotāji ir saistīti ar degvielas tirgu. Zaudē tautsaimniecība, zaudē attīstība, zaudē valsts budžets — zaudē visi.

Pateicoties līdzšinējam nodokļa apjomam, degviela Latvijā ir kļuvusi tik dārga, ka, piemēram, lielo tranzītkompāniju vadības pat ar pavēlēm ir aizliegušas savam autotransportam uzpildīties Latvijā, jo tas ir kļuvis par dārgu. Šis ir tikai viens piemērs no daudzajiem, kas raksturo tik ļoti samilzušās problēmas mūsu degvielas tirgū. Vērtējiet paši — Vācijā, lai nopirktu 100 litrus degvielas, vidēji cilvēkam ir jāstrādā 7 stundas. Bet Latvijā, lai iegādātos to pašu daudzumu degvielas, ir jāstrādā 100 stundas. Degvielas cena Latvijā attiecībā pret iedzīvotāju pirktspēju ir nesamērīgi augsta.

Mēs esam fakta priekšā — šobrīd Latvijā ir augstākās degvielas nodokļa likmes Baltijā. Vēl vairāk — faktiski tās jau tagad, pateicoties eiro kursa svārstībām, ir sasniegušas Eiropas Savienības direktīvās noteiktās obligātās minimālās likmes, kurām Latvija apņēmusies pievienoties tikai 2003.gadā.

Jau tagad Latvijā dīzeļdegvielas akcīze ir par 85,7% lielāka nekā Lietuvā un par 41,3% lielāka nekā Igaunijā. Likumsakarīgi, mēs degvielas tirgū nespējam konkurēt ar kaimiņvalstīm, kuras tāpat līdz 2003.gadam negrasās palielināt degvielas akcīzes nodokļa likmes. Pētījumi atklāj Latvijas ekonomikai satraucošu ainu — 35% no Latvijā patērētās dīzeļdegvielas ir iegādāta kādā no mūsu kaimiņvalstīm. No visiem nodokļiem budžetā tieši degvielas akcīzes ieņēmumi pildās vissliktāk. Nauda, kurai vajadzēja papildināt mūsu valsts kasi, ir aizgājusi citur — uz Lietuvu, Igauniju, Krieviju. Pie visiem, tikai ne pie mums.

Tādēļ šodienas situācijā, no Latvijas tautsaimniecības konkurētspējas viedokļa, no valsts budžeta ieņēmumu viedokļa, no katra Latvijas iedzīvotāja viedokļa, no valsts attīstības viedokļa raugoties, turpināt degvielas akcīzes nodokļa palielināšanu ir nepieļaujami. Nepamatoti augsta degvielas cena ir neizdevīga mums visiem, jo tā jūtami sadārdzina jebkura produkta un jebkura pakalpojuma pašizmaksu.

Ar vakardienas lēmumu valdība ir pateikusi stingru nē nepamatoti augstiem nodokļiem un stingru jā valsts tautsaimniecības attīstībai.

Lai gan iesākumā tiešie ieņēmumi no degvielas akcīzes nodokļa kritīsies, tos kompensēs ieņēmumi no citām tautsaimniecības nozarēm. Ekonomikas ministrijas speciālistu aprēķini liecina, ka, samazinot dīzeļdegvielas akcīzes nodokli par 3 santīmiem, vidējais peļņas pieaugums Latvijas tautsaimniecībā būs vismaz 1,2%, bet atsevišķās nozarēs, kā, piemēram, mežizstrādē, peļņas pieaugums būs 35%. Liels pieaugums ir gaidāms arī ieguves rūpniecības, transporta un citās uzņēmējdarbības jomās. Latvijas tautsaimniecība to sajutīs.

Tas viss liecina, ka pieaugs ekonomiskā aktivitāte, par 15% pieaugs dīzeļdegvielas patēriņš un līdz ar to arī ar akcīzi apliekamā bāze. Vispārējā līmenī analizējot, šie skaitļi rāda, ka šīs izmaiņas akcīzes nodoklī veicinās peļņas pieaugumu tautsaimniecībā, stimulēs jaunu darbavietu rašanos, veicinās uzņēmēju ekonomisko aktivitāti kopumā. Degvielas akcīzes nodokļa pazemināšanas multiplicējošais efekts pozitīvi izpaudīsies visās Latvijas tautsaimniecības jomās — gan makroekonomiski, gan mikroekonomiski, arī mazā un vidējā biznesa vidē. Paralēli ar ekonomiskā stāvokļa uzlabošanos iekšējā tirgū, līdz ar preču pašizmaksas krišanos, iespējams prognozēt eksporta pieaugumu. Tas savukārt pazeminās tekošā konta deficītu un kārtējo reizi apliecinās, ka Latvijas valdība stingri turas pie starptautiski atzītas finansu politikas.

Šajā ziņā mans mērķis ir nemainīgs — turpināt iepriekšējās valdības iesākto, nepaaugstināt nodokļus un samazināt nepamatoti augstos nodokļus ražošanai.

Tātad, pirmkārt, nākamajā gadā par 1% ir jāsamazina obligātie sociālās apdrošināšanas maksājumi, lai līdz 2002.gada 1.janvārim sasniegtu likmi 33%. Otrkārt, tas, ko valdība piedāvā pašreiz, — ir jāsamazina dīzeļdegvielas akcīzes nodoklis un līdz 2003.gadam to nedrīkst paaugstināt pārējai degvielai. Treškārt, ar 2002.gada 1.janvāri par trešdaļu ir jāsamazina nekustamā īpašuma nodoklis no 1,5% līdz 1%.

Pieredze liecina, ka idejas par nodokļu pazemināšanu Latvijā realizējas veiksmīgi. Šogad tika samazināts gan sociālās apdrošināšanas obligātais maksājums, gan īpašuma nodoklis. Un šīs budžeta pozīcijas šobrīd pildās nevainojami.

Izvēle par labu tautsaimniecības attīstībai par reāliem padara mērķus jau šogad valstī panākt kopprodukta pieauguma tempus vismaz par 5 līdz 6%, bet nākamgad — vismaz 7 līdz 8% pieaugumu.

Esmu sastapies ar sapratni Saeimas Budžeta un finansu (nodokļu) komisijā. Ceru, ka gan opozīcija, gan pozīcija atbalstīs šos priekšlikumus.

Godātie kolēģi! Es aicinu jūs balsot par optimismu Latvijas tautsaimniecībā. Es aicinu atbalstīt valdības pieņemtos grozījumus naftas produktu akcīzes likumā.

Globālā konkurence ir kā cīņa uz nomīdīta lauka. Mēs savu uzņēmēju sūtām cīņā ar pudu smagu bumbu pie kājām un ceram uz viņa veiksmi. Ar šodienas lēmumu mēs noņemam kārtējos 3 kilogramus no šīm bumbām. Mēs ceram, ka mūsu uzņēmējus mēs sagaidīsim mājās ar uzvaru. Paldies par uzmanību! (Aplausi.)

Sēdes vadītājs. Paldies! Leons Bojārs.

L.Bojārs (LSDSP). Cienījamie kolēģi! Cienījamais Bērziņa kungs! Man ļoti patīkami bija šodien dzirdēt to, kas bija pateikts no tribīnes. Bet es atgādinu, ka vairāk nekā pusotru gadu atpakaļ, Bērziņa kungs, jūs balsojāt par to, par ko balsoja pret sociāldemokrāti, lai paceltu cenas degvielai un tajā skaitā arī akcīzes nodoklim.

Mēs jau tad jums teicām, ka agri vai vēlu to vajadzēs samazināt, jo aprēķini, kā vienmēr, nebija precīzi un tas grāva mūsu tautsaimniecību. Nu, paldies Dievam, ka tagad jūs esat sapratuši.

Tagad, kas attiecas vēl uz vienu jautājumu. Lieliem tirgotājiem jā, viņiem būs izdevīgi, ka akcīzes nodokli mēs samazināsim, un sevišķi no Krievijas ievedīs lēto degvielu, viņiem fantastiski pacelsies peļņa, bet ko mēs pildīsim un par kādu cenu bezīntankos? Vai tur arī samazināsies cena uz 4–5 santīmiem par litru? Vai tas būs dīzeļdegvielai vai benzīnam, tas mani ļoti interesē, un vai mūsu maksātājs, tas ir Latvijas pilsonis vai iedzīvotājs, nebūs kārtējo reizi pievilts? Es arī atgādinu, ka mūsu zemniekiem samazinājām akcīzes apmaksāto nodokli no 120 litriem uz vienu hektāru uz 80 litriem. Cienījamais draugs, Gundar Bērziņ, jūs arī balsojāt pret mūsu iebildumu, ka nevajag samazināt tos 120 litrus, nav tie zemnieki mums tādi bagāti, kad var no savām kabatām izņemt tos nieka grašus, kuri vienam otram tas skaitās.

Tagad nākošais, diemžēl tautsaimniecībā mums, redziet, nav Latvijas ekonomiskās attīstības plāna, tāpēc mēs dzīvojam uz vienu dienu, kā saka, no rokas mutē, un tāds plāns ir jārada. Desmit gadu laikā tas nebija radīts, lai gan bija kaut ko Godmaņa kungs tomēr domājis izdarīt, bet viņam to neizdevās realizēt. Mani baida, un vispār vēl ir diezgan interesanta lieta, tas ir ienākuma nodoklis. Jā, lieliem uzņēmējiem mēs samazinām no 4,5% uz 1,5%, bet toties mazajiem un vidējiem no 0,5% pacēlām uz 1,5%. Un tur mēs budžetā zaudējam 8,3 miljonus latu, un tagad mēs vēl samazināsim uz 1%. Lielais atkal būs ieguvējs, bet tas mazais, kā viņu mēs placinām un dzenam zemē iekšā, tā atkal viņu iespiežam. Tas nebūs kristīgi.

Un pēdējais, cienījamie kolēģi, varbūt kādreiz mēs ar seju tomēr pagriezīsimies pret Latvijas iedzīvotājiem, Latvijas zemniekiem un domāsim par viņu nākotni, kā viņi izdzīvos. Galu galā mēs taču aizstāvam Latvijas iedzīvotāju intereses, bet ne to supermonopolu intereses, kuri visvairāk iespiežas Latvijā. Un tagad jūs redzat, kā skaisti iepērk Latvijas zemi — mūsu tēvu zemi. Paldies!

Sēdes vadītājs. Imants Burvis.

I.Burvis (LSDSP). Cienījamie kolēģi! Cienījamais Prezidij! Visvairāk man šodien mūsu finansu ministra runā patika tas, ka viņš pats smaidīja par saviem vārdiem. Un smaids bija patiešām pamatots un objektīvu iemeslu izsaukts. Jo, ja mani atmiņa neviļ, tad tas premjerministrs, kurš pacēla šos akcīzes nodokļus un daudzus citus nodokļus, vārdā saucās Andris Šķēle, iespējams, ka tas ir tas pats Andris Šķēle, kas šodien vada Tautas partiju, kuru pārstāv Gundars Bērziņš Finansu ministrijā. Nepagāja ne vairāki gadi, kad Tautas partija, varbūt toreiz vēl nebija noformēta kā partija, saprata savas ekonomiskās politikas kļūdu. Tas ir vienkārši apsveicami, ja tas būtu noticis ātrāk, tad tomēr Latvijā būtu saglabājies daudz vairāk cilvēku, kuri ir spējīgi uzņemties lielo atbildību, piedalīties mazajā un vidējā biznesā. Bet paldies jums par to pašu, labāk vēlāk nekā nekad!

Sēdes vadītājs. Debatēs vairāk deputāti pieteikušies nav. Debates beidzam. Komisijas vārdā — Māris Vītols.

M.Vītols (TP) . Aicinu deputātus atbalstīt likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā!

Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta "Grozījumi likumā "Par akcīzes nodokli naftas produktiem"" pieņemšanu pirmajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par — 79, pret — nav, atturas — nav. Pirmajā lasījumā likumprojekts ir pieņemts.

M.Vītols. Ņemot vērā, ka likumprojekts ir juridiski precīzi sagatavots, lai tas varētu stāties pēc iespējas ātrāk spēkā, aicinu atbalstīt to arī otrajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Deputāti iebildumus neceļ. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta pieņemšanu otrajā, galīgajā, lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par — 78, pret — nav, atturas — nav. Likums ir pieņemts.

Lūdzu reģistrācijas režīmu! Reģistrēsimies ar identifikācijas kartēm. Kamēr tiek gatavota reģistrācijas izdruka, ir daži paziņojumi .

Saeimas Prezidijs ir saņēmis 34 deputātu ierosinājumu sasaukt ārkārtas sēdi par tēmu "Par lauku tālāko attīstību" 19.jūnijā pulksten 15.00. Prezidijs lems par sēdes sasaukšanu šīsdienas Prezidija sēdē.

Atgādinu jums, ka pulksten 17.00 šodien tiks sniegta atbilde uz deputātu jautājumiem par "Latvenergo" un Igaunijas energouzņēmumu iespējamo apvienošanos.

Vārds paziņojumam Kārlim Leiškalnam.

K.Leiškalns (LC). Dāmas un kungi! Godātie Tautsaimniecības komisijas locekļi, visus ļoti laipni lūdzu Sarkanajā zālē pulksten 12.30, kā arī visus interesentus no parlamenta, kur mēs tiksimies ar konservatīvo un sociāldemokrātu pārstāvjiem no Lielbritānijas parlamenta Tautsaimniecības komisijas. Esiet tik laipni un apmeklējiet šo nozīmīgo tikšanos, lai otrreiz ar viņiem tiktos jau īsi pirms Ziemassvētkiem Londonā. Paldies!

Sēdes vadītājs. Saeimas sekretāri Silviju Dreimani lūdzu nolasīt reģistrācijas rezultātus!

S.Dreimane (7.Saeimas sekretāre). Cienījamie kolēģi! Nav reģistrējušies: Aleksandrs Bartaševičs, Pāvels Maksimovs, Romāns Mežeckis, Leons Bojārs, Aija Barča, Pēteris Salkazanovs, Edvīns Inkēns, Antons Seiksts, Ērika Zommere, Jēkabs Sproģis, Jānis Lagzdiņš, Ainārs Šlesers, Roberts Jurdžs.

Sēdes vadītājs. Paldies! Sēde ir slēgta.