Frakciju viedokļi

Pēc 2000. gada 15. jūnija sēdes

Valsts radio tiešajā raidījumā

J.Gaigals (savienības "Latvijas ceļš" frakcija): Es gribētu teikt, ka Saeimā darbs norit ne tikai plenārsēdēs. Daudz lielāks darbs norit, gatavojoties plenārsēdēm un diskutējot dažādus sarežģītus jautājumus.

Šodien frakciju "Latvijas ceļš" uztrauc cits jautājums, kurš tieši netika izskatīts plenārsēdē, bet tiks izskatīts nākamajā, tas ir "Grozījumi Augstskolu likumā". Mūsu frakcijai ir bažas, ka kārtējo reizi laba ideja sliktas tās realizācijas dēļ var radīt vispirms pilnīgi pretēju efektu. Pamatproblēma ir tāda, ka sākotnēji grozījumi šajā likumā bija paredzēti tikai saistībā ar grozījumiem likumā "Par zinātnisko darbību", konkrēti, par pāreju uz starptautiski salīdzināmu vienpakāpju zinātnisko grādu sistēmu.

Pašreiz sasteigti divos lasījumos tiek gatavoti grozījumi, kas fundamentāli izmainīs augstskolu pārvaldes struktūru, kas pašlaik ir sabalansēta starp demokrātiski ievēlētu lēmējvaru un izpildvaru — rektoru. Grozījumi paredz ieviest administratīvi nozīmētu kanclera posteni, kurš pilnībā būtu tiesīgs rīkoties ar visu augstskolas finansējumu un mantu. Domāju, ka šāda tik kardināla augstskolu pārvaldes maiņa varētu radīt neprognozējamus rezultātus. Pamatojums ir labs, kā ieviest lielāku kontroli pār valsts budžeta līdzekļu izlietojumu.

Taču problēma ir tāda, ka pat ministrijas pārstāvji un tie cilvēki, kuri būs atbildīgi par šā likuma realizāciju dzīvē, pēdējā komisijas sēdē nevarēja atbildēt ne uz vienu praktiskas dabas jautājumu — kā un kas īsti slēgs darba līgumus. Likumā teikts, ka izglītības un zinātnes ministrs, bet kā viņš slēgs citas ministrijas pārraudzībā esošas augstskolas darbinieku darba līgumus? Kas maksās? Kas pārraudzīs?

Ir vairākas kuriozas normas. Piemēram, tāda, ka izglītības un zinātnes ministrs aizvietos kancleru viņa prombūtnes laikā. Zinot, ka Latvijā ir 19 valsts augstskolas, atliek tikai paskaitīt, ka izglītības un zinātnes ministrs nepārtraukti pildīs vidēji pusotras kanclera slodzes tāpēc, ka viņi iet atvaļinājumā. Nerunājot par daudz nopietnākiem jautājumiem, kur var saskarties pilnīgi leģitīmas likumīgas dažādas izpratnes par racionālu līdzekļu izmantošanu starp demokrātiski ievēlētu augstskolas pārvaldi, senātu un šo finansu direktoru jeb kancleru.

Neiebilstot pret to, ka vajadzīga kārtība, mēs domājam, ka ir milzīgs risks, ka kārtības vietā varētu rasties tāds šis divvaldības un dažādo interešu radīts haoss, un ir milzīgs risks, ka nepilnīgas likumdošanas dēļ veikli darboņi to radoši izmantos.

Mēs nenoraidām ideju kā tādu, bet ierosināsim to atlikt un ideju par kancleru risināt normālā likumdošanas ceļā trijos lasījumos.

P.Tabūns (apvienības "Tēvzemei un Brīvībai"/LNNK frakcija): Es minēšu vienu likuma grozījumu par pašvaldībām, kur tiek noteiktas tiesības pašvaldībām, kuras turpmāk varēs ierobežot alkohola tirdzniecību. Un iniciators, kā jūs zināt, ir valmierieši. Jau bez šiem likuma grozījumiem viņi to izdarījuši, bet es gribu pievērst visu pašvaldības cilvēku uzmanību šādam aspektam — veikalos naktī daudzās vietās nepārdos alkoholiskos dzērienus. Bet vai tāpēc mazāk dzers? Ļoti šaubos. Un daudzi cilvēki par to šaubās. Neatkarīgi no šiem likuma grozījumiem esmu saņēmis signālus no dažādām vietām, piemēram, no Varakļāniem, kur cilvēki lūdz: dariet kaut ko, lai pārtrauktu šo drausmīgo tirdzniecību ar nelegālo alkoholu, tā saucamo krutku. Man bija nesen tikšanās ar cilvēkiem Jēkabpilī, un viens zemnieks no Aknīstes teica, ka viņu pagastā nedzer tikai viņš un mācītājs. Viņš saka, ka galvenais, ka visi dzer "krutku", šo nelegālo alkoholu. Paralēli šai cīņai par alkohola tirdzniecības ierobežošanu ir jābūt ļoti striktai, daudz stiprākai cīņai par to, lai nepārdotu katrā vārtu rūmē pilsētās un dažādās mājās nelegālo alkoholu. Tam vajadzētu pašvaldībām pievērst uzmanību.

Gribu dažus vārdus pateikt par nepatikšanām Latgalē. Daudzi pagasti ir ļoti nopietni viesuļvētras skarti. Tādi ir Pureņu pagasts, Lūznava, Malta, kur lielā mērā nopostītas mājas, norauti jumti un pat gājuši bojā lopiņi. Vienā Pureņu pagastā vien zaudējumi aprēķināti apmēram 60 000 latu. Es ceru, ka neparedzētiem gadījumiem valdība atradīs līdzekļus, lai palīdzētu cilvēkiem, jo šeit ir ļoti daudz vecu cilvēku, kuriem nav naudas, kuri nav spējīgi atjaunot ēkas vai nopirkt gotiņu. Domāju, ka dažādu līmeņu pašvaldības — gan pagasti, gan arī rajona pašvaldības — un arī kaimiņi palīdzēs šiem cilvēkiem, kas būs ļoti nepieciešams.

M.Sprindžuks (Tautas partijas frakcija): Ar prieku šodien dalīšos pārdomās par šīsdienas darbu. Domāju, ka Tautas partija šodien ir samērā veiksmīgi aizstāvējusi vairākus būtiskus likumprojektus, kurus Saeima arī atbalstīja.

Par projektu par ievedmuitas tarifiem un tarifu kvotām, kas piemērojamas Eiropas Kopienas izcelsmes lauksaimniecības precēm. Tātad, šis likums realizēs vienošanos starp Latviju un Eiropas Savienību par abpusēju tirdzniecības liberalizāciju ar lauksaimniecības produktiem. Tās ir kvotas, kuras Latvijas lauksaimnieki varēs eksportēt uz Eiropas Savienību bez ievedmuitas tādiem produktiem kā piens, siers un sausais pulveris un citiem produktiem, dodot pieeju vairākiem Eiropas Savienības produktiem, no kuriem tikai daži ir jutīgi mūsu tirgum. Būtiskākais ir tas, ka, parakstot jeb ieviešot šo likumu un abpusēji stājoties spēkā šīm atlaidēm, Eiropas Savienība apņemas nesubsidēt šos jutīgos produktus, kas minēti šajā likumā, nelietot eksporta subsīdijas, tas ir ļoti būtiski, jo tieši eksporta subsīdijas no Eiropas Saavienības ir visvairāk kropļojušas mūsu tirgu.

Tātad, mēs būtībā speram lielu soli godīgākas konkurences nodrošināšanai. Pat, ja mēs dodam kādu pieeju Eiropas Savienības produkcijai, tad tā nav tik būtiska un tik kaitīga mūsu tirgum, kā būtu šīs Eiropas subsīdijas, kuras nāk uz visu produkcijas apjomu, kas iet uz Latviju. Aizstāvot pirmajā lasījumā šo likumprojektu, mēs faktiski ejam pareizā virzienā, kā integrēt Latvijas lauksaimniecību Eiropas koptirgū un sagatavot to šiem apstākļiem un godīgākai konkurencei.

Par otru likumprojektu, ko jau minēja Tabūna kungs, "Grozījumi likumā "Par pašvaldībām"". Saeima ar sapratni uztvēra Tautas partijas priekšlikumu par pašvaldību funkciju pašiem noteikt tiesības tirgoties attiecīgajā laikā ar alkoholu. Tas ir pareizs solis, jo Latvija bija aizgājusi daudz par tālu, ļaujot tirgot visur un jebkurā diennakts laikā. Mums visiem sāp, ka tauta nodzeras.

Trešais likumprojekts ir "Grozījumi likumā "Par akcīzes nodokli"". Finansu ministra Gundara Bērziņa iniciatīvas rezultātā tiks samazināta akcīze degvielai un dīzeļdegvielai. Degviela varēs kļūt lētāka un tas noteikti sekmēs ekonomikas atveseļošanos.

J.Stalidzāne (Jaunās partijas frakcija): Šodien mums bija spraiga plenārsēde. Bija ļoti daudz būtisku jautājumu, kas tika lietišķi risināti.

Gribētu pakavēties pie likuma "Par pašvaldībām", kur tika ierosināts pašvaldībām dot tiesības izdot saistošus noteikumus par alkohola tirdzniecības ierobežojumu laikā un vietā, bet pie alkohola mazumtirdzniecības pieliekot arī mazumtirdzniecību ar alu. Mēs uzskatījām, ka pašvaldību lietu ministra Jāņa Krūmiņa priekšlikums bija pareizs, jo arī alus nav tikai viegls Jāņu dzēriens, bet ir daudz arī stipro un stiprināto alu. Vienalga, vai cilvēks piedzeras no lielāka daudzuma alus vai no mazāka daudzuma cita stiprā alkohola. Tāpēc mēs ierosinājām, lai būtu iekļauts arī alus, un pašvaldībām būtu tiesības izvēlēties. Ja pašvaldības redz, ka to teritorijā viss ir kārtībā, nevienā tirdzniecības vietā netiek speciāli tirgoti tikai stiprie ali, ja viss sortiments tiek normāli pārstāvēts, pašvaldības saistošos noteikumus neizdod. Bet, ja viņi redz, ka teritorijā ir nekārtības ar šiem jautājumiem, tad tai būtu bijušas tiesības izdot šos saistošos noteikumus, kas būtu attiekušies arī uz alu. Acīmredzot Jāņu iespaidā un arī tāpēc, ka alus ir latviešu tautas gandrīz vai nacionālais dzēriens, tomēr likumprojekta pantu pieņēma tikai attiecībā uz mazumtirdzniecību ar alkoholiskajiem dzērieniem, nepieminot atsevišķi alu, kas skaitās bezalkoholisks dzēriens.

Šodien tika izskatīts arī jautājums par akcīzes nodokļa pazemināšanu naftas produktiem, kas Latvijai var dot zināmu labumu sakarā ar to, ka mūsu dīzeļdegvielas cenas atšķiras no citu Baltijas valstu cenām, līdz ar to transports, kas brauc cauri Latvijas teritorijai ar dīzeļdegvielu, neizmanto iespēju uzpildīties mūsu republikā.

Un vēl — Ludzas rajonā ir stipri sapostītas dzīvojamās ēkas, sapostītas arī nenergosistēmas ierīces, līnijas. Ja šajā brīdī energokompānija jau būtu sadalīta un sadales tīklam būtu jādarbojas vienam, tad bojājumu novēršanu nevarētu solīt vienas nedēļas laikā. Vietās, kur privatizācija un sadalīšana ir notikusi, šādi bojājumi stāv 2—3 mēnešus, arī tepat mūsu kaimiņos igauņos.

M.Lujāns (politisko organizāciju apvienības "Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā" frakcija): Kolēģi jau daudz ko pastāstījuši par pārrunām vai diskusijām, kas šodien bijušas Saeimā. Man liekas, ka vēlreiz jāpievērš uzmanība tam, ka turpinās parakstu vākšanas kampaņa. Sasniegti jau pietiekami neslikti rezultāti pusmēneša laikā, ir savākti apmēram 50 000 parakstu. Mēs ceram uz to, ka iedzīvotāji aktivizēsies, jo šis patiešām ir jautājums, kas skars mūs visus, gan tuvākā, gan tālākā laikā. Šinī gadījumā viss ir mūsu pašu rokās, jo tas skar "Latvenergo", jo, strādājot Izmeklēšanas komisijā, mēs saskārāmies ar to, ka ir lielas problēmas ar Latvijas lielo objektu privatizāciju, tajā skaitā ar savstarpējo Ministru kabineta lēmumu ievērošanu. Liela problēma, kas skars arī daudzas pašvaldības un arī tos uzņēmumus, kas vēl nav bankrotējuši, ir tā, ka, apejot Ministru kabineta lēmumu, pēc būtības iekasētas maksas par parādiem par elektroenerģiju, kuri bija jādzēš, privatizējot "Latvijas kuģniecību". Tā arī ir viena no lielajām problēmām, kas skar daudzus uzņēmumus, kuri tā rezultātā var bankrotēt.

Mūsu frakcija plāno rudenī atkal sākt jautājumu par privatizācijas sertifikātiem, jo mēs uzskatām, ka šis jautājums nav atrisināts, un kamēr valsts vara nav paziņojusi, vai "Latvijas kuģniecība" tiks privatizēta par sertifikātiem, kādā formā, tikmēr šo privatizācijas sertifikātu darbību nedrīkst pārtraukt.

Šodien bija daudz citu diskusiju, bet to jau pastāstīja kolēģi. Pirmdien būs ārkārtas plenārsēde, un otrdien būs sēde. Būs vēl daudz darba, kas jāveic pirms vasaras pārtraukuma.

E.Baldzēns (Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija): Es gribētu uzsvērt, ka pašreiz svarīgākais politiskais notikums ir parakstu vākšana referendumam par to, lai "Latvenergo" netiktu privatizēts. Es vēlreiz gribētu uzsvērt, ka Latvijas valdības lēmumi — gan 9.novembra, gan šā gada 15.februāra lēmums, paredz hidroelektrostaciju privatizāciju. Praktiski pilnīgu "Latvenergo" privatizāciju. Kas no tā iegūs, kas no tā zaudēs, tas ir pilnīgi skaidrs. Zaudēs tauta, iegūs atsevišķas prominentas personas, kas būs piedalījušās šajā "Latvenergo" privatizācijā. Rezultāts būs ļoti vienkāršs. Elektro tarifu kāpums, cenu pieaugums ne tikai elektrībai, bet visam ar elektrību saistītajam, tātad arī kāpums maizei, pienam, benzīnam un tā joprojām. Praktiski visam. Vajadzētu uztvert arī to, ka valdības iniciatīva par to, ka varētu būt alternatīva Igaunijas un Latvijas energosistēmu apvienošana, principā ir ļoti diskutabls jautājums, jo arī Nagļa kungs norādīja, ka šāda apvienošana ir līdzvērtīga privatizācijai. Savukārt Kalvīša kungs norādīja, ka šādu apvienotu uzņēmumu akcijas tiks pārdotas starptautiskajās finansu institūcijās, kas praktiski nozīmē to pašu privatizāciju, tikai citādā veidā.

Vēl es gribētu uzsvērt, ka Latvijas Saeima ir saņēmusi arī Prokuratūras atzinumu par "Lattelekom" parlamentārās izmeklēšanas komisijas darbu un par materiāliem, kas ir apkopoti, un šeit ir ļoti vērtīgi un svarīgi atzinumi. Viens no galvenajiem ir tas, ka tik tiešām ir rupji pārkāpti Latvijas Republikas likumi un šis līgums ir prettiesisks Latvijas valstij. Daudzās vietās Latvijas valsts atbildība ir paaugstināta, tās tiesības samazinātas. Pretēji investoru pusei, un arī tiek atzīti visi šie daudzmiljonie zaudējumi, kas Latvijas valstij iestājušies no nesaņemtās, bet plānotās peļņas nodokļiem un darba vietām, kuras bija jāveido. Jautājums ir par vairākiem simtiem miljonu latu. Tas ir pilnīgi skaidrs.

Prokuratūra atzīst, ka personas, kas parakstīja līgumu, ir parādījušas nekompetenci, bezatbildību, nolaidību. Tas attiecas uz Valdi Birkavu, kas pieņem lēmumu par to, ka tādam līgumam jābūt, Ojāru Kehri un Andri Gūtmani, kas to parakstīja. Tātad, ir pierādīta dienesta nolaidība. Nav runas par tīšu ļaunprātību, jo Prokuratūra uzsver arī to, ka, iespējams, šīs amatpersonas, parakstot šos līgumus, neparedzēja negatīvās sekas. Tātad, viss ir skaidri konstatēts, un šis Parlamentārās izmeklēšanas komisijas ziņojums kopā ar Prokuratūras atzinumu dod mūsu Privatizācijas aģentūrai iespējas sarunu procesos ar investoru pusi panākt nopietnu izskatījumu tiem zaudējumiem, kas Latvijas valstī ir bijuši no šīs līguma neizpildes, līdz ar to samazinot kompensāciju, ko prasa ārvalstu investors.

Saeimas preses dienests