Mums ir jāstāsta pasaulei par Latvijas likteni

Ministru prezidents Andris Šķēle — Latvijas sabiedrībai:

Ar Ministru prezidentu Andri Šķēli vakar, 3. februārī, Latvijas Radio raidījumā "Kāpnes" pulksten 15.08 sarunājās radio žurnālists Aidis Tomsons

— Tātad mūsu šīsdienas saruna ar Ministru prezidentu Andri Šķēli notiek iepriekšējā vakarā, tāpēc ka Šķēles kungam jādodas prom. Varbūt tad sāksim uzreiz: uz kurieni jūs šodien dodaties?

A.Šķēle: — Labdien! Jā šī ir viena no tām atkal retajām reizēm, kad es dodos ārpus Latvijas: pēc Spānijas ministru prezidenta Hosē Marijas Aznara uzaicinājuma Eiropas Tautas partiju forums notiek Madridē, kurā piedalīsies vairāku valstu premjeri, Tautas partiju vadītāji, kā arī Eiropas Savienības komisāri. Man ir paredzētas tikšanās gan ar Eiropas Savienības komisāru Franci Fišleru — runāsim par Latvijas cūku problēmām, ja tā var teikt; kā arī, protams, Spānijas ministru prezidentu Aznaru, un droši vien būs vairākas citas darba tikšanās, kas varbūt šodien netiek īpaši pieteiktas.

— Ko darīsim ar tām cūkām, kas te grib braukt iekšā?

A.Šķēle: — Tās cūkas varbūt negrib, bet tās cūkas kāds mēģina šeit, Latvijā, ievest bieži vien par cenu, kurai nav ekonomiska pamatojuma, tātad cenu, kas ir uzskatāma par dempinga cenu vai subsidētu cenu. Latvija ir diezgan smagā situācijā šai sakarā, jo Eiropas Komisija izmanto burtu, ja tā var teikt, mūsu tirdzniecības līguma burtu, un tur ir viena procedūras kļūda, un iespējams, ka mēs varējām būt arī precīzāki. Domāju, ka mums izdosies panākt un atrast kādu kompromisu tādā veidā, ka mēs spēsim gan kādu laiku saglabāt zināmu aizsardzības līmeni, gan arī izpildīsim Eiropas Savienības prasības, samazinot šo augsto aizsardzības barjeru.

— Tātad kaut kāds vidējais variants starp to, kāds ir bijis, un to, kāds būs?

A.Šķēle: — Nu, es tā sliecos domāt, bet saruna, protams, tikai parādīs, uz ko mēs varam cerēt, zemkopības ministrs, protams, ir kategoriski pret un staigā ļoti pikts no vaiga. Savukārt pārējiem valdības locekļiem ir jāskatās uz šo lietu vairāk nekā tikai uz vienu pašu zemkopības problēmu.

— Mēs esam sākuši runāt par starptautiskām lietām. Te gan man vēl viens jautājums: parādās ziņa, ka Latvija pirms dažām dienām zaudēja balsstiesības ANO — parādi kaut kādi sakrājušies mums.

A.Šķēle: — Cik es zinu, mums ir visām starptautiskajām organizācijām, visiem maksājumiem nauda iedalīta, un es domāju, ka tā varbūt ir vienkārši kāda ierēdņa neizdarība, jo budžetā ir ieplānoti maksājumi un droši vien tikai jāskatās, ka par vainu. Bet tas itin bieži notiek. Kas attiecas uz Apvienotajām Nācijām, tad parādā Apvienotajām Nācijām ir bijušas un laikam vēl arvien ir pat vislielākās lielvalstis — kā Amerikas Savienotās Valstis un tamlīdzīgi. Bet tas, kas ir atļauts Jupiteram, nav atļauts vērsim.

— Bet ko tas nozīmē, ja tā ir kāda ierēdņa vaina, vai tad tas ierēdnis nav sodāms?

A.Šķēle: — Nē, te nav tā problēma, ka no tā rodas Latvijai kāds kaitējums, jo itin bieži gadās, ka valstis ir kavējušas. Bet šajā gadījumā, protams, nebija pamata, un man ir padziļināti jāpaskatās, kas ir tas vainīgais un lai tā vairs nenotiktu.

— Paldies arī visiem zvanītājiem, rakstītājiem, kas ir rakstījuši vēstules Šķēles kungam, kas mums ir zvanījuši, uzdevuši jautājumus, iesim tiem arī cauri. Uzreiz gribu atbildēt: nejautāšu šoreiz par tām bezmaksas zālēm, es vienkārši nodošu Višinska vēstulīti arī jums, jūs tālāk izlasīsit. Tā ir problēma, kura, kā saprotu, šad tad parādās. Vēl viena vēstule no Jablonska kunga par mēbeļu fabriku "Teika", kur nav gadiem maksāts sociālais nodoklis, jo ir maksātnespējīgi, nav saņemtas algas, likvidatore tur ir Frankevicas kundze. Viņi prasa: kad beidzot šajā valstī kaut kas tiks sakārtots šajā jomā?

— Vēl viena vēstule no Jablonska kunga par mēbeļu fabriku "Teika", kur nav gadiem maksāts sociālais nodoklis, jo ir maksātnespējīgi, nav saņemtas algas, likvidatore tur ir Frankevicas kundze. Viņi prasa: kad beidzot šajā valstī kaut kas tiks sakārtots šajā jomā?

A.Šķēle: — Kārtība šodien ir noteikta un ļoti precīza: ja arī tiek likvidēti šādi privatizējami uzņēmumi un paliek darbinieku prasības likumā noteiktā kārtībā reģistrētas, tad šīs prasības tiek segtas. Kabinets arī šonedēļ sēdē apmierināja konkrēti viena no VEF uzņēmumiem, likvidētā uzņēmuma darbinieku prasījumu. Tā tas ir paredzēts. Mēs no privatizācijas fonda ieņēmumiem šādas prasības sedzam, ja tikai tās ir pareizi, likumā noteiktā kārtā likvidācijas procesā pieteiktas.

— Ko šiem cilvēkiem jūs varat ieteikt darīt?

A.Šķēle: — Jo pamatota pretenzija, tad caur likvidatoru ir jāgriežas Privatizācijas aģentūrā, kas tad attiecīgi pārbauda likvidācijas gaitu un atzīst, vai prasījums ir pamatots.

— Droši vien šiem cilvēkiem arī vajadzētu konsultēties ar kādu no juristiem. Amoliņa kungs jautā: kad būs jaunais Darba likums?

A.Šķēle: — Jāsaka, ka laikam tomēr tik ļoti ātri nebūs, jo, Komitejā skatot jauno likuma versiju, Ministru kabineta locekļiem bija ļoti daudz jautājumu. Un, tā kā šeit mēs saskaņojam šo likumu trīspusējās sarunās — tātad ar Darba devēju konfederāciju, arodbiedrībām un valdības pārstāvjiem, atbilstoši pēdējiem diskusijas rezultātiem notiks vēlreizēja precizēšana. Protams, valdība to ir paredzējusi savā darba plānā, un mēs ceram, ka šis likums pirmajā lasījumā tiks skatīts līdz vasaras brīvdienām, bet nav viegli.

— Kas ir tās galvenās problēmas šajā situācijā?

A.Šķēle: — Daudzas normas, kā valdības locekļiem šķiet, neatbilst pašreizējai ekonomiskai situācijai, kā arī nav ņemtas vērā tās konceptuālās nostādnes, kādām mēs paredzam pārkārtot vispār valsts pārvaldes lietas. Piemēram, mēs neuzskatām, ka uz ierēdņiem būtu jāattiecina vispārējās darba likumdošanas normas. Nevarētu būt tāda pati aizsardzības pakāpe, jo galu galā tie strādā par budžeta naudu, noteiktā profilā, viņi bauda arī zināmas privilēģijas, un mēs uzskatām, ka šeit regulācijas varētu būt savādākas. Mēs redzam vēl dažādas citas problēmas, kas izriet no tā, piemēram, darbinieka pieņemšana uz darba līguma pamata uz laiku, kas ilgāks, teiksim, par gadu, varbūt uz trīs gadiem. Mums arī šķiet nenormāli, ja šādu iespēju faktiski grib izslēgt. Tas neļauj pietiekami kvalitatīvi kontrolēt darba tirgu.

— Amoliņa kungs jautā: ko valdība domā, — es saprotu, likumdošanas ceļā — darīt ar darba devējiem, kas neievēro esošo darba likumdošanu? Šajā gadījumā tur nenoformē darba līgumu, neparedz atvaļinājumus, izmaksā aploksnē naudas, nemaksā nodokļus un tā tālāk.

A.Šķēle: — Tikai tiesāšanās — nav jau cita instrumenta. Mēs nevaram nevienam cilvēkam Latvijā piespriest kaut ko maksāt kā sodu, atlīdzināt kādu kaitējumu, ja par to nav kāds pieteicis pretenziju. Ir jābūt pieteiktai pretenzijai, un tad atbilstoši likumā noteiktai kārtībai ir jādarbojas tiem pietiesāšanas mehānismiem. Kas attiecas uz darba strīdu izšķiršanas gadījumiem, arī valdība tikko izskatīja koncepciju, un mums ir paredzēts skaidrs, pietiekami īss process, kā mēs varētu paātrināti risināt darba strīdus, mēs paredzam saīsināt šo ceļu, ka nebūs iespējams trīs instancēs tiesāties, bet paredzam, ka jau pirmajā instancē ir iespējams pieņemt galīgu lēmumu.

— Runājot par nodokļiem, pāris cilvēku vakar jautāja faktiski vienu un to pašu jautājumu par lietoto mašīnu tirgu: vai šī sistēma ar paaugstināto nodokli darbojas, un vai nevajadzētu pieņemt atpakaļ vecās normas?

A.Šķēle: — Finansu ministrijā pašlaik analizē šo situāciju, un es neesmu šobrīd gatavs teikt, ka mums jau ir skaidrs viedoklis. Pārāk maz laika ir pagājis, lai mēs varētu runāt jau par tādu visaptverošu slēdzienu. Jāsaka, ka Latvijā arvien vairāk ir lietotu mašīnu ar citu valstu numuriem, kas šeit pastāvīgi uzturas. Acīmredzot arī tiek pārkāpti kādi normatīvie akti, jo faktiski tās būtu uzskatāmas jau par Latvijas mašīnām, bet tās atrodas ar citu valstu numuriem, tātad Latvijā ievestas bez pievienotās vērtības nodokļa, bez attiecīgās muitas nodevas un akcīzes nodokļa.

— Liepas kundze jautā: kāpēc tirgū joprojām tirgo nelegālo spirtu un cigaretes? Pie jautājuma mēs atgriežamies.

A.Šķēle: — Es domāju, ka tas nebūs tik viegli izskaužams, un es ar pārsteigumu pagājušovasar šādus gadījumus redzēju pat labi sakārtotajā Vācijā, kur tirgo zināmas tautības tūristi vai pastāvīgie viesstrādnieki. Bet tas, protams, mums nav attaisnojums, un katru mēnesi Valsts ieņēmumu dienests reģistrē ne tikai ieņēmumus akcīzes nodokļa veidā, bet arī reģistrē, kā mainās nelegālajā tirgū šīs kontrabandas preču cenas, pēc tā mēs varam analizēt darba efektivitāti. Jāsaka, ka akcīzes nodoklis alkoholam pieaug — mēs iekasējam vairāk, tabakai arī. Bet tabaka un degviela vēl arvien atpaliek no plānotā — šie divi ar nodokli apliekamie preču veidi tomēr ir vājāk administrēti, lielāka kontrabanda.

— Šogad sakārtosies?

A.Šķēle: — Es domāju, ka mēs plānu šogad izpildīsim — tāds man ir mērķis. Alkohola akcīzes nodokļa veidā mēs esam jau drusku virs plāna, bet pagājis tikai viens mēnesis. Bet, kas attiecas uz degvielu un tabaku, atpalikšana decembrī vēl arvien bija diezgan liela.

— Čakare zvana, mēs pagājušajā reizē runājām par "Latvenergo", jūs teicāt, ka "Latvenergo" ir nepilnības; un jautājums ir tāds: vai tad tiešām valsts nevar "Latvenergo" sakārtot kā monopolu, vai privāti būs labāk šādā situācijā?

A.Šķēle: — Esmu pārliecināts — ja būs saprātīgi pārveidots "Latvenergo" un attiecīgās tā biznesa struktūras, kuras ir vērts privatizēt, kuras ir jēga privatizēt, lai veicinātu konkurenci, tad būs, domāju, sabiedrībai tas būs labāks modelis, nekā darbojoties tā kā šobrīd, valsts monopola veidā. Bet šeit nevajadzētu saprast, ka šis pārveidošanas process un tā sauktais privatizācijas process būs vienas dienas jautājums. Šeit ir ļoti liela pavadoša likumdošana, kas tiek speciāli saskaņota ar vismodernākajām Eiropas Savienības prasībām, lai mēs izskatītos arī šajā nozarē laikmetīgi.

— Ir jautājums: kad "Lattelekomā" būs nomainīta tarifu padome? Acīmredzot ne "Lattelekomā", bet Telekomunikāciju tarifu padome, cilvēki uztraucas par nākamo tarifu paaugstinājumu.

A.Šķēle: — Saeimā šobrīd skatīšanā ir likums par vienotu regulatoru. Mēs paredzam, ka valstī tiks uzlabota šī regulatora darbība kopumā, un acīmredzot, kad Saeima būs pieņēmusi jauno likumu, būs arī cita padome. Būs, protams, jārūpējas par šīs padomes neatkarīgumu un augstāku profesionalitāti. Ja runājam par pēdējiem tarifa paaugstinājumiem, ko ir pieteicis monopoluzņēmums "Lattelekom", tad, protams, ir dažādas sajūtas. Daļa saka, ka pat ir izdevīgi kļuvis, jo tur ir daži pazeminājumi, kas skar sarunas pa mobiliem telefoniem, vēl daži specifiski pakalpojumi. Savukārt tie, kas ir lietojuši pārsvarā tradicionālo saziņas metodi fiksēto sakaru tīklā, nejūtas apmierināti. Šeit, protams, ir pretēji viedokļi.

— Runājot nedaudz vēl par ārpolitiku, klausītājs no Jēkabpils jautā: kas sedz braucienus uz Indiju, kad brauc tikties ar noziedzniekiem?

A.Šķēle: — Ja ir runa par šiem pieciem lidotājiem, kas ir notiesāti (viens no tiem ir Latvijas pastāvīgais iedzīvotājs, pārējie ir Krievijas Federācijas pilsoņi), protams, izdevumus Latvijas Ārlietu ministrijas darbiniekiem apmaksā no Latvijas budžeta. Mēs kā valsts, kuras pastāvīgais iedzīvotājs vai pilsonis ir kādā citā valstī nonācis konfliktā ar vietējo likumdevēju varu, tomēr nesam zināmu atbildību, un mēs būtu gatavi, ka šis sods tiktu izciests šeit.

— Vai tas nozīmē, ka Latvija mēģinās kaut kādā formā šo lietu risināt?

A.Šķēle: — Jā. Latvija turpinās iniciēt tālāk procesu tādā veidā. Ja mums veiksies un izdosies saskaņot šādu pozīciju, kas gan nav šobrīd, teiksim tā, nav pat nopietni iestrādāta, bet ir prakse pasaulē, ka valstis, kuras ir notiesājušas citas valsts pilsoni, atļauj šo sodu izciest arī attiecīgajā valstī, kur šis pilsonis ir pastāvīgais iedzīvotājs.

— Kā valdība var izskaidrot savu cinisko attieksmi — es saprotu, trīs cilvēki ir jautājuši, viens no tiem ir pierakstījis — pret pirmās grupas invalīdiem? Viņuprāt, cinisms izpaužas tā, ka viņiem, pirmās grupas invalīdiem, prasa darba stāžu, lai aprēķinātu invaliditātes pensiju?

A.Šķēle: — Es negribētu teikt, ka kaut kādā veidā ir ciniska attieksme tādēļ, ka valdība būtu kaut ko pieņēmusi speciāli. Šāda norma ir spēkā kopš jaunā pensiju likuma, kas darbojas kopš 1996.gada un ko pieņēma 5.Saeima. Protams, šeit parādās tā problēma, par ko esam runājuši jau agrāk radio, ka cilvēkiem, kas nekad nav strādājuši, paliek neatrisināta iespēja, ka viņu sociālais pabalsts vai pensija sociālā pabalsta līmenī varētu reāli arī palielināties, jo viņiem nav nekādas šā uzkrājuma daļas. Šī ir zināma netaisnība, es domāju, tad, kad pēc kāda laika būs stabilizējies sociālais budžets, tad mēs pārskatīsim likumu par pensijām, domāju, ka būs arī zināmas korekcijas. Mums būs vēl dažas korekcijas, šobrīd netaisnīgi, vispārējās kārtības pensionāriem ir uzkrauti nevajadzīgi izdevumi, kas, teiksim, saistās ar izdienas pensijām un tā tālāk, kur ir jābūt citiem budžetiem jeb citiem posteņiem, nevis jāpakļauj vispārējā pensiju izmaksas veidā. Tā ka šeit būs vēl darbiņš, mēs to noteikti labosim.

— Jautātājs jautā: vai oficiālajām delegācijām ir obligāti jāapmeklē Okupācijas muzejs vai tā ir viņu pašu izvēle?

A.Šķēle: — Okupācijas muzejs ir viena no mūsu Latvijas Valsts protokola sastāvdaļām, bet jāsaka, ka šobrīd tās debates ir daudz problemātiskākas tajā ziņā, vai Okupācijas muzejam vairs ir jāatrodas tur, kur tas atrodas, jo ļoti daudzi cilvēki atzīst, ka pēc visiem pārveidojumiem, kas ir izdarīti Rīgā, atjaunojot Melngalvju namu, atjaunojot veco Rātslaukumu, Kungu ielu pilnā izskatā, varbūt būtu jāatrod cita vieta un ne sliktāka taisni no šī protokolārā viedokļa, lai varētu pietiekami ērti piebraukt, lai būtu redzams, kādas valsts vizītes ietvaros iet uz šo muzeju, kā arī lai mūsu jaunatne — skolas gadu bērni — varētu šo muzeju ļoti ērti un viegli apmeklēt.

— Kāpēc obligāti ved ārzemniekus uz šo muzeju?

A.Šķēle: — Tādēļ, ka mums ir jāstāsta par savām traģiskajām vēstures lapām, jo citādi Latvijas likteni tā arī īsti neviens nezina, bieži vien mēs redzam — šobrīd varbūt tas asociējas ar tādu melnu lapaspusi mūsu vēsturē kā genocīdu, kurā ir piedalījušies daži latvieši fašistiskās armijas formastērpos, bet savukārt ļoti maz Latvija spējusi pastāstīt par piecdesmit okupācijas gadiem un tiem simtiem tūkstošiem cilvēku, kuri tikuši pakļauti genocīdam, kas bija vērsts pret viņiem. Varbūt atkal vārds "genocīds" kādam šķitīs par stipru. Nu, es nevaru savādāk nosaukt to kā tikai tā, domājot tos tūkstošus cilvēku, kas tika aizvesti vagonos uz Sibīriju un tur piebeigti.

— Viens specifisks jautājums no Valles, zvana pensionāre: vai Šķēles kungs nevarētu pārbaudīt, pēc kādiem kritērijiem vadoties, par "Latvijas naftas" prezidentu ir iecelts Jevgenijs Kiselis, viņasprāt, tur tā lieta esot nolaista līdz kliņķim.

A.Šķēle: — Man tiešām nav šobrīd nekādu komentāru. Es nepazīstu ne minēto kungu — tas būtu jautājums droši vien ekonomikas ministram un Privatizācijas aģentūras vadītājam, jo tā ir privatizējamā akciju sabiedrība, kas ir ļoti bēdīgā finansiālā stāvoklī, man liekas, tas vēl nāk no Godmaņa kunga laikiem, kad valstī bija nopietna enerģētiskā problēma un valsts bija sniegusi garantiju attiecīgi degvielas iepirkšanai, toreiz zināmu blokādi mēs baudījām; kredīts palika uz minēto kompāniju, kura galu galā nespēja atmaksāt, un jāmaksā ir visam valsts budžetam. Tur ir vairāk nekā smaga šī finansiālā situācija.

— Gan jāsaka, man klausītāji ir jautājuši pāris noteiktus tematus, kurus mēs necilāsim, tāpēc ka jautājumi ir par pašvaldībām, un mēs atkārtosim: valdība un pašvaldības — tās ir divas atšķirīgas lietas. Ir arī jautājumi par sertifikātiem, kas mums parādās pastāvīgi. Vakar bija ekonomikas ministrs studijā un arī atbildēja uz šiem jautājumiem. Nu ko, paldies! Studijā bija Ministru prezidents Andris Šķēle, mēs tiksimies atkal nākamceturtdien!

Pēc ieraksta "LV" diktofonā