Vakar, 16. decembrī, Ministru kabineta sēdē

Apstiprināta biodegvielas ražošanas un pielietošanas Latvijā programma. Par programmas “Biodegvielas ražošana un pielietošana Latvijā” atbildīgo institūciju noteikt Zemkopības ministriju.

Noteikts, ka pirmām kārtām biodegvielas ražošanā izmantojamas Latvijas teritorijā audzētās lauksaimnieciskās izejvielas, kā arī lietojama Latvijā ražotā biodegviela.

Zemkopības ministrijai uzdots katru gadu līdz 1.maijam iesniegt Ministru kabinetā informatīvu ziņojumu par programmas īstenošanu iepriekšējā gadā.

Zemkopības ministrijai uzdots kopīgi ar Vides ministriju, Satiksmes ministriju, Finanšu ministriju un Ekonomikas ministriju līdz 2004.gada 15.martam iesniegt noteiktā kārtībā Ministru kabinetā rīcības plānu un priekšlikumus par grozījumiem normatīvajos aktos (ar laika grafiku), kas nepieciešami programmas īstenošanai.

Zemkopības ministrijai uzdots izstrādāt un noteiktā kārtībā iesniegt Ministru kabinetā koncepciju par valsts atbalsta shēmām programmas īstenošanai.

Zemkopības ministrijai un Izglītības un zinātnes ministrijai uzdots, sākot ar 2004.gadu, paredzēt finansējumu biodegvielas ražošanas procesā radušos blakusproduktu — raušu, glicerīna un minerālmēslu — izmantošanas tehnoloģijām lopkopībā un putnkopībā, kā arī pētījumiem, kas veicinātu Latvijas bioatjaunojamo resursu izmantošanu izejvielu nodrošināšanā, ieviešot jaunas un pilnveidojot esošās audzēšanas un pārstrādes metodes (tehnoloģijas).

Zemkopības ministrijai uzdots kopīgi ar Vides ministriju, Satiksmes ministriju, Finanšu ministriju un Ekonomikas ministriju izstrādāt normatīvo aktu projektus, kuros iekļautas tiesību normas, kas izriet no direktīvas 2003/30/EC (“Par biodegvielu un citu atjaunojamo degvielu izmantošanas veicināšanu transportā”), un līdz 2005.gada 1.janvārim iesniegt tos noteiktā kārtībā Ministru kabinetā.

Finanšu ministrijai uzdots kopīgi ar Ekonomikas ministriju izstrādāt un līdz 2004.gada 15.maijam iesniegt noteiktā kārtībā Ministru kabinetā konceptuālu ziņojumu par biodegvielas kvalitātes kontroles sistēmas ieviešanu (laboratoriju organizēšanas iespējamību Latvijā), kā arī atrisināt dīzeļdegvielas ar biodīzeļdegvielas piedevu klasifikācijas jautājumus atbilstoši Latvijas kombinētajā nomenklatūrā un TARIC (apvienotā kopienas tarifa) klasifikatorā ietvertajai informācijai.

Noteikts, ka programmas pasākumi, kuru īstenošanai nepieciešami valsts budžeta līdzekļi, tiek finansēti no atbildīgajām ministrijām paredzētajiem līdzekļiem.

Apstiprinātas pamatnostādnes “Par lauksaimniecības attīstību Latvijas laukos 2003.—2006.gadā”.

Politikas pamatnostādnes par lauksaimniecības politikas attīstību Latvijas laukos 2003. — 2006.gadam ir jauns politiskās plānošanas dokuments, kas definē lauksaimniecības attīstības mērķus un attīstības virzienus, kā arī to sasniegšanas veidu, pieņemot, ka 2004.gada 1.maijā Latvija iestājas ES. Līdz ar to Pamatnostādnes ir izstrādātas līdz 2006.gadam, jo ES finanšu ietvara plānošana notiek līdz 2006.gadam, un 2007.gadā tiek plānots finanšu ietvars laika posmam līdz 2013.gadam.

Lauksaimniecības politikas tālākās attīstības galvenais princips ir katra lauksaimnieka privātās iniciatīvas veicināšana valsts noteiktās politikas ietvaros.

Politikas mērķis ir efektīvas un ilgtspējīgas lauksaimniecības preču un nepreču produktu ražošanas harmoniska izaugsme, dodot ieguldījumu lauku kā sociālekonomiskās telpas dzīvotspējas attīstībā.

Noteikto politikas virzienu sasniegšanai saskaņā ar Latvijas Republikas starptautiskajām saistībām un nacionālajiem tiesību aktiem racionālas lauksaimniecības un lauku attīstības veicināšanai Latvija, ievērojot reģionu un nozaru īpatnības, izmantos šādus realizācijas veidus: Eiropas Savienības, ārvalstu un starptautisko organizāciju atbalsta maksājumus; tirgus intervenci; ražošanas un pārdošanas kvotas; importa — eksporta režīmu; valsts atbalstu un līdzfinansējumu ES tiešajiem maksājumiem; kredītu un nodokļu politiku; citas metodes, ievērojot noslēgtās starptautiskās saistības.

Pieņemti noteikumi “Dzīvnieku, ganāmpulku un novietņu reģistrēšanas un dzīvnieku apzīmēšanas kārtība”, kuri nosaka lauksaimniecības dzīvnieku, bišu saimju, zivju dīķu, akvakultūras dzīvnieku audzētavu, ganāmpulku un novietņu reģistrēšanas, kā arī liellopu, cūku, aitu, kazu un zirgu individuālās apzīmēšanas kārtību.

Lauksaimniecības dzīvnieku, bišu saimju, zivju dīķu, akvakultūras dzīvnieku audzētavu īpašnieks vai viņa pilnvarota persona, kura uz noteiktu laiku vai pastāvīgi ir atbildīga par dzīvniekiem, informāciju par dzīvnieku apzīmēšanu, uzskaiti turēšanas vietā un citu ar dzīvnieku apzīmēšanu, kā arī ganāmpulku un novietņu reģistrēšanu saistītu informāciju nosūta valsts sabiedrībai ar ierobežotu atbildību “Valsts ciltsdarba informācijas datu apstrādes centrs” informācijas reģistrēšanai ganāmpulku, novietņu un dzīvnieku reģistros.

Datu bāzē norāda šādu informāciju: novietne, novietnes īpašnieks, turētājs, novietnes adrese, ganāmpulks, ganāmpulka īpašnieks, liellopu, cūku, aitu, kazu, zirgu un pārējo lauksaimniecības dzīvnieku skaits, dzīvnieku izmantošanas veids, darbības, kas ir saistītas ar dzīvnieku apzīmēšanu, apsēklošanu, lecināšanu, atnešanos, kastrāciju, pārvietošanu, likvidēšanu, dzīvnieku aborti un nobeigšanās gadījumi. Informācija tiek glabāta trīs gadus pēc pēdējā reģistrētā notikuma vai darbības.

Datu centrs reizi gadā ganāmpulku īpašniekiem nosūta informāciju par dzīvnieku reģistrā reģistrētajiem dzīvniekiem. Dzīvnieku apzīmēšanu drīkst veikt sertificēta persona, praktizējošs veterinārārsts vai turētājs novietnē.

Saskaņā ar zemkopības ministra apstiprinātu instrukciju datu centrs, reģistrējot liellopus, kazas un aitas, nosaka dzīvnieku šķirni un norāda to datu bāzē.

Pārtikas un veterinārais dienests saskaņā ar valsts kārtējā gada uzraudzības un kontroles programmu apseko un inspicē novietnes. Inspekciju skaits gadā nav mazāks par 10% no kopējā novietņu skaita; kontrolē informācijas atbilstību dzīvnieku, ganāmpulku un novietņu reģistriem, kā arī iesniedz kontroles rezultātus datu centrā; sniedz datu centram ziņas par novietņu apsekošanas, dzīvnieku novietnē veikto veterināro pasākumu un dzīvnieku laboratorisko izmeklējumu skaitu un rezultātiem.

Pieņemti noteikumi “Grozījumi Dzīvnieku aizsardzības likumā”.

Dzīvnieku aizsardzības likumā noteikts, ka suni par bīstamu atzīst Pārtikas un veterinārais dienests Ministru kabineta noteiktajā kārtībā, kā arī Ministru kabinets nosaka dzīvnieku labturības prasības dzīvnieku patversmēs un dzīvnieku viesnīcās, kā arī dzīvnieku veterinārmedicīniskās aprūpes iestādēs. Likumā doto uzdevumu izpildei Zemkopības ministrija ir izstrādājusi divus Ministru kabineta noteikumu projektus — “Kārtība, kādā suns atzīstams par bīstamu” un “Dzīvnieku labturības prasības dzīvnieku patversmēs, viesnīcās un veterinārmedicīnas aprūpes iestādēs”, bet to tālāka virzība pašlaik nav iespējama, jo normatīvo aktu realizācijai nepieciešams papildu finansējums no valsts budžeta. Noteikumu “Kārtība, kādā suns atzīstams par bīstamu” ieviešana radīs papildu pienākumus un uzdevumus Pārtikas un veterinārajam dienestam. Savukārt noteikumu “Dzīvnieku labturības prasības dzīvnieku patversmēs, viesnīcās un veterinārmedicīnas aprūpes iestādēs” ieviešanai nepieciešams papildu finansējums vietējām pašvaldībām (Dzīvnieku aizsardzības likuma 39.pants nosaka, ka pašvaldības izveido un uztur dzīvnieku patversmes).

Likumprojekts paredz pagarināt termiņu līdz 2005.gada 1.janvārim, kurā Ministru kabinetam jāizdod Dzīvnieku aizsardzības likumā paredzētie normatīvie akti, lai dotu iespēju rast šo normatīvo aktu realizācijai nepieciešamos līdzekļus.

Pieņemti noteikumi “Dzīvnieku pārvadāšanas noteikumi”, kuri nosaka dzīvnieku pārvadāšanas kārtību un labturības prasības dzīvnieku pārvadāšanai transportlīdzekļos, kā arī dzīvnieku īpašnieka un pārvadātāja tiesības un pienākumus pārvadāšanas laikā.

Noteikumi attiecas uz mājas viennadžu, govju, aitu, kazu, cūku, mājputnu, trušu, kaķu, suņu, putnu, citu zīdītāju, mugurkaulnieku un aukstasiņu dzīvnieku pārvadāšanu.

Noteikumu valsts uzraudzību un kontroli iekšzemē atbilstoši savai kompetencei veic Pārtikas un veterinārais dienests, bet valsts robežas kontroles punktos un brīvajā zonā — Pārtikas un veterinārā dienesta Sanitārā robežinspekcija.

Kontroles institūcijas pārbauda šo noteikumu prasību ievērošanu un kontrolē pavaddokumentus, transportu un dzīvniekus: pārvadāšanas laikā; galamērķa vietā; tirgū, izbraukšanas vietās, atpūtināšanas punktos un pārkraušanas vietās.

Pārbaudi var veikt dzīvnieku pārvadāšanas laikā, ja kontroles institūcijai ir aizdomas par šajos noteikumos minēto prasību pārkāpumiem.

Kontroles institūcijas katru gadu sniedz Eiropas Komisijai pārskatu par veikto pārbaužu skaitu, atklātajiem pārkāpumiem un pasākumiem, kas veikti, lai novērstu šos pārkāpumus.

Pieņemti noteikumi “Eiropas Savienības struktūrfondu līdzfinansēto projektu plānošanas valsts budžetā un maksājumu veikšanas kārtība”, kuri nosaka kārtību, kādā valsts budžetā plāno līdzekļus Eiropas Savienības struktūrfondu līdzfinansēto projektu īstenošanai un kā ministrijas un citas centrālās valsts iestādes sagatavo valsts budžeta līdzekļu pieprasījumus struktūrfondu līdzfinansēto projektu īstenošanai gadskārtējam valsts budžetam un valsts saistībām vidējā termiņā, un maksājumu veikšanas kārtību.

Noteikts, ka Valsts budžetā plāno līdzekļus struktūrfondu līdzfinansēto projektu Eiropas Savienības līdzfinansējumam un valsts budžeta finansējumam.

Valsts budžeta finansējums — valsts budžeta līdzekļi, kurus saskaņā ar Eiropas Komisijas noteiktajām prasībām novirza struktūrfondu līdzfinansēto projektu īstenošanai vai faktiski veikto izdevumu atmaksai.

Eiropas Savienības līdzfinansējums — struktūrfondu līdzekļi, kurus saskaņā ar Eiropas Komisijas noteiktajām prasībām novirza struktūrfondu līdzfinansēto projektu ietvaros faktiski veikto izdevumu atmaksai starpposma maksājumu vai noslēguma maksājuma veidā.

Valsts budžeta pirmsfinansējums — valsts budžeta līdzekļi, kurus kā Eiropas Savienības līdzfinansējumu pārskaita palīdzības saņēmējam struktūrfondu līdzfinansēto projektu ietvaros faktiski veikto izdevumu atmaksai, pirms valsts budžetā tiek saņemti struktūrfondu līdzekļi no Eiropas Komisijas.

Ministru kabineta sēdes protokollēmumā nolemts noteikt pašvaldībām Eiropas Savienības struktūrfondu līdzfinansēto projektu īstenošanai valsts budžeta dotāciju līdz 15% no nepieciešamā nacionālā finansējuma.

Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijai mēneša laikā uzdots izstrādāt kritērijus, pēc kādiem pašvaldības var saņemt valsts budžeta dotāciju Eiropas Savienības līdzfinansēto projektu īstenošanai, un iesniegt noteiktā kārtībā Ministru kabinetā.

Izskatīts jautājums “Par Eiropas Cilvēktiesību tiesas spriedumu lietā “Tatjana Sļivenko un citi pret Latviju””.

Finanšu ministram uzdots no līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem piešķirt Ārlietu ministrijai 13 400 latus Eiropas Cilvēktiesību tiesas noteiktās kompensācijas izmaksai Tatjanai Sļivenko un Karīnai Sļivenko.

Pieņemti noteikumi “Medicīniskās apaugļošanas organizatoriskā kārtība un neauglīgo ģimeņu reģistra, medicīniskās apaugļošanas reģistra, dzimumšūnu donoru reģistra un donoru dzimumšūnu banku izveidošanas kārtība”.

Iedzīvotāju skaits Latvijā no 1990.gada līdz 1999. gadam ir samazinājies par 234 tūkstošiem, tādējādi veicinot negatīvu dabisko iedzīvotāju pieaugumu. Zemo dzimstības līmeni ietekmē arī pieaugošais neauglīgo ģimeņu skaits (ap 15%). Neauglīgo ģimeņu apzināšana, uzskaite, neauglības iemeslu izvērtēšana un neauglības diagnostika, ārstēšana, kā ārstēšanas metodi izmantojot arī medicīnisko apaugļošanu, veicinās dzimstības pieaugumu, vienlaikus nodrošinot bērnam veselīgas dzīves sākumu. Noteikumi noteiks kārtību, kādā notiks medicīniskā apaugļošana, un kārtību, kā tiks valstī veidoti neauglīgo ģimeņu, dzimumšūnu donoru, medicīniskās apaugļošanas reģistri un dzimumšūnu bankas.

Pieņemts rīkojums “Par Ministru kabineta Atzinības raksta piešķiršanu”.

Pieņemts Ministru kabineta Apbalvošanas padomes priekšlikums un piešķirts Ministru kabineta Atzinības raksts Latvijas Republikas Augstākās tiesas Senāta tiesnešiem — senatoriem Robertam Guntim Namatēvam un Rolandam Krauzem par mūža ieguldījumu tiesneša darbā, tiesu sistēmas un tiesiskās apziņas stiprināšanā;

Noteikts, ka Ministru kabineta Atzinības rakstu R.G.Namatēvam un R.Krauzem pasniedz tieslietu ministrs Aivars Aksenoks.

Pieņemti noteikumi “Dabas parka “Beberbeķi” individuālie aizsardzības un izmantošanas noteikumi”, kuri nosaka dabas parka “Beberbeķi” individuālo aizsardzības un izmantošanas kārtību un funkcionālo zonējumu, lai saglabātu aizsargājamos biotopus, kā arī kāpas un priežu meža ainavu dabas parka apmeklētāju atpūtai un izglītošanai.

Dabas parka teritorijā ir spēkā īpaši aizsargājamo dabas teritoriju vispārīgie aizsardzības un izmantošanas noteikumi, ja šajos noteikumos nav noteikts citādi.

Dabas parkā ir noteiktas šādas funkcionālās zonas: dabas lieguma zona; dabas parka zona un neitrālā zona.

Dabas parka platība ir 269 ha. Dabas lieguma un dabas parka zonu shēmas, dabas parka iedalījums funkcionālajās zonās noteikti šajos noteikumos.

Pieņemti noteikumi “Latvijas vides aizsardzības fonda administrācijas nolikums”.

Latvijas vides aizsardzības fonda administrācija ir Vides ministrijas pakļautībā esoša tiešās pārvaldes iestāde.

Fonda administrācijai ir šādas funkcijas: nodrošināt Latvijas vides aizsardzības fonda padomes lēmumu īstenošanu; uzraudzīt un administrēt budžeta programmas “Vides aizsardzības fonds” līdzekļu izlietošanu, kā arī nodrošināt to efektīvu izmantošanu saskaņā ar fonda padomes lēmumiem; uzraudzīt projektu īstenošanu, kuri tiek finansēti no fonda līdzekļiem, un veikt to monitoringu; īstenot likumā “Par dabas resursu nodokli” noteiktās funkcijas; īstenot fonda padomes sekretariāta funkcijas.

Fonda administrācijai ir šādi uzdevumi: sagatavot budžeta programmas “Vides aizsardzības fonds” ieņēmumu un izdevumu tāmi iekļaušanai Vides ministrijas budžeta pieprasījumā un paskaidrojumā kārtējam saimnieciskajam gadam; ievietot Vides ministrijas un fonda administrācijas interneta mājaslapās informāciju par organizētajiem konkursiem un izsludināto projektu pieteikumu iesniegšanas termiņiem finansējuma saņemšanai; sagatavot fonda padomes lēmumu projektus; apkopot pārskatus par projekta īstenošanas gaitu un saņemto līdzekļu izlietojuma atbilstību fonda padomes lēmumam; nodrošināt projekta pieteikumu izvērtēšanu, ja nepieciešams, pieaicinot ekspertus un speciālistus vai pieprasot atzinumus no citām valsts institūcijām par projektu atbilstību politikas plānošanas dokumentiem; iesniegt projekta pieteikumus izskatīšanai Latvijas vides aizsardzības fonda konsultatīvajā padomē (turpmāk — konsultatīvā padome); mērķtiecīgi un efektīvi apsaimniekot fonda administrācijai piešķirtos valsts līdzekļus; ja nepieciešams, projekta īstenošanas laikā nodrošināt auditu, lai izvērtētu projekta īstenošanas kvalitāti un līdzekļu izlietojumu; nodrošināt pilnīgu darbības atklātumu, ievietot fonda administrācijas interneta mājaslapā fonda padomes un konsultatīvās padomes pieņemtos lēmumus, nodrošināt publiski pieejamu informāciju par iesniegtajiem un finansētajiem projektiem.

Pieņemti noteikumi “Obligātās ārstēšanas kārtība bērniem, kuriem radušies psihiski vai uzvedības traucējumi alkoholisko dzērienu, narkotisko, psihotropo vai citu apreibinošo vielu lietošanas dēļ, un kārtība, kādā bērniem nodrošināma obligātā ārstēšana no alkohola, narkotisko vielu un psihotropo vielu atkarības sociālās korekcijas izglītības iestādēs”.

Noteikumi izstrādāti, lai nodrošinātu bērniem, kuriem radušies psihiski vai uzvedības traucējumi alkoholisko dzērienu, narkotisko, psihotropo vai citu apreibinošo vielu lietošanas dēļ, obligāto ārstēšanas kārtību.

Noteikumi izstrādāti, balstoties uz Bērnu tiesību aizsardzības likumu un likumu “Par audzinoša rakstura piespiedu līdzekļu piemērošanu bērniem”.

Bērnam nepārtrauktu un sistemātisku obligāto ārstēšanu no alkohola, narkotisko vielu, psihotropo vielu vai citu apreibinošu vielu atkarības organizē un nodrošina sertificēts narkologs sadarbībā ar ģimenes ārstu un citām ārstniecības personām, psihologu, sociālo darbinieku un sociālo pedagogu. Narkoloģiskā palīdzība ietver bērna narkoloģiskās saslimšanas diagnostiku un ārstēšanu ambulatorā vai stacionārā etapā un sociālās korekcijas izglītības iestādē atbilstoši medicīniskām tehnoloģijām, kā arī darbu ar pacienta tuviniekiem.

Ambulatoro narkoloģisko palīdzību nodrošina katrā rajonā bērna dzīvesvietā. Ja attiecīgajā rajonā nav pieejams narkologs, slimokase slēdz līgumu ar tuvākā rajona narkologu par pakalpojuma nodrošināšanu.

Narkoloģiskā palīdzība tiek veikta tikai ar bērna un vismaz viena no viņa vecākiem, aizbildņa vai bāriņtiesas (pagasttiesas) piekrišanu.

Narkoloģisko palīdzību bez bērna un vismaz viena no viņa vecākiem, aizbildņa vai bāriņtiesas (pagasttiesas) piekrišanas var veikt tikai gadījumos, ja bērns atrodas smagā alkohola, narkotisko vai psihotropo vielu intoksikācijā un ir apdraudēta viņa dzīvība vai viņam ir sākušies psihiski traucējumi, kuru dēļ viņš ar savu rīcību apdraud sevi, savus tuviniekus vai citas personas.

Pieņemti “Noteikumi par kuģu reģistrāciju Latvijas Kuģu reģistrā”, kuri nosaka Latvijas kuģu valstiskās piederības pazīmes, Latvijas Kuģu reģistra un kuģu lietu vešanas kārtību, prasības, kas attiecas uz kuģu reģistra grāmatās ierakstāmo informāciju, kādi dokumenti iesniedzami kuģu reģistrēšanai Kuģu reģistrā un kādus dokumentus izsniedz Latvijas Jūras administrācija, kā arī kādi kuģi uzskatāmi par būvniecības stadijā esošiem kuģiem.

Noteikumi neattiecas uz Ceļu satiksmes drošības direkcijas reģistrā reģistrētajiem kuģošanas līdzekļiem.

Ja kuģis pirms reģistrācijas Kuģu reģistrā ir bijis reģistrēts Eiropas Savienības dalībvalstī, tas tiek reģistrēts atbilstoši Eiropas Padomes regulas Nr.613/91 “Par kuģu pāriešanu no viena reģistra uz citu kopienas iekšienē” prasībām.

Ar kuģa reģistrāciju saistītos dokumentus paraksta kuģu reģistrators, bet viņa prombūtnes laikā — reģistratora vietnieks. Atbilstoši Jūras kodeksa 10.panta pirmajai daļai izmanto noteiktas formas dokumentus un veidlapas. Kuģu reģistratoram ir zīmogs ar Latvijas Republikas valsts mazā ģerboņa attēlu un uzrakstu “Latvijas Kuģu reģistrs” latviešu un angļu valodā.

Pieņemts rīkojums “Par Tieslietu ministrijas Tiesu departamenta funkciju nodošanu Tiesu administrācijai” un noteikumi “Tiesu administrācijas nolikums”.

Tiesu administrācija ir Tieslietu ministrijas pakļautībā esoša tiešās pārvaldes iestāde. Tā veic rajonu (pilsētu) tiesu, administratīvās rajona tiesas, zemesgrāmatu nodaļu, apgabaltiesu un administratīvās apgabaltiesas organizatorisko vadību.

Lai nodrošinātu funkciju izpildi, Tiesu administrācija: sadarbībā ar Tieslietu ministriju nodrošina tiesu iestāžu darbības analīzi un plānošanu; nodrošina tiesnešu kandidātu atlasi; sagatavo priekšlikumus par tiesas piesēdētāju skaitu un tiesas piesēdētāju vēlēšanām; organizē tiesnešu un tiesu darbinieku mācības, kā arī nodrošina tiesnešu konferences sagatavošanu un norisi; sagatavo un iesniedz Tieslietu ministrijā pārskatus, priekšlikumus un ieteikumus par situāciju tiesu iestādēs, organizē sadarbību ar nevalstiskajām organizācijām; normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā nodrošina iesniegumu, sūdzību un priekšlikumu izskatīšanu un personu pieņemšanu; sagatavo un normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā sniedz priekšlikumus par normatīvajos aktos un attiecīgajos politikas plānošanas dokumentos paredzēto pasākumu īstenošanai un iestādes uzdevumu veikšanai nepieciešamo finansējumu no valsts budžeta; finansiāli un materiāltehniski nodrošina tiesu darbu; nodrošina tiesu darba statistisko uzskaiti; kontrolē tiesu vienotās informatīvās sistēmas izveidi un lietošanu; nodrošina valsts vienotās datorizētās zemesgrāmatas organizatorisko un tehnisko uzturēšanu; novērtē funkciju izpildi un iekšējās kontroles sistēmas efektivitāti, kā arī veic citas pārbaudes tiesu iestādēs.

Tiesu administrāciju vada direktors, kurš veic Valsts pārvaldes iekārtas likumā un citos normatīvajos aktos noteiktās funkcijas. Tiesu administrācijas struktūrvienības ir departamenti, nodaļas un patstāvīgās nodaļas. Departamentus, nodaļas un patstāvīgās nodaļas izveido, reorganizē un likvidē Tiesu administrācijas direktors.

Pieņemti noteikumi “Kārtība, kādā sedz transportlīdzekļu vadītāju veselības pirmstermiņa pārbaudes izdevumus”, kuri nosaka kārtību, kādā sedz transportlīdzekļu vadītāju veselības pirmstermiņa pārbaudes izdevumus.

Pārbaudāmā persona vai trešā persona (fiziskā vai juridiskā persona, kura pārbaudāmās personas vietā veic maksājumus ārstniecības iestādei) sedz pārbaudes izdevumus šādos gadījumos: ja transportlīdzekļa vadītājs transportlīdzekli ir vadījis alkoholisko dzērienu, narkotisko, psihotropo vai citu apreibinošo vielu iespaidā; ja ir pamatotas aizdomas, ka transportlīdzekļa vadītājam ir medicīniskās pretindikācijas transportlīdzekļa vadīšanai; ja pārbaudi izdara pēc transportlīdzekļa vadītāja lūguma.

Samaksas apmēru par pārbaudi nosaka saskaņā ar ārstniecības iestādes apstiprinātu cenrādi. Samaksu par pārbaudi pārbaudāmā persona vai trešā persona veic pirms pārbaudes uzsākšanas, iemaksājot ārstniecības iestādes kasē attiecīgo summu skaidrā naudā un saņemot stingrās uzskaites kvīti. Kvītī norāda ārstniecības iestādes rekvizītus, transportlīdzekļa vadītāja vārdu, uzvārdu un personas kodu, kā arī pakalpojuma veidu un samaksas apmēru.

Ja pārbaudāmajai personai netiek konstatētas medicīniskās pretindikācijas transportlīdzekļu vadīšanai, tai ir tiesības prasīt atlīdzinājumu Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā.

Valsts kancelejas Komunikācijas departaments