Priekšvēlēšanu aģitācijas likums

Saeimas dok.Nr.1747; likumprojekts Nr.560

Saeimas deputātu grupas (A.K.Kariņš,
M.Grīnblats, I.Emsis, A.Latkovskis, I.Labucka)
2003.gada 10.decembrī iesniegts Saeimas izskatīšanai

 

 

1.Vispārīgie noteikumi

1. pants. Likumā lietotie termini

(1) Priekšvēlēšanu aģitācija ir kādas politiskās organizācijas, politisko organizāciju apvienības vai kāda deputāta kandidāta reklamēšana masu informācijas līdzekļos vai citādā veidā priekšvēlēšanu aģitācijas periodā, ja tā satur tiešu vai netiešu aicinājumu balsot par vai pret kādu politisko organizāciju, politisko organizāciju apvienību vai arī deputāta kandidātu vai tajā ir iekļauti jebkādi priekšvēlēšanu aģitācijas elementi.

(2) Priekšvēlēšanu aģitācijas elementi ir:

• politiskās partijas vai to apvienības logotips vai nosaukums,

• vizuāla vai tekstuāla norāde uz kāda pasākuma sponsorēšanu vai atbalstīšanu no politisko partiju līdzekļiem,

• partiju raksturojošo saukļu vai citu ar partijas vārdu vai tēlu nepārprotami saistītu elementu izvietošana,

• personas, kas ir pieteikta par deputātu kandidātu vai kas pirms vēlēšanām publiski paziņojusi par savu līdzdalību kādas politiskās organizācijas darbā, piedalīšanās maksas priekšvēlēšanu aģitācijā.

(3) Priekšvēlēšanu aģitācijas periods ir nepārtraukts laika posms, kurš sākas ar deputātu kandidātu sarakstu iesniegšanas pirmo dienu un beidzas vienu dienu pirms vēlēšanām.

(4) Priekšvēlēšanu aģitācijas rīkotājs ir persona vai personu grupa, kas organizē noteiktas politiskās organizācijas, politisko organizāciju apvienības vai arī kāda deputāta kandidāta priekšvēlēšanu aģitāciju.

(5) Slēpta priekšvēlēšanu aģitācija ir priekšvēlēšanu aģitācijas elementu izvietošana priekšvēlēšanu aģitācijas periodā masu informācijas līdzekļos vai publiskās vietās ar mērķi veicināt vai mazināt kādas politiskās organizācijas, politisko organizāciju apvienības vai kāda deputāta kandidāta popularitāti, nenorādot, ka tā ir priekšvēlēšanu aģitācija.

(6) Bezmaksas priekšvēlēšanu aģitācija ir dažāda veida reklāmas priekšvēlēšanu aģitācijas periodā, kas atbilst priekšvēlēšanu aģitācijas pazīmēm un tiek izvietotas bez atlīdzības sabiedrisko raidorganizāciju programmās.

(7) Maksas priekšvēlēšanu aģitācija ir dažāda veida reklāmas, kas atbilst priekšvēlēšanu aģitācijas pazīmēm un ir likumīgā veidā apmaksātas no attiecīgu politisko partiju, deputātu kandidātu sarakstu vai citu personu puses.

(8) Sabiedrības informēšana ir sabiedrisko vai privāto raidorganizāciju veidoti raidījumu cikli un publikācijas presē, kuru mērķis ir nodrošināt sabiedrību ar vispusīgu, objektīvu un patiesu informāciju par deputātu kandidātiem un deputātu kandidātu sarakstiem un to programmām pirms Saeimas, Eiropas Parlamenta un pašvaldību vēlēšanām.

 

2. pants. Likuma mērķis

(1) Šī likuma mērķis ir nodrošināt sabiedrības intereses saņemt vispusīgu, objektīvu un patiesu informāciju par deputātu kandidātiem un deputātu kandidātu sarakstiem pirms Saeimas, Eiropas Parlamenta un pašvaldību vēlēšanām un noteikt priekšvēlēšanu aģitācijas kārtību pirms Saeimas, Eiropas Parlamenta un pašvaldību vēlēšanām radio un televīzijā, presē, valsts un pašvaldību iestādēs un komercsabiedrībās, publiskās vietās, kā arī tās uzraudzības kārtību.

(2) Likums nosaka kārtību, kādā masu informācijas līdzekļi nodrošina sabiedrības informēšanu priekšvēlēšanu periodā, Saeimas, Eiropas Parlamenta un pašvaldību deputātu kandidātu bezmaksas aģitāciju un pārraida vai iespiež maksas priekšvēlēšanu aģitāciju priekšvēlēšanu periodā, kā arī nosaka slēptās priekšvēlēšanu aģitācijas kontroli un novēršanu.

 

3. pants. Vienlīdzīguma princips priekšvēlēšanu aģitācijā

(1) Priekšvēlēšanu aģitācija nedrīkst saturēt apgalvojumus, kas tieši vai netieši aizskar kādas personas vai personu grupas tiesības tikt uztvertiem bez diskriminācijas pēc dzimuma, vecuma, rases, ādas krāsas, valodas, reliģijas, sociālās izcelšanās, tautības, izglītības, sociālā un mantiskā stāvokļa, fiziskām vai garīgām spējām, nodarbošanās veida un citiem apstākļiem.

(2) Priekšvēlēšanu aģitācija nedrīkst saturēt apgalvojumus, kas tieši vai netieši diskriminē kādu personu vai personu grupu pēc dzimuma, vecuma, rases, ādas krāsas, valodas, reliģijas, sociālās izcelšanās, tautības, izglītības, sociālā un mantiskā stāvokļa, fiziskām vai garīgām spējām, nodarbošanās veida un citiem apstākļiem.

 

4. pants. Godīguma, objektivitātes un vispusīguma princips priekšvēlēšanu aģitācijā

(1) Priekšvēlēšanu aģitācijai un sabiedrības informēšanai ir jāveicina godīgas, objektīvas un vispusīgas informācijas izplatīšana un iegūšana par deputātu kandidātiem. Priekšvēlēšanu aģitācija nedrīkst būt maldinoša un saturēt nepatiesas ziņas un nepatiesus apgalvojumus.

(2) Slēpta priekšvēlēšanu aģitācija ir aizliegta.

5.pants. Privātās dzīves neaizskaramības princips priekšvēlēšanu aģitācijā

Priekšvēlēšanu aģitācija nedrīkst saturēt informāciju, kas skar citu personu, kas nekandidē attiecīgā deputātu kandidātu sarakstā, rasi, etnisko izcelsmi, reliģisko pārliecību, veselību vai seksuālo dzīvi.

 

6. pants. Ētikas ievērošana priekšvēlēšanu aģitācijā

Priekšvēlēšanu aģitācijā ir jāievēro sabiedrībā vispārpieņemtās ētikas un morāles normas.

 

7. pants. Sabiedriskās kārtības un likumības ievērošana priekšvēlēšanu aģitācijā

Priekšvēlēšanu aģitācijā ir jāievēro Latvijas valstī pastāvošā sabiedriskā kārtība un labi tikumi. Priekšvēlēšanu aģitācija nedrīkst saturēt aicinājumu uz karu vai militārā konflikta izraisīšanu, aicinājumu vardarbīgi gāzt valsts varu vai vardarbīgi grozīt valsts iekārtu, graut valsts teritoriālo vienotību, kurināt nacionālo naidu vai izdarīt citu noziegumu.

 

8. pants. Valsts valoda priekšvēlēšanu aģitācijā

Priekšvēlēšanu aģitācijā ir jānodrošina iespējami plaša valsts valodas lietošana. Ja priekšvēlēšanu aģitācijā tiek izmantota cita valoda, tad priekšvēlēšanu aģitācijas rīkotājam ir jānodrošina pietiekama informācija arī valsts valodā, ja tas ir praktiski iespējams.

 

9. pants. Izziņa par deputātu kandidātu saraksta reģistrēšanu

(1) Centrālā vēlēšanu komisija pēc Saeimas un Eiropas Parlamentadeputātu kandidātu saraksta iesniedzēja pieprasījuma iesniegšanai raidorganizācijai izsniedz izziņu par kandidātu saraksta reģistrēšanu Saeimas un Eiropas Parlamenta vēlēšanām. Šajā izziņā norādāms:

1) iesniegtā kandidātu saraksta nosaukums;

2) vēlēšanu apgabali, kuros izvirzīti kandidātu saraksti;

3) izziņas izsniegšanas datums.

(2) Centrālā vēlēšanu komisija pēc Eiropas Parlamenta deputātu kandidātu saraksta iesniedzēja pieprasījuma iesniegšanai raidorganizācijai izsniedz izziņu par kandidātu saraksta reģistrēšanu Eiropas Parlamenta vēlēšanām. Šajā izziņā norādāms:

1) iesniegtā kandidātu saraksta nosaukums;

2) izziņas izsniegšanas datums.

(3) Pilsētas domes, novada domes un pagasta padomes deputātu kandidātu sarakstu iesniedzējiem pēc viņu pieprasījuma attiecīgā vēlēšanu komisija izsniedz izziņu par kandidātu saraksta reģistrēšanu. Šajā izziņā norādāms:

1) iesniegtā deputātu kandidātu saraksta nosaukums;

2) pilsēta, novads vai pagasts, kuram saraksts ir pieteikts;

3) izziņas izsniegšanas datums.

 

10. pants. Masu informācijas līdzekļu pienākums un tiesības izvietot priekšvēlēšanu aģitāciju

(1) Sabiedrisko raidorganizāciju pienākums ir izvietot savā programmā bezmaksas priekšvēlēšanu aģitāciju.

(2) Visiem masu informācijas līdzekļiem ir tiesības izvietot maksas priekšvēlēšanu aģitāciju. Par maksas priekšvēlēšanu aģitācijas saturu atbild tās pasūtītājs.

 

 

2.Raidorganizāciju darbība priekšvēlēšanu aģitācijas periodā

2.1. Bezmaksas priekšvēlēšanu aģitācijas izvietošana

11. pants. Bezmaksas priekšvēlēšanu aģitācijas izvietošana

(1) Tiesības uz bezmaksas priekšvēlēšanu aģitācijas izvietošanu Saeimas un Eiropas Parlamenta vēlēšanās ir visiem likumā noteiktajā kārtībā reģistrētajiem politisko organizāciju vai to apvienību deputātu kandidātiem. Šīs tiesības var izmantot visi Saeimas un Eiropas Parlamenta vēlēšanām pieteiktie deputātu kandidāti, ja tie vismaz 40 dienas pirms vēlēšanu dienas iesniedz attiecīgajai sabiedriskajai raidorganizācijai likuma 10.pantā minēto izziņu par kandidātu saraksta reģistrēšanu.

(2) Tiesības uz bezmaksas priekšvēlēšanu aģitācijas izvietošanu Eiropas Parlamenta vēlēšanās ir visiem likumā noteiktajā kārtībā reģistrētajiem politisko organizāciju vai to apvienību deputātu kandidātiem. Šīs tiesības var izmantot visi Eiropas Parlamenta vēlēšanām pieteiktie deputātu kandidāti, ja tie vismaz 40 dienas pirms vēlēšanu dienas iesniedz attiecīgajai sabiedriskajai raidorganizācijai likuma 10.pantā minēto izziņu par kandidātu saraksta reģistrēšanu.

(3) Tiesības uz bezmaksas priekšvēlēšanu aģitācijas izvietošanu pilsētas domes, novada domes un pagasta padomes vēlēšanās ir visiem politisko organizāciju vai to apvienību deputātu kandidātiem, kuri viena nosaukuma kandidātu sarakstā reģistrēti vienā no norādītajiem punktiem:

1) Rīgas domes vēlēšanām;

2) vismaz piecu republikas pilsētu domju vēlēšanām;

3) vismaz vienā piektajā daļā no visu pagastu padomju, novada domju vai rajonu pilsētu domju vēlēšanām.

Šīs tiesības var izmantot pilsētas domes, novada domes un pagasta padomes vēlēšanām pieteiktie deputātu kandidāti, ja tie vismaz 29 dienas pirms vēlēšanu dienas iesniedz attiecīgajai sabiedriskajai raidorganizācijai likuma 10.pantā minētās izziņas par kandidātu sarakstu reģistrēšanu.

 

12. pants. Bezmaksas priekšvēlēšanu aģitācijas izvietošanas kārtība

(1) Raidlaiku bezmaksas priekšvēlēšanu aģitācijai var izmantot visi viena nosaukuma deputātu kandidātu sarakstā esošie kandidāti kopā vai, savstarpēji vienojoties, viens vai daži no viņiem. Par šo vienošanos katrā atsevišķā gadījumā jāsastāda vienošanās protokols, un tas jāiesniedz attiecīgajai sabiedriskajai raidorganizācijai.

(2) Dažādu nosaukumu deputātu kandidātu sarakstos esošie kandidāti, ja viņiem ir tiesības bez maksas izmantot raidlaiku priekšvēlēšanu aģitācijai, var vienoties par kopīgu raidlaika izmantošanu tiem atvēlētā raidlaika ietvaros. Par šādu vienošanos jāpaziņo attiecīgajai sabiedriskajai raidorganizācijai 40 dienas pirms Saeimas un Eiropas Parlamenta vēlēšanu vai 29 dienas pirms pilsētas domes, novada domes vai pagasta padomes vēlēšanu dienas. Paziņotā vienošanās par kopīgu raidlaika izmantošanu nav atsaucama.

 

13. pants. Bezmaksas priekšvēlēšanu aģitācijas apjoms

(1) Viena nosaukuma Saeimas un Eiropas Parlamenta vēlēšanām pieteikta deputātu kandidātu sarakstā esošajiem kandidātiem ir tiesības bez maksas izmantot laiku priekšvēlēšanu aģitācijai Latvijas Televīzijā raidlaikā no 18:00 līdz 22:00 un Latvijas Radio raidlaikā no 7:00 līdz 18:00:

1) 10 minūtes laikā no 29. dienas līdz 8. dienai pirms vēlēšanu dienas;

2) 10 minūtes laikā no 7. dienas līdz pēdējai dienai pirms vēlēšanu dienas.

(2) Pilsētas domes, novada domes vai pagasta padomes vēlēšanām reģistrēta viena nosaukuma deputātu kandidātu saraksta deputātu kandidātiem, ja ir iesniegtas šajā likumā noteiktās izziņas, ir tiesības priekšvēlēšanu aģitācijai sabiedriskajās raidorganizācijās šī panta pirmajā daļā noteiktajā raidlaikā izmantot bez maksas ne vairāk kā 20 minūtes laika posmā no 25.dienas līdz pēdējai dienai pirms vēlēšanu dienas.

(3) Šajā pantā paredzēto bezmaksas priekšvēlēšanu aģitācijas raidlaiku deputātu kandidāti var izmantot pēc saviem ieskatiem un atbilstoši raidorganizācijas tehniskajām iespējām. Raidorganizācijas pienākums ir bez atlīdzības nodrošināt deputātu kandidātu uzstāšanos tiešraidē vai ierakstā raidorganizācijas studijā vai viņu sagatavota video materiāla pārraidi. Ja nepieciešama papildus tehnisko resursu vai personāla izmantošana, raidorganizācija to var nodrošināt pret samaksu.

(4) Raidorganizācijai ir jāpaziņo pirms un uzreiz pēc katras bezmaksas raidlaika izmantošanas reizes, ka tā ir bezmaksas priekšvēlēšanu aģitācija. Katrai atsevišķai priekšvēlēšanu aģitācijai vai to kopumam ir jābūt viegli identificējamam un ar optiskiem vai akustiskiem līdzekļiem skaidri atdalītam no citām programmas daļām un reklāmām ar vārdiem “Bezmaksas priekšvēlēšanu aģitācija”.

(5) Ja bezmaksas priekšvēlēšanu aģitācija notiek tiešraidē, tad tiešraides režisoram ir tiesības tās laikā pārtraukt deputāta kandidāta uzstāšanos, ja likumā noteiktais laiks beidzies. Ja tiek iesniegts video materiāls, tas nedrīkst pārsniegt likumā noteikto laiku.

(6) Ja kandidāti izmanto mazāk laika nekā likumā noteikto laiku vai neizmanto to vispār, viņi zaudē šī laika izmantošanas iespējas vēlāk. Raidorganizācijai nav tiesību šo neizmantoto laiku izmantot citu deputāta kandidātu bezmaksas aģitācijai.

 

14. pants. Bezmaksas priekšvēlēšanu aģitācijas izloze

(1) Bezmaksas raidlaika izmantošanas secību nosaka lozējot. Šo izlozi nevar izmantot priekšvēlēšanu aģitācijai.

(2) Ja kāda kandidātu saraksta pārstāvji nepiedalās izlozē, šā nosaukuma kandidātu sarakstā esošie deputāti zaudē šā likuma 11.pantā paredzēto iespēju.

(3) Izlozi organizē un šā likuma 13.pantā minētā raidlaika limita ievērošanu nodrošina sabiedriskās raidorganizācijas.

 

 

2.2. Maksas priekšvēlēšanu aģitācijas izvietošana raidorganizācijās

15. pants. Maksas priekšvēlēšanu aģitācijas izvietošanas apjoms

Priekšvēlēšanu periodā raidorganizācijām ir tiesības palielināt Radio un televīzijas likumā paredzēto reklāmas apjomu, nosakot, ka maksas priekšvēlēšanu aģitācijai atvēlētais laiks ir papildus 10 procenti no raidlaika kopapjoma diennaktī. Uz maksas priekšvēlēšanu aģitācijas izvietošanu neattiecas Radio un televīzijas likumā ietvertie reklāmu izvietošanas ierobežojumi katrā raidlaika stundā.

 

16. pants. Maksas priekšvēlēšanu aģitācijas apmaksas nosacījumi

(1) Raidorganizācija trīsdesmit dienas pirms priekšvēlēšanu perioda sākuma paziņo maksas priekšvēlēšanu aģitācijas pārraides sekundes izcenojumus un nosacījumus. Raidorganizācijām ir tiesības noteikt cenu atšķirības atkarībā no laika, kad veikts pasūtījums. Raidorganizācijām, kuras kādam deputātu kandidātu sarakstam vai tā pārstāvim piešķīrušas raidlaiku maksas priekšvēlēšanu aģitācijas izvietošanai, jānodrošina iespēja izmantot raidlaiku par tādu pašu samaksu un noteikumiem visu pārējo nosaukumu kandidātu sarakstiem vai to pārstāvjiem, ja viņi to vēlas un ja tas nav pretrunā ar citiem normatīvajiem aktiem.

(2) Maksas priekšvēlēšanu aģitācijas izvietošana var tikt uzsākta tikai pēc priekšapmaksas saņemšanas pilnā apmērā.

(3) Samaksa par maksas priekšvēlēšanu aģitācijas pārraidi ir noteikta par deputātu kandidātu uzstāšanos tiešraidē vai ierakstā raidorganizācijas norādītajā laikā studijā vai viņu sagatavota video materiāla pārraidi. Ja nepieciešama papildus tehnisko resursu vai personāla izmantošana, raidorganizācija to var nodrošināt par maksu.

 

17. pants. Maksas priekšvēlēšanu aģitācijas izvietošanas nosacījumi

(1) Raidorganizācijas izvieto maksas priekšvēlēšanu aģitāciju atbilstoši šī likuma un Radio un televīzijas likuma prasībām, ievērojot raidorganizācijas intereses programmas veidošanā.

(2) Katrai atsevišķai maksas priekšvēlēšanu aģitācijai vai to kopumam ir jābūt viegli identificējamam un ar optiskiem vai akustiskiem līdzekļiem skaidri atdalītam no citām programmas daļām un reklāmām ar vārdiem “Maksas priekšvēlēšanu aģitācija”. Ja kādas maksas priekšvēlēšanu aģitācijas hronometrāža pārsniedz 60 sekundes, tad tā tiek papildus atdalītas no programmas satura, novietojot uz tās informāciju slīdošo titru veidā “Maksas priekšvēlēšanu aģitācija” ik pa 60 sekundēm. Garās maksas priekšvēlēšanu aģitācijas (10, 15 vai 20 minūšu garumā) pārraides laikā tā tiek papildus atdalīta no programmas satura, novietojot uz tās informāciju slīdošo titru veidā “Maksas priekšvēlēšanu aģitācija” ik pa 120 sekundēm.

(3) Pēc maksas priekšvēlēšanu aģitācijas ir jāpārraida paziņojums, kurā norāda, kura politiskā organizācija, politisko organizāciju apvienība vai kurš deputāta kandidāts šo priekšvēlēšanu aģitāciju ir apmaksājis pats tieši vai apmaksu veicis, izmantojot citu personu pakalpojumus. Paziņojumu apmaksā priekšvēlēšanu aģitācijas iesniedzējs. Minētajam paziņojumam ir jābūt ar optiskiem vai akustiskiem līdzekļiem skaidri uztveramam un jāilgst ne mazāk par divām sekundēm. Par paziņojuma izvietošanu ir atbildīgs maksas priekšvēlēšanu aģitācijas pasūtītājs, nevis raidorganizācija, kas to paziņo. Raidorganizācija nepieņem maksas priekšvēlēšanu aģitāciju, ja tajā nav ievietots minētais paziņojums.

(4) Ja priekšvēlēšanu periodā raidorganizācijas programmā tiek pasūtīts ievietot reklāmu par pasākumiem un citām publiskām aktivitātēm, kuros ietverti priekšvēlēšanu aģitācijas elementi, tai skaitā — politiskā partija norādīta kā pasākuma atbalstītājs, vai reklāmās tiek pasūtīts izvietot politiskās partijas logotipu, šī reklāma tiek uzskatīta par maksas priekšvēlēšanu aģitāciju un pārraidāma saskaņā ar šī Likuma noteikumiem.

 

 

2.3. Raidorganizāciju programmu veidošana
un tās finansēšana priekšvēlēšanu periodā

18. pants. Ierobežojumi raidījumu veidošanā

(1) Raidorganizācijām priekšvēlēšanu periodā ir tiesības veidot savus raidījumus atbilstoši katras raidorganizācijas programmu koncepcijai, nodrošinot objektīvu, pietiekamu un vispārīgu informāciju valsts iedzīvotājiem par svarīgākajiem valstī notiekošajiem procesiem, kā arī pēc saviem ieskatiem un saskaņā ar žurnālistu ētikas pamatprincipiem pieaicināt vai nepieaicināt politisko partiju vai to apvienību kandidātus.

(2) Raidījumos nav pieļaujama nekāda veida slēptā priekšvēlēšanu aģitācija, kas varētu maldināt auditoriju, nepamatoti vairot vai mazināt politiķu vai partiju popularitāti.

(3) Iespējamo slēpto priekšvēlēšanas aģitācijas gadījumu vērtēšanā tiek ņemts vērā:

a) salīdzinājums ar attiecīgās tēmas, notikuma vai personas atspoguļojumu citos masu informācijas līdzekļos;

b) iespējamo pārkāpumu biežums un atkārtošanās raidījumā vai konkrēta producenta, žurnālista vai režisora darbā.

(4) Priekšvēlēšanu periodā personas, kas ir pieteiktas par deputātu kandidātiem vai kas pirms vēlēšanām publiski paziņojušas par savu līdzdalību kādas politiskās organizācijas, politisko organizāciju apvienības darbā, nedrīkst būt dalībnieki televīzijas spēlēs, izklaides, kultūras, bērnu un sporta raidījumos vai portretraidījumos, izņemot gadījumus, kad šāda dalība ir nepieciešama raidījuma pilnvērtīgam saturam.

(5) Priekšvēlēšanu aģitācija nedrīkst būt ietverta raidorganizāciju ziņu raidījumos.

(6) Tiešajās pārraidēs priekšvēlēšanu aģitācija ir pieļaujama tik, cik vien raidorganizācija nav varējusi to novērst.

 

19. pants. Raidorganizāciju programmu finansēšana priekšvēlēšanu periodā

(1) Valsts budžeta likumā tiek paredzēta mērķdotācija sabiedriskajām raidorganizācijām un Nacionālajai radio un televīzijas padomei (NRTP) priekšvēlēšanu diskusiju raidījumu veidošanai raidorganizācijās.

Latvijas Televīzijai kārtējā gada budžetā tiek paredzēti līdzekļi 35 stundu raidlaika apmaksai priekšvēlēšanu aģitācijas periodā pirms Saeimas vēlēšanām un 25 stundu apmaksai pirms Eiropas Parlamenta un pašvaldību vēlēšanām.

Latvijas Radio kārtējā gada budžetā tiek paredzēti līdzekļi 20 stundu raidlaika apmaksai priekšvēlēšanu aģitācijas periodā pirms Saeimas vēlēšanām un 15 stundu apmaksai pirms Eiropas Parlamenta un pašvaldību vēlēšanām.

NRTP mērķdotācijā atvēlētais apmaksātā priekšvēlēšanu aģitācijas raidlaika apjoms komerciālajām televīzijām pirms Saeimas vēlēšanām ir 35 stundas, pirms Eiropas Parlamenta un pašvaldību vēlēšanām 25 stundas.

NRTP mērķdotācijā atvēlētais apmaksātā priekšvēlēšanu aģitācijas raidlaika apjoms komerciālajām raidstacijām pirms Saeimas vēlēšanām ir 20 stundas, pirms Eiropas Parlamenta un pašvaldību vēlēšanām 15 stundas.

(2) Sabiedriskās raidorganizācijas izmanto šo mērķdotāciju saskaņā ar apstiprināto nacionālā pasūtījuma izpildi.

(3) NRTP izsludina konkursu komerciālo raidorganizāciju starpā par konkrētās tēmas atspoguļošanas nepieciešamību, norādot konkrēto finansējuma apjomu. Konkursā var piedalīties komerciālās raidorganizācijas, kurām šādu raidījumu veidošana nav pretrunā ar tās NRTP apstiprināto programmu koncepciju.

(4) Uz šajā pantā minēto raidījumu veidošanu attiecas likumā “Par iepirkumu valsts vai pašvaldību vajadzībām” noteiktie likuma piemērošanas izņēmumi par autora darbu izmantošanu, jo saskaņā ar Autortiesību likuma noteikumiem raidorganizācijai ir tiesības atļaut vai aizliegt savu raidījumu izmantošanu, kā arī saņemt par to atlīdzību.

(5) Ar konkursā uzvarējušajām raidorganizācijām NRTP slēdz līgumus par raidījuma izveidi un maksājumu veikšanu, ievērojot Radio un televīzijas likumā noteiktos programmu veidošanas vispārīgos principus un žurnālistu neatkarības nodrošināšanu.

 

20. pants. Tiesības uz atbildi priekšvēlēšanu aģitācijas periodā

(1) Ja deputāta kandidāts priekšvēlēšanu aģitācijas periodā kādas raidorganizācijas pārraidītā raidījumā izteicis kādu aizskarošu ziņu par citā kandidātu sarakstā esošu deputāta kandidātu, šim cita nosaukuma kandidātu sarakstā esošajam kandidātam nākamajā dienā (Latvijas Televīzijā — 48 stundu laikā un Latvijas Radio - 24 stundu laikā) tiek nodrošināta viena minūte bezmaksas atbildes sniegšanai.

(2) Sakarā ar šā panta pirmajā daļā paredzēto atbildi nedrīkst pieprasīt laiku nākamajai atbildei.

(3) Deputāta kandidātam, kurš vēlas izmantot tiesības uz atbildi, laikus jāiesniedz raidorganizācijai rakstveida pieteikums. Pieteikumam pievienojama atbilde.

(4) Atbilde var būt deputāta kandidāta uzstāšanās raidorganizācijā ieraksta veidā vai šīs personas sagatavota teksta nolasīšana. Raidorganizācija pēc aizskartās personas pieprasījuma nodrošina atbildes ierakstu.

(5) Atbilde tiek izvietota reklāmai paredzētajās brīvajās vietās raidorganizācijas programmā, par pārraides laiku vienojoties rakstiski.

(6) Raidorganizācija var atteikties izplatīt atbildi, ja:

1) deputāta kandidātam, kuru skar aizskarošā ziņa, nav tiesiski pamatojamas ieinteresētības atbildes izplatīšanā;

2) atbilde ir garāka par vienu minūti.

(7) Atteikumu raidorganizācija paziņo iesniedzējam rakstveidā. Atteikumu 14 dienu laikā pēc tā saņemšanas var pārsūdzēt tiesā.

(8) Šī panta noteikumi neattiecas uz maksas priekšvēlēšanu aģitācijā izteikto aizskarošo ziņu.

21. pants. Ierobežojumi raidorganizāciju darbiniekiem

(1) Raidorganizāciju darbiniekiem un personām, kas vada raidorganizāciju raidījumus, aizliegts raidījumos aģitēt par vai pret deputātu kandidātiem vai kandidātu sarakstiem.

(2) Raidorganizāciju darbiniekiem, kā arī citām personām, kas ir pieteiktas par deputātu kandidātiem vai kas pirms vēlēšanām ir publiski paziņojušas par savu līdzdalību kādas politiskās organizācijas vai politisko organizāciju apvienības darbā, sākot ar priekšvēlēšanu aģitācijas perioda sākumu, nav tiesību vadīt raidorganizāciju raidījumus, gatavot komentārus, intervijas un reportāžas.

(3) Šādi darbinieki priekšvēlēšanu laikā pārceļami citā darbā, kas nav saistīts ar tiešu piedalīšanos raidorganizāciju pārraidēs. Ja tas nav iespējams, viņiem var piešķirt atvaļinājumu.

 

22. pants. Aizliegums iekļaut raidījumos sabiedriskās domas aptauju rezultātus

Vēlēšanu dienā līdz vēlēšanu iecirkņu slēgšanas brīdim raidorganizāciju raidījumos nedrīkst iekļaut sabiedriskās domas aptaujas rezultātus par politisko organizāciju, politisko organizāciju apvienību, vēlētāju apvienību vai atsevišķu deputātu kandidātu popularitāti.

 

23. pants. Priekšvēlēšanu aģitācijas aizliegums

Vēlēšanu dienā raidorganizācijās ir aizliegta jebkāda priekšvēlēšanu aģitācija.

24. pants. Pienākums veikt maksas priekšvēlēšanu aģitācijas uzskaiti

(1) Raidorganizācijām ir pienākums veikt maksas priekšvēlēšanu uzskaiti, kas tiek pārraidīta raidorganizācijas programmā priekšvēlēšanu aģitācijas periodā.

(2) Nedēļu pirms un divu nedēļu laikā pēc vēlēšanu dienas raidorganizācijas iesniedz Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojam un Nacionālajai radio un televīzijas padomei maksas priekšvēlēšanu aģitācijas pārskatu, kurā norāda pārraidīto apjomu katram deputātu kandidātu sarakstam, kā arī līdzekļus, kas iegūti par šīs aģitācijas raidīšanu, un personas (starpnieki, reklāmas aģentūras u.tml.), kas šos līdzekļus atlīdzinājuši raidorganizācijai. Iesniegto pārskatu publicēšanu nodrošina Nacionālā radio un televīzijas padome.

(3) Raidorganizācijas atbild par iesniegto datu atbilstību īstenībai.

 

25. pants. Nacionālās radio un televīzijas padomes un KNAB kompetence

(1) Nacionālā radio un televīzijas padome izskata rakstveida pieteikumus par šī likuma neievērošanu raidorganizāciju darbībā priekšvēlēšanu aģitācijas periodā.

(2) Nacionālā radio un televīzijas padome ir tiesīga gadījumos, ja raidorganizācija nepilda šī likuma noteikumus, izteikt raidorganizācijai brīdinājumu Radio un televīzijas likumā noteiktajā kārtībā.

 

 

3.Priekšvēlēšanu aģitācijas ierobežojumi valsts
un pašvaldību iestādēs un komercsabiedrībās

26. pants. Priekšvēlēšanu aģitācijas materiālu izvietošanas aizliegums valsts un pašvaldību iestādēs un komercsabiedrībās

Valsts un pašvaldību iestādēs un komercsabiedrībās aizliegts publiski pieejamās vietās izvietot priekšvēlēšanu aģitācijas materiālus.

 

27. pants. Priekšvēlēšanu aģitācijas ierobežojumi valsts un pašvaldību iestādēs un komercsabiedrībās

(1) Pašvaldības, valsts un pašvaldību iestādēm un komercsabiedrībām pēc pieprasījuma ir jāpiešķir politiskajām organizācijām, politisko organizāciju apvienībām vai atsevišķiem deputātu kandidātiem telpas, kur rīkot tikšanās ar vēlētājiem, bez maksas vai par maksu, kas nepārsniedz šo telpu uzturēšanas izdevumus.

(2) Ja kādai politiskajai organizācijai, politisko organizāciju apvienībām vai atsevišķiem deputātu kandidātiem telpas šī panta pirmajā daļā minētajiem mērķiem ir piešķirtas bez maksas, tad arī citām politiskajām organizācijām, politisko organizāciju apvienībām vai atsevišķiem deputātu kandidātiem ir tādas pašas tiesības.

 

28. pants. Valsts un pašvaldību iestādēm un komercsabiedrībām piederošas mantas izmantošana priekšvēlēšanu aģitācijā

Ja kāda pašvaldība, valsts vai pašvaldības iestāde vai komercsabiedrība iznomā vai izīrē savu īpašumu vai mantu, kas nodota tās valdījumā, priekšvēlēšanu aģitācijai kādai politiskajai organizācijai, politisko organizāciju apvienībai vai atsevišķiem deputātu kandidātiem, tai jādod iespēja iznomāt vai izīrēt šo īpašumu vai mantu ar tādiem pašiem noteikumiem arī citām politiskajām organizācijām, politisko organizāciju apvienībām vai citu nosaukumu kandidātu sarakstos esošajiem kandidātiem, ja viņi to vēlas.

 

 

4.Priekšvēlēšanu aģitācijas materiālu izvietošana publiskās vietās

29. pants. Priekšvēlēšanu aģitācijas materiālu izvietošanas nosacījumi publiskās vietās

(1) Priekšvēlēšanu aģitācijas materiālu izvietošanas nosacījumus nosaka attiecīgā dome un padome atbilstoši likumam “Par pašvaldībām”.

(2) Priekšvēlēšanu aģitācijas rīkotājs atbild par to, lai aģitācijas materiāli tiktu novākti attiecīgās pašvaldības noteiktajā kārtībā.

 

30. pants. Priekšvēlēšanu aģitācija publiskā runā

Priekšvēlēšanu aģitācija publiskā runā ir jāuzskata par sapulci likuma “Par sapulcēm, gājieniem un piketiem” noteiktā izpratnē.

 

 

5.Priekšvēlēšanu aģitācija plašsaziņas līdzekļos,
izņemot raidorganizācijas

31. pants. Maksas priekšvēlēšanu aģitācijas izvietošanas nosacījumi

(1) Avīzes, žurnāli, biļeteni un citi periodiskie izdevumi, kinohronikas, informācijas aģentūru paziņojumi, interneta pakalpojumu sniedzēji izvieto maksas priekšvēlēšanu aģitāciju atbilstoši šī likuma, Reklāmas likuma un likuma “Par presi un citiem masu informācijas līdzekļiem” prasībām.

(2) Maksas priekšvēlēšanu aģitācijai ir jābūt viegli identificējamai un vizuāli skaidri atdalītai no citām masu informācijas līdzekļa daļām un citām reklāmām ar vārdiem “Maksas priekšvēlēšanu aģitācija”.

(3) Pēc maksas priekšvēlēšanu aģitācijas ir jānorāda, kura politiskā organizācija, politisko organizāciju apvienība vai kurš deputāta kandidāts šo priekšvēlēšanu aģitāciju ir apmaksājis pats tieši vai apmaksu veicis, izmantojot citu personu pakalpojumus. Netiek pieņemta maksas priekšvēlēšanu aģitācija, ja nav norādīts iesniedzējs. Par norādes izvietošanu ir atbildīgs maksas priekšvēlēšanu aģitācijas pasūtītājs, nevis masu informācijas līdzeklis, kas to izvieto.

(4) Ja priekšvēlēšanu periodā masu informācijas līdzeklī tiek pasūtīts ievietot reklāmu par pasākumiem un citām publiskām aktivitātēm, kuros ietverti priekšvēlēšanu aģitācijas elementi, šī reklāma tiek uzskatīta par politisko reklāmu un izvietojama saskaņā ar šī Likuma noteikumiem.

 

32. pants. Ierobežojumi plašsaziņas līdzekļu izdošanā

(1) Masu informācijas līdzekļos nav pieļaujama nekāda veida slēptā priekšvēlēšanu aģitācija, kas varētu maldināt auditoriju, nepamatoti vairot vai mazināt politiķu vai partiju popularitāti.

(2) Iespējamo slēpto priekšvēlēšanu aģitācijas gadījumu vērtēšanā tiek ņemts vērā:

a) salīdzinājums ar attiecīgās tēmas, notikuma vai personas atspoguļojumu citos masu informācijas līdzekļos;

b) iespējamo pārkāpumu biežums un atkārtošanās izdevumā vai konkrēta žurnālista vai izdevēja darbā.

(3) Vēlēšanu dienā plašsaziņas līdzekļos ir aizliegta jebkāda priekšvēlēšanu aģitācija.

32. pants. Aizliegums iekļaut masu informācijas līdzekļos sabiedriskās domas aptauju rezultātus

Vēlēšanu dienā līdz vēlēšanu iecirkņu slēgšanas brīdim masu informācijas līdzekļos nedrīkst iekļaut sabiedriskās domas aptaujas rezultātus par politisko organizāciju, politisko organizāciju apvienību, vēlētāju apvienību vai atsevišķu deputātu kandidātu popularitāti.

 

33. pants. Ierobežojumi masu informācijas līdzekļu darbiniekiem

(1) Masu informācijas līdzekļu darbiniekiem, kas nodarbojas ar žurnālistiku, aizliegts publikācijās aģitēt par vai pret deputātu kandidātiem vai kandidātu sarakstiem.

(2) Masu informācijas līdzekļu darbiniekiem, kas ir pieteikti par deputātu kandidātiem vai kas pirms vēlēšanām ir publiski paziņojuši par savu līdzdalību kādas politiskās organizācijas vai politisko organizāciju apvienības darbā, sākot ar priekšvēlēšanu aģitācijas perioda sākumu, nav tiesību nodarboties ar žurnālistiku.

(3) Šādi darbinieki priekšvēlēšanu laikā pārceļami citā darbā, kas nav saistīts ar tiešu žurnālista darbu. Ja tas nav iespējams, viņiem var piešķirt atvaļinājumu.

 

34. pants. Pienākums veikt maksas priekšvēlēšanu aģitācijas uzskaiti

(1) Masu informācijas līdzekļiem ir pienākums veikt maksas priekšvēlēšanu aģitācijas uzskaiti priekšvēlēšanu aģitācijas periodā.

(2) Divu nedēļu laikā pēc vēlēšanu dienas masu informācijas līdzekļi iesniedz Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojam priekšvēlēšanu aģitācijas pārskatu, kurā norāda pārraidīto priekšvēlēšanu aģitācijas apjomu katram deputātu kandidātu sarakstam, kā arī līdzekļus, kas iegūti par šo priekšvēlēšanu aģitācijas raidīšanu, atsevišķi norādot vēl nesaņemtos līdzekļus un personas, kas šos līdzekļus atlīdzinājuši masu informācijas līdzeklim.

(3) Masu informācijas līdzekļi atbild par iesniegto datu atbilstību īstenībai.