Kas un kā finansēs maksātnespējas procesus

Latvijas biznesa vide joprojām ir piesārņota ar neaktīviem dalībniekiem — analizējot Valsts ieņēmumu dienesta un “Lursoft” apkopoto statistiku, var secināt, ka vairāk nekā puse Latvijas uzņēmumu nepilda likuma prasības un neiesniedz uzņēmumu gada pārskatus. Tiek pieņemts, ka lielākā daļa no šiem uzņēmumiem ir ekonomiski neaktīvi. Četriem procentiem uzņēmumu, kas iesnieguši gada pārskatus, konstatētas fiktīva uzņēmuma pazīmes, par kuru tiek uzskatīta arī nodokļu nemaksāšana vismaz viena gada garumā. Šiem uzņēmumiem, kuri būtu likvidējami, lai sakārtotu uzņēmējdarbības vidi un nekropļotu iekšējo tirgu, lielākoties nav nekādas mantas, ir tikai parādi, kas apgrūtina arī maksātnespējas un bankrota procedūras, jo šīm darbībām, kas reglamentētas ar likumu, tāpat nepieciešami finanšu līdzekļi. Pašreiz spēkā esošais likums “Par uzņēmumu un uzņēmējsabiedrību maksātnespēju” paredz vairākus finanšu avotus maksātnespējas procesa izmaksu nodrošināšanai — paša parādnieka vai kreditoru līdzekļus, kā arī valsts budžeta naudu likumā noteiktā limita ietvaros.

Nauda iekustina procesus

Līdz 2003.gada 1.janvārim “tukšo” uzņēmumu maksātnespējas procesu administrēšana galvenokārt nonāca Uzņēmumu reģistra un Valsts ieņēmumu dienesta kompetencē. Šīm valsts iestādēm trūka gan līdzekļu, gan kvalificētu darbinieku, lai veiktu tām neraksturīgās maksātnespējas procesu administrēšanas funkcijas. Rezultātā reāla uzņēmējdarbības vides attīrīšana no neaktīviem, parādos ieslīgušiem uzņēmumiem nenotika.

Šogad, atbilstoši kārtējiem grozījumiem likumā “Par uzņēmumu un uzņēmējsabiedrību maksātnespēju”, darbu sāka Maksātnespējas administrācija un sertificēti maksātnespējas procesa administratori. Līdz ar uzņēmējdarbības riska valsts nodevas ieviešanu tika rasti arī līdzekļi maksātnespējas procesu finansiālai nodrošināšanai. Pašlaik spēkā esošā kārtība paredz — ja maksātnespējas procesa izmaksas un administratora atlīdzību nav iespējams segt no parādnieka līdzekļiem un naudu šiem mērķiem neatvēl arī kreditori, maksātnespējas procesus finansē Maksātnespējas administrācija šim mērķim atvēlēto valsts budžeta līdzekļu ietvaros. Maksimālā summa, kas no valsts budžeta līdzekļiem tiek paredzēta vienam maksātnespējas procesam 2003.gadā, ir 950 latu — likumā noteiktā atlīdzība administratoram desmit minimālo mēnešalgu apmērā, tātad 700 latu, un citas administrēšanas izmaksas līdz 250 latu.

Lai arī maksātnespējas procesu finansēšanai no valsts naudas, precīzāk, no uzņēmējdarbības riska nodevas daļas, netrūkst pretinieku, īpaši aktīvo uzņēmēju un godprātīgo nodokļu maksātāju vidū, mērķis — biznesa vides attīrīšana no fiktīviem uzņēmumiem — savā ziņā ir attaisnojis līdzekļus. 2003.gadā vien ierosināto maksātnespējas lietu skaits pieaudzis par aptuveni 30 procentiem salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu.

Pēc Maksātnespējas administrācijas apkopotās informācijas, straujo pieaugumu, sevišķi šā gada otrajā pusē, veido galvenokārt pēc Valsts ieņēmumu dienesta pieteikuma ierosinātās lietas, arī Uzņēmumu reģistrs atsakās no maksātnespējas procesu administrēšanas, nododot tās sertificēto administratoru kompetencē. Tiek prognozēts, ka arī 2004.gadā ierosināto maksātnespējas lietu pieauguma temps nemazināsies, tāpēc šajā jomā darba netrūks ne Maksātnespējas administrācijai, ne tiesai, ne arī administratoriem.

Nav noslēpums, ka maksātnespēja ir arī viens no nenomaksāto nodokļu un nenokārtoto saistību dzēšanas variantiem. Ja administratora atlīdzība un izdevumu segšana ir atkarīga no parādnieka līdzekļiem, cīņa pret maksātnespēju kā legālu iespēju izvairīties no parādu maksāšanas atkal kļūs tikai formāla

Valsts tomēr grib taupīt

Dibinot Maksātnespējas administrāciju un nododot tās rīcībā līdzekļus maksātnespējas procesu administrēšanai “tukšo” uzņēmumu gadījumos, valsts bija iecerējusi četros piecos gados likvidēt daudzos tūkstošus faktiski jau mirušo uzņēmumu. Pirmā gada rezultāti parādīja, ka iecerētā “attīrīšanas” sistēma funkcionē un uzrāda pirmos rezultātus — Latvijas Sertificēto maksātnespējas administratoru asociācijas (turpmāk — Administratoru asociācija) analizētie dati liecina, ka 90 procentos gadījumu maksātnespējas lietas ierosinātas “tukšajos” uzņēmumos.

Tomēr 20. novembrī Saeimā pieņemtie kārtējie grozījumi likumā “Par uzņēmumu un uzņēmējsabiedrību maksātnespēju” (“Latvijas Vēstnesis”, 11.12.2003.) paredz atkal jaunas pārmaiņas. Likuma grozījumos noteikts, ka turpmāk no valsts budžeta līdzekļiem maksātnespējas procesus finansēs tikai Ministru kabineta stingri noteiktos gadījumos, kārtībā un apmērā. Reālajā dzīvē tas nozīmē to, ka nākamgad tiks samazināts valsts budžeta līdzekļu apjoms vienam maksātnespējas procesam, kaut pašu finansējamo lietu skaitu iecerēts palielināt līdz 890 gadā līdzšinējo 513 vietā. Plānots, ka maksimālā summa vienam maksātnespējas procesam no 950 latiem tiks samazināta līdz 500 latiem — šo informāciju “Latvijas Vēstnesim” apliecināja gan Maksātnespējas administrācijā, gan Administratoru asociācijā, kur pagājušajā nedēļā tika apspriests Ministru kabineta noteikumu projekts. To, ka galvenais iemesls līdzekļu samazināšanai ir valsts budžeta naudas lietderīgāka izmantošana, norāda pirmām kārtām jau likumdevējs Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas personā likumprojekta anotācijā.

Administratori iebilst

“Likuma grozījumi nekalpo maksātnespējas procesu sakārtošanai un uzlabošanai, bet to degradē,” iebilstot pret plānoto valsts līdzekļu samazinājumu maksātnespējas procesu finansēšanai “Latvijas Vēstnesim” apgalvoja vairāki Administratoru asociācijas locekļi.

Administratori norāda, ka jau pašreizējā summa — 950 latu — nesedz visus maksātnespējas procesa faktiskos izdevumus gadījumos, kad administrators godprātīgi cenšas izdarīt visu iespējamo kreditoru interešu aizstāvībai. Pēc asociācijas aprēķiniem, viena šāda maksātnespējas procesa minimālās izmaksas ir teju divi tūkstoši latu, no tiem tiešie izdevumi (neskaitot administratora atlīdzību, nodokļus, izdevumus par telpu īri, elektrību, kancelejas precēm, transportu, sakaru pakalpojumiem un atlīdzību grāmatvedim, revidentam u.c. izmaksas) vien ir 340 latu. Tā ir minimālā summa, lai izpildītu visas likumā noteiktās darbības “tukša” maksātnespējīgā uzņēmuma gadījumā.

Pašreiz no valsts budžeta paredzētie līdzekļi ļauj ievērot vien minimālās likuma prasības. Turklāt pašlaik likumā garantētos 950 latus administrators saņem tikai pēc maksātnespējas procesa pabeigšanas, tas ir vidēji pēc 6 līdz 8 mēnešus ilga darba. Līdz ar to administratori avansē maksātnespējas procesus no saviem līdzekļiem, tas līdz šim bija pieņemami tikai tāpēc, ka bija likumā noteiktas garantijas saņemt atpakaļ ieguldīto naudu. Administratoru asociācija prognozē, ka, zūdot likuma garantijām un samazinoties valsts garantētajai finanšu summai vienam maksātnespējas procesam, administratori vairs nevarēs uzņemties “tukšo” uzņēmumu maksātnespējas procesu administrēšanu, kas var apturēt labi iesākto biznesa vides attīrīšanas procesu.

Administratoru asociācijas valdes priekšsēdētājs Jānis Birzulis norāda, ka maksātnespējas procesu virzība un kvalitāte cietīs arī tad, ja Maksātnespējas administrācija izmantos savas normatīvajos aktos noteiktās tiesības un spiedīs administratorus tomēr uzņemties nerentablo darbu “tukšo” uzņēmumu maksātnespējas procesu administrēšanā. Par riskantu J.Birzulis uzskata arī ceļu, kad administrators ir spiests kļūt finansiāli atkarīgs no maksātnespējīgā parādnieka. “Nav noslēpums, ka maksātnespēja ir arī viens no nenomaksāto nodokļu un nenokārtoto saistību dzēšanas variantiem. Ja administratora atlīdzība un izdevumu segšana ir atkarīga no parādnieka līdzekļiem, cīņa pret maksātnespēju kā legālu iespēju izvairīties no parādu maksāšanas atkal kļūs tikai formāla,” pamatojot nepieciešamību maksātnespējas procesus tomēr garantēt ar pietiekamiem līdzekļiem, uzsver J.Birzulis.

Administratoru asociācijā “Latvijas Vēstnesis” uzklausīja arī viedokli, ka pēdējie maksātnespējas likuma grozījumi un no tiem izrietošā valsts līdzekļu samazināšana maksātnespējas procesu finansēšanai netiešā veidā apdraud arī kreditoru intereses — ja administratora atlīdzība un maksātnespējas procesa izmaksas, ko sedz valsts, tiek būtiski samazinātas, administrators savas eksistences nodrošināšanai būs spiests uzņemties maksimāli daudz lietu un kļūt vienkārši par uzņēmuma likvidētāju, neveicot citas darbības, kas vērstas uz kreditoru interešu aizstāvību. Turklāt vairākumā maksātnespējas procesu lielākais kreditors ir valsts.

Jāmeklē kompromiss

Kā jau minēts, 90 procentos maksātnespējas lietu parādniekam nav ne mantas, ne citu aktīvu un vienīgā iespēja segt izmaksas un nodrošināt administratora atlīdzību ir valsts budžeta līdzekļi, kas daudzkārt tāpat nesedz reālos izdevumus, ko sākotnēji avansē paši administratori. Turklāt pēdējās izmaiņas likumā “Par uzņēmumu un uzņēmējsabiedrību maksātnespēju” neskar šajā likumā noteikto minimālās administratora atlīdzības apmēru — tas ir un paliek desmit minimālās mēnešalgas, kas no nākamā gada būs 80 latu. Ministru kabineta noteikumos plānotie 500 lati viena maksātnespējas procesa izmaksām atsevišķiem administratoriem jau likuši domāt par vēršanos Satversmes tiesā, jo ir klajā pretrunā ar spēkā esošo likumu “Par uzņēmumu un uzņēmējsabiedrību maksātnespēju”, kas paredz administratora minimālo atlīdzību 800 latu apmērā.

Tomēr Administratoru asociācija ir gatava kompromisam. Galvenais nosacījums — vismaz nesamazināt pašreizējo summu 950 latu, kas vienam maksātnespējas procesam tiek atvēlēta no valsts budžeta līdzekļiem. Saprotot, ka valsts budžets nākamajam gadam jau ir apstiprināts, Administratoru asociācija pauda gatavību strādāt avansā, ja vien Tieslietu ministrija, Maksātnespējas administrācija un citas atbildīgās institūcijas laikus sāktu domāt par nākamā gada budžeta grozījumiem un papildu līdzekļu piešķiršanu maksātnespējas procesu izmaksu segšanai.

Neraugoties uz administratoru gatavību kompromisam, daži jautājumi tomēr paliek neatbildēti — kāpēc līdzekļus plānots samazināt tieši par 450 latiem vienam procesam un ne vairāk, ne mazāk? Vai ir samazinājies administratoru pienākumu loks un likumā noteiktie termiņi kreditoru interešu aizsardzībai? Kā tas ietekmēs uzņēmējdarbības vides sakārtošanu, un kāpēc 950 latu lielas izmaksas likumdevējam un izpildvarai šķita nelietderīgas, ja pirms tam tās tika atzītas par pamatotām?

Liena Pilsētniece, “LV” iekšlietu redaktore

2003.gadā ierosināto maksātnespējas lietu skaits

Maksātnespējas administrācijas informācija