Saeima ir pieņēmusi un Valsts
prezidents izsludina šādu likumu:

Grozījumi likumā “Par tiesu varu”

Izdarīt likumā “Par tiesu varu” (Latvijas Republikas Augstākās Padomes un Valdības Ziņotājs, 1993, 1./2.nr.; Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 1994, 1., 13.nr.; 1995, 10., 22.nr.; 1996, 3., 13.nr.; 1997, 5., 21.nr.; 1998, 22., 23.nr.; 1999, 23.nr.; 2001, 24.nr.; 2002, 23.nr.; 2003, 14.nr.) šādus grozījumus:

1. Izteikt 7.pantu šādā redakcijā:

“7.pants. Tiesas spriešana administratīvajās lietās

(1) Administratīvajās lietās tiesa veic kontroli pār izpildvaras darbību, kas attiecas uz konkrētu publiski tiesisku attiecību (administratīvā akta vai iestādes faktiskās rīcības) tiesiskumu un pamatotību, kā arī noskaidro personas publiski tiesiskos pienākumus vai tiesības.

(2) Administratīvo pārkāpumu lietās tiesu spriež tiesa, izskatot un izlemjot tiesas sēdēs lietas par personu administratīvajiem pārkāpumiem.”

2. Izteikt 25.panta pirmo daļu šādā redakcijā:

“(1) Puses lietas izskatīšanas gaitā realizē savas procesuālās tiesības sacīkstes formā, izņemot tiesvedību administratīvajās lietās.”

3. Papildināt likumu ar 25.¹ pantu šādā redakcijā:

“25.¹ pants. Objektīvās izmeklēšanas princips

Lai prasījuma robežās noskaidrotu patiesos lietas apstākļus un panāktu taisnīgu administratīvās lietas izskatīšanu, tiesa dod administratīvā procesa dalībniekiem norādījumus un ieteikumus, kā arī pēc savas iniciatīvas vāc pierādījumus.”

4. 29.pantā:

papildināt pirmo daļu ar 6.punktu šādā redakcijā:

“6) Administratīvās apgabaltiesas darbības teritorijā:

administratīvā rajona tiesa.”;

izteikt otro daļu šādā redakcijā:

“(2) Administratīvās apgabaltiesas, administratīvās rajona tiesas, Rīgas pilsētas, Rīgas rajona un Siguldas tiesu rajonu teritorijas nosaka tieslietu ministrs.”

5. Izteikt 30.pantu šādā redakcijā:

“30.pants. Lietu piekritība rajona (pilsētas) tiesai

(1) Rajona (pilsētas) tiesa ir pirmā instance civillietām, krimināllietām un administratīvajām lietām.

(2) Civilprocesa, kriminālprocesa un administratīvā procesa likumi nosaka civillietu, krimināllietu un administratīvo lietu piekritību rajona (pilsētas) tiesai.”

6. Izteikt 31.panta pirmo daļu šādā redakcijā:

“(1) Rajona (pilsētas) tiesā civillietas un administratīvās lietas izskata tiesnesis vienpersoniski. Sevišķi sarežģītas administratīvās lietas pēc tiesas priekšsēdētāja ieskatiem var tikt izskatītas koleģiāli — triju tiesnešu sastāvā.”

7. Izteikt 35.panta pirmo daļu šādā redakcijā:

“(1) Latvijas Republikā tiek izveidotas sešas apgabaltiesas: Rīgas apgabaltiesa, Kurzemes apgabaltiesa, Latgales apgabaltiesa, Vidzemes apgabaltiesa, Zemgales apgabaltiesa un Administratīvā apgabaltiesa.”

8. Izteikt 42.panta pirmo daļu šādā redakcijā:

“(1) Apgabaltiesā var būt kolēģijas.”

9. Papildināt 48.pantu ar trešo daļu šādā redakcijā:

“(3) Likumā noteiktajos gadījumos lietas izskata paplašinātā senatoru sastāvā.”

10. Papildināt 98.panta astoto daļu pēc vārdiem “kvalifikācijas klase” ar vārdiem “un mēneša amatalga”.

11. Izteikt 17.nodaļas nosaukumu šādā redakcijā:

“17.nodaļa
Tiesu administrēšana”.

12. Izteikt 107.pantu šādā redakcijā:

“107.pants. Tieslietu ministrijas kompetence

(1) Tieslietu ministrija ir vadošā valsts pārvaldes iestāde tiesu administrēšanā, un tā veic šajā likumā noteiktās funkcijas.

(2) Tieslietu ministrija:

1) apstiprina rajonu (pilsētu) tiesu, apgabaltiesu un zemesgrāmatu nodaļu darba organizācijas noteikumus;

2) izvirza kandidātus rajonu (pilsētu) tiesu, apgabaltiesu un zemesgrāmatu nodaļu tiesnešu amatam;

3) nodrošina rajonu (pilsētu) tiesu, apgabaltiesu un zemesgrāmatu nodaļu organizatorisko vadību.”

13. Papildināt likumu ar 107.¹ pantu šādā redakcijā:

“107.¹ pants. Tiesu administrācijas funkcijas tiesu un zemesgrāmatu nodaļu organizatoriskās vadības jautājumos

(1) Tiesu administrācija ir Tieslietu ministrijas pakļautībā esoša tiešās pārvaldes iestāde, kas veic rajonu (pilsētu) tiesu, apgabaltiesu un zemesgrāmatu nodaļu organizatorisko vadību likumā noteiktajos ietvaros.

(2) Tiesu administrācija:

1) nodrošina pretendentu atlasi rajonu (pilsētu) tiesu, apgabaltiesu un zemesgrāmatu nodaļu tiesnešu amatam;

2) sagatavo priekšlikumus par tiesas piesēdētāju vēlēšanām;

3) veic uzraudzību pār rajonu (pilsētu) tiesu, apgabaltiesu un zemesgrāmatu nodaļu darba organizāciju;

4) organizē rajonu (pilsētu) tiesu, apgabaltiesu un zemesgrāmatu nodaļu tiesnešu un darbinieku kvalifikācijas celšanu;

5) veic rajonu (pilsētu) tiesu, apgabaltiesu un zemesgrāmatu nodaļu darba statistisko uzskaiti;

6) rīkojas ar finanšu līdzekļiem, lai nodrošinātu rajonu (pilsētu) tiesu, apgabaltiesu, zemesgrāmatu nodaļu un tiesnešu kvalifikācijas kolēģijas darbību, un apgādā tiesas ar nepieciešamajiem materiāltehniskajiem līdzekļiem.”

14. Papildināt pārejas noteikumus ar 8., 9., 10., 11. un 12.punktu šādā redakcijā:

“8. Līdz 2004.gada 1.aprīlim Tieslietu ministrija nodrošina attiecīgo funkciju nodošanu Tiesu administrācijai.

9. Līdz 2006.gada 1.februārim par administratīvās rajona tiesas tiesnesi var apstiprināt personu, kura atbilst šā likuma 52.panta pirmās daļas 1., 2., 3., 4. un 6.punkta prasībām un kurai ir vismaz triju gadu kopējais darba stāžs juridiskajā specialitātē vai ierēdņa amatā.

10. Līdz 2006.gada 1.februārim par Augstākās tiesas Senāta Administratīvo lietu departamenta un Administratīvās apgabaltiesas tiesnesi var apstiprināt personu, kura atbilst šā likuma 52.panta pirmās daļas 1., 2., 3., 4. un 6.punkta prasībām un kurai ir vismaz piecu gadu kopējais darba stāžs 53. un 54.pantā norādītajos amatos vai ierēdņa amatā.

11. Līdz 2006.gada 1.februārim uz Augstākās tiesas un apgabaltiesu tiesnešiem neattiecas šā likuma 98.panta piektās un sestās daļas prasības.

12. Līdz 2004.gada 1.februārim Valsts kanceleja nodrošina Augstāko tiesu ar nepieciešamajām papildu darba telpām Administratīvā procesa likumā noteikto funkciju veikšanai.’’

Likums stājas spēkā nākamajā dienā pēc tā izsludināšanas.

Likums Saeimā pieņemts 2003.gada 4.decembrī.

Valsts prezidente V.Vīķe-Freiberga

Rīgā 2003.gada 17.decembrī