Zemkopības ministrijas rīkojums Nr.391
Rīgā 2003. gada 10. decembrī
Par kārtību, kādā nosakāma maksa par medību tiesību izmantošanu valstij piekrītošās vai piederošās medību platībās
Pamatojoties uz Medību likuma 19.panta ceturto daļu, maksu par medību tiesību izmantošanu (turpmāk — Maksu) valstij piekrītošās vai piederošās medību platībās noteikt šādi:
1. Maksu nosaka platībām, uz kurām medību tiesību lietotājs saskaņā ar darbības stratēģiju medību tiesības iznomā citām juridiskām vai fiziskām personām.
2. Platībām, uz kurām medību tiesību nomas termiņš nav notecējis līdz šī rīkojuma spēkā stāšanās brīdim, nosacījumus par Maksu līdz nomas termiņa beigām nemaina.
3. Platībām, uz kurām medību tiesības iznomā pēc šī rīkojuma spēkā stāšanās brīža, Maksu nosaka saskaņā ar šī rīkojuma noteiktajiem izcenojumiem (1.pielikums). Pārnadžu apdzīvojamo platību bonitātes nosaka saskaņā ar šī rīkojuma noteikto pārnadžu apdzīvojamo platību novērtēšanas metodiku (2.pielikums).
4. Šī rīkojuma 2.un 3.punkts neattiecas uz platībām, uz kurām medību tiesības iznomā mācību iestādēm mācību procesa realizācijai saskaņā ar akreditētām mācību programmām vai zinātniskās izpētes vajadzībām saskaņā ar Zemkopības ministrijas vai Meža attīstības fonda padomes akceptētiem projektiem un iznomāšanas mērķa atbilstība ir saskaņota ar valsts sekretāra vietnieku A.Ozolu. Šādos gadījumos medību tiesības iznomā bez maksas.
5. Atzīt par spēku zaudējušu Zemkopības ministrijas 2003.gada 17.oktobra rīkojumu Nr.324 “Par kārtību, kādā nosakāma maksa par medību tiesību izmantošanu valstij piekrītošās vai piederošās medību platībās”.
6. Rīkojums stājas spēkā nākamajā dienā pēc publicēšanas laikrakstā “Latvijas Vēstnesis”.
Zemkopības ministrs M.Roze
1. pielikums
Izcenojumi maksas noteikšanai par medību tiesību izmantošanu valstij piekrītošās vai piederošās medību platībās
|
Bonitāte |
Cena par 1ha latos |
Apdzīvojamo platību novērtējums — alnim |
1 |
0,12 |
2 |
0,10 |
|
3 |
0,08 |
|
4 |
0,06 |
|
5 |
0,04 |
|
Apdzīvojamo platību novērtējums — staltbriedim |
1 |
0,15 |
2 |
o,13 |
|
3 |
0,11 |
|
4 |
0,09 |
|
5 |
0,07 |
|
Apdzīvojamo platību novērtējums — stirnai |
1 |
0,10 |
2 |
0,08 |
|
3 |
0,06 |
|
4 |
0,04 |
|
5 |
0,02 |
|
Apdzīvojamo platību novērtējums — mežacūkai |
1 |
0,11 |
2 |
0,09 |
|
3 |
0,07 |
|
4 |
0,05 |
|
5 |
0,03 |
Meža resursu departamenta direktors V.Līdaka
2.pielikums
Pārnadžu apdzīvojamo platību novērtēšanas metodika
1. Pārnadžu apdzīvojamo platību novērtēšanai izmanto Meža valsts reģistrā reģistrētos meža inventarizācijas datus un informāciju par ārpus meža zemēm.
2. Pārnadžu apdzīvojamo platību novērtēšanai meža un ārpus meža zemes sadala šādās novērtēšanas grupās, atsevišķi izdalot nebonitējamās zemes:
Novērtēšanas grupa |
Meža/ārpus meža zemes |
Meža un ārpus meža zemju iedalījums |
1. |
Meža zemes |
Mežaudzes, izņemot otrajā un trešajā novērtēšanas grupā minētās. Sūnu purvi. |
2. |
Meža zemes |
Priežu audzes līdz 10 gadu vecumam. Zāļu purvi, pārejas purvi. |
3. |
Meža zemes |
Egļu audzes līdz 10 gadu vecumam. |
Ārpus meža zemes |
Lauksaimniecībā izmantojamās zemes: pļavas, ganības. |
|
4. |
Meža zemes |
Izcirtumi, iznīkušas mežaudzes, degumi, vējgāzes, lauces, meža dzīvnieku barošanas lauces, kvartālstigas, grāvju trases, elektrotrases, dzelzceļa trases, gāzes vada trases, naftas vada trases, ūdensvada trases, telekomunikāciju trases. |
5. |
Meža zemes |
Virsāji. |
Nebonitējamās zemes |
Meža zemes |
Smiltāji, ceļi, mineralizētās joslas, kanāli, sēklu plantācijas, rekultivētās zemes, ūdenskrātuves, atpūtas vietas, citas speciālas nozīmes meža zemes. Alnim, staltbriedim — priežu audzes līdz 10 gadu vecumam. |
Ārpus meža zemes |
Kokaudzētavas, tīrumi, augļu dārzi, ogulāji, ezeri, upes, pagalmi, karjeri un citas ārpus meža zemes. Alnim, staltbriedim, mežacūkai — lauksaimniecībā izmantojamās zemes: pļavas, ganības. |
3. Mežaudžu platības sadala septiņās meža tipu grupās:
Meža tipu grupa |
Meža tipi |
I. |
Priežu sils, priežu mētrājs, priežu grīnis, priežu slapjais mētrājs, priežu purvājs, priežu viršu ārenis, priežu viršu kūdrenis. |
II. |
Priežu lāns, priežu damaksnis, priežu slapjais damaksnis, priežu mētru ārenis, priežu šaurlapju ārenis. |
III. |
Priežu niedrājs, priežu mētru kūdrenis, priežu šaurlapju kūdrenis. |
IV. |
Egļu damaksnis, egļu vēris, egļu gārša, egļu slapjais damaksnis, egļu slapjais vēris, egļu šaurlapju ārenis, egļu platlapju ārenis. |
V. |
Bērzu damaksnis, bērzu vēris, bērzu gārša, bērzu slapjais damaksnis, bērzu slapjais vēris, bērzu šaurlapju ārenis. |
VI. |
Bērzu niedrājs, bērzu dumbrājs, bērzu šaurlapju kūdrenis, bērzu platlapju kūdrenis. |
VII. |
Apšu damaksnis, apšu vēris, apšu gārša. |
Pārējo koku sugu mežaudzes pēc augšņu auglības grupas un augšņu rindas ieskaita minētajās meža tipu grupās, ievērojot šādu principu:
lapegle, citas priedes — pēc priedes;
baltegle, citas egles — pēc egles;
papele, cietie lapu koki — pēc apses;
pārējie mīkstie lapu koki — pēc bērza.
4. Katrā meža tipu grupā ietilpstošās mežaudžu platības sadala četrās vecuma grupās:
Vecuma grupa |
Ietilpstošās mežaudzes |
1. |
Priežu, egļu, bērzu, apšu, baltalkšņu, melnalkšņu, ozolu, ošu audzes līdz 20 gadu vecumam. |
2. |
Priežu, egļu, bērzu, apšu, melnalkšņu, ozolu un ošu audzes 21–40 gadu vecumā. Baltalkšņu audzes, sākot ar 21 gada vecumu. |
3. |
Priežu audzes 41–80 gadu vecumā, egļu, bērzu, apšu, melnalkšņu, ozolu un ošu audzes 41–60 gadu vecumā. |
4. |
Priežu audzes, sākot ar 81 gada vecumu, egļu, bērzu, melnalkšņu, ozolu un ošu audzes, sākot ar 61 gada vecumu. |
5. Stirnu apdzīvoto platību novērtēšanai atkarībā no vidējās sniega segas biezuma izdala trīs klimata reģionus:
Klimata reģions |
Ietilpstošās teritorijas |
1. |
Bauskas virsmežniecība |
Dobeles virsmežniecība |
|
Jelgavas virsmežniecība |
|
Kuldīgas virsmežniecība |
|
Liepājas virsmežniecība |
|
Saldus virsmežniecība |
|
Rīgas virsmežniecība |
|
Talsu virsmežniecība |
|
Tukuma virsmežniecība |
|
Ventspils virsmežniecība |
|
2. |
Aizkraukles virsmežniecība |
Alūksnes virsmežniecības Gaujienas mežniecība |
|
Cēsu virsmežniecības Nītaures, Raunas, Ieriķu un Pārgaujas mežniecības |
|
Jēkabpils virsmežniecības Sēlpils, Ābeļu, Briežu, Viesītes, Biržu, Aknīstes, Slates un Krustpils mežniecības |
|
Limbažu virsmežniecība |
|
Ogres virsmežniecība |
|
Valkas virsmežniecības Ērģemes, Kārķu, Strenču, Saules, Valkas, Vijciema, Cirgaļu un Smiltenes mežniecības |
|
Valmieras virsmežniecība |
|
3. |
Alūksnes virsmežniecības Apes, Kolberģa, Bejas, Liepnas, Zeltiņu, Annas, Mālupes un Trapenes mežniecības |
Balvu virsmežniecība |
|
Cēsu virsmežniecības Skujenes, Dzērbenes, Jaunpiebalgas un Vecpiebalgas mežniecības |
|
Daugavpils virsmežniecība |
|
Gulbenes virsmežniecība |
|
Jēkabpils virsmežniecības Atašienes mežniecība |
|
Krāslavas virsmežniecība |
|
Ludzas virsmežniecība |
|
Madonas virsmežniecība |
|
Preiļu virsmežniecība |
|
Rēzeknes virsmežniecība |
|
Valkas virsmežniecības Mežoles un Palsmanes mežniecības |
6. Medību platību novērtē piecās bonitātēs atkarībā no ziemas barības bāzes, tās izmantošanas iespējām un pieļaujamiem meža postījumu apmēriem pēc šādas skalas:
Novērtē- šanas grupa |
Meža tipu grupa |
Ve- cuma grupa |
Bonitātes |
|||||
alnis |
stalt- briedis |
stirna |
meža cūka |
|||||
1. klimata reģions |
2. klimata reģions |
3. klimata reģions |
||||||
1. |
I. |
1 |
1 |
1 |
1 |
2 |
2 |
3 |
2 |
5 |
3 |
2 |
3 |
4 |
5 |
||
3 |
5 |
2 |
1 |
2 |
3 |
5 |
||
4 |
5 |
2 |
1 |
2 |
3 |
5 |
||
II. |
1 |
1 |
1 |
1 |
2 |
2 |
3 |
|
2 |
5 |
4 |
3 |
4 |
4 |
4 |
||
3 |
4 |
1 |
1 |
1 |
2 |
3 |
||
4 |
4 |
1 |
1 |
1 |
2 |
3 |
||
III. |
1 |
1 |
1 |
1 |
1 |
2 |
3 |
|
2 |
2 |
3 |
2 |
3 |
3 |
3 |
||
3 |
2 |
1 |
1 |
1 |
1 |
3 |
||
4 |
2 |
1 |
1 |
1 |
1 |
3 |
||
IV. |
1 |
4 |
3 |
4 |
4 |
5 |
1 |
|
2 |
4 |
5 |
3 |
4 |
5 |
3 |
||
3 |
4 |
3 |
2 |
3 |
3 |
2 |
||
4 |
4 |
2 |
2 |
2 |
3 |
1 |
||
V. |
1 |
4 |
2 |
1 |
1 |
1 |
2 |
|
2 |
4 |
4 |
4 |
5 |
5 |
3 |
||
3 |
3 |
2 |
3 |
3 |
4 |
2 |
||
4 |
3 |
2 |
3 |
3 |
4 |
2 |
||
VI. |
1 |
4 |
2 |
5 |
5 |
5 |
2 |
|
2 |
2 |
3 |
4 |
4 |
4 |
2 |
||
3 |
2 |
2 |
4 |
4 |
4 |
2 |
||
4 |
2 |
2 |
4 |
4 |
4 |
2 |
||
VII. |
1 |
1 |
2 |
1 |
1 |
1 |
1 |
|
2 |
3 |
3 |
4 |
4 |
4 |
2 |
||
3 |
2 |
2 |
3 |
3 |
3 |
2 |
||
4 |
2 |
2 |
3 |
3 |
3 |
2 |
||
Sūnu purvi |
5 |
5 |
5 |
5 |
5 |
5 |
||
2. |
Priežu audzes līdz 10 gadu vecumam |
— |
1 |
1 |
2 |
2 |
4 |
|
Zāļu un pārejas purvi |
2 |
2 |
2 |
2 |
2 |
3 |
||
3. |
Egļu audzes līdz 10 gadu vecumam |
4 |
3 |
4 |
4 |
5 |
4 |
|
Pļavas, ganības |
— |
— |
3 |
3 |
3 |
4 |
||
4. |
Izcirtumi, lauces |
5 |
4 |
4 |
4 |
4 |
5 |
|
Dzīvnieku barošanas lauces |
3 |
3 |
3 |
3 |
3 |
3 |
||
Iznīkušas audzes, degumi, vējgāzes |
5 |
5 |
5 |
5 |
5 |
5 |
||
Kvartālstigas, trases: grāvju, dzelzceļa, gāzes vada, naftas vada, ūdensvada, telekomunikāciju, elektrotrases |
2 |
2 |
2 |
2 |
2 |
2 |
||
5. |
virsāji |
5 |
5 |
4 |
4 |
4 |
5 |
Meža resursu departamenta direktors V.Līdaka