Pēc 2003.gada 11.decembra sēdes

Latvijas Radio tiešajā raidījumā

A.Golubovs (Latvijas Sociālistiskās partijas frakcija): Kaut gan šīsdienas Saeimas sēdes darba kārtība nebija sarežģīta, vērsīšu uzmanību uz trim jautājumiem.

Pirmkārt, likumprojekts “Grozījums Alkohola aprites likumā”, kurā tika atbalstīts priekšlikums, kas nosaka, ka arī alus ir alkohols. Tomēr kopumā Saeimas vairākums šo likumprojektu neatbalstīja, un tas tika nodots atpakaļ atbildīgajai komisijai.

Otrkārt, pievērsīšu uzmanību sabiedrībā tā dēvētajam jautājumam par VDK maisiem. Apvienības “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcija bija sagatavojusi priekšlikumu, kas liktu šos maisus atvērt. Tomēr Saeimas vairākumam atkal nebija drosmes tos atvērt, jo laikam taču baidās tajos atrast savus uzvārdus. Tāpēc pēc apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK priekšlikuma maisu atvēršana tika atlikta vēl uz desmit gadiem.

Treškārt, runājot par pieņemto lēmumu par termiņa pagarināšanu Latvijas bruņoto spēku vienības dalībai operācijās Afganistānā, gribu teikt, ka mūsu frakcija un partija ir konsekventi pret jebkādu mūsu bruņoto spēku piedalīšanos ārvalstu operācijās. Un tāpēc mēs nobalsojām “pret”.

M.Grīnblats (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija): Šodien izskatīšanai komisijās tika nodots mūsu frakcijas sagatavotais Okupācijas muzeja likumprojekts, kura mērķis ir nodrošināt valsts atbalstu muzeja darbībai un attīstībai, lai tas veidotos gan kā zinātniskās pētniecības centrs, gan arī veiktu sabiedrības izglītošanas funkciju, īpaši Latvijas skolu jaunatnes un arī ārvalstu delegāciju informēšanā par Latvijas okupāciju un tās faktiem. Likuma būtība ir īpašuma — Strēlnieku laukumā 1 — nodošana sabiedriskajam fondam “Latvijas 50 gadu okupācijas muzeja fonds”, kas sekmīgi darbojas jau daudzus gadus, ar aizliegumu atsavināt un ieķīlāt šo īpašumu. Būtībā muzejs paliek valsts īpašumā. Turklāt ir nepieciešams izstrādāt Okupācijas muzeja tālākas paplašināšanas un rekonstrukcijas projektu, kura uzraudzība būtu Saeimas, valdības, Rīgas domes un arī Okupācijas muzeja fonda pārstāvju ziņā.

Šodien Saeima otrajā lasījumā skatīja un atbalstīja manu un arī frakcijas sagatavoto priekšlikumu grozījumiem likumā “Par bijušās Valsts drošības komitejas dokumentu saglabāšanu, izmantošanu un personu sadarbības fakta ar VDK konstatēšanu”, kas paredz pagarināt iespēju tiesai un prokuratūrai lemt par sadarbības fakta ar Valsts drošības komiteju konstatēšanu. Šis grozījums pats par sevi nekādus aizliegumus neuzliek, taču valstij ir iespēja vēl turpmākos desmit gadus šādus jautājumus izskatīt, ja radusies nepieciešamība saistībā ar tās vai citas personas darbību, kā arī, ja kāds jūtas nepatiesi apvainots sadarbībā ar VDK, dodot iespēju tiesāties, lai pierādītu, ka šāda fakta nav. Šis likumprojekts par maisu atvēršanu vai neatvēršanu nemaz nerunā. Klausoties diskusijas Saeimā, atgādinu, ka mūsu frakcija ir sagatavojusi likumprojektu par maisu atvēršanu jeb to publiskošanu. Pagaidām gan mums nav pārliecības, vai Saeimas vairākums to atbalstītu, bet mēs šo jautājumu pārskatīsim un, iespējams, jaunajā gadā šo likumprojektu iesniegsim Saeimā. Iepriekšējā Saeima, kā zināms, to neatbalstīja.

Vēl gribu vērst uzmanību jautājumam par iedzīvotāju ienākuma nodokli. Galīgajā lasījumā skatot grozījumus likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli”, opozīcija kārtējo reizi valdībai norādīja, ka jau ilgāku laiku nav pārskatīts jautājums par neapliekamo minimumu. Es domāju, ka valdībai tomēr vajadzēja šo jautājumu pārdomāt, jo tas, protams, skar mazāk turīgo iedzīvotāju intereses. Bet izmaiņas šajā likumā tomēr būtu lietderīgas, lielāku akcentu liekot uz tiem, kuriem lielāki ieņēmumi. Katrā gadījumā koalīcija gaidīs valdības un īpaši Finanšu ministrijas priekšlikumus šī jautājuma risināšanai.

I.Ribakovs (Tautas saskaņas partijas frakcija): Mēs uzskatām, ka viens no svarīgākajiem šīsdienas Saeimas sēdē skatītajiem jautājumiem bija grozījumi likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli”, kas skar visus iedzīvotājus, jo neapliekamā minimuma palielināšana līdz 40 latiem iedzīvotājiem ļautu saņemt par 11,5 latiem mēnesī vairāk, salīdzinot ar 6,83 latiem pašreiz. Tādējādi kaut nedaudz tiktu kompensēts gan energoresursu, gan ar to saistīto patēriņa preču cenu kāpums. Mēs visi tam piekrītam. Palielinot neapliekamo minimumu, samazinātos arī algu izmaksas aploksnēs, jo mazajiem uzņēmumiem būtu atvieglota nodokļu nomaksa, saglabājot savu aktivitāti uzņēmējdarbībā. Šobrīd tirdzniecībā minimālo algu un pat vēl mazāk saņem 85% strādājošo. Bet Latgalē, domāju, vēl vairāk. Tika runāts arī par pašvaldībām, vai nesamazināsies to budžets. Bet šajā gadījumā nevar runāt par nodokļu ieņēmumu samazināšanos, jo no pēdējās neapliekamā minimuma palielināšanas pašvaldību ieņēmumi no iedzīvotāju ienākuma nodokļa ir pieauguši 2,4 reizes. Vienlaikus tajā pašā laika periodā neapliekamais minimums ir samazināts no 25 līdz 21 latam.

Gribu uzsvērt, ka mazo uzņēmumu konkurētspēja nepasliktināsies. Palielinot minimālo algu, papildu izmaksas galvenokārt radīsies mazajiem uzņēmumiem, jo tie pretstatā lielajiem uzņēmumiem, kuros pašlaik ir minimālās algas, lielākoties ir mazo algu maksātāji. Pašreiz nodokļu īpatsvars mazo uzņēmumu apgrozījumā ir aptuveni par 30% lielāks nekā lielajos. Savukārt pašu mazo uzņēmumu skaits ir 3 līdz 4 reizes mazāks nekā vidēji Eiropā.

Un vēl. Valdība mazāk turīgajiem iedzīvotājiem un mazajiem uzņēmumiem nav radījusi mehānismu dzīves sadārdzināšanās un ražošanas izmaksu kompensācijai, kā arī nav noteiktas nodokļu atlaides laukos nodarbinātajiem. Priekšlikums par neapliekamā minimuma palielināšanu tika noraidīts, argumentējot, ka budžets nākamajam gadam jau pieņemts un līdzekļu šim mērķim nav. Tautas saskaņas partijas frakcija savu priekšlikumu šajā jautājumā iesniegs tad, kad Saeimā tiks skatīti nākamā gada budžeta grozījumi.

J.Strazdiņš (Zaļo un Zemnieku savienības frakcija): Šodien Saeimā bija saspringta un interesanta diskusija par alu kā alkoholisku dzērienu, jo tika izskatīti grozījumi Alkohola aprites likumā. Lai labāk saprastu būtību, paskaidrošu, ka, pieņemot Alkohola aprites likumu, iepriekšējās Saeimas bija ieviesušas vienu ļoti būtisku kļūdu: sadaļā par alkoholisko dzērienu ražošanas izejvielām līdzās spirtu saturošu alkoholisko dzērienu sastāvdaļām — spirts, sulas, morsi, vīnmateriāli, vīnmateriālu destilāti — tika ieviests formulējums: “izņemot alu”. Cilvēki šo izņēmumu saprata, ka alus nav alkoholisks dzēriens, bet nesaprata to, ka tas attiecas uz aprites kārtību, jo tad, kad Ministru kabinets vēl nebija pieņēmis alus aprites noteikumus, bija būtiska atšķirība starp alkoholiskiem dzērieniem un alu, jo to neaplika ar akcīzes nodokli un tam joprojām nav akcīzes markas. Un tā ir tā būtiskā atšķirība. Bet tajā pašā laikā likums vienmēr ir noteicis, ka par alkoholiskiem dzērieniem tiek uzskatīti visi dzērieni, kas satur vismaz 1,2 tilpumprocentus alkohola. Tāpēc tagad, pateicoties deputātu atbalstam, ledus ir izkustējies, par ko esmu ļoti pateicīgs. Un jāsaka tā, ka mūsu frakcija šo labojumu bija iesniegusi, protestējot pret divu deputātu — Nikolaja Kabanova un Andra Tolmačova — iesniegto, varētu pat teikt ļoti gudro un viltīgo priekšlikumu, 51.pantā ieviešot tādas izmaiņas, ka alkoholiskos dzērienus varētu pārdot no desmitiem vakarā līdz astoņiem rītā, ja alkoholiskajā dzērienā absolūtā spirta daudzums mazāks par 5,5 grādiem. Tas nozīmē, ka būtu pavērtas lielas iespējas alkohola patēriņa pieaugumam. Jāsaka, ka vislielākā popularitāte šādiem dzērieniem ir jaunu dāmu vidū, pateicoties tieši garšas īpašībām un vieglajai iedarbībai. Deputāti šādu labojumu neatbalstīja, un līdz ar to šādi dzērieni pārdošanā naktī nebūs.

A.Naglis (Latvijas Pirmās partijas frakcija): Šīsdienas Saeimas plenārsēdē tika izskatīti vairāk nekā 40 darba kārtības jautājumi.

Šodien mūsu frakcijas bijušā deputāta Arnolda Laksas vietā stājās Dzintars Jaundžeikars, kurš, sākot deputāta pienākumu pildīšanu, nodeva svinīgo solījumu. Latvijas Pirmās partijas frakcija un Saeima sveica jauno deputātu un vēlēja panākumus Saeimas deputāta pienākumu pildīšanā. Piebildīšu, ka Dzintars Jaundžeikars jau tika ievēlēts Ārlietu komisijā, bet frakcijas deputāts Ēriks Jēkabsons atsaukts no Ārlietu komisijas un ievēlēts Aizsardzības un iekšlietu komisijā.

Šodien ar Saeimas vairākumu tika atbalstīts Latvijas Pirmās partijas lūgums pagarināt priekšlikumu iesniegšanas termiņu likumprojekta “Grozījumi Politisko organizāciju (partiju) finansēšanas likumā” trešajam lasījumam līdz 2004.gada 6.janvārim. Šajā likumprojektā, izskatot priekšlikumus, radušās daudzas neskaidrības, tāpēc, lai to varētu virzīt tālāk un pieņemt, ir vēl nopietni jāstrādā.

Un vēl gribu runāt par grozījumiem Alkohola aprites likumā, lai gan iepriekšējie runātāji par to jau izteicās. Likums tika atvērts, lai 1.panta 9.punktā aizstātu vārdus “Labklājības ministrija” ar vārdiem “Veselības ministrija”, bet deputāti uz otro lasījumu bija iesnieguši vairāk nekā 16 priekšlikumus, kuru izskatīšanas laikā izvērtās spraigas diskusijas, kā arī bija interesanti balsojumi. Pirmkārt, vai alus ir alkoholisks dzēriens. Man kā absolūtam alkoholisko dzērienu nelietotājam un atturībniekam pēc pārliecības jau sen ir skaidrs, ka alus ir alkoholisks dzēriens. To, protams, apliecināja arī Saeimas balsojums, 50 deputātiem balsojot “par”, 35 — “pret”, bet 9 atturoties, kuriem nebija sava viedokļa. Šāds balsojums radīja vispārēju apjukumu, taču pēc neilgas apspriešanās likumprojekta izskatīšanu varēja turpināt.

PCTVL frakcijas deputāti bija iesnieguši priekšlikumu, grozot likuma 51.pantu, paredzēt aizliegumu naktī pārdot alkoholiskos dzērienus, kuriem absolūtā spirta daudzums ir virs 5,5 tilpuma procentiem. Pārējo mazalkoholisko kokteiļu tirdzniecība būtu atļauta visu diennakti. Tas ir īpaši bīstami bērniem un jauniešiem, jo no tiem rodas atkarība. Saeima to ļoti labi izprata, 68 deputātiem balsojot “pret”, 24 — “par”, bet diviem deputātiem atturoties.

A.Tolmačovs (politisko organizāciju apvienības “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcija): Es nebūšu oriģināls un turpināšu par grozījumiem Alkohola aprites likumā. Šodien Saeimas vairākums noraidīja mūsu, es uzskatu, liberālo priekšlikumu. Par tā būtību mani kolēģi no Zaļo un Zemnieku savienības un Latvijas Pirmās partijas frakcijām jau runāja, bet mēs uzskatām, ka šādā veidā, kaut ko aizliedzot, patērētāji dzērienu izvēlē tiek diskriminēti. Dažiem garšo alus, citiem kaut kas cits, bet visiem ir jābūt izvēles tiesībām. Pašlaik nav loģikas, ja kāds naktī veikalā var iegādāties stipro alu, bet nevar nopirkt mazalkoholisko kokteili. Mūsu valsts acīmredzot ir kāda alus ražotāja lobijs. Statistikas dati liecina, ka 2002.gadā pēc aizlieguma pārdot alkoholiskos dzērienus naktī alkohola patēriņš uz vienu iedzīvotāju turpināja pieaugt. Un lielākoties tieši uz alus rēķina. Ir pilnīgi skaidrs, ka, ja valsts realizēs aizlieguma politiku, tad notiks tas pats, kas Mihaila Gorbačova sausā likuma laikos — palielināsies nelikumīga alkoholisko dzērienu aprite. Dažu narkologu piedāvātais vienkāršais risinājums — visu aizliegt — neatrisinās alkohola patēriņa pieauguma problēmu. Šāds aizlieguma risinājums liecina tikai par vienkāršu pieeju, kura bija raksturīga totalitārajiem režīmiem.

A.Kušķis (frakcija “Jaunais laiks”): Frakcijas “Jaunais laiks” vārdā apsveicu jauno Saeimas deputātu Jaundžeikara kungu no Pirmās partijas. Novēlam šajā Saeimā kopā ar mums ražīgu darbu.

Iepriekšējie kolēģi jau daudz runāja par grozījumiem Alkohola aprites likumā. Uzskatu, ka šodien tika izskatīti arī vairāki citi, pat svarīgāki jautājumi. Pievērsīšos grozījumiem likumā “Par bijušās Valsts drošības komitejas dokumentu saglabāšanu, izmantošanu un personu sadarbības fakta ar VDK konstatēšanu”. Jau pagājuši divpadsmit gadi, Latvija ir neatkarīga valsts, un mēs visu laiku šo darbu esam darījuši. Arī vakar partija “Jaunais laiks” par šo jautājumu sprieda valdes sēdē, un mēs to vēlamies pacelt daudz augstākā līmenī, kas ir arī valstisks mērķis. Komunisms kā totalitārās varas ideoloģija un izpausme līdz galam vēl nav izvērtēts un nav guvis starptautisku nosodījumu. Valsts drošības komiteja bija totalitārās varas niknākais un pārliecinātākais izpildītājs, es pat teiktu — sargsuns. Kamēr nav panākts pilns vēstures izvērtējums un komunistiskā terora nosodījums, nevar būt noilgums situācijai, kamēr mūsu vidū ir cilvēki, kas cietuši no šī režīma un VDK darbībām. Aizliegumi ir jāsaglabā, to paredz arī vairāki mūsu valsts likumi. Tādēļ arī mēs atbalstījām grozījumus likumā par bijušās Valsts drošības komitejas dokumentu saglabāšanu nākamajiem desmit gadiem.

J.Lagzdiņš (Tautas partijas frakcija): Tāpat kā līdz šim, darbojoties opozīcijā, Tautas partija galvenokārt strādā divos virzienos. Pirmkārt, mēs cenšamies nepieļaut dažādas nejēdzības valdības darbā un, otrkārt, cenšamies sagatavot priekšlikumus grozījumiem gan likumos, gan arī daudzos citos normatīvajos aktos, kas kaut kādā mērā uzlabotu mūsu valsts iedzīvotāju sociālās dzīves līmeni.

Runājot par šīs nedēļas darbu, atzīmēšu, ka Tautas partija centās novērst bīstamās tendences, kādas bija iezīmējušās, grozot partiju finansēšanas likumu. Frakcijas “Jaunais laiks” iesniegtie likuma grozījumi ir vērsti uz to, lai faktiski veicinātu netīrās naudas ieplūšanu politikā, un tādējādi politiskās partijas būtu vēl atkarīgākas no sponsoriem. Reāla cīņa ar politisko korupciju nenotiek — netiek novērsti politiskās korupcijas pamatcēloņi, proti, sakārtota valsts pārvalde. Tādēļ arī Tautas partija jaunajā gadā iesniegs vairākus priekšlikumus, cenšoties nepieļaut šīs politiskās korupcijas izplatīšanos. Jāsaka, ka atbildību par politisko partiju finanšu sistēmu un politisko korupciju mūsu valstī, ja šos priekšlikumus pieņems, turpmāk uzņemsies tieši valdošā partija “Jaunais laiks”.

Tautas partija sagatavoja un arī iesniedza Saeimā vairākus iedzīvotājiem svarīgus priekšlikumus grozījumiem likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli”. Pirms iepriekšējās Saeimas vēlēšanām Tautas partija solīja panākt pakāpenisku ar ienākuma nodokli apliekamās algas daļas samazinājumu. Ja Saeima šodien būtu atbalstījusi mūsu priekšlikumu, tad jau ar 2004.gada sākumu iedzīvotāju ienākumi būtiski palielinātos. Proti, no nākamā gada ģimene, kurā ir divi bērni, gadā papildus iegūtu 114 latus ar nosacījumu, ka nebūtu jāpalielina tā saucamā oficiālā alga. Savukārt, ja būtu pieņemts mūsu otrs priekšlikums, tad, sākot ar 2005.gada 1.janvāri, reālie ģimenes ienākumi palielinātos par 168 latiem. Diemžēl šodien mūsu priekšlikumi netika atbalstīti, un šāda valdošās koalīcijas rīcība ir ļoti, ļoti slikta.

Saeimas preses dienests