Reformu ieviešanas plāns dalībai NATO

(Bez IV sadaļas)

 

Precizēts ar Ministru kabineta 2003.gada 16.jūlija rīkojumu Nr.443 (“Latvijas Vēstnesis”, 18.07.2003., 106.nr.)

I. Politiskie un ekonomiskie jautājumi

1. uzdevums

Sabiedrības integrācijas programmu turpināšana un minoritāšu jautājumu risināšana

Latvija turpinās jau iesākto sabiedrības integrāciju, un to uzskatāmi pierāda jauna ministra posteņa izveidošana valdībā — īpašo uzdevumu ministrs sabiedrības integrācijas jautājumos. Jaunās institūcijas uzdevums būs veicināt dialoga attīstību starp dažādām Latvijas sabiedrības grupām, kā arī aizsargāt minoritāšu tiesības. Plānots katru gadu atjaunot un pilnveidot Sabiedrības Integrācijas Programmu.

Īpašo uzdevumu ministra sabiedrības integrācijas jautājumos sekretariātam tiks piešķirti nepieciešamie resursi šo uzdevumu pildīšanai. Jaunā institūcija apvienos sevī administratīvās struktūras un pakļaus sev jau eksistējošo Sabiedrības integrācijas departamentu, kurš līdz šim atradās Tieslietu ministrijas pakļautībā, un Minoritāšu jautājumu departamentu, kurš atradās Naturalizācijas pārvaldes pakļautībā. Valdība, apstiprinot nākamā gada budžetu, ir piešķīrusi 315,000 Eiro sekretariāta darbības nodrošināšanai, bet tā pārraudzītajām programmām ir atvēlēti 2,150,000 Eiro. Līdz ar 2003. gada budžeta apstiprināšanu jaunajā sekretariātā strādās 21 darbinieks un daži konsultanti, kuri specifiski nodarbosies ar sociālās integrācijas jautājumiem. Tādējādi valdības ietvaros tiks palielināts kopējais ekspertu skaits, kuri nodarbosies ar sabiedrības integrācijas jautājumiem. Integrācijas jautājumiem paredzētais finansējums palielināsies arī izmantojot ES fondus (ACCESS un PHARE) un valdības līdzfinansējumu. Kopumā ir paredzēts, ka sabiedrības integrācijas programmas budžets nākamajā gadā, izmantojot gan valsts budžeta līdzekļus, gan starptautisko programmu līdzekļus, sasniegs 4,75 miljonus eiro. Papildus šīm summām līdzekļi tiks piešķirti arī Naturalizācijas pārvaldei, nacionālajai latviešu valodas apmācības programmai un citiem mazākiem ar valsts valodu saistītiem projektiem.

Sekretariāta ietvaros tiks izveidota Konsultatīvā padome integrācijas jautājumos, kuras uzdevums būs minoritāšu grupu pārstāvjus iesaistīt dialogā ar valdību, kā arī konsultēt viņus integrācijas likumdošanas izveidošanā un lēmumu pieņemšanas procesā. Bez tam, sekretariāts arī atjaunos darbu pie starpinstitūciju darba grupas, kas nodarbosies ar integrācijas jautājumiem. Īpašo uzdevumu ministra sabiedrības integrācijas jautājumos sekretariāts arī plāno intensificēt dialogu ar reģioniem.

Valdība turpinās naturalizācijas veicināšanu nepilsoņu vidū, finansējot latviešu valodas apguvi tiem, kuri vēlas iegūt pilsonību, kā arī turpinās informācijas aktivitātes naturalizācijas procesa veicināšanai.

Starp sekretariāta prioritātēm ir izvirzīta pievienošanās 2000. gada 29. jūnija ES Padomes Direktīvai 2000/43/EC, kas nosaka vienādas attieksmes principa ieviešanu neatkarīgi no personu rases vai etniskās piederības, un tas tiks panākts ar nacionālās likumdošanas pilnveidošanu. Ministrs plāno arī iesākt darbu pie Nacionālā rīcības plāna cīņā ar rasismu un netoleranci.

Provizoriskais sekretariāta budžets sevī ietver finansējumu sabiedrības informēšanas aktivitātēm — publikācijām, informācijas materiāliem, ministrijas mājas lapas izveidošanai, kas arī veicinātu un nodrošinātu dialogu starp valdību un sabiedrību.

2. uzdevums

Turpināt vēstures izvērtēšanas darbu

Latvijas politisko nostāju pamatā ir taisnīgs vēsturisko notikumu izvērtējums. Latvija pievērš īpašu uzmanību tiem vēstures notikumiem dažādu okupāciju periodos, kam līdz Latvijas valstiskuma atjaunošanai nevarēja tikt dots valstisks izvērtējums. 2003. gadā darbs tiks turpināts trīs būtiskākajos virzienos: vēstures izpēte, izglītošanas process un Holokausta atceres pasākumi.

Valsts prezidentes paspārnē pastāvīgi strādā Latvijas Vēsturnieku komisija, kas turpina darbu pie pētījuma “Noziegumi pret cilvēci, kas izdarīti Latvijas teritorijā laika posmā starp divām okupācijām 1940. – 1956. gadā”. Pētījumu rezultāti tiek iekļauti mācību materiālos skolām un universitātēm. Komisijas nākamā konference “Nacistiskās Vācijas okupācijas režīma politika Latvijā (1941.–1945.)” notiks Latvijā 2003.gada jūnijā.

2003.gada pavasarī Ārlietu ministrija gatavojas iesniegt izskatīšanai Ministru Kabinetā priekšlikumu par Latvijas eventuālo pievienošanos Starptautiskajai Holokausta Darba grupai. Holokausta jautājumi ir iekļauti obligātajā skolu vēstures programmā, Latvijas vēstures skolotāju asociācija arī šogad turpinās iepazīstināt Latvijas skolas ar jaunajiem mācību materiāliem. 2003. gadā Latvijā notiks vairāki semināri par Holokausta mācību metodiku kopā ar kolēģiem no Zviedrijas, Amerikas Savienotajām Valstīm, Izraēlas un Vācijas. 2003,gada rudenī Latvijas skolotāji piedalīsies apmācības programmā Yad Vashem Starptautiskajā Holokausta studiju skolā Jeruzalemē.

Kā pierādījums Holokausta atceres problemātikai Latvijā ir fakts, ka Valsts Prezidente Vaira Vīķe-Freiberga ir uzņēmusies personīgu aizgādniecību pār pieminekļa uzstādīšanu Rīgas sinagogā ebreju glābējiem II pasaules karā.

3. uzdevums

Turpināt bruņoto spēku demokrātiskās kontroles un civilo–militāro attiecību nodrošināšanas procesus

Latvija arī turpmāk vērsīs savu uzmanību uz eksistējošo un labi funkcionējošo procedūru īstenošanu, ietverot sevī demokrātiskas kontroles principus pār bruņotajiem spēkiem. Šī uzdevuma nodrošināšanai nepieciešamā likumdošana ir spēkā jau vairākus gadus. Turpmāk ar regulāru diskusiju un informācijas sniegšanas palīdzību par iekšējiem un starptautiskiem drošības jautājumiem tiks veicināta parlamentāriešu iesaistīšanās aizsardzības jautājumos, parlamentārieši līdzdarbosies efektīvu aizsardzības resursu izmantošanas kontrolē, kā arī diskutēs par aizsardzības plāniem, un piedalīsies regulārās vizītēs militārajās bāzēs, lai pārliecinātos par to Latvijas militārā personāla profesionālo gatavību un būtu informēti par viņu sadzīves apstākļiem.

Civilās – militārās sadarbības koncepcija, kuru valdība apstiprināja jau 2002. gadā, nosaka vadlīnijas turpmākam darbam šajā jomā. Īpašs uzsvars tiks likts uz sabiedrības sapratnes veidošanu par bruņotajiem spēkiem un aizsardzības jautājumiem; tiks uzsvērts arī sabiedrības atbalsta svarīgums militārai jomai. Koncepcija arī nosaka turpmāku sadarbību starp valsts un pašvaldību institūcijām, nevalstiskajām organizācijām, sabiedrību, bruņotajiem spēkiem, kā arī NATO un sadarbības valstīm.

4. uzdevums

Turpināt nodrošināt sabiedrības informētību un atbalstu Latvijas dalībai NATO un Alianses uzdevumiem

Vienmērīgi pieaugoša atbalsta nodrošināšana Latvijas dalībai NATO ir bijis viens no galvenajiem uzdevumiem līdzšinējā sabiedrības informēšanas politikā. Nodrošinot objektīvu, vispārīgu, viegli saprotamu informāciju par NATO un Latvijas integrāciju katram Latvijas iedzīvotājam, ir sasniegts gandrīz divu trešdaļu (68,5% 2002. gada decembrī) iedzīvotāju atbalsts dalībai NATO.

Pēc ielūguma saņemšanas pievienoties Aliansei sabiedrības informēšanas politika ir vērsta uz to, lai izskaidrotu Latvijas kā NATO dalībvalsts statusu un pienākumus. Informēšanas darbā tiek izmantotas jaunas metodes, lai nodrošinātu informētību un sabiedriskā viedokļa attīstību. Šobrīd uzsvars tiek likts uz to, lai mācību procesa ietvaros tiktu paaugstināts skolēnu un studentu zināšanu līmenis un izpratne par Latvijas un NATO jautājumiem. Joprojām tiek izmantoti arī tradicionālie informācijas nesēji – mediji, tostarp arī jaunākās un modernākās informācijas tehnoloģiju iespējas.

Cieša sadarbība ir izveidota gan ar rakstošajiem, gan ar elektroniskajiem mēdijiem, un īpašs uzsvars tiek likts uz sadarbību ar krievu valodas mēdijiem un reģionālajiem mēdiju pārstāvjiem. Tomēr galvenā vērība tiks veltīta mācību procesam par drošības jautājumiem. Pirmkārt, sekojot pieredzei realizējot dažādus semināru tipa projektus iepriekšējos gados, ir secināts, ka skolotāji var būt vērtīgs kanāls, nododot informāciju un zināšanas skolēniem. Tādēļ šogad uzsvars tiks likts uz skolotāju, it sevišķi krievvalodīgo, izglītošanu par NATO jautājumiem. Otrkārt, ir paredzēts, ka pasniedzēji tiks nodrošināti ar kvalitatīvu mācību materiālu. Ārlietu ministrija piedalīsies izglītojoša materiāla sagatavošanā, kurš ir paredzēts atbilstoši vidusskolas izglītības standartiem. Galvenais uzdevums ir piedāvāt interesantus un neparasta formāta mācību materiālus, lai skolēnus varētu ieinteresēt par Latvijas – NATO jautājumiem un mācību process būtu saistošs.

Labāku un efektīvāku rezultātu nodrošināšanai valdības sabiedrības informēšanas politikas ietvaros, cieša sadarbība tiek veidota starp valstiskajām un nevalstiskajām institūcijām, kuras atbalsta integrāciju NATO. Darbs tiks turpināts arī 2003. gadā.

5. uzdevums

Pabeigt juridiskās bāzes izveidošanu cīņai pret korupciju un organizēto noziedzību, kā arī nodrošināt tās īstenošanu

Cīņa pret korupciju ir izvirzīta par vienu no prioritātēm arī jaunajai valdībai, kas darbu uzsāka 2002.gada 7.novembrī un ir jau paspējusi spert vairākus radikālus soļus. Korupcija, kontrabanda un organizētā noziedzība tiek uzskatīti par tiešiem draudiem valsts drošībai un tālākai ekonomiskai attīstībai. Tādējādi valstī tiek koordinēti un apvienoti to institūciju spēki, kas nodarbojas ar cīņu pret korupciju un tās novēršanu.

2002.gada 6.oktobrī ievēlētajā parlamentā pirmo reizi ir izveidota Korupcijas, kontrabandas un organizētās noziedzības novēršanas un apkarošanas uzraudzības komisija. Komisija ir atbildīga par valsts politikas definēšanu cīņai pret korupciju. Kā galvenās prioritātes Komisija sev ir noteikusi valsts amatpersonu deklarācijas, valsts iepirkums, korupcija tiesu sistēmā, kontrabanda un organizētā noziedzība. Īsajā savas darbības laikā Komisija locekļi ir tikušies ar Ģenerālprokuratūras pārstāvjiem, lai iepazītos ar profesionālu viedokli par nepieciešamajām izmaiņām likumdošanā. Komisija ir cieša sadarbība ar Korupcijas Novēršanas un apkarošanas biroju (KNAB).

KNAB, kas tika izveidots 2002.gadā, kopš šī gada 1.februāra, kad tas uzsāka veikt arī operatīvo darbību, ir pilnībā darboties spējīga struktūra. Līdz šī gada beigām ir sagaidāms ievērojams pieaugums biroja darbinieku skaita ziņā, sasniedzot līdz pat 100 darbiniekiem. Saskaņā ar likumu KNAB ir izstrādājis Stratēģiju korupcijas novēršanai un cīņai pret korupciju valstī. Paralēli šiem diviem minētajiem virzieniem ne mazāk svarīgs ir jautājums par sabiedrības informēšanu un izglītošanu, kas arī ir ietverts Stratēģijā. Stratēģiju ir izskatījusi un apstiprinājusi Saeimas Korupcijas, kontrabandas un organizētās noziedzības novēršanas un apkarošanas uzraudzības komisija un atzinusi to par labu pamatu Nacionālās Programmas izstrādei, kur tiks noteikti precīzi uzdevumi un termiņi trīs galvenajos virzienos — korupcijas novēršana, cīņa pret korupciju un sabiedrības izglītošana. Lai biroja darbība būtu maksimāli efektīva, tiek nopietni strādāts pie iespējām tā darbībai nodrošināt atbalstu arī reģionos. Pagaidām netiek plānots veidot KNAB reģionālos birojus, bet gan izmantot vietējos resursus reģionos, 2004.gadā arī paredzot to īpašu apmācību. 2003.gada KNAB budžetam valdība ir nolēmusi piešķirt 2.8 miljonus Eiro. Ir sagatavoti un iesniegti pieteikumi projektu finansējumam gan no starptautiskajām institūcijām, gan divpusējās sadarbības ietvaros.

Līdzšinējā pozitīvā sadarbība ar ASV, kopīgi risinot ar cīņas pret korupciju un organizēto noziedzību saistītos jautājumus, kā arī citām valstīm un starptautiskajām organizācijām, ir bijusi par pamatu iniciatīvai izveidot Ārvalstu atbalsta grupu, kas savā būtībā ir neformāla, informatīva rakstura grupa, lai izvairītos no paralēlu un savstarpēji konfliktējošu ārvalstu palīdzības piedāvājumu akceptēšanas. Grupa darbojas Premjerministra padomnieku vadībā ar Saeimas komisijas un KNAB atbalstu. Jau šajā īsajā darbības laikā ir izkristalizējušās iespējās finansiālā atbalsta saņemšanai no Pasaules Bankas, Eiropas Savienības, kā arī no atsevišķām valstīm.

6. uzdevums

Nodrošināt pietiekamu administratīvo kapacitāti reformas stiprināšanai

Latvijas Ārlietu ministrija un Aizsardzības ministrija ir izstrādājušas plānu administratīvās kapacitātes stiprināšanai, lai efektīvi pārstāvētu Latvijas intereses NATO lēmumu pieņemšanas procesā. 2003.gadā ir plānots palielināt darbinieku skaitu Latvijas pārstāvniecībā NATO, kā arī abu ministriju centrālajos aparātos.

Latvijas pārstāvniecības NATO personāla komplektācijas shēma tika izstrādāta starpministriju darba grupā un pieņemta Latvijas NATO integrācijas padomē. Tā paredz pārstāvniecības personālu palielināt vairāk nekā divas reizes. Sevišķa uzmanība tiek pievērsta administratīvajam un kancelejas personālam, lai nodrošinātu pietiekamu kapacitāti dokumentu apritē, tostarp arī konfidenciālo.

Ārlietu ministrijas Drošības politikas departamenta personālu ir paredzēts palielināt par vienu trešdaļu. Ievērojams personāla palielinājums ir plānots kancelejā, kā arī citās pārvaldes nodaļās, tai skaitā IT departamentā. Drošības politikas departaments 2003. gada pavasarī pārvietosies uz jaunām, daudz drošākām telpām, kas ļaus daudz efektīvāk strādāt ar NATO klasificēto informāciju.

Aizsardzības ministrijā tiek veidotas jaunas struktūras administratīvās kapacitātes nodrošināšanai, piemēram, nacionālais Drošības investīciju programmu birojs un Standartizācijas nodaļa. Līdz ar darba apjoma pieaugumu tiks izmainīta arī patreizējā Aizsardzības ministrijas struktūras daļa, kuras pārziņā ir NATO jautājumi.

7. uzdevums

Nodrošināt iekšzemes un ārējo ekonomisko stabilitāti

Latvijas ekonomiskās izaugsmes perspektīvas ir cieši saistītas ar gaidāmo Latvijas uzņemšanu Eiropas Savienībā 2004.gada maijā. Tādējādi Latvijas ekonomiskās attīstības politika lielākoties ir un arī turpmāk būs atkarīga no ES politikas un likumdošanas. Paredzamā Latvijas dalība Eiropas Ekonomiskajā un monetārajā savienībā radīs ilglaicīgu nominālo un reālo valūtas kursu līdzsvara konverģenci, nodrošinot apstākļus ilgstošai ekonomiskas attīstībai un padziļinot Latvijas ekonomisko integrāciju ES.

Nākamajos gados Latvija iegūs lielāku ekonomisko stabilitāti, pateicoties dalībai NATO un ES, ES pirms un pēc iestāšanās strukturālajiem fondiem, turpmākam ārvalstu investīciju pieplūdumam (tiešo ārvalstu investīciju pieplūdums ir bijis straujāks un spēcīgāks kopš 1997.gada un sastāda 5 % no IKP gadā), samazinātiem ekonomiskā un politiskā riska faktoriem un uzlabotai biznesa videi.

Latvijas iekšzemes kopprodukta pieaugums vidēji ilgā laika termiņā tiek prognozēts 5–6% gadā, lielākoties sasaistot to ar investīciju pieplūdumu, kā arī ražošanas un eksporta pieaugumu.

Šie aprēķini balstās uz vēl efektīvākiem nosacījumiem tirdzniecībai ar ES, kā arī uz valdības plāniem veicināt un atbalstīt eksporta shēmas un Latvijas ražotāju produktivitāti un konkurētspēju Eiropas tirgū. Tādejādi pašreizējais maksājumu bilances deficīts pamazām samazināsies, bet, ņemot vērā iekšzemes pieprasījuma pieaugumu un patreizējo eksporta apjomu samazināšanos, būs svarīgi pārraudzīt potenciālos apjomu ierobežojumus vadošajās eksporta nozarēs.

Valdība ir apņēmusies rūpīgi ievērot fiskālo politiku, kas atbilstu European Stability and Growth Pact prasībām. Tas nodrošinās zemu valdības parādu attiecībā pret iekšzemes kopproduktu (patreiz 15–16%), īstermiņā konsolidētā kopbudžeta fiskālo deficītu zem 3% no IKP un sabalansētu budžetu vidējā laika perspektīvā.

Līdz ar paredzamo Eirozonai, Māstrihtas konverģences kritēriju izpildīšana sekmēs zemas inflācijas saglabāšanos. Saskaņā ar makroekonomiskām prognozēm, vidējā termiņā inflācija nepārsniegs 3%, un vidējais cenu līmenis Latvijā un ES izlīdzināsies.

Pēc uzņemšanas ES Latvija pievienosies ‘ERM II’ un piesaistīs nacionālo valūtu Eiro, saglabājot šo piesaisti līdz dalībai Eiropas Ekonomiskajā un monetārajā savienībā. Valūtas kursa un valsts riska samazināšanās kopā ar pozitīvajām izredzēm, ko radīs paredzamā pievienošanās EMS, atspoguļosies zemākās procentu likmēs.

8. uzdevums

Turpināt galvenos reformu un restrukturizācijas virzienus, ieskaitot privātā sektora nostiprināšanu

Valdības ekonomiskās politikas mērķis ir stabila un sabalansēta ilgtermiņa ekonomiskā un sociālā attīstība. Šī mērķa sasniegšanai ir izstrādāts Nacionālais Attīstības plāns, Ilgtermiņa ekonomiskās attīstības stratēģija, un Ministru kabineta deklarācija. Dokumenti atspoguļo galvenos mērķus, prioritātes un ekonomisko reformu termiņus.

Šajos dokumentos minēts, ka valdības ekonomiskā politika ir vērsta uz stabilas makroekonomiskās vides uzturēšanu; ekonomikas modernizāciju; pāreju no ekonomikas ar intensīvu darbaspēka izmantošanu uz zinātņietilpīgu ekonomiku, ekonomikas konkurētspējas pieaugumu un uzņēmējdarbībai labvēlīgu apstākļu radīšanu; sociāli–ekonomisko atšķirību un risku samazināšanu, investējot cilvēkresursos, restrukturizējot veselības aprūpes sistēmu, veicinot nodarbinātību un tiecoties uz sabalansētu reģionu attīstības politiku.

Samazinot valsts izdevumus un budžeta deficītu vidējā laika perspektīvā, jaunā valdība veicinās privātā sektora lomas palielināšanos nacionālajā kopproduktā. Privatizācija ir pamatā pabeigta; privātā sektora īpatsvars valsts ekonomikā ir 70%. Šobrīd netiek plānots privatizēt lielos sabiedrisko pakalpojumu sniedzējus Latvenergo un Latvijas Dzelzceļu, kamēr pēc telekomunikāciju tirgus liberalizācijas 2003. gadā varētu tikt privatizēta Lattelekom valsts īpašuma daļa. Ir arī nolemts pārdot valsts īpašumā esošās Latvijas Krājbankas akcijas. 2003. gadā ir iespējamas benzīna, elektrības un telekomunikāciju cenu svārstības, to celšanās varētu ietekmēt inflāciju. Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija uzsākusi tarifu griestu metodoloģijas īstenošanu sabiedrisko pakalpjumu cenu veidošanai. To piemēros visiem sabiedriskajiem pakalpojumiem, bet tikai daļēji attiecinot to uz dzelzceļu dēļ esošajām dzelzceļa subsīdijām.

Sabiedrisko pakalpojumu sniedzējus un par tiem noteiktos tarifus pārrauga Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija, kas rūpīgi seko uzņēmumu ar dominējošu stāvokli tirgū darbībai un pārrauga administratīvo cenu regulāciju. Caurspīdīgums ir sevišķi svarīgs un īpaša uzmanība tiek pievērsta saiknei starp sabiedrisko pakalpojumu ekonomisko menedžmentu un Latvijas vispārējo drošību. Konkurences Padome uzrauga godīgas konkurences principu ievērošanu.

9. uzdevums

Nodrošināt makroekonomisko stabilitāti un aizsardzības izdevumu ilgtermiņa plānošanu

Tiek prognozēts, ka Latvijas ekonomika turpinās strauju, bet balansētu un noturīgu makroekonomisko attīstību. Augsts pieauguma temps, kas balstās uz ārējās ekonomiskās vides atlabšanā, ēnu ekonomikas sarukšanā un labākā nodokļu administrēšanā, nodrošinās valsts ieņēmumu pieaugumu.

Vidējā termiņā izvirzītie fiskālās politikas mērķi ir prognozējamas un konkurētspējīgas nodokļu sistēmas nostiprināšana, nodokļu sloga samazināšana uzņēmējdarbībai un nodokļu administrēšanas uzlabošana. Ministru kabinets ir pieņēmis virkni lēmumu, kas vērsti uz valsts izdevumu pārvaldes optimizāciju, valsts budžeta plānošanas uzlabošanu un stratēģiskās ilgtermiņa plānošanas attīstīšanu. Pakāpeniska, bet konsekventa minēto pasākumu īstenošana, kā arī valdības apņēmība pieturēties pie disciplinētas fiskālās politikas pozitīvi ietekmēs valsts budžeta izdevumu efektivitāti un nodrošinās valdības politisko prioritāšu īstenošanu. Budžeta programmas “Valsts ilgtermiņa drošības garantijas un NATO integrācija” un “Institucionālā sagatavotība dalībai ES” ir noteiktas par prioritārām plānojot turpmāko gadu budžetu.

Augstākminētie faktori nodrošinās to, ka valsts varēs atļauties uzturēt aizsardzības budžetu nepieciešamajā līmenī. Saskaņā ar Valsts aizsardzības finansēšanas likumu, jau 2003.gadā aizsardzības izdevumu līmenis ir 2% no IKP apjomā. Kopš 1999.gada aizsardzības izdevumu pieaugums ir bijis gandrīz 160% un tie ir iztērēti pārdomāti un atbilstoši noteiktajām prioritātēm. Aizsardzības budžeta sadalījums jomās pakāpeniski ir mainījies, un kārtējo izdevumu apjoms ir sarucis no 88% 2000.gadā līdz 77% 2002.gadā. Turpmākajos gados šī tendence turpināsies. Šādas izmaiņas aizsardzības budžeta izlietojumā ir ļāvušas būtisku finansējumu atvēlēt tehnikas un aprīkojuma investīcijām.

10. uzdevums

Turpināt bruņojuma un eksporta kontroles politikas īstenošanu

Latvijas Republikas valdība turpina darbu pie likumdošanas pilnveidošanas, izstrādājot un pieņemot 2001.gada 9.novembrī Latvijas Rīcības plānu starptautiskā terorisma apkarošanai, kas ir vērsts uz jebkādu teroristu darbības novēršanu Latvijas teritorijā. Ir sagatavoti grozījumi likumdošanā, kas nosaka terorisma, teroristu grupu un terorisma aktu finansēšanu, kā kriminālu nozieguma darbību. Papildus tiek izstrādāti Ministru kabineta noteikumi, kas identificē no starptautisko organizāciju un valstu saņemto informāciju par teroristu sarakstiem un to pielietošana. Šie grozījumi likumdošanā ir plānoti pieņemt jau līdz šī gada vasarai.

Latvijas stratēģiskas nozīmes preču eksporta, importa un tranzīta kontroles sistēma, ir izveidota ņemot vērā Eiropas Savienības nosacījumus un tiek pilnveidota, sadarbojoties ar Amerikas Savienotajā valstīm. Kontroles sistēmas pamatā tiek ievērotas Austrālijas grupas (AG), Kodolmateriālu piegādātāju grupas (NSG) un Raķešu tehnoloģijas kontroles režīma (MTCR) vadlīnijas, kam ir liela nozīme Latvijas iesaistē terorisma apkarošanā. Lai stiprinātu stratēģiskas nozīmes preču aprites kontroli atbilstoši Latvijas Republikas nacionālajām un starptautiskās drošības interesēm, tiek izstrādāts Stratēģiskas nozīmes preču aprites likums. Šobrīd Latvija ir Kodolmateriālu piegādātāju grupas dalībvalsts un ir izteikusi vēlēšanos kļūt par Austrālijas grupas (AG), Raķešu tehnoloģijas kontroles režīma (MTCR) un Vasenāra vienošanās (WA) režīmu dalībvalsti.

Konvencionālā bruņojuma kontroles sfērā Latvija apzinās, ka līdz ar adaptētā CFE līguma ratifikācijas pabeigšanu, Latvijai būs jāsaskaras ar jautājumu par tās dalību CFE. Pēc līguma ratifikācijas Latvija būs gatava uzsākt konsultācijas par dalības noteikumiem, kuriem jāatbilst gan Latvijas nacionālajām interesēm– Nacionālo bruņoto spēku attīstības prasībām, gan arī alianses saistību izpildei. Latvija nesen pievienojās Atvērto debesu līgumam, kura mērķis ir caurspīdīguma un uzticēšanās palielināšana dalībvalstīs. Šobrīd Latvija risina sarunas par dalības noteikumiem Atvērto debesu līgumā. Latvija arī turpinās aktīvi izmantot iespējas, kuras piedāvā 1999.gada Vīnes dokuments.

 

II. Aizsardzības un militārie jautājumi

1. uzdevums

Par normatīvajiem aktiem attiecībā uz kolektīvo aizsardzību

Lai Latvija pievienotos Ziemeļatlantijas līgumam, nav nepieciešams veikt grozījumus Satversmē.

Līdz ar pievienošanos NATO tiks atcelti visi ierobežojumi normatīvajos aktos, kas varētu kavēt dalību kolektīvās aizsardzības operācijās.

2. uzdevums

Par valsts aizsardzības koncepcijas un bruņoto spēku struktūras pārskatīšanu

Līdz 2003.gada beigām Latvija pārskatīs Valsts aizsardzības koncepciju un Nacionālo bruņoto spēku struktūru. Valsts aizsardzības koncepcijas un Nacionālo bruņoto spēku struktūras pārskatīšanas mērķis ir uzlabot bruņoto spēku spējas nosūtīt un uzturēt misijās savas vienības, kā arī ņemt vērā gaidāmās NATO prasības. Nacionālas brigādes izveide ļautu nodrošināt bataljona līmeņa vienības dalību NATO operācijās, ar iespējām šo vienību rotēt.

Līdz ar Valsts aizsardzības koncepcijas un Nacionālo bruņoto spēku struktūras pārskatīšanu, un pamatojoties uz tās rezultātiem, Latvija turpinās pilnveidot NBS struktūru.

Līdz 2004.gada beigām Latvija pabeigs Nacionālo bruņoto spēku komandstruktūras, Nodrošinājuma spēku un Mācību vadības spēku izveidi, kā arī Zemessardzes vienību skaita samazināšanu saskaņā ar pārskatīto Nacionālo bruņoto spēku struktūru.

3. uzdevums

Par NATO misijās nosūtāmiem spēkiem

Līdz 2004.gada beigām, un ja tas tiks noteikts kā nepieciešams NATO spēku plānošanas procesa ietvaros, Latvija būs gatava nosūtīt profesionālu motorizētu kājnieku bataljonu (LATBAT), noteiktas kaujas atbalsta un kaujas nodrošinājuma vienības (brigādes līmeņa struktūrai), kas var tikt nosūtītas NATO misijās arī kā individuālas vienības, un atbilstošu nacionālo atbalsta elementu dalībai visu veidu NATO misijās, attiecīgi attīstot spējas nosūtīt un uzturēt misijās šīs vienības. Pašlaik plānots attīstīt šādas kaujas atbalsta un kaujas nodrošinājuma spējas: nesprāgušas munīcijas neitralizēšana, militārā medicīna, militārā policija, speciālās operācijas.

Līdz 2004.gada beigām, un ja tas tiks noteikts kā nepieciešams NATO spēku plānošanas procesa ietvaros, Latvija būs gatava nosūtīt mīnu kuģi NATO vadītām krīzes noregulēšanas operācijām, attiecīgi attīstot spējas šo vienību nosūtīt un uzturēt misijās.

4. uzdevums

Par pieslēgšanos NATO integrētajai pretgaisa aizsardzības sistēmai

Līdz ar pievienošanos NATO Latvija būs veikusi nepieciešamos pasākumus, lai pieslēgtu Baltijas valstu gaisa telpas novērošanas sistēmu (turpmāk — BALTNET) NATO integrētajai paplašinātai pretgaisa aizsardzības sistēmai (NATO Integrated Extended Air Defence System, turpmāk — NATINEADS). Šo pasākumu ietvaros tiks izveidota NATO un NATINEADS atbilstoša vadības un kontroles struktūra, vadošais personāls apgūs NATINEADS darbības principus, operāciju pamatprincipus un standarta operāciju procedūras BALTNET mācību centrā. Saskaņā ar NATO drošības prasībām starptautiskajā lidostā “Rīga” tiks izveidots Gaisa spēku operāciju centrs, kas tiks izbūvēts ievērojot NATO drošības standartus. Esošais informācijas centrs tiks pārvietots uz Gaisa spēku operāciju centru. BALTNET sistēmas drošības akreditācija pilnībā tiks pabeigta 2004.gada beigās. Līdz 2004.gada beigām tiks nodrošinātas sākotnējās BALTNET sistēmas vadības spējas, uzstādot tālas darbības 3D lokatoru TPS-117 Rēzeknē un tuvās darbības 2D lokatoru ASR-7 Ventspilī, kā arī nodrošinot sakarus no lokatoru atrašanās vietas uz informācijas centru, tai skaitā uzstādot radio releja sakaru līniju starp trīs Baltijas valstīm. Lokatoru pārklājuma uzlabošana notiks pamatojoties uz NATO Pretgaisa aizsardzības komitejas Analītiskās nodaļas veikto Pretgaisa aizsardzības izvērtējumu Latvijai.

5. uzdevums

Par drošiem sakariem

Līdz 2004. gada beigām Latvija nodrošinās šādu pasākumu izpildi: atbilstošu telpu izbūvi un to akreditāciju, lai ieviestu atbilstošus drošus sakarus (balss un datu) augsta līmeņa konsultācijām starp NATO štābiem un valsts pārvaldes institūcijām, izmantojot nepieciešamās šifrēšanas iekārtas, kuras ir akceptējusi Alianse. Viena kalendārā gada laikā pēc tam, kad NATO sniegs pieeju šifrēšanas iekārtām, Latvija no komercstruktūrām iznomās sakaru līnijas starp NATO štābu un Aizsardzības ministriju un uzstādīs vajadzīgās iekārtas.

6. uzdevums

Par spējām uzņemt papildspēkus valsts teritorijā

Līdz 2004.gada beigām Latvija būs izpildījusi ar ārvalstu bruņoto spēku uzņemošās valsts atbalsta sistēmas ieviešanas saistītos uzdevumus, kas ir noteikti Sadarbības mērķī ar NATO G4150, t.sk. izveidot datu bāzi (Spēju katalogu). Sadarbībā ar NATO ekspertiem tiks noteiktas dzelzceļa līnijas, lidostas un ostas, kuras izmantot papildspēku uzņemšanai NATO Vašingtonas līguma 5.panta un citu NATO vadītu operāciju ietvaros.

Līdz 2003.gada jūlijam būs pabeigta normatīvo aktu analīze, lai noteiktu kārtību, kādā Latvija pieprasa ārvalstu bruņoto spēku atbalstu un pieņem, izsludina un īsteno lēmumus, kā arī tiks izstrādāts Vienošanās memoranda paraugs. Līdz 2004.gada beigām tiks izstrādāts uzņemošās valsts atbalsta sistēmas Spēju katalogs (datu bāze), kā arī tiks pabeigta uzņemošās valsts atbalsta sistēmas speciālistu apmācība.

Apzinoties, cik svarīgi ir izstrādāt procedūru, lai varētu ātri pieņemt lēmumu par bruņoto spēku tranzītu, Latvija ir sagatavojusi grozījumus normatīvajos aktos. To mērķis ir noteikt lēmuma pieņemšanas mehānismu un procedūras ārvalstu sauszemes spēkiem, šķērsojot Latvijas teritoriju (procedūras ārvalstu kara kuģiem un militāriem lidaparātiem ir jau noteikti normatīvajos aktos).

7. uzdevums

Par apmācību saskaņā ar NATO principiem

Līdz ar pievienošanos NATO Latvijas militārās izglītības un apmācības sistēma tiks pilnveidota, lai tā atbilstu NATO stratēģijai, doktrīnām, procedūrām un standartiem. Pašlaik jau ir izstrādāta Militārās izglītības un apmācības koncepcija, kā arī izveidota militārās izglītības un apmācību sistēma un tās struktūra. Izveidoti Mācību vadības spēki, kas pārņem Nacionālo bruņoto spēku izglītības un apmācību sistēmas vadību . Plānotie pasākumi:

— līdz 2003.gada beigām Nacionālajos bruņotajos spēkos pilnībā ieviest NATO sauszemes spēku taktikas doktrīnu (ATP-35(B)), saskaņā ar kuru tiks organizētas visas apmācības;

— līdz 2004.gada beigām tiks pabeigta Nacionālo bruņoto spēku individuālo un vienību apmācību un doktrīnu standartizācija. NATO koncepcijas, standarti un pamatprincipi tiks pakāpeniski iestrādāti individuālajās un kolektīvajās mācību programmās;

— līdz 2003.gada jūnijam Mācību vadības spēki ieviesīs angļu valodas pārbaudes sistēmu saskaņā ar NATO Standartizācijas līgumu (STANAG) 6001.

8. uzdevums

Par personālu sadarbībai ar NATO un darbam NATO struktūrās

Līdz ar pievienošanos NATO Latvija būs nozīmējusi 39 militārpersonas un 17 Aizsardzības ministrijas civilpersonas, kuras būs gatavas darbam NATO starptautiskajos / militārajos štābos, vai arī darboties kā sadarbības personāls pie NATO štābiem. Šīs personas tiks atbilstoši izvērtētas un apmācītas, kā arī tiek veikta šo personu rūpīga pārbaude, lai izsniegtu drošības pielaides un viņu svešvalodu zināšanas atbildīs NATO prasībām. Latvija nodrošinās, ka Latvijā un atbilstošajos NATO štābos darbojas 270 militārpersonas un 48 Aizsardzības ministrijas civilpersonas, lai nodrošinātu dokumentu apriti un sadarbību starp Aliansi un Latviju. Šim personālam būs atbilstošas svešvalodu zināšanas, drošības pielaides, profesionālā pieredze un / vai viņi būs pabeiguši profesionālo apmācību štābu koledžās un štābu virsnieku kursos Latvijā un ārzemēs.

9. uzdevums

Par Plānošanas, programmēšanas un budžeta veidošanas sistēmas ieviešanu

2002.gadā Latvija ieviesa Plānošanas, programmēšanas un budžeta veidošanas sistēmu, kas ir pilnībā integrēta un savietojama ar NATO aizsardzības plānošanas procesu.

Aizsardzības ministrijas Plānošanas, programmēšanas un budžeta veidošanas sistēma tiks pastāvīgi uzlabota, iestrādājot tajā jaunus mehānismus. Līdz 2004.gada beigām tiks ieviesta datorizēta centralizētā algu sistēma.

Latvija turpinās rīkot ikgadējos seminārus par Plānošanas, programmēšanas un budžeta veidošanas sistēmu aizsardzības plānotājiem un finansu ekspertiem (gan civilpersonām, gan militārpersonām). 2003.gada vidū tiks uzsākts kurss par Plānošanas, programmēšanas un budžeta veidošanas sistēmu Nacionālās aizsardzības akadēmijas kadetiem.

10. uzdevums

Par resursiem aizsardzībai

Saskaņā ar Valsts aizsardzības finansēšanas likumu (grozījumi apstiprināti Saeimā 2002.gada maijā) Latvija apņemas saglabāt izdevumus aizsardzībai un integrācijai NATO 2% no IKP līmenī līdz 2008.gadam ieskaitot. Tas ļaus turpināt Latvijas Nacionālo bruņoto spēku attīstību, tai skaitā izpildot NATO bruņoto spēku attīstības mērķus, un nodrošinot atbilstošu kapitālo investīciju līmeni ekipējumam un infrastruktūras modernizācijai, kā arī uzlabojot savietojamību, kaujas gatavību, spējas vienības nosūtīt un uzturēt misijās, vienību izdzīvotspējas, tādējādi nodrošinot NATO prasību izpildi. Pašreizējie un plānotie Aizsardzības izdevumi pa gadiem ir šādi (1USD = 0,63 LVL līdz 2002.gadam, 1USD = 0,60 LVL no 2003.gada):

1999. — 52 milj.USD;

2000. — 68 milj.USD;

2001. — 87 milj.USD;

2002. — 144 milj.USD;

2003. — 185 milj.USD (plānots*);

2004. — 201 milj.USD (plānots*);

2005. — 219 milj.USD (plānots*);

2006. — 239 milj.USD (plānots*);

2007. — 260 milj.USD (plānots*);

2008. — 269 milj.USD (plānots*).

* — saskaņā ar Finansu ministrijas noteikto IKP pieauguma prognozi (27.01.2003.).

11. uzdevums

Par svešvalodu zināšanām

Līdz ar pievienošanos NATO, saskaņā ar Sadarbības mērķi ar NATO G0355, šāda personāla svešvalodu zināšanas atbildīs NATO noteiktajiem standartiem (kopā 856 militārpersonām): personāls, kas atrodas amatos, kuru pastāvīgais darbs ir saistīts ar NATO jautājumiem un NATO operācijām deleģēto vienību komandējošais un štāba personāls.

Līdz ar pievienošanos NATO Latvija nodrošinās, ka 60 Aizsardzības ministrijas civilpersonas būs gatavas darbam ar NATO jautājumiem, dokumentāciju un sakariem starp Latviju un Aliansi (angļu valodas zināšanu līmenis atbildīs NATO Standartizācijas līguma (STANAG) 6001 3.līmenim).

12. uzdevums

Par personāla politiku, kas atbilst NATO dalībvalstu praksei

Līdz 2003.gada beigām Latvijā būs izveidota atklāta un efektīva personāla politika, kas ir atbilstoša labākajai Alianses dalībvalstu praksei, kas paredz:

— izveidot pārskatāmu un skaidru militārā personāla karjeras plānošanas sistēmu, kas nodrošina efektīvu plānošanu;

— uzlabot virsnieku, virsniekvietnieku un instruktoru sastāva atlases kārtību, kā arī karjeras plānošanas sistēmu;

— attīstīt datorizētu sistēmu personāla reģistrēšanai un administrēšanai.

13. uzdevums

Par Baltijas valstu militārās sadarbības turpināšanu

Latvija turpinās atbalstīt Baltijas valstu sadarbības projektus, lai daudzpusējo sadarbības mehānismu ietvaros efektīvi īstenotu nacionālos mērķus un vajadzības. Baltijas valstis ir daudz ieguvušas no trīspusējas sadarbības militārajos projektos, veidojot Nacionālos bruņotos spēkus un gatavojoties dalībai NATO. Latvija augstu novērtē šīs sadarbības ietvaros iegūtās militārās zināšanas un spējas, kā arī administratīvās kapacitātes paaugstināšanu. Tas rada lielisku pamatu, lai turpinātu šo sadarbību arī kļūstot par Alianses dalībvalstīm.

Latvija iespēju robežās sadarbosies ar Baltijas valstīm un citām valstīm, lai attīstītu, sagatavotu, izvietotu un atbalstītu vienības un spējas, kas deleģētas visu veidu NATO operācijām.

 

III. Resursu jautājumi

1. uzdevums

Līdz ar pievienošanos NATO Latvija būs pieņēmusi noteikumus valsts iepirkumam atbilstoši NATO procedūrām, ar kurām saskaņā tiek veiktas NATO drošības investīciju programmas projektu nacionālās un starptautiskās izsoles.

2. uzdevums

Latvijas nacionālā budžeta sistēma ir atbilstoša, lai nodrošinātu maksājumus NATO kopīgi apmaksātajās programmās un budžetos.

Līdz ar pievienošanos NATO, Latvija izdarīs nepieciešamos grozījumus attiecīgajos normatīvajos aktos (noteikumos), lai nodrošinātu un uzturētu NATO drošības investīciju programmas kontus.

3. uzdevums

Latvija piemēros nacionālos nodokļu noteikumus, lai nodrošinātu, ka tiek ieviesta NATO politika atbrīvošanai no nodokļiem. Līdz 2004. gada oktobrim Saeimā tiks apstiprināti trīs pamatdokumenti, kas attiecas uz nodokļu noteikumiem:

— Ziemeļatlantijas līguma dalībvalstu līgums par to bruņoto spēku statusu (Londona, 1951. gada 19. jūnijs);

— Protokols par starptautisko militāro štābu statusu, kas izveidoti saskaņā ar Ziemeļatlantijas līgumu (Parīze, 1952. gada 28. augusts);

— Līgums par Ziemeļatlantijas līguma organizācijas, valstu pārstāvju un starptautiskā personāla statusu (Otava, 1951. gada 20. septembris).

Tādējādi līdz ar minēto līgumu un protokolu apstiprināšanu tiks pielāgoti un attiecīgi ieviesti nacionālie nodokļu noteikumi.

4. uzdevums

Līdz ar pievienošanos NATO Latvijā tiks izveidots nacionālais NATO drošības investīciju programmas (turpmāk — NSIP) birojs. Biroja darbības nodrošināšanai tiks atvēlēts nepieciešamais darbinieku skaits un telpas. Nacionālais NSIP birojs:

— sadarbosies ar NATO stratēģiskajām pavēlniecībām, starptautisko štābu un NATO komitejām par NSIP projektiem;

— būs atbildīgs par projektu sagatavošanu un iesniegšanu atbilstoši NSIP Spēju kataloga (Capabilities Package) prasībām;

— būs atbildīgs par NSIP projektu īstenošanu un NSIP uzskaiti.

 

V. Tiesiskie jautājumi

1. uzdevums

Latvija pievienosies Londonas SOFA un Parīzes protokolam tiklīdz kļūs par Alianses dalībvalsti — pēc sava Pievienošanās dokumenta deponēšanas un pēc Ziemeļatlantijas Padomes uzaicinājuma

Pēc uzaicināšanas (aptuveni 2004.gada martā) Latvija Ziemeļatlantijas līgumu akceptēs Ministru kabinetā 2004.gada martā–aprīlī un apstiprinās Saeimā 2004.gada aprīlī–maijā.

Latvija pievienosies Londonas SOFA un Parīzes protokolam saskaņā ar šādu laika grafiku:

— Ziemeļatlantijas līguma dalībvalstu līgums par to bruņoto spēku statusu (Londonas SOFA)	Pēc uzaicināšanas pievienoties šim dokumentam (aptuveni 2004.gada maijā) akceptēs Ministru kabinetā 2004.gada jūlijā un apstiprinās Saeimā 2004.gada oktobrī.
— Protokols par starptautisko militāro štābu, kas izveidoti saskaņā ar Ziemeļatlantijas līgumu, statusu (Parīzes protokols)	Pēc uzaicināšanas pievienoties šim dokumentam (aptuveni 2004.gada maijā) akceptēs Ministru kabinetā 2004.gada jūlijā un apstiprinās Saeimā 2004.gada oktobrī.

2. uzdevums

Sešu mēnešu laikā Latvija apstiprinās / pievienosies / ratificēs pārējos Ziemeļatlantijas līguma organizācijas darbību regulējošos līgumus, priekš kuriem uzaicināšana nav nepieciešama, saskaņā ar šādu laika grafiku:

— Līgums par Ziemeļatlantijas līguma organizācijas, valstu pārstāvju un starptautiskā personāla statusu	Pēc uzaicināšanas pievienoties šim dokumentam (aptuveni 2004.gada maijā) akceptēs Ministru kabinetā 2004.gada jūlijā un apstiprinās Saeimā 2004.gada oktobrī.
— Līgums par trešo valstu misiju un pārstāvju Ziemeļatlantijas līguma organizācijā statusu	Pēc uzaicināšanas pievienoties šim dokumentam (aptuveni 2004.gada maijā) akceptēs Ministru kabinetā 2004.gada jūlijā un apstiprinās Saeimā 2004.gada oktobrī.
— Ziemeļatlantijas līguma dalībvalstu līgums par informācijas drošību	Akceptēs Ministru kabinetā 2004.gada augustā
— Līgums par savstarpēju ar aizsardzību saistīta izgudrojuma noslēpuma saglabāšanu, kuram iesniegts patenta pieteikums	Akceptēs Ministru kabinetā 2004.gada augustā
— Ziemeļatlantijas līguma organizācijas līgums par tehniska rakstura informācijas nodošanu aizsardzības nolūkā	Akceptēs Ministru kabinetā 2004.gada augustā
— Līgums par sadarbību kodolinformācijas jomā	Akceptēs Ministru kabinetā 2004.gada jūlijā

Aizsardzības ministrs Ģ.V.Kristovskis