• Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
Zemkopības ministrijas 2003. gada 10. decembra rīkojums Nr. 391 "Par kārtību, kādā nosakāma maksa par medību tiesību izmantošanu valstij piekrītošās vai piederošās medību platībās". Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 17.12.2003., Nr. 178 https://www.vestnesis.lv/ta/id/82166

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Valkas pilsētas domes sēdes lēmums

Par saistošo noteikumu Nr.11 "Valkas pilsētas apbūves noteikumi" un saistošo noteikumu Nr.12 "Valkas pilsētas teritorijas plānojums" apstiprināšanu

Vēl šajā numurā

17.12.2003., Nr. 178

PAR DOKUMENTU

Izdevējs: Zemkopības ministrija

Veids: rīkojums

Numurs: 391

Pieņemts: 10.12.2003.

RĪKI
Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

Zemkopības ministrijas rīkojums Nr.391

Rīgā 2003. gada 10. decembrī

Par kārtību, kādā nosakāma maksa par medību tiesību izmantošanu valstij piekrītošās vai piederošās medību platībās

Pamatojoties uz Medību likuma 19.panta ceturto daļu, maksu par medību tiesību izmantošanu (turpmāk — Maksu) valstij piekrītošās vai piederošās medību platībās noteikt šādi:

1. Maksu nosaka platībām, uz kurām medību tiesību lietotājs saskaņā ar darbības stratēģiju medību tiesības iznomā citām juridiskām vai fiziskām personām.

2. Platībām, uz kurām medību tiesību nomas termiņš nav notecējis līdz šī rīkojuma spēkā stāšanās brīdim, nosacījumus par Maksu līdz nomas termiņa beigām nemaina.

3. Platībām, uz kurām medību tiesības iznomā pēc šī rīkojuma spēkā stāšanās brīža, Maksu nosaka saskaņā ar šī rīkojuma noteiktajiem izcenojumiem (1.pielikums). Pārnadžu apdzīvojamo platību bonitātes nosaka saskaņā ar šī rīkojuma noteikto pārnadžu apdzīvojamo platību novērtēšanas metodiku (2.pielikums).

4. Šī rīkojuma 2.un 3.punkts neattiecas uz platībām, uz kurām medību tiesības iznomā mācību iestādēm mācību procesa realizācijai saskaņā ar akreditētām mācību programmām vai zinātniskās izpētes vajadzībām saskaņā ar Zemkopības ministrijas vai Meža attīstības fonda padomes akceptētiem projektiem un iznomāšanas mērķa atbilstība ir saskaņota ar valsts sekretāra vietnieku A.Ozolu. Šādos gadījumos medību tiesības iznomā bez maksas.

5. Atzīt par spēku zaudējušu Zemkopības ministrijas 2003.gada 17.oktobra rīkojumu Nr.324 “Par kārtību, kādā nosakāma maksa par medību tiesību izmantošanu valstij piekrītošās vai piederošās medību platībās”.

6. Rīkojums stājas spēkā nākamajā dienā pēc publicēšanas laikrakstā “Latvijas Vēstnesis”.

Zemkopības ministrs M.Roze

 

1. pielikums

Izcenojumi maksas noteikšanai par medību tiesību izmantošanu valstij piekrītošās vai piederošās medību platībās

 

Bonitāte

Cena par 1ha latos

Apdzīvojamo platību

novērtējums — alnim

1

0,12

2

0,10

3

0,08

4

0,06

5

0,04

Apdzīvojamo platību

novērtējums — staltbriedim

1

0,15

2

o,13

3

0,11

4

0,09

5

0,07

Apdzīvojamo platību

novērtējums — stirnai

1

0,10

2

0,08

3

0,06

4

0,04

5

0,02

Apdzīvojamo platību

novērtējums — mežacūkai

1

0,11

2

0,09

3

0,07

4

0,05

5

0,03

Meža resursu departamenta direktors V.Līdaka

2.pielikums

Pārnadžu apdzīvojamo platību novērtēšanas metodika

1. Pārnadžu apdzīvojamo platību novērtēšanai izmanto Meža valsts reģistrā reģistrētos meža inventarizācijas datus un informāciju par ārpus meža zemēm.

2. Pārnadžu apdzīvojamo platību novērtēšanai meža un ārpus meža zemes sadala šādās novērtēšanas grupās, atsevišķi izdalot nebonitējamās zemes:

Novērtēšanas grupa

Meža/ārpus meža zemes

Meža un ārpus meža zemju iedalījums

1.

Meža zemes

Mežaudzes, izņemot otrajā un trešajā novērtēšanas grupā minētās. Sūnu purvi.

2.

Meža zemes

Priežu audzes līdz 10 gadu vecumam. Zāļu purvi, pārejas purvi.

3.

Meža zemes

Egļu audzes līdz 10 gadu vecumam.

 

Ārpus meža zemes

Lauksaimniecībā izmantojamās zemes: pļavas, ganības.

4.

Meža zemes

Izcirtumi, iznīkušas mežaudzes, degumi, vējgāzes, lauces, meža dzīvnieku barošanas lauces, kvartālstigas, grāvju trases, elektrotrases, dzelzceļa trases, gāzes vada trases, naftas vada trases, ūdensvada trases, telekomunikāciju trases.

5.

Meža zemes

Virsāji.

Nebonitējamās

zemes

Meža zemes

Smiltāji, ceļi, mineralizētās joslas, kanāli, sēklu plantācijas, rekultivētās zemes, ūdenskrātuves, atpūtas vietas, citas speciālas nozīmes meža zemes.

Alnim, staltbriedim — priežu audzes līdz 10 gadu vecumam.

 

Ārpus meža

zemes

Kokaudzētavas, tīrumi, augļu dārzi, ogulāji, ezeri, upes, pagalmi, karjeri un citas ārpus meža zemes.

Alnim, staltbriedim, mežacūkai — lauksaimniecībā izmantojamās zemes: pļavas, ganības.

3. Mežaudžu platības sadala septiņās meža tipu grupās:

Meža tipu grupa

Meža tipi

I.

Priežu sils, priežu mētrājs, priežu grīnis, priežu slapjais mētrājs, priežu purvājs, priežu viršu ārenis, priežu viršu kūdrenis.

II.

Priežu lāns, priežu damaksnis, priežu slapjais damaksnis, priežu mētru ārenis, priežu šaurlapju ārenis.

III.

Priežu niedrājs, priežu mētru kūdrenis, priežu šaurlapju kūdrenis.

IV.

Egļu damaksnis, egļu vēris, egļu gārša, egļu slapjais damaksnis, egļu slapjais vēris, egļu šaurlapju ārenis, egļu platlapju ārenis.

V.

Bērzu damaksnis, bērzu vēris, bērzu gārša, bērzu slapjais damaksnis, bērzu slapjais vēris, bērzu šaurlapju ārenis.

VI.

Bērzu niedrājs, bērzu dumbrājs, bērzu šaurlapju kūdrenis, bērzu platlapju kūdrenis.

VII.

Apšu damaksnis, apšu vēris, apšu gārša.

Pārējo koku sugu mežaudzes pēc augšņu auglības grupas un augšņu rindas ieskaita minētajās meža tipu grupās, ievērojot šādu principu:

lapegle, citas priedes — pēc priedes;

baltegle, citas egles — pēc egles;

papele, cietie lapu koki — pēc apses;

pārējie mīkstie lapu koki — pēc bērza.

4. Katrā meža tipu grupā ietilpstošās mežaudžu platības sadala četrās vecuma grupās:

Vecuma grupa

Ietilpstošās mežaudzes

1.

Priežu, egļu, bērzu, apšu, baltalkšņu, melnalkšņu, ozolu, ošu audzes līdz 20 gadu vecumam.

2.

Priežu, egļu, bērzu, apšu, melnalkšņu, ozolu un ošu audzes 21–40 gadu vecumā. Baltalkšņu audzes, sākot ar 21 gada vecumu.

3.

Priežu audzes 41–80 gadu vecumā, egļu, bērzu, apšu, melnalkšņu, ozolu un ošu audzes 41–60 gadu vecumā.

4.

Priežu audzes, sākot ar 81 gada vecumu, egļu, bērzu, melnalkšņu, ozolu un ošu audzes, sākot ar 61 gada vecumu.

5. Stirnu apdzīvoto platību novērtēšanai atkarībā no vidējās sniega segas biezuma izdala trīs klimata reģionus:

Klimata reģions

Ietilpstošās teritorijas

1.

Bauskas virsmežniecība

 

Dobeles virsmežniecība

 

Jelgavas virsmežniecība

 

Kuldīgas virsmežniecība

 

Liepājas virsmežniecība

 

Saldus virsmežniecība

 

Rīgas virsmežniecība

 

Talsu virsmežniecība

 

Tukuma virsmežniecība

 

Ventspils virsmežniecība

2.

Aizkraukles virsmežniecība

 

Alūksnes virsmežniecības Gaujienas mežniecība

 

Cēsu virsmežniecības Nītaures, Raunas, Ieriķu un Pārgaujas mežniecības

 

Jēkabpils virsmežniecības Sēlpils, Ābeļu, Briežu, Viesītes, Biržu, Aknīstes, Slates un Krustpils mežniecības

 

Limbažu virsmežniecība

 

Ogres virsmežniecība

 

Valkas virsmežniecības Ērģemes, Kārķu, Strenču, Saules, Valkas, Vijciema, Cirgaļu un Smiltenes mežniecības

 

Valmieras virsmežniecība

3.

Alūksnes virsmežniecības Apes, Kolberģa, Bejas, Liepnas, Zeltiņu, Annas, Mālupes un Trapenes mežniecības

 

Balvu virsmežniecība

 

Cēsu virsmežniecības Skujenes, Dzērbenes, Jaunpiebalgas un Vecpiebalgas mežniecības

 

Daugavpils virsmežniecība

 

Gulbenes virsmežniecība

 

Jēkabpils virsmežniecības Atašienes mežniecība

 

Krāslavas virsmežniecība

 

Ludzas virsmežniecība

 

Madonas virsmežniecība

 

Preiļu virsmežniecība

 

Rēzeknes virsmežniecība

 

Valkas virsmežniecības Mežoles un Palsmanes mežniecības

 

6. Medību platību novērtē piecās bonitātēs atkarībā no ziemas barības bāzes, tās izmantošanas iespējām un pieļaujamiem meža postījumu apmēriem pēc šādas skalas:

 

Novērtē-

šanas

grupa

 

Meža

tipu

grupa

 

Ve-

cuma

grupa

Bonitātes

 

alnis

 

stalt-

briedis

stirna

 

meža

cūka

1.

klimata

reģions

2.

klimata

reģions

3.

klimata

reģions

1.

I.

1

1

1

1

2

2

3

   

2

5

3

2

3

4

5

   

3

5

2

1

2

3

5

   

4

5

2

1

2

3

5

 

II.

1

1

1

1

2

2

3

   

2

5

4

3

4

4

4

   

3

4

1

1

1

2

3

   

4

4

1

1

1

2

3

 

III.

1

1

1

1

1

2

3

   

2

2

3

2

3

3

3

   

3

2

1

1

1

1

3

   

4

2

1

1

1

1

3

 

IV.

1

4

3

4

4

5

1

   

2

4

5

3

4

5

3

   

3

4

3

2

3

3

2

   

4

4

2

2

2

3

1

 

V.

1

4

2

1

1

1

2

   

2

4

4

4

5

5

3

   

3

3

2

3

3

4

2

   

4

3

2

3

3

4

2

 

VI.

1

4

2

5

5

5

2

   

2

2

3

4

4

4

2

   

3

2

2

4

4

4

2

   

4

2

2

4

4

4

2

 

VII.

1

1

2

1

1

1

1

   

2

3

3

4

4

4

2

   

3

2

2

3

3

3

2

   

4

2

2

3

3

3

2

 

Sūnu purvi

5

5

5

5

5

5

 

2.

Priežu audzes līdz 10 gadu vecumam

1

1

2

2

4

 
 

Zāļu un pārejas purvi

2

2

2

2

2

3

 

3.

Egļu audzes līdz 10 gadu vecumam

4

3

4

4

5

4

 
 

Pļavas, ganības

3

3

3

4

 

4.

Izcirtumi, lauces

5

4

4

4

4

5

 
 

Dzīvnieku barošanas lauces

3

3

3

3

3

3

 
 

Iznīkušas audzes, degumi, vējgāzes

5

5

5

5

5

5

 
 

Kvartālstigas, trases: grāvju, dzelzceļa, gāzes vada, naftas vada, ūdensvada, telekomunikāciju, elektrotrases

2

2

2

2

2

2

 

5.

virsāji

5

5

4

4

4

5

 

Meža resursu departamenta direktors V.Līdaka

Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!