Sēdi vada Latvijas Republikas 8.Saeimas priekšsēdētāja Ingrīda Ūdre.

Sēdes vadītāja. Cienījamie kolēģi! Sākam Saeimas 11.decembra sēdi.

Pirms mēs sākam izskatīt darba kārtību, Saeimas Prezidijs ir saņēmis Saeimas Mandātu un iesniegumu komisijas lūgumu — iekļaut šā gada 11.decembra Saeimas sēdes darba kārtībā Saeimas lēmuma projektu “Par Dzintara Jaundžeikara 8.Saeimas deputāta pilnvaru apstiprināšanu”. Vai deputātiem ir iebildumi? (Starpsauciens: “Nav!”) Deputātiem iebildumu nav. Darba kārībā iekļauts.

Saeimas Prezidijs ir saņēmis Saeimas deputātu Kastēna, Nagļa, Jēkabsona, Simsona, Stalidzānes un citu deputātu priekšlikumu ar lūgumu šā gada 11.decembra sēdes darba kārtībā kā sēdes 1.jautājumu sadaļā “Lēmuma projektu izskatīšana” iekļaut lēmuma projektu “Par priekšlikumu iesniegšanas termiņa pagarināšanu likumprojektam “Grozījumi Politisko organizāciju (partiju) finansēšanas likumā””. Vai deputātiem ir iebildumi? (Starpsauciens: “Nav!”) Deputātiem iebildumu nav. Paldies!

Saeimas Prezidijs ir saņēmis deputātu Kalniņa, Šķestera, Breša, Ozoliņa, Ulmes un citu deputātu priekšlikumu — izdarīt izmaiņas šā gada 11.decembra Saeimas sēdes darba kārtībā, izslēdzot likumprojektu “Grozījumi Lauksaimniecības likumā”. Vai deputātiem ir iebildumi? (Starpsauciens: “Nav!”) Deputātiem iebildumu nav. Paldies!

Sākam izskatīt darba kārtību.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Par Latvijas Republikas un Ukrainas brīvās tirdzniecības līguma Protokolu “Par izņēmumiem no brīvās tirdzniecības režīma”” nodot Ārlietu komisijai, Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai un noteikt, ka Ārlietu komisija ir atbildīgā komisija.

Vai deputāte Baiba Brigmane vēlas runāt? Nē. Paldies!

Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta nodošanu komisijām, nosakot atbildīgo komisiju! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par — 86, pret un atturas — nav. Likumprojekts komisijām nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Grīnblata, Dobeļa, Tabūna, Seiles, Vaideres un Straumes iesniegto likumprojektu “Okupācijas muzeja likums” nodot Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai, Izglītības, kultūras un zinātnes komisijai un noteikt, ka Izglītības, kultūras un zinātnes komisija ir atbildīgā komisija.

“Par” pieteicies runāt deputāts Juris Dobelis.

J.Dobelis (TB/LNNK). Cienītie kolēģi! Es domāju, ka mēs ne vienreiz vien atgriezīsimies pie vārda “okupācija”, pētot Latviju ne tikai caur pagātnes prizmu, bet arī šodienu. Mums, latviešu tautai, pārāk nozīmīgs ir šis vārds, ar attiecīgo pieskaņu, protams.

Pagājušā Saeimā mēs iedibinājām 17.jūniju kā Latvijas Republikas okupācijas dienu, bet par vārdu “okupācija” joprojām strīdas starptautiski, joprojām Krievija, piemēram, negrib atzīt šo okupācijas jēdzienu. Arī Latvijā esošā krievu prese ļoti bieži priecājas, ka, redziet, par okupāciju vairs nevajadzētu runāt, priekš kam mums ir šādas lietas jāatceras.

Bet būs jārunā par šo okupācijas jēdzienu, un tieši mums, iekļaujoties arvien vairāk un vairāk starptautiskajā apritē, ir jāpievērš šim vārdam uzmanība, kas izskaidros daudz ko no tā, kas šodien notiek Latvijā.

Un tāpēc ir šis Okupācijas muzejs, kurš jau kopš 1993.gada īsteno ļoti nozīmīgu funkciju veikšanu Latvijas valstī, sniegdams informāciju gan mūsu valsts pilsoņiem, gan daudzajām ārvalstu delegācijām. Tiesa, dažas no tām diemžēl izvairās apmeklēt Okupācijas muzeju. Jo vairāk tāpēc šis izglītošanas darbs ir nepieciešams.

Jāuzsver ir tas, ka Okupācijas muzeja apmeklētāju skaits no gada uz gadu arvien pieaug un lielākā daļa — ap 60% no muzeja apmeklētājiem — ir ārvalstu pārstāvji. Līdz ar to Okupācijas muzeja nozīmīgums ir nenovērtējams, tas ir ārkārtīgi svarīgi, un es izsaku dziļu cieņu un apbrīnu Okupācijas muzeja darbiniekiem par viņu padarīto darbu.

Un tieši tāpēc ir pienācis laiks mums sakārtot likumus tā, lai mēs kā Saeima sniegtu savu atbalstu Okupācijas muzejam, tā darbiniekiem un viņu funkciju izpildei, jo šī minimālā maksa, ko muzejs ir maksājis līdz šim, ir tiešām pieņemama, taču tajā pašā laikā paša muzeja atrašanās ēkā ilgstoši ir tikusi apstrīdēta, to apstrīd joprojām, izskan dažādi dīvaini priekšlikumi, kā, piemēram, Okupācijas muzeja apvienošana ar Tautas frontes muzeju, kas nu nekādi neiet kopā. Lūk, tā ir acīmredzot visīstākā vēlēšanās izvairīties no okupācijas vārda lietošanas, tā ir acīmredzot vēlme uzsvērt kaut kādus panākumus no to cilvēku puses, kuriem šādu panākumu nemaz nav.

Un tāpēc ir izstrādāts likumprojekts, kura tapšanā ārkārtīgi aktīvi piedalījās Okupācijas muzeja pārstāvji, piedalījās vairāki Saeimas deputāti no dažādām frakcijām. Paldies koalīcijas partneriem, it īpaši “Jaunā laika” pārstāvjiem, kas arī ir ieguldījuši pietiekami daudz darba šī likuma tapšanā, un šodien, cienītie kolēģi, jūsu priekšā ir projekts, kuru, es ceru, daudzās diskusijās mēs beigu beigās pārvērtīsim par likumu. Un tas paredz, ka ir jāpārņem valsts īpašumā un jādod bez atlīdzības fondam “Latvijas 50 gadu okupācijas muzeja fonds” šo nekustamo īpašumu — ēku uz zemes Rīgā, Strēlnieku laukumā 1, Okupācijas muzeja uzturēšanai. Un tālāk ir jādomā par attīstību. Līdz 2006.gada 31.decembrim jāīsteno Okupācijas muzeja attīstības projekts. Bez tam likumprojekts paredz arī uzraudzības padomes izveidošanu. Šī padome varētu sekot projekta īstenošanai un attīstīt šo domu tālāk.

Cienītie kolēģi! Es ceru, ka attieksme pret to, kas ir noticis Latvijā visā 20.gadu simtenī, mums ir ārkārtīgi svarīga, un it īpaši ir sāpīgi atcerēties šos okupācijas gadus. Un tieši tāpēc šim muzejam ir jābūt tur, kur tas ir, un jānes tā slodze, kādu šis muzejs šodien ir uzņēmies.

Aicinu atbalstīt mūsu iesniegto likumprojektu! Paldies!

Sēdes vadītāja. Deputāts Jānis Urbanovičs ir pieteicies runāt “pret”.

J.Urbanovičs (TSP). Prezidij! Deputāti! Es iebilstu ne... neiebilstu ne... praktiski ne pret ko, ko teica Dobeļa kungs. Tā ir reta reize, kad es piekrītu viņam, ka tāds muzejs ir, un, ja ir, tad tas ir jāsaglabā, un pienācīgā līmenī, vai tas šodien ir Okupācijas muzejs, vai tas rīt būs apvienots vai kā ar Vēstures muzeju. Katrā ziņā okupācijas periods mums ir ļoti svarīgs un to aizmirst nekādā gadījumā nevar un nedrīkst. Bet, saprotiet, te jau nav runa par šo ideoloģisko strīdu — ir, nav okupācija, vai ir tam kādas sekas, vai pēc tam izriet deokupācija, dekolonizācija, deboļševizācija, departejizācija vai vēl kādas “de–”. Te jau runa ir par to, ka vienā pašvaldībā, šodien iet runa par Rīgas, par galvaspilsētas pašvaldību, tiek radīts precedents. Kolēģi mīļie, precedents, ka no viena vēsturiska centra tiek izrauts viens gabals, un tad mēs kritizēsim to Rīgas domi paši, it sevišķi “Jaunā laika” deputāti un pretendenti uz mēra vietu, tad teiksim, ka, lūk, tagad tā... kāpēc viņi slikti apsaimnieko, kāpēc viņi nerisina infrastruktūras jautājumus.

Paši šeit jaucamies iekšā un mēģinām kaut ko voluntāri, bez kādas apjēgas par šiem te saimnieciskajiem jautājumiem, mēģinām kaut kam piešķirt statusu, izņemt no pārvaldījuma, no valdījuma lietām.

Es katrā ziņā aicinu apdomāties un koalīcijai, pirms tādus jautājumus balstīt savās koalīcijas... teiksim, saietos, izvērtēt ne tikai kaut kādas ideoloģiskas tādas pretimnākšanas bankrotējušai partijai, bet arī izskatīt, kādas saimnieciskas sekas tam visam ir. Paldies! (Starpsauciens: “Lūdzu!”)

Sēdes vadītāja. Viens deputāts ir runājis “par”, viens — “pret”.

Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta nodošanu komisijai, nosakot atbildīgo komisiju! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par — 69, pret — 23, neviens deputāts neatturas. Likumprojekts komisijai nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījums likumā “Par zemes privatizāciju lauku apvidos”” nodot Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta nodošanu komisijai...

Es atvainojos! Tad “pret” pieteicies runāt deputāts Aleksandrs Bartaševičs.

A.Bartaševičs (TSP). Cienījamie deputāti! Mana pārliecība, ka Ministru kabinets šajā gadījumā piegājis problēmas risināšanai no nepareizās puses. Šeit Ministru kabinets rīkojas kā, nu, faktiski parādīja... labs piemērs, kā rīkojas policejiskā valstī. Uzreiz, nenoskaidrojot, kas ir problēmas cēloņi, sāka piedāvāt sodīt cilvēkus, nevis izskaidrot, kāpēc

no kādas puses var citādāk atrisināt šo problēmu. Vai kāds analizēja, kas ir tie cilvēki, kas lieto zemi laukos, un kāpēc pēc 13 gadiem viņi neprivatizēja šo zemi, kaut gan viņiem tādas tiesības bija.

Pēc rakstītā mēs varam saprast, ka likumprojekta autori domāja tā, ka tagad pagastos sēž tie bezkauņi, kas pagastos nevēlas maksāt valstij un pieraduši dzīvot vispār par velti.

Tad es lūdzu jūs — ieskatīsimies un analizēsim ciparus, kurus mums piedāvāja likumprojekta autori. Tad lieto zemi pagastos, laukos 110 000 cilvēku. Un vidēji, ja mēs sarēķināsim to zemes platību, tad katram piekrīt 7 hektāri. Tagad, lai privatizētu šo zemi, šos 7 hektārus apmēram, vajag maksāt 100 latu par katru hektāru. Un visi tie 110 000 cilvēku ir zemnieki, kuriem mēs tagad no valsts budžeta palīdzam pārvarēt tās problēmas, kas viņiem radušās, nesavācot ražu rudenī.

Bet, no otras puses, mēs piespiežam viņus maksāt apmēram 700 latu par tās zemes privatizāciju, kuru viņi lieto. Un, ja viņi līdz 2005.gadam to neizdarīs, tad viņi maksās par zemes lietošanu 5%. Tā ir diezgan liela nauda zemniekiem, un sanāks tā, ka mēs ar vienu roku devām, ar otru atņēmām. Un ticiet man, ka ne no labas dzīves šie zemnieki nevar privatizēt un paņemt šo zemi īpašumā. Tieši pretēji. No tā, ka trūkst naudas laukos un ir citas lietas, kur to naudu var ielikt un vienkārši eksistēt tam zemniekiem.

Cienījamie kolēģi! Es lūdzu jūs tomēr neatbalstīt šo Ministru kabineta piedāvājumu un varbūt mēģināt no citas puses pieiet šai problēmai, un varbūt palīdzēt zemniekiem samaksāt visu šo naudu, kas vajadzīga zemes privatizācijai, un pieiet no citas puses. Paldies!

Sēdes vadītāja. Neviens deputāts nav pieteicies runāt “par”. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta nodošanu komisijai, nosakot atbildīgo komisiju! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par — 70, pret — 13, atturas — 7. Likumprojekts komisijai nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi likumā “Par ievedmuitas nodokļa (tarifa) likmēm, muitas tarifu kvotām un papildu kontroles un informēšanas kārtību, kas piemērojama Eiropas Kopienas izcelsmes lauksaimniecības precēm”” nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai, Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai un noteikt, ka Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija ir atbildīgā komisija.

Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta nodošanu komisijām, nosakot atbildīgo komisiju! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par — 90, pret un atturas — nav. Likumprojekts komisijai nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījums likumā “Par Eiropas Padomes līgumu par Pretkorupcijas starpvalstu grupas (GRECO) nodibināšanu”” nodot Ārlietu komisijai, Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai un noteikt, ka Ārlietu komisija ir atbildīgā komisijai.

Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta nodošanu komisijām, nosakot atbildīgo komisiju! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par — 94, pret un atturas — nav. Likumprojekts komisijai nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi likumā “Par zemes dzīlēm”” nodot Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai un noteikt, ka Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija ir atbildīgā komisija. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par — 92, pret un atturas — nav. Likumprojekts komisijai nodots.

Nākamais darba kārtības jautājums. Saeimas Prezidijs ir saņēmis deputāta Kabanova lūgumu ar aicinājumu piešķirt viņam atvaļinājumu šā gada 18.decembrī. Lūdzu deputātus balsot par atvaļinājuma piešķiršanu deputātam Kabanovam. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par — 89, pret — 2, neviens deputāts neatturas. Deputātam atvaļinājums piešķirts.

Nākamais darba kārtības jautājums — lēmuma projekts “Par Dzintara Jaundžeikara 8.Saeimas deputāta pilnvaru apstiprināšanu”.

Mandātu un iesniegumu komisijas vārdā — deputāte Ingrīda Labucka.

I.Labucka (LPP). Labrīt, cienījamie kolēģi! Mandātu un iesniegumu komisija, izskatot Arnolda Laksas iesniegumu, ar kuru viņš paziņo par 8.Saeimas deputāta mandāta nolikšanu un Centrālās vēlēšanu komisijas paziņojumu par to, ka nākamais deputāta kandidāts no Latvijas Pirmās partijas Vidzemes vēlēšanu apgabala sarakstā ir Dzintars Jaundžeikars, un, izskatot Dzintara Jaundžeikara apliecinājumu, ka viņš piekrīt pildīt Latvijas Republikas 8.Saeimas deputāta amata pienākumus, ir atbalstījusi Saeimas lēmuma projektu — apstiprināt Dzintara Jaundžeikara 8.Saeimas deputāta pilnvaras.

Sēdes vadītāja. Cienījamie kolēģi! Lūdzam Dzintaru Jaundžeikaru nodot svinīgo zvērestu.

Dz.Jaundžeikars. Es, uzņemoties Saeimas deputāta amata pienākumus, Latvijas tautas priekšā svinīgi zvēru būt uzticīgs Latvijai, stiprināt tās suverenitāti un latviešu valodu kā vienīgo valsts valodu, aizstāvēt Latviju kā neatkarīgu un demokrātisku valsti, savus pienākumus pildīt godprātīgi un pēc labākās apziņas. Es apņemos ievērot Latvijas Satversmi un likumus.

Sēdes vadītāja. Paldies. Lūdzu, cienījamie kolēģi, balsot par Dzintara Jaundžeikara 8.Saeimas deputāta pilnvaru apstiprināšanu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par — 95, pret un atturas — nav. Deputāta pilnvaras ir apstiprinātas. (Aplausi.)

Cienījamie kolēģi! Sakarā ar jaunā deputāta pilnvaru apstiprināšanu ir nepieciešama 15 minūšu tehniska pauze, lai sakārtotu balsošanas tehniku.

Tiekamies zālē pulksten 9.40.

Pārtraukums

Sēdi vada Latvijas Republikas 8.Saeimas priekšsēdētāja Ingrīda Ūdre.

Sēdes vadītāja. Cienījamie kolēģi! Turpinām Saeimas sēdi.

Nākamais darba kārtības jautājums — lēmuma projekts “Par termiņa pagarināšanu Latvijas Nacionālo bruņoto spēku vienības dalībai operācijā Afganistānā Apvienoto Nāciju Organizācijas Starptautisko drošības atbalsta spēku sastāvā”.

Ministru kabineta vārdā — Aizsardzības ministrijas parlamentārais sekretārs Dzintars Rasnačs.

Dz.Rasnačs (Aizsardzības ministrijas parlamentārais sekretārs). Cienījamā priekšsēdētāja, godātie deputāti! Ministru kabinets šā gada 2.decembrī apstiprināja šo lēmuma projektu un piedāvā to apstiprināt Saeimā. Minētais lēmuma projekts pamatots uz Apvienoto Nāciju Organizācijas Drošības padomes šā gada 13.oktobrī pieņemto rezolūciju par situāciju Afganistānā. Savukārt šī rezolūcija pagarina starptautisko drošības atbalsta spēku mandātu uz 12 mēnešiem. Paldies par atbalstu!

Sēdes vadītāja. Lūdzu deputātus balsot par lēmuma projektu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par — ...

Cienījamie kolēģi! Tādēļ, ka bija pārtraukums, vēlreiz ir jāreģistrējas ar savām identifikācijas kartēm, tādēļ balsojumu mēs atkārtosim vēlreiz.

Lūdzu deputātus reģistrēties ar savām identifikācijas kartēm! Lūdzu zvanu! Reģistrācijas režīmu!

Cienījamie kolēģi! Lūdzu balsojam... Cienījamie kolēģi! Lūdzu balsojam par lēmuma projektu “Par termiņa pagarināšanu Latvijas Nacionālo bruņoto spēku vienības dalībai operācijā Afganistānā Apvieno Nāciju Organizācijas Starptautisko drošības atbalsta spēku sastāvā”. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par — 78, pret — nav, atturas — 12. Lēmums pieņemts.

Izskatīsim nākamo darba kārtības jautājumu. Saeimas Prezidijs ir saņēmis desmit deputātu — Kastēna, Petera, Stalidzānes, Šleseres, Kļaviņa un citu deputātu — lūgumu iekļaut 11.decembra sēdes darba kārtībā lēmuma projektu “Par deputāta Ērika Jēkabsona atsaukšanu no Ārlietu komisijas”. Vai deputātiem ir iebildumi? Nav.

Ir saņemts arī desmit deputātu — Kastēna, Petera, Stalidzānes, Šleseres, Kļaviņa un citu deputātu — lūgums: izmainīt 11.decembra sēdes darba kārtību, iekļaujot tajā lēmuma projektu “Par deputāta Ērika Jēkabsona ievēlēšanu Aizsardzības un iekšlietu komisijā”. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Paldies!

Nākamais darba kārtības jautājums — lēmuma projekts “Par priekšlikumu iesniegšanas termiņa pagarināšanu likumprojektam “Grozījumi Politisko organizāciju (partiju) finansēšanas likumā””. Vai iesniedzēju vārdā vēlas kāds runāt? Iesniedzēju vārdā neviens nevēlas runāt. Lūdzu deputātus balsot par lēmuma projektu “Par priekšlikumu iesniegšanas termiņa pagarināšanu likumprojektam “Grozījumi Politisko organizāciju (partiju) finansēšanas likumā””. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par — 82, pret —9, atturas — 1. Lēmums pieņemts.

Nākamais darba kārtības jautājums — likumprojekts “Grozījums Alkohola aprites likumā”. Otrais lasījums.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā — deputāts Indulis Emsis.

I.Emsis (ZZS). ).Godātie kolēģi! Strādāsim ar dokumentu nr.1484–B.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija izskatīja likumprojektu “Grozījums Alkohola aprites likumā” otrajā lasījumā kā steidzamu, tātad pēdējā, un iesaka 1. — Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas priekšlikumu — atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Pret 1.priekšlikumu deputātiem iebildumu nav.

I.Emsis. 2.priekšlikumu, kuru arī iesniedza Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija, atbalstījusi.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

I.Emsis. 3.priekšlikumu, kuru ir iesniedzis deputāts Strazdiņš, komisija nav atbalstījusi.

Sēdes vadītāja. Atklājam debates. Deputāts Andrejs Naglis.

A.Naglis (LPP). Augsti godātais Prezidij! Godātie kolēģi! Mēs izskatām priekšlikumus likumprojektā “Grozījums Alkohola aprites likumā”, 3.priekšlikumu, ko iesniedzis deputāts Jānis Strazdiņš, tas ir — izslēgt 1.panta pirmās daļas 5.punktā vārdus “izņemot alu”, kur likuma 1.pantā ir doti termini, kas ir alkohols, alkoholiskie dzērieni, alkoholisko dzērienu ražošanas izejvielas un tā tālāk. 5.punktā ir arī rakstīts, ka alkoholisko dzērienu, izņemot alu, ražošanas izejvielas ir spirtu saturošas alkoholisko dzērienu sastāvdaļas — spirtotas sulas, morsi, vīnmateriāli, vīnmateriālu destilāti un tamlīdzīgi. Alus ir alkoholisks dzēriens, kurš tiek iegūts no miežu sulas vai ekstrakta rūgšanas procesā, kuram rūgšanas procesā pieliek vēl klāt cukuru, attiecīgi iegūstot dažādu stiprumu — 1,2; 3,5; 4; 5,2; 5,5; 7 grādīgu un tālāk grādīgus dzērienus. Un, ja mēs arī zinām, ka laukos ir speciālisti, kas prot izgatavot vēl stiprākus šos dzērienus un tāpat vienkārši sauc par “aliņu”.

Redziet, vīns tiek iegūts no augu sulas arī rūgšanas procesā. To mēs saucam par alkoholisku dzērienu, kuram ir 7 vai vienādi grādi ar alu. Bet alus nav alkoholisks dzēriens. Tā nav taisnība! Ja autovadītājs būs lietojis 8–grādīgu alu vai 8–grādīgu vīnu un sēdies pie auto stūres, nelaimīgā kārtā izraisījis avāriju, medicīniskās ekspertīzes slēdzienā tiks norādīts, ka autovadītājs ir bijis alkohola reibumā, asinīs tāds un tāds alkohola daudzums promilēs, bet nenorādot, vai ir dzēris alu, brāgu, vīnu, degvīnu vai šampanieti, jo tam nav nozīmes, bet ir bijis alkohola reibumā.

Un, lūk, no manis teiktā ir skaidrs, ka alus ir alkoholisks dzēriens. Deputāta narkologa Jāņa Strazdiņa priekšlikums ir atbalstāms, un ir jāizslēdz 1.panta pirmās daļas 5.punktā vārdus “izņemot alu”, kas ienesīs skaidrību arī tālāk, mums strādājot pie 51.panta par iesniegto 11.priekšlikumu.

Paldies par uzmanību, un atbalstām 3.priekšlikumu!

Sēdes vadītāja. Deputāts Jānis Strazdiņš.

J.Strazdiņš (ZZS). Cienījamā Prezidija priekšsēdētāja! Augsti godājamie kolēģi! Nagļa kungs jau ļoti perfekti paskaidroja šī jautājuma būtību — vairāk no bioloģiskiem aspektiem. Bet es gribētu pieskarties sabiedriskās domas aspektiem. Un gribētu, lai jūs iedziļinātos vienā jautājumā. Šis kļūdainais termins, kāds šeit ir ievietots 5.punktā, kur runā par izejvielām, no kā izgatavo spirtotos dzērienus, pēkšņi parādās pilnīgi nevietā frāze “izņemot alu”. Tā frāze ir pilnīgi nevietā, un paskaidrošu tālāk. Tautā to uztver, ka Alkohola aprites likums vispār noliedz, ka alus būtu alkoholiskais dzēriens. Un te sākas dažādas manipulācijas gan tirdzniecībā, gan publicistikā, tāpat arī reklāmām to ļoti daudzi izmanto. Un šajā sakarā ir ļoti lielas diskusijas.

Pagājušo piektdien Rīgā, Kongresu namā, bija sarīkota liela konference, kur piedalījās arī pieci mūsu Saeimas deputāti, kur visa sabiedrība ar aplausiem atzīmēja, kad es piedāvāju, ka vajadzētu izņemt no Alkohola aprites likuma šo kļūdaino frāzi, lai vienreiz būtu skaidrība. Un ņemot vērā arī to, ka pašreiz ir Ministru kabineta noteikumi par alus aprites kārtību. Tajā laikā, kad radīja likumu “Par alkohola aprites kārtību”, nebija šie noteikumi. Noteikumos viss ir sakārtots, tā ir vienkārši iepriekšējās Saeimas kļūda, kura mums vienkārši būtu vienreiz jānovērš. Šis teiciens “izņemot alu”, pirmkārt, neko nenosaka, tas ir muļķīgs kā tāds, un, ja mēs atbalstām muļķības, piedodiet, nu, es domāju, tas mums nebūtu piedodami. Paldies!

Sēdes vadītāja. Deputāts Dzintars Zaķis.

Dz.Zaķis (JL). Cienījamā Prezidija priekšsēdētāja! Cienījamie kolēģi! Šajā gadījumā es tomēr aicinātu atbalstīt komisijas viedokli, respektīvi, neatbalstīt šo priekšlikumu, jo esošais Alkohola aprites likums ir uzbūvēts uz principa, ka alus nav alkoholiskais dzēriens. Kā piemēru varu minēt situāciju, teiksim, ar taru, ar pudelēm. Tālāk likumā, ja jūs palasītu, jūs redzētu, ka ir noteikts, ka alkohola taru nedrīkst izmantot otrreiz. Savukārt alus pudeles ir depozīta pudeles. Ja mēs izņemam šo teicienu ārā, kurš var prognozēt, kā tad pagriežas šis jautājums attiecībā uz to pašu taru, vai jebšu tieši tāda pati situācija varētu veidoties arīdzan ar reklāmu.

Tāpēc es tomēr lūgtu šajā likumā atbalstīt komisijas viedokli, neņemt ārā šo alu no tāda statusa, kādā tas ir šobrīd, bet savukārt nākamajā likumā, jo drīz Saeimā mums būs jauns Alkohola aprites likums, nākamajā likumā tad šos visus terminus un jēdzienus sakārtot pēc būtības.

Bet šoreiz lūdzu atbalstīt komisijas viedokli!

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu. Lūdzu deputātus balsot par 3. — deputāta... Vai komisijas vārdā Emša kungs vēlas... Lūdzu!

I.Emsis. Godātie kolēģi! Es vēlreiz gribu atgādināt tikai, kāpēc mēs šo likumu vispār skatām. Mēs skatām tāpēc, lai nomainītu ministrijas nosaukumu. Tāpēc mēs piekritām steidzamībai. Un, piekrītot steidzamībai, mēs nevarējām izanalizēt visu likumu ar tām sekām, kas varētu būt, izmainot, strauji izmainot kādus formulējumus. Un it īpaši šis ir sākuma formulējums. Mēs nezinām, ja mēs šo “izņemot alu” izsvītrojam, kādas varētu būt sekas. Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija sekas nav izanalizējusi. Līdz ar to es arī aicinātu atbalstīt Tautsaimniecības komisiju, jo mēs nezinām, kas varētu notikt, izsvītrojot šo vārdu. Mēs vienkārši neesam to analizējuši. Paldies!

Sēdes vadītāja. Lūdzu deputātus balsot par 3. — deputāta Strazdiņa priekšlikumu! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par — 50, pret — 35, atturas — 9. Priekšlikums ir atbalstīts. (Zālē starpsaucieni.) Ko lūdzu?

I.Emsis. Godātie kolēģi! Es, protams, varu turpināt šeit, bet, manuprāt, likumprojekta tālākā skatīšana būtu jāpārtrauc un jāatgriež tas... Bet es eju tagad tālāk.

3. — ... 4.priekšlikums. Ā, deputāts Kabanovs un Tolmačovs. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Pret komisijas viedokli par 4.priekšlikumu deputātiem iebildumu nav.

I.Emsis. 5.priekšlikums ir Ministru kabineta priekšlikums. Tas ir daļēji atbalstīts un ietverts 2.priekšlikumā.

Tāpat arī 6. — Ministru kabineta priekšlikums. Atbalstīts daļēji un ietverts 2.priekšlikumā. (Seko ilga pauze.)

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

Cienījamie kolēģi! Sakarā ar to, ka ir radušies zināmi sarežģījumi ar tālāku likuma izskatīšanu, Prezidijs ierosina piecu minūšu pārtraukumu. Paldies!

Pārtraukums

Sēdi vada Latvijas Republikas 8.Saeimas priekšsēdētāja Ingrīda Ūdre.

Sēdes vadītāja. Cienījamie kolēģi! Turpinām sēdi. Visas neskaidrības ir noskaidrotas. Lūdzu izskatām tālāk likumprojektu “Grozījums Alkohola aprites likumā”.

I.Emsis. Godātie kolēģi! Atgādinu, ka tātad 5. un 6.priekšlikums tika atbalstīti komisijas skatījumā.

7.priekšlikums, kuru iesniedzis Ministru kabinets, ir atbalstīts daļēji un ietverts 8.priekšlikuma redakcijā, kuru ir izstrādājusi Tautsaimniecības komisija.

Sēdes vadītāja. Pret komisijas viedokli par 7. un 8.priekšlikumu deputātiem iebildumu nav.

I.Emsis. 9. ir Tautsaimniecības komisijas priekšlikums, kurš ir atbalstīts komisijā.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

I.Emsis. 10. ir Tautsaimniecības komisijas priekšlikums, kurš ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

I.Emsis. 11. ir Kabanova kunga un Tolmačova kunga priekšlikums, pret kuru komisijai nebija iebildumu.

Sēdes vadītāja. Atklājam debates. Deputāts Andrejs Naglis.

A.Naglis (LPP). Augsti godātais Prezidij! Godātie kolēģi deputāti! Iesniegtajā 11.priekšlikumā, ko iesnieguši deputāti Kabanovs un Tolmačovs, rakstīts, ka izslēgt 51.pantu šādā redakcijā... izteikt 51.pantu šādā redakcijā: “Alkoholisko dzērienu ar absolūto spirta daudzumu virs 5,5 tilpuma procentiem mazumtirdzniecība aizliegta no pulksten 22.00 līdz 8.00, izņemot bārus, restorānus, kafejnīcas, klubus, kuros atļauta alkoholisko dzērienu pārdošana patērēšanai uz vietas, kā arī beznodokļu veikalos, kuri atrodas uz kuģiem, ostās, lidmašīnās vai lidostās.” Pirmajā skatījumā priekšlikums ir pilnīgi pieņemams, jo 51.pantā esošā redakcijā arī ir tas pats teikts, kur gan 11.priekšlikumā arī pat ir norādīti spirta daudzuma procenti. Bet kas zem tā slēpjas?

Te ir lobisms mazalkoholisko kokteiļu, sidru, morsu izplatībai, uz kuriem neattiecas 51.panta aizliegums, jo realizēšanas aizliegums attiecas tikai uz alkoholiskajiem dzērieniem, kuru absolūtā spirta daudzums ir virs 5,5%. Tātad alkoholiskos dzērienus zem 5,5% varēs realizēt visu diennakti un lietot mūsu bērni, jaunieši bez ierobežojuma, jo tie ir mazalkoholiskie dzērieni.

Kolēģi deputāti! Man gribas uzdot jautājumu — vai kaut viens alkoholiķis ir sācis savu pagrimuma ceļu ar stiprajiem alkoholiskajiem dzērieniem? Dabīgi, ka ne. Tātad arī mūsu bērni sāks šo nelaimīgo pagrimuma ceļu, papildinot alkoholiķu lielo saimi ar šiem nevainīgajiem mazalkoholiskajiem kokteiļiem — sidru, morsiem, no kuriem radīsies atkarība kā zēniem, tā meitenēm.

Tas ir ļoti bīstami, it sevišķi mums kā mazai tautai. To es saku kā absolūtais alkoholisko dzērienu nelietotājs, atturībnieks pēc pārliecības, kurš pie šo problēmu risināšanas ir strādājis vairāk nekā 25 gadus un labi zinu šo nelaimīgo problēmu cēloņus.

Kolēģi deputāti! Lai gan atbildīgā komisija ir atbalstījusi šo priekšlikumu, es aicinu Saeimu šo priekšlikumu noraidīt, kur, pieļauju, ka komisijā, izskatot šo priekšlikumu, nav novērtēti šā priekšlikuma plusi un mīnusi. Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītāja. Deputāts Jānis Strazdiņš.

J.Strazdiņš (ZZS). Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Godājamie kolēģi! Vispirms ļaujiet man pateikt lielu paldies par atbalstu iepriekšējā manā priekšlikumā un arī par drosmi turpināt likumprojekta izskatīšanu! Un es arī apbrīnoju mūsu kolēģu Kabanova un Tolmačova ļoti lielo gudrību, kādā veidā ir pasniegts šis priekšlikums un kas slēpjas aiz priekšlikuma. Tas skan, ka mēs ar šo priekšlikumu neatļaujam pārdot stiprākus alkoholiskos dzērienus par 5,5 grādiem jeb tilpuma procentiem. Bet tas nozīmē, ka mēs atļaujam visu mazalkoholisko kokteiļu pārdošanu. Šorīt no rīta, braucot uz darbu, iebraucu “Siti Mārketā” un iegāju veselā tādā lielā, varētu teikt, skapju rindā, kur atradu apmēram 20 nosaukumus šiem dzērieniem, kuri ir vai nu 5,5 grādīgi vai pat zem, ar visskaistākajiem nosaukumiem — gan “Maisītā vodka”, gan “Maisītais viskijs”, gan “Maisītais džins” —, ar visām piedevām, ar visiem vistropiskākiem augļiem. Jūs iedomājieties, kas tā ir par garšas buķeti! Un pie tam tie vēl ir gāzēti! Tas nozīmē, ka to iedarbība iesākas ļoti strauji. Un pie tam vēl formāts! Formāts viegli iebāžams kabatā, ņemams līdzi uz diskotēku, staigādams pa parkiem, šis jaunietis var lietot šos dzērienus, meitenes var ielikt somiņās. Un ņemiet vērā vēl to, ka jau pēc pašreizējās statistikas, kas pašreiz ir narkologu rīcībā, tieši meitenēm šie dzērieni ir vispopulārākie. Ja mēs pieņemsim šādu priekšlikumu, tad mēs atļausim meiteņu nodzeršanos. Līdz šim meitenes un sievietes ir bijušas mūsu nācijas balsts. Vai tiešām jūs gribat radīt narkologiem vēl lielāku darbu un pieļaut, ka tiek pieņemts tik viltīgs piedāvājums? Apdomāsim visu to! Un es ļoti lūdzu kā speciālists un kā deputāts neatbalstīt šo ļoti viltīgo priekšlikumu! Es ceru uz jūsu atbalstu.

Sēdes vadītāja. Deputāts Andris Tolmačovs.

A.Tolmačovs (PCTVL). Cienījamie kolēģi! Vispirms es nesaprotu, ko deputāti piedāvā. Piedāvā pārdot bērniem alkoholiskos dzērienus, lai viņi sāk... ka mūsu bērni sāk dzert sidru? Pēc spēkā esošā likuma nedrīkst pārdot alkoholiskos dzērienus bērniem līdz 18 gadiem. Vai jūs, Strazdiņa kungs, piedāvājat pārdot bērniem alkoholiskos dzērienus? Es nē. Un tagad es pavisam “pret”... kaut kādas priekšrocības kaut kādam produktam. Kāpēc tagad var iegādāties stipro alu, bet nevar nopirkt vieglo kokteili? Kāpēc pēc spēkā esošā likuma var? (Starpsauciens: “Nevar!”) Ja kādam garšo alus, bet citam garšo kaut kas cits, kāpēc to vajag piespiest? Un es redzu kaut kādu alus ražošanas lobēšanu. Varbūt mēs paprasām KNAB izskatīt, kas tad lobē alus ražotājus? (Starpsaucieni.)

Sēdes vadītāja. Deputāts Jānis Strazdiņš — otro reizi.

J.Strazdiņš (ZZS). Cienījamais Tolmačova kungs! Sidram ir 6 grādi, pirmkārt, jūsu zināšanai. Tā ka par sidru šeit neiet runa.

Otrs. Par alu. Vakar bija ļoti interesanta diskusija, ko vadīja mūsu žurnālists Pulks. Un bija skatītāju balsojums. Visi skatītāji nobalsoja par to, lai tādi paši ierobežojumi būtu arī alum. Es vadīju šo diskusiju un atbildēju uz skatītāju jautājumiem. Tā kā velti jūs mani biedējat šeit ar KNAB, un šeit es nemaz netaisos lobēt alus ražotājus, jo stiprie ali, kas faktiski ir iecienīti tikai alkohola atkarīgajiem, tā ir īpaša sarunas tēma, un tā ir vispār mūsu rūpniecības pieskaņošanās mūsu sabiedrības saslimšanas pakāpei. Es domāju, ka arī tie paši ali, kuriem ir tikai tie paši 5 grādi vai 4,5 grādi, tiem ir viena ļoti īpaša īpatnība. Vispirms tie ļoti veicina urīna izdalīšanos, un līdz galvai nekas nenonāk. Nedz šie bērni, nedz arī jaunieši, kaut arī viņi būs jau 18 gadīgi, nepiedzersies, viņi skraidīs pa krūmiem, un tā būs tā lielā atšķirība. Bet šos kokteiļus jūs varat sajaukt vienas diennakts laikā, bet alu rūpnieki saražos labi ja mēneša laikā. Un tā ir ļoti sarežģīta tehnoloģija, kura ir ļoti rūpīgi jāievēro, lai būtu produktīvs alus, kuru tiešām cilvēki varētu patērēt, nebaidoties par savu veselību.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu. Lūdzu deputātus balsot par 11. — deputātu Kabanova, Tolmačova priekšlikumu! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par — 24, pret — 68, atturas — 2. Priekšlikums nav atbalstīts.

I.Emsis. Godātie kolēģi! Izskatām 12. — Strazdiņa kunga priekšlikumu, kurš nav komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Atklājam debates. Deputāts Jānis Strazdiņš.

J.Strazdiņš (ZZS). Cienījamā priekšsēdētāja! Cienījamie kolēģi! Priekšlikums ir īpašs. Un tas ir faktiski izprovocēts. Un pateikšu — kāpēc. Faktiski man gribētos aizstāvēt jūsu godu un cieņu, mūsu deputātu, pēc viena ļoti nepatīkama notikuma. Kā jūs zināt, žurnāls “Stiļ žizņi” izmantoja mūsu cilvēku uzticēšanos un dažiem mūsu deputātiem lika manīt, ka viņi ir Eiropas cilvēki. Pēc tam, kad mēs bijām nobalsojuši par mūsu līgumu ar Eiropas Savienību, viņi uzaicināja viņus uz redakciju, lika saģērbties visskaistākajās drēbēs, un pēc tam žurnālā parādījās konjaka reklāma un franču smaržu reklāmas. Tas nebija saskaņots ar viņiem. Nevienā civilizētā valstī valsts amatpersonas, un, es domāju, Saeimas deputāti ir valsts amatpersonas, žurnālisti nedrīkst tik rupji krāpt. Un, ja tāda prakse ir mūsu žurnālistu aprindās, tad man par viņiem ir liels kauns. Un varbūt ieliksim likumā šo punktu, jo Reklāmas likumā jau ir piezīme par to, ka amatpersonas nedrīkst piedalīties reklāmās.

Sēdes vadītāja. Deputāte Anna Seile.

A.Seile (TB/LNNK). Godātie deputāti! Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija Strazdiņa kunga priekšlikumu noraidīja galvenokārt tāpēc, ka tas neiekļaujas loģiski tajā tekstā, kāds ir likuma pamattekstā. Un, ja tagad mēs nobalsotu par Strazdiņa kunga priekšlikumu, tad teksts būtu šāds: “Alkohola reklāmā aizliegts izmantot Latvijas valsts simboliku un amatpersonas.” Šeit nav pateikts, vai amatpersonu attēlus vai kā citādi, un es domāju, ka simbolika un amatpersonas nav viens un tas pats. Vismaz tam būtu jāiekļaujas atsevišķā rindkopā kā citam apakšpunktam. Un to var sakārtot, Strazdiņa kungs, iesniedzot jaunu priekšlikumu, bet, šādā redakcijā ieviešot, radīsies ārkārtīgi lielas neskaidrības, kas tad ar tām amatpersonām jādara, vai viņas ir tiešām Latvijas valsts simbolika. Un visas amatpersonas pie tam.

Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītāja. Deputāts Jānis Strazdiņš, otro reizi.

J.Strazdiņš (ZZS). Es pilnīgi piekrītu jūsu priekšlikumam, ka tas varētu būt arī kā atsevišķs punkts. Un tad viss sakārtotos, jo tiešām tā jau ir mana šajā ziņā neliela kļūda, ka es to tādā veidā piedāvāju. Ja tas ir iespējams, juridiski mainīt, izdot kā atsevišķu punktu, tad, es domāju, problēmu vispār nebūtu. Paldies!

Sēdes vadītāja. Debates slēdzam.

Vai komisijas vārdā ir kas piebilstams? Lūdzu, deputāts Indulis Emsis.

I.Emsis. Godātie kolēģi! Es vēlreiz gribu norādīt uz mūsu vēlmi mainīt šajā likumā ministrijas nosaukumu. Mēs tiešām neko citu negribējām un tāpēc pasludinājām šo likumprojektu par steidzamu. Ja mēs būtu nākuši ar gribu izdarīt šajā likumā revīziju un visu sakārtot, tad būtu Strazdiņa kunga priekšlikumu iestrādājuši, un tā tālāk, un viss būtu gludi un saprotami. Tas nebija mūsu mērķis. Mūsu mērķis bija tiešām izdarīt ļoti steidzamu, nepieciešamu izmaiņu — mainīt ministrijas nosaukumu, lai kompetence būtu skaidra, kas nodarbojas ar alkohola aprites uzraudzību.

Strazdiņa kungs, un tagad visi šie te priekšlikumi šo likumprojektu sašūpo, un nebūs, kas nodarbojas ar uzraudzību. Tas ir visa rezultāts, ko mēs te panākam. Tāpēc es ļoti lūdzu komisijas vārdā neieviest likumā nevajadzīgas, šobrīd steidzamības kārtā pieņemtas izmaiņas kuras…nu nav būtiskas. Tāpēc atbalstām Strazdiņa kunga domu, bet nevaram to pašreiz realizēt šajā likumā. Paldies!

Sēdes vadītāja. Lūdzu deputātus balsot par 12. — deputāta Strazdiņa priekšlikumu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par — 2, pret — 45, atturas — 47. Priekšlikums nav atbalstīts.

I.Emsis. 13. — Strazdiņa kunga priekšlikums. Komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

I.Emsis. 14. — Tautsaimniecības komisijas priekšlikums. Precizē uzraudzības institūcijas nosaukumu un ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

I.Emsis. 15. — Tautsaimniecības komisijas priekšlikums. Arī ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

I.Emsis. 16. — Zaķa kunga priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

I.Emsis. 17. — Kabanova un Tolmačova kungu priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

I.Emsis. 18. — Tautsaimniecības komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

I.Emsis. 19. — Ministru kabineta priekšlikums. Ir atbalstīts un daļēji iestrādāts pārejas noteikumu 6.punktā.

Sēdes vadītāja. Pret komisijas viedokli par 19.priekšlikumu deputātiem iebildumu nav.

Cienījamie kolēģi! Saeimas Prezidijs ir saņēmis piecu deputātu — Emša, Seiles, Kariņa, Kastēna un Brigmanes — priekšlikumu ar lūgumu — likumprojektu “Grozījums Alkohola aprites likumā” nodot atpakaļ atkārtotai izskatīšanai Tautsaimniecības komisijai sakarā ar nobalsoto normu neatbilstību likumprojekta tālākajiem priekšlikumiem. Lūdzu deputātus balsot par šo priekšlikumu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par — 53, pret — 41, atturas — 3. Priekšlikums ir atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu un izskatīšanas laiku!

I.Emsis. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš būtu 5.janvāris, un izskatīšanas laiks... Tā, kas tad tur ir? Tātad izskatīšana...

Es saprotu, ka tā ir ceturtdiena... 15., es atvainojos.

Sēdes vadītāja. Tātad citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš — 5.janvāris, izskatīšana — 15.janvāra plenārsēdē, 2004.gadā.

Nākošais darba kārtības jautājums — likumprojekts “Par Latvijas Republikas, Igaunijas Republikas un Lietuvas Republikas līguma par ārpustarifu barjeru atcelšanu tirdzniecībā un tā saprašanās memoranda denonsēšanu”. Otrais lasījums.

Ārlietu komisijas vārdā — deputāte Inese Vaidere.

I.Vaidere (TB/LNNK). Cienījamās kolēģes un godātie kolēģi! Ārlietu komisija savā sēdē izskatīja likumprojektu otrajam lasījumam, galīgajam lasījumam, un konstatēja, ka ir saņemti divi priekšlikumi.

1.priekšlikumu Saeimas Ārlietu komisija nolēma atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

I.Vaidere. Arī 2. — Saeimas Juridiskā biroja priekšlikumu — komisija nolēma atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

I.Vaidere. Godātie deputāti! Aicinu jūs atbalstīt minēto likumprojektu otrajā, galīgajā, lasījumā!

Sēdes vadītāja. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu otrajā lasījumā! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par — 92, pret un atturas — nav. Likums “Par Latvijas Republikas, Igaunijas Republikas un Lietuvas Republikas līguma par ārpustarifu barjeru atcelšanu tirdzniecībā un tā saprašanās memoranda denonsēšanu” pieņemts. Paldies!

I.Vaidere. Paldies!

Sēdes vadītāja. Nākošais darba kārtības jautājums — likumprojekts “Grozījumi likumā “Par audzinoša rakstura piespiedu līdzekļu piemērošanu bērniem””. Otrais lasījums.

Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas vārdā — deputāte Inese Šlesere.

I.Šlesere (LPP). Cienījamā priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Izskatām likumprojektu “Grozījumi likumā “Par audzinoša rakstura piespiedu līdzekļu piemērošanu bērniem”” . Reģistrācijas numurs 552. Saeimas sēdē izskatāmais dokuments Nr.1692B.

Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija ir saņēmusi divus priekšlikumus.

1. — deputāta Buzajeva priekšlikums. Komisija nolēma to neatbalstīt.

Sēdes vadītāja. Atklājam debates. Deputāte Anta Rugāte.

A.Rugāte (TP). Labrīt, godātie kolēģi! Godātais Prezidij! Cienījamie deputāti! Ne jau tikai man, bet mums daudziem gan šajā zālē, gan ārpus zāles ir pierasts, ka jaunajos laikos debates par būtību tikpat kā nenotiek. Iepriekšējo mirkļu pierādījums jums ir acīmredzams. Neuzklausa pat koalīcijas partnerus, kur nu vēl opozīcijas argumentus.

Un es nenāku šeit aizstāvēt Buzajeva kunga priekšlikumu tāpēc, ka viņš ir arī opozīcijā, bet es nāku runāt par to būtību, kuras dēļ ir radušies šie grozījumi, un vēlos jūs aicināt atbalstīt Buzajeva kunga priekšlikumu tāpēc, ka tad, kad saņēmām šos priekšlikumus no Ministru kabineta, Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija un arī Bērnu tiesību aizsardzības apakškomisija ir ļoti rūpīgi skatījusi šos priekšlikumus un debatējusi par iemesliem, kādēļ ir nepieciešams šāds grozījums. Un, ja šajā anotācijā, kas ir katram jums jūsu rīcībā, ir rakstīts, ka 2004.gadā janvārī paredzēts stāties spēkā likumam “Par audzinoša rakstura piespiedu līdzekļu piemērošanu bērniem”, kurš nosaka, ka bērniem audzinoša rakstura piespiedu līdzekļus var piemērot arī par pārkāpumiem, par kuriem likumā paredzēta administratīva atbildība, un paredz jaunus audzinoša rakstura piespiedu līdzekļus, proti, uzvedības ierobežojumus un sabiedrisko darbu, kuru ieviešanai nepieciešams papildu finansējums no valsts budžeta, un tādēļ minētā likuma pārejas noteikumu 3.punktā attiecīgi ir jāparedz finansējums. Taču diemžēl, un to atzīst arī anotācijas iesniedzēji un tātad arī likumprojekta iesniedzēji, šīs valdības laikā, ne 2003.gadam, ne 2004.gadam šie līdzekļi budžetā nav paredzēti.

Pēc Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas un Bērnu tiesību aizsardzības apakškomisijas ierosinājuma tika izveidota, protams, Tieslietu ministrijā darba grupa, kurai bija jāprecizē šī grozījuma mērķi un arīdzan šie pasākumi, ko sauc par audzinoša rakstura piespiedu līdzekļiem, un par to piemērošanu.

Situācija ir izveidojusies tāda, ka likumā “Par audzinoša rakstura piespiedu līdzekļu piemērošanu bērniem” tika konstatētas būtiskas nepilnības, kā raksta Tieslietu ministrija savā atzinumā, balstoties uz šīs grupas darbu, un kuras ievērojami apgrūtinātu likuma ieviešanu, un tās būtu jānovērš, gatavojot grozījumus likumā, tātad vēl kaut kad.

Ko par šo jautājumu saka cita anotācija, kas ir paketē kopā ar šo likumu, proti, “Grozījumi Administratīvo pārkāpumu kodeksā”, kuriem arī ir jābūt pieņemtiem, bet kuri vēl Saeimā nav skatīti? Un tur ir aile “Cita informācija”, kura, protams, ir tukša diemžēl. Šajā likumā, kuru izskatām šodien, ir rakstīts, ka, ja 2005.gada budžetā nebūs iespējams paredzēt likuma “Par audzinoša rakstura piespiedu līdzekļu piemērošanu bērniem” ieviešanai nepieciešamo finansējumu un tā spēkā stāšanās laiks atkārtoti tiks pārcelts uz vēlāku laiku, lai nebūtu atkārtoti jāizdara grozījums Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā, likumprojektā paredzēts formulējums “stājas spēkā vienlaikus ar likumu “Par audzinoša rakstura piespiedu līdzekļu piemērošanu bērniem””. Ļoti labi, taču diemžēl tā ir ļoti veikla manipulācija, jo arī 2005.gadā varētu netikt piešķirti līdzekļi. Tādā gadījumā jautājums, vai patiešām šī ļoti nepieciešamā rīcība ir izdebatēta valdībā un ir motivācija tam, kādēļ visu laiku tik nepieciešamie pasākumi tiek atlikti?

Ja ir runa par tiem ierobežojumiem vai par tiem jaunajiem atrastajiem trūkumiem likumā, kas nu būtu steidzami jālabo, tad ir Pašvaldību savienības viedoklis, kurš nekādā veidā nav ticis ņemts vērā, bet es gribētu šeit deputātiem to darīt zināmu, jo tieši pašvaldībās notiek viss tas, kam būtu jānotiek attiecībā uz audzinoša rakstura pasākumiem, un Pašvaldību savienība uzskata, ka audzinoša rakstura piespiedu līdzekļu izpildes un uzraudzības institūciju kompetence ir noteikta pietiekami precīzi. Vēl vairāk, viņi uzskata, ka katram audzinoša rakstura piespiedu līdzeklim nav jāprecizē izpildes institūcija, jo visām pašvaldībām nav vienotas institūciju struktūras un resursu sadalījuma tajās. Un, visbeidzot, atbilstoši iepriekšējai iebildei, Pašvaldību savienība iesaka precizējumu, ka finansējums nav aprēķināms katrai no audzinoša rakstura piespiedu līdzekļu izpildes institūcijām, jo finansējums jebkurā gadījumā tiek novirzīts caur pašvaldību budžetiem konkrētajai funkcijai. Jautājums ir Baštika kungam: piemirsās? Vispār aizmirsās iesniegt budžetā šādu prasību? Atbildes nav. Ir tikai likuma grozījumi, ar kuriem tiek legalizēta nelikumīga darbība, jo, ja reiz bija paredzēti likumā nepieciešamie līdzekļi, tad tie bija jāpiešķir Budžeta likumā. Ja tie nav piešķirti, šobrīd ar grozījumiem, kurus jūs piedāvājat, jūs cenšaties labot tādā ļoti grūti pārskatāmā ikdienas cilvēkam veidā tās savas kļūdas, kuras esat pieļāvuši.

Un kas tad īsti notiek šajās audzināšanas iestādēs un šajās funkcijās? Es minēšu tikai vienu piemēru.

Sēdes vadītāja. Cienījamā Rugātes kundze, jūsu laiks ir beidzies!

A.Rugāte. Es vēlos pateikt par “Pilteni”, ja man drīkst... ja es drīkstu. Par “Pilteni”, kura ir slēgta šogad, atvērta 1999. gadā ar labu nolūku, lai atdalītu jauniešus no pusaudžiem, lai neveidotos iekšējās hierarhijas struktūras, kas pasliktina šo līdzekļu piemērošanu un bērnu audzināšanu. Šajā “Piltenes” iestādē ir ieguldīti 460 000 latu no valsts budžeta, lai varētu savest viņu kārtībā. Ja šobrīd tajā dokumentā, ko ir izplatījusi Izglītības un zinātnes ministrija, ko parakstījis Šadurska kungs, — būs nepieciešams Izglītības un zinātnes ministrijai risināt jautājumus par mācību un pāraudzināšanas iestādes “Piltene” ēku izmantošanu, meklējot ēku nomnieku vai risinot šo jautājumu sadarbībā ar Rēzeknes rajona padomi un citām ieinteresētām institūcijām, man ir priekšlikums. Ir kāda ieinteresēta institūcija, manuprāt, kurai būtu jārisina šis jautājums, pārceļoties uz “Piltenes” ēku un strādājot tur. Un tas ir šis Īpašu uzdevumu ministra bērnu un ģimenes lietās sekretariāts.

Paldies! Lūdzu, atbalstiet Buzajeva kunga 1.priekšlikumu!

Sēdes vadītāja. Lūdzu deputātus balsot par deputāta Buzajeva 1.priekšlikumu! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par — 43, pret — 47, atturas — 4. Priekšlikums nav atbalstīts.

I.Šlesere. Cienījamie kolēģi! Es gribēju paskaidrot vēl pie iepriekšējā, bet arī otrais — arī iepriekšējā deputāta Buzajeva priekšlikums — ir saistīts ar 1.priekšlikumu. Tas ir jautājums par likuma spēkā stāšanās laika noteikšanu. Tātad Buzajeva kungs iesaka, ka vajadzētu, teiksim, šim likumam stāties spēkā 2004.gada 1.jūlijā.

Un paldies Rugātes kundzei par diezgan izsmeļošu informāciju. Bet es noteikti gribētu vēl pieminēt dažus faktus, kurus Rugātes kundze nepieminēja. Kā jau jūs dzirdējāt, šeit ir vairāki iemesli, kādēļ Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija un Bērnu tiesību aizsardzības apakškomisija nonāca pie šāda secinājuma. Kā jau Rugātes kundze minēja, šī darba grupa, kas rūpīgi izvērtēja pašreizējo situāciju, konstatēja to, ka nav panākta starpinstitucionāla vienošanās par audzinoša rakstura piespiedu līdzekļu, šo te divu jauno piespiedu līdzekļu, tas ir, sabiedriskā darba un uzvedības ierobežojumu, ieviešanas, finansēšanas un uzraudzības kārtību. Un ir arī nepilnības likuma tekstā, kuras ir rūpīgi jāizvērtē, arī ņemot vērā to, ka 2005.gada... 2004.gada 1.janvārī stājas spēkā Valsts probācijas dienesta likums. Tātad šie visi aspekti ir rūpīgi jāizvērtē darba grupai, ko arī mēs lūdzām no… Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas vārdā lūdzām Ministru kabinetam izvērtēt un rūpīgi pie tā piestrādāt.

Runājot par šo spēkā stāšanās laiku, tad visi pieaicinātie eksperti, arī Valsts cilvēktiesību birojs, arī visas iesaistītās ministrijas, kā arī Pašvaldību savienība 2005. gada 1. janvāri uzskata par saprātīgu spēkā stāšanās laiku, jo šajā termiņā ir iespējams izdarīt likumā nepieciešamos grozījumus, noteikt kompetenču un atbildības sadalījumu un izveidot uzraudzības institūcijas pašvaldībās, kā arī sagatavot precīzus un pamatotus nepieciešamā finansējuma aprēķinus un sastādīt budžeta pieprasījumu.

Mēs arī komisijas vārdā lūdzam Ministru kabinetu izskatīt iespēju… šai izveidotajai grupai iespējami īsākā laikā veikt šo darbu un izskatīt iespēju — arī paredzēt līdzekļus un aprēķinus jau šā gada budžeta grozījumos. Un, protams, mēs lūgsim arī šo darba grupu regulāri atskaitīties par veiktajiem pasākumiem.

Un man ir prieks, ka Tautas partija pagājušajā sēdē, kad mēs lēmām par šā likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā, neatbalstīja vispār to, ka ir jāpārskata šis spēkā stāšanās laiks. Man ir prieks, ka nedēļa ir pagājusi un jūs esat rūpīgi apsvēruši visus argumentus un piekrītat jau šo te laiku pagarināt uz pusgadu.

Un mana pārliecība ir tā, ka, ja jūs būtu vēl rūpīgāk iepazinušies, tad jūs arī piekristu Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas viedoklim, ka šis te pagarinājums līdz 2005.gada 1.janvārim ir saprātīgs un loģisks, jo to arī ieteica visi klāt pieaicinātie eksperti.

Un es tiešām varu arī piekrist opozīcijai šajā gadījumā, ka šis ir Ministru kabineta neizdarītais darbs, šo likumu 2002.gadā izstrādāja Izglītības un zinātnes ministrija. Ā... tā kā Baštika kungam arī būtu nevietā pārmest to, ka šis nav izdarīts darbs, jo par šo likumu ir atbildīga arī Tieslietu ministrija un Iekšlietu ministrija. Tā ka mums ir jāizdara... jāpieņem lēmums, izejot no situācijas, kādā esam šobrīd.

Tādēļ aicinu kolēģus atbalstīt Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas viedokli!

Sēdes vadītāja. Paldies! Vai deputātiem ir iebildumi pret 2. — deputāta Buzajeva priekšlikumu? Deputātiem iebildumu nav.

Lūdzu deputātus balsot par likumprojektu otrajā lasījumā! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par — 50, pret — 39, atturas — 6. Likums “Grozījumi likumā “Par audzinoša rakstura piespiedu līdzekļa piemērošanu bērniem”” pieņemts.

Cienījamie kolēģi! Lūdzu, reģistrēties ar reģistrācijas kartēm!

Lūdzu zvanu! Reģistrācijas režīmu! Kamēr tiek sagatavoti reģistrācijas rezultāti, es Saeimas vārdā vēlos sveikt deputātu Mihailu Pietkeviču viņa apaļajā jubilejā! (Aplausi.)

Vārds paziņojumam Saeimas sekretāram Jānim Reiram.

J.Reirs (8.Saeimas sekretārs). Godājamie kolēģi! Pēc reģistrācijas rezultātu nolasīšanas visus klātesošus lūdzu pulcēties Saeimas pagalmā Saeimas eglītes svinīgai iedegšanai. Paldies!

Sēdes vadītāja. Vārds paziņojumam deputātei Inārai Ostrovskai.

I.Ostrovska (JL). Lūdzu pulcēties Dzeltenajā zālē Baltijas asamblejas Kultūras un izglītības komisijas dalībniekiem.

Sēdes vadītāja. Vārds paziņojumam Lindai Mūrniecei.

L.Mūrniece (JL). Cienījamie kolēģi! Aizsardzības un iekšlietu komisija lūdz pulcēties mūsu sēžu zālē.

Sēdes vadītāja. Vārds paziņojumam deputātam Ērikam Jēkabsonam.

Ē.Jēkabsons (LPP). Godātie deputāti! 15.decembrī notiks Latvijas un Krievijas parlamentu sadarbības grupas tikšanās, kurā viesosies Krievijas Federācijas Federālās padomes Starptautisko lietu komitejas priekšsēdētājs Margelova kungs ar savu delegāciju.

Un tūlīt pat pulksten 10.30 Dzeltenajā zālē tiks dibināta Latvijas un Horvātijas parlamentu sadarbības grupa.

Sēdes vadītāja. Vārds paziņojumam Staņislavam Šķesteram.

S.Šķesters (ZZS). Es lūgtu Valsts pārvaldes un pašvaldības komisiju uz sēdi tūlīt.

Sēdes vadītāja. Vārds reģistrācijas rezultātu nolasīšanai Saeimas sekretāra biedram Aleksandram Bartaševičam.

A.Bartaševičs (8.Saeimas sekretāra biedrs). Cienījamie deputāti! Nav reģistrējušies: Boriss Cilevičs, Vilis Krištopans, Staņislavs Šķesters. Paldies!

Pārtraukums

Sēdi vada Latvijas Republikas 8.Saeimas priekšsēdētāja Ingrīda Ūdre.

Sēdes vadītāja. Cienījamie kolēģi! Turpinām Saeimas sēdi.

Nākamais darba kārtības jautājums — likumprojekts “Grozījumi Krimināllikumā”. Trešais lasījums.

Aizsardzības un iekšlietu komisijas vārdā — deputāts Mihails Pietkevičs.

M.Pietkevičs (TP). Cienījamie kolēģi! Strādājam ar likumprojektu “Grozījumi Krimināllikumā”, izskatāmā dokumenta nr.1688.

Likumprojektam trešajā lasījumā priekšlikumi nav iesniegti. Komisija izskatīja likumprojektu 26.novembra sēdē un aicina Saeimu pieņemt likumprojektu galīgajā, trešajā, lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu trešajā lasījumā! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par — 80, pret un atturas — nav. Likums “Grozījumi Krimināllikumā” pieņemts.

Nākamais darba kārtības jautājums — likumprojekts “Grozījums Robežsardzes likumā”. Trešais lasījums.

Aizsardzības un iekšlietu komisijas vārdā — deputāts Pietkevičs.

M.Pietkevičs (TP). Cienījamie kolēģi! Strādājam ar likumprojektu “Grozījums Robežsardzes likumā”. Dokumenta nr.1689.

Kopā likumprojektam trešajam lasījumam saņemti četri priekšlikumi, kas izskatīti Aizsardzības un iekšlietu komisijas 26.novembra sēdē.

1.priekšlikumu iesniedz Aizsardzības un iekšlietu komisija. Lūdzu atbalstīt komisijas priekšlikumu!

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

M.Pietkevičs. 2.priekšlikumu iesniedz Aizsardzības un iekšlietu komisija. Lūdzu atbalstīt komisijas priekšlikumu!

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

M.Pietkevičs. 3.priekšlikumu iesniedz Iekšlietu ministrijas parlamentārā sekretāre Linda Mūrniece. Priekšlikums atbalstīts Aizsardzības un iekšlietu komisijas redakcijā, kas izteikta 4.priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Pret komisijas viedokli par 3. un 4.priekšlikumu deputātiem iebildumu nav.

M.Pietkevičs. Līdz ar to visi iesniegtie priekšlikumi ir izskatīti. Komisijas vārdā aicinu pieņemt likumprojektu galīgajā, trešajā, lasījumā!

Sēdes vadītāja. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu trešajā lasījumā. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par — 79, pret un atturas — nav. Likums “Grozījums Robežsardzes likumā” pieņemts. Paldies!

Nākamais darba kārtības jautājums — likumprojekts “Grozījumi Tiesnešu disciplinārās atbildības likumā”. Trešais lasījums.

Juridiskās komisijas vārdā — deputāte Solvita Mellupe...

S.Āboltiņa (JL). Solvita Āboltiņa.

Sēdes vadītāja. Es atvainojos...

S.Āboltiņa (JL). Cienījamie kolēģi! Juridiskā komisija izskatīja likumprojektu “Grozījumi Tiesnešu disciplinārās atbildības likumā” pirms trešā lasījuma. Uz trešo lasījumu priekšlikumi iesniegti nebija. Komisija atbalstīja likumprojekta “Grozījumi Tiesnešu disciplinārās atbildības likumā” pieņemšanu trešajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu trešajā lasījumā! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par — 87, pret un atturas — nav. Likums “Grozījumi Tiesnešu disciplinārās atbildības likumā” pieņemts.

Nākamais darba kārtības jautājums — likumprojekts “Grozījumi Kredītiestāžu likumā”. Trešais lasījums.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā — deputāte Baiba Brigmane.

B.Brigmane (JL). Cienījamie kolēģi! Likumprojektam “Grozījumi Kredītiestāžu likumā” ir saņemts viens priekšlikums. To iesniedzis Juridiskais birojs. Komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

B.Brigmane. Lūdzu pieņemt šo likumprojektu trešajā lasījumā!

Sēdes vadītāja. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu trešajā lasījumā! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par — 85, pret un atturas — nav. Likums “Grozījumi Kredītiestāžu likumā” pieņemts. Paldies!

Nākamais darba kārtības jautājums — likumprojekts “Grozījums likumā “Par uzņēmumu un uzņēmējsabiedrību maksātnespēju””. Trešais lasījums.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā — deputāte Baiba Brigmane.

B.Brigmane (JL). Cienījamie kolēģi! Likumprojektam “Grozījums likumā “Par uzņēmumu un uzņēmējsabiedrību maksātnespēju”” ir viens priekšlikums trešajam lasījumam. To ir sagatavojusi Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija un lūdz Saeimu atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

B.Brigmane. Lūdzu pieņemt šo likumprojektu trešajā, galīgajā, lasījumā!

Sēdes vadītāja. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu trešajā lasījumā! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par — 91, pret un atturas — nav. Likums “Grozījums likumā “Par uzņēmumu un uzņēmējsabiedrību maksātnespēju”” pieņemts.

Nākamais darba kārtības jautājums — likumprojekts “Par norēķinu galīgumu maksājumu un vērtspapīru norēķinu sistēmās”. Trešais lasījums.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā — deputāte Baiba Brigmane.

B.Brigmane (JL). Cienījamie kolēģi! Likumprojekts “Par norēķinu galīgumu maksājumu un vērtspapīru norēķinu sistēmās”.

1.priekšlikums — iesniedzis Juridiskais birojs. Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija ir atbalstījusi šo priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

B.Brigmane. 2. ir Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikums. Lūdzu atbalstīt!

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

B.Brigmane. 3. — Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikums. Lūdzu atbalstīt!

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

B.Brigmane. 4. — Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikums. Lūdzu atbalstīt!

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

B.Brigmane. 5. — Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikums. Lūdzu atbalstīt!

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

B.Brigmane. 6. — Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikums. Lūdzu atbalstīt!

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

B.Brigmane. 7. — Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikums. Lūdzu atbalstīt!

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

B.Brigmane. 8. — deputātu Solovjova un Deņisova priekšlikums. Komisijā nav atbalstīts. (Starpsauciens: “Balsot!”)

Sēdes vadītāja. Deputāti lūdz balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par — 21, pret — 69, atturas — 2. Priekšlikums nav atbalstīts.

B.Brigmane. 9. — deputātu Solovjova un Deņisova priekšlikums. Komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

B.Brigmane. 10. — Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikums. Lūdzu atbalstīt!

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

B.Brigmane. 11. — Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikums. Lūdzu atbalstīt!

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

B.Brigmane. 12. — deputātu Solovjova un Deņisova priekšlikums. Komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

B.Brigmane. 13. — Juridiskā biroja priekšlikums. Komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

B.Brigmane. 14. — Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikums. Lūdzu atbalstīt!

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

B.Brigmane. 15. — Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikums. Lūdzu atbalstīt!

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

B.Brigmane. 16. — Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikums. Lūdzu atbalstīt!

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

B.Brigmane. 17. — Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

B.Brigmane. Tie ir visi iesniegtie priekšlikumi trešajam lasījumam. Tāpēc arī lūdzu pieņemt trešajā, galīgajā, lasījumā likumprojektu kopumā!

Sēdes vadītāja. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu trešajā lasījumā! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par — 86, pret un atturas — nav. Likums “Par norēķinu galīgumu maksājumu un vērtspapīru norēķinu sistēmās” pieņemts. Paldies!

Nākamais darba kārtības jautājums — likumprojekts “Grozījumi likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli””. Trešais lasījums.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā — deputāts Ēriks Škapars.

Ē.Škapars (JL). Cienījamā priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Izskatām dokumentu nr.1714. Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija ir saņēmusi 20 priekšlikumus.

1. ir Tautas partijas frakcijas priekšlikums, kuru komisija nav atbalstījusi.

Sēdes vadītāja. Atklājam debates.

Deputāts Gundars Bērziņš.

G.Bērziņš (TP). Godātie deputāti! Iedzīvotāju ienākuma nodoklis ir nodoklis, kur valdība, manuprāt, nav izdarījusi neko. Un gada laikā tas ir viens no tādiem smagākajiem nepadarītajiem darbiem. Mēs šobrīd runājam par priekšlikumu — par neapliekamā minimuma palielināšanu. Un kas ir neapliekamais minimums? Tā ir algas daļa, ko neapliek ar iedzīvotāju ienākuma nodokli 25% apmērā. Kam tas ir svarīgi? Tas jo sevišķi svarīgi ir iedzīvotājiem ar zemiem ienākumiem, ar atalgojumu, kas ir minimālās vai tuvu minimālās algas robežai, jo skar viņu ienākumus. Kāpēc tas ir ļoti aktuāls šobrīd?

Manuprāt, no diviem aspektiem. Viens — jau iepriekšējo reizi iesniedzot šos priekšlikumus, es norādīju, ka ir ļoti svarīga nodokļu politikas pakete kā valsts konkurētspējas sastāvdaļa. Un diemžēl manas prognozes ir piepildījušās. Ja mēs paskatāmies 9 mēnešu statistiku, tad ārvalstu investīciju ieplūde, kas iepriekšējā 2002.gadā deviņos mēnešos bija 210 miljonu latu, šogad ir sasniegusi tikai 112 miljonu latu, kas ir katastrofāls rādītājs, ņemot vērā tos pozitīvos ārējos faktorus kā iestāšanos Eiropas Savienībā un NATO, kam vajadzēja veicināt šo investīciju ieplūdi. Tātad šobrīd kaut kas notiek nepareizi, un šis ārvalstu investīciju ieplūduma samazinājums, nešaubīgi, atstās iespaidu uz tālāko ekonomisko izaugsmi un konkurētspēju. Pie kam dramatiski pasliktinās tekošā konta maksājumu bilance, jo negatīvais saldo jau pārsniedz 9,2% un pieaugums ir dramatiski straujš.

Otra lieta, par ko runājām, apspriežot budžetu, par ko valdošā koalīcija, valdība nerunāja, par ko budžeta paskaidrojuma rakstā bija trīs teikumi, — inflācija vai cenu celšanās. Arī atsaukšos šobrīd uz jau zināmiem statistikas datiem — par cenu celšanos, teiksim, vai inflācijas rādītājiem un indikatoriem. Ja pagājušogad oktobris pret oktobri — cenu indekss vai kopējā inflācija pieauga par 1,6%, tad šogad šis rādītājs — oktobris pret oktobri — ir 3,6%. Tas ir 2,25 reizes lielāks. Pie kam tas ir kopējais inflācijas rādītājs. Un, protams, tas ir augsts, jo mēs pēdējos gadus esam pieraduši dzīvot inflācijas līmenī 2%–2,5%, bet dramatiskākais jau ir tas, ka arī Statistikas komiteja veido tā saukto krīzes iztikas minimuma summu, ko sastāda absolūti nepieciešamie izdevumi, kas ir cilvēkam gan pakalpojumu, gan preču formā. Tad arī Statistikas komitejai šie dati ir pieejami par septembri, salīdzinot ar pagājušā gada septembri. Ja pagājušā gada septembrī šis krīzes iztikas minums vienam cilvēkam bija 88 lati, tad šogad tas jau ir sasniedzis 93 latus. Gandrīz 6 latu pieaugums. Ja parēķinām procentuāli, tad šo cenu pieaugums sastāda gandrīz 7%. Tātad cilvēkiem, kuriem ienākumi ir zemi, cenas gada laikā ir pieaugušas par 7%, 6 lati uz vienu iedzīvotāju mēnesī. Mēs varam salīdzināt gan divus latus 46 santīmus — indeksāciju, cik tas nosedz un kādā veidā, un citādi.

Un tāpēc vienīgais risinājums, lai kompensētu šobrīd šīs te iedzīvotāju daļas reālās pirktspējas pazemināšanos, kas skar simtiem tūkstošu cilvēku, ir neapliekamā minimuma palielināšana. Mums tiek piedāvāti divi varianti — 40 lati ar 1.janvāri vai procentuāli no minimālās algas.

Ko tas dotu katram cilvēkam? Ja neapliekamais minimums tiktu palielināts uz 40 latiem no 21 lata, kas ir šobrīd, tad katrs cilvēks mēnesī iegūtu 4 lati 75 santīmi papildu ienākumus, nemainoties viņa atalgojumam, kas tiek it kā saņemts uz papīra. Tātad 4 lati 75 santīmi, 50 lati gadā, kas ļautu nosegt šo te tomēr dramatisko cenu pieaugumu. Pie kam cenu pieaugums, ņemot vērā to, ka vēl elektrības tarifi un vēl citi tarifi nav stājušies spēkā un rēķini vēl nav izsniegti, tuvākajā laikā ir gaidāms liels.

Es uzskatu, ka mums izdosies valdošo koalīciju piespiest atzīt savas kļūdas. Šī kļūda tiks izlabota, un es esmu gatavs izmantot visus likumā atļautos līdzekļus, lai liktu jums saprast, ka jūs šoreiz kļūdāties.

Sēdes vadītāja. Deputāts Jānis Lagzdiņš.

J.Lagzdiņš (TP). Godātie kolēģi deputāti! Es nācu šajā tribīnē runāt par vēl kādu aspektu, kādēļ mums būtu jāatbalsta šis priekšlikums. Tad, kad pirms dažiem mēnešiem valdība paaugstināja minimālo darba algu, pie manis griezās vairāku lielu pilsētu pašvaldību uzņēmumu darbinieki, uz kuriem it kā būtu jāattiecina minimālās darba algas palielinājums. Un izrādās, ka pat pašvaldību uzņēmumos un iestādēs notiek tas, kas privātos uzņēmumos. Tad, kad formāli mēs paaugstinām minimālo darba algu, tad daudzviet, arī pašvaldību uzņēmumos, spiež darbiniekus “brīvprātīgi” rakstīt iesniegumus, ka, lūk, viņi vēloties strādāt nepilnu darba laiku uz, teiksim, 0,8 slodzēm, un tādējādi darba alga, reālā darba alga, netiek palielināta. Cilvēkiem saglabājas attiecīgais darba apjoms, jo viņiem nepilnā darba laikā jāveic tas pats darba apjoms, bet darba alga paliek vecā un faktiski minimālās darba algas palielinājums ir butaforisks.

Tādējādi, kolēģi, tā ir vienīgā iespēja, pieņemot šo priekšlikumu, palielinot neapliekamo minimumu, kā palielināt visiem reālo darba algu. Īpaši tiem, kam tā ir neliela. Es saprotu, žurnālistus tas neinteresē, arī deputātus neinteresē šis jautājums, kaut gan šis priekšlikums skar katru Latvijas valsts iedzīvotāju, kurš oficiāli strādā un godīgi maksā nodokļus. Neapšaubāmi, tad, kad būs runa par čekas maisiem, par ko ļoti interesanti ir rakstīt arī presei, tad rīt arī daudzos preses izdevumos būs garu garie raksti, kā deputāti ir runājuši, strīdējušies par čekas maisiem.

Bet par šo priekšlikumu, kas tiešām ir ļoti būtisks valstij, katram iedzīvotājam, dabīgi, nebūs ne vārda.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzam.

Vai komisijas vārdā ir kas iebilstams? Lūdzu, deputāts Ēriks Škapars.

Ē.Škapars (JL). Cienījamie kolēģi! Es gribētu vērst jūsu uzmanību uz to, ka 19.jūnijā grozījumos likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” tika pieņemts tas, ka šo te neapliekamā minimuma lielumu pieņem gadskārtējā valsts budžeta ietvaros. Un, kā jūs zināt, gadskārtējais valsts budžets jau ir pieņemts, tātad visi šie minētie priekšlikumi, arī nākamie Tautas partijas priekšlikumi, ir pretrunā ar 2004.gada budžeta likumu.

Vēl gribētu piebilst to, ka koalīcija strādāja pie šī jautājuma, lai paceltu neapliekamo minimumu. Darbs notiek, un tas tiks izdarīts. Bet pašreiz par šo te priekšlikumu aicinu balsot “pret”, jo, kā jau teicu, tas ir pretrunā ar 2004.gada budžeta likumu.

Sēdes vadītāja. Lūdzu deputātus balsot par 1. — Tautas partijas frakcijas priekšlikumu! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par — 43, pret — 43, atturas — 10. Priekšlikums nav atbalstīts.

Ē.Škapars. 2. — Tautas partijas frakcijas priekšlikums. Un arī tas komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Par 2.priekšlikumu deputātiem iebildumu... (Starpsauciens: “Jābalso!”) Deputāti lūdz balsojumu.

Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par — 41, pret — 42, atturas — 7. Priekšlikums nav atbalstīts.

Ē.Škapars. 3. — Tautas partijas frakcijas priekšlikums. Komisijā nav atbalstīts. (Starpsauciens: “Jābalso!”)

Sēdes vadītāja. Deputāti lūdz balsojumu par 3.priekšlikumu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par — 38, pret — 46, atturas — 6. Priekšlikums nav atbalstīts.

Ē.Škapars. 4. — Tautas partijas frakcijas deputātu priekšlikums. Arī tas komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Atklājam debates. Deputāts Gundars Bērziņš.

G.Bērziņš (TP). Cienījamie deputāti! Šis likuma 13.pants un grozījumu 4.pants skar apgādājamās personas. Tātad neapliekamais minimums attiecas uz pašu strādājošo un uz personām, kas ir viņa apgādībā. Šobrīd sistēma ir tāda, ka tiek maksāts... kā neapliekamais minimums tiek ieskaitīts puse no neapliekamā minimuma darbiniekiem. Tas ir, tātad par nepilngadīgo bērnu neapliekamais minimums ir 10,5 lati.

Tautas partijas frakcija piedāvā, ja, protams, šobrīd nav drosmes valdošajai koalīcijai pieņemt lēmumu un to atkal pieņems kaut kad tuvākajā laikā, tad vismaz, runājot par bērniem, nepilngadīgajiem bērniem attiecināt neapliekamo minimumu pilnā apmērā. Katram bērnam tas būtu 3 lati 40 santīmi mēnesī reālie ienākumi, tas ir 36 lati gadā, trīsbērnu ģimenē tie būtu 100 lati. Lai arī nedaudz, bet tomēr, ņemot vērā tās izmaksas, kuras es jau iepriekš minēju, sevišķi 7% kāpums krīzes iztikas minimuma grozam, tas ir, grozam, kas skar katra iedzīvotāja pirmos nepieciešamos izdevumus — komunālos maksājumus, pārtiku un citas lietas, manuprāt, tas tikai ļautu ģimenēm ar bērniem un nepilngadīgajiem bērniem nepasliktināt situāciju.

Es aicinātu rūpīgi izlasīt priekšlikumu un nebalsot pret bērniem, sevišķi, ja šis karogs ir šobrīd pacelts tik augstu un nākotnē tiek solīts ļoti daudz.

Un ņemot vērā, teiksim, mūsu igauņu kaimiņus, kuri tikko pieņēma lēmumu par nākamo gadu, kādā veidā atbalstīt bērnus, demogrāfisko situāciju, aicinu atbalstīt nepilngadīgajiem bērniem piemērot pilnu neapliekamo minimumu — 21 latu.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzam. Vai komisijas vārdā ir kas piebilstams? Lūdzu deputātus balsot par 4. — Tautas partijas frakcijas priekšlikumu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par — 40, pret — 38, atturas — 12. Priekšlikums nav atbalstīts.

Ē.Škapars. 5. — finanšu ministra priekšlikums. Komisija to ir atbalstījusi.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

Ē.Škapars. 6. — finanšu ministra priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

Ē.Škapars. 7. — Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikums. Lūdzu to atbalstīt!

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

Ē.Škapars. 8. — deputāta Gunta Bērziņa priekšlikums, kurš ir iestrādāts komisijas 9.priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

Ē.Škapars. 10. — Tautas partijas frakcijas priekšlikums, kurš nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Atklājam debates. Deputāts Gundars Bērziņš.

G.Bērziņš (TP). Paldies par drosmi, balsojot par iepriekšējiem priekšlikumiem! Lai arī vēl drosmes pietrūka tos atbalstīt, bet vismaz pietika drosmes nebūt “pret”.

10.priekšlikums skar to, kādā veidā iedzīvotāju ienākuma nodoklis sadalās un kādos budžetos tiek iemaksāts.

Šis pants jau ir grozīts saistībā ar budžetu. Agrāk iedzīvotāju ienākuma nodoklis dalījās divās daļās, 71,6% gāja pašvaldību budžetos, 28,4% gāja valsts veselības speciālajā budžetā. Tā kā valsts veselības finansēšanas sistēma ir atdalīta no speciālā budžeta, speciālais budžets ar Saeimas lēmumu ir likvidēts, tad šī sasaiste vairs nav nepieciešama. Un nešaubīgi, manuprāt, tāpat kā nekustamā īpašuma nodoklis, iedzīvotāju ienākuma nodoklis būtu padarāms par pašvaldību nodokli un 100% apmērā iemaksājams pašvaldību, dzīvesvietas pašvaldības, budžetā un pašvaldību izlīdzināšanas fondā Ministru kabineta noteiktajā kārtībā. Tātad iedzīvotāju ienākuma nodoklis kļūtu par pilnu pašvaldības nodokli. Ņemot vērā Eiropas fondu, strukturālo fondu, teiksim, apgūšanas nepieciešamību, to, ka budžetā tam nav paredzētas lietas, to, ka ir daudzas funkcijas, kuru finansēšanai pašvaldībām resursi ir nepietiekami, sevišķi kas skar mājokļus, kas skar komunālos pakalpojumus, kas skar sociālos pakalpojumus, kas skar garantēto minimālo ienākumu, kas tiek uzlikts uz pašvaldību pleciem, šis priekšlikums, manuprāt, būtu apsverams, un pie šī priekšlikuma, es domāju, mēs nonāksim. Ir jautājums: cik ilgā laikā un kā valdošā koalīcija izpratīs šo problēmu.

Tāpēc es aicinu balsot par to, lai iedzīvotāju ienākuma nodoklis turpmāk būtu tīrs pašvaldību nodoklis un pilnībā ietu pašvaldību funkciju risināšanai. Un pretī, tā kā ir Pašvaldību likums, var sabalansēt arī pretī funkcijas, kādas pašvaldības šī finansējuma ietvaros realizē, jo saistībā gan ar Eiropas Savienību, gan iestāšanos radīsies arī papildu funkcijas, kas būs jāveic pašvaldībai, kur jebkurā gadījumā pēc Pašvaldību likuma būs jārod finanšu resursi to finansēšanai.

Aicinu atbalstīt pašvaldības!

Sēdes vadītāja. Deputāts Ēriks Zunda.

Ē.Zunda (TP). Cienījamā priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Eiropas Vietējo pašvaldību hartā ir nostiprināta norma, ka vietējo pašvaldību finanses veidojas no resursiem, kas ir vietējie nodokļi un kurus pašvaldības ir tiesīgas regulēt likumā noteiktās robežās. Līdz šim par tādu vietējo nodokli, vietējo pašvaldību nodokli, Latvijā varēja uzskatīt nekustamā īpašuma nodokli, jo pašvaldībai bija tiesības to iekasēt pilnā apmērā, noteikt atlaides šim nodoklim un šo nodokli izmantot savām vajadzībām pilnā apmērā.

Kas attiecas uz iedzīvotāju ienākuma nodokli, tad šeit tikai 71,6% aizgāja pašvaldību budžetā, 28,4% gāja valsts speciālajā aprūpes budžetā. Sakarā ar to, ka mēs esam atteikušies no šī speciālā budžeta un tagad līdzekļi par iedzīvotāju ienākuma nodokli ieskaitīti valsts budžetā un pēc tam no valsts budžeta savukārt ieskaitīti pašvaldību finanšu izlīdzināšanas fondā, es domāju, ka būtu pareizi, ja arī iedzīvotāju ienākuma nodokli, tāpat kā nekustamā īpašuma nodokli, mēs padarītu par vietējo pašvaldību nodokli. Tas ir tik tiešām laika jautājums, ko Bērziņa kungs teica, ka mēs pie šī jautājuma atgriezīsimies, ka šis nodoklis ar laiku taps par vietējo pašvaldību nodokli, ko pašvaldība administrē pilnā apmērā un pilnā apmērā izmanto savai vajadzībai.

Man ir nācies savā darbības laikā sastapties vairākkārt ar Eiropas Savienības ekspertiem, kas ir mūs mudinājuši šo nodokli padarīt par vietējo pašvaldību nodokli. Un tajos gadījumos, kad mēs teicām, ka tas jau ir pašvaldību nodoklis, viņi teica: “Nē, tas nav pašvaldību nodoklis divu iemeslu dēļ: tāpēc, ka tas neienāk pašvaldībām pilnā apmērā, un tāpēc, ka pašvaldībām nav tiesības regulēt tā lielumu.”

Es saprotu, ka ar šo uzstāšanos... es faktiski neceru, ka ar šo uzstāšanos es pārliecināšu jūs šinī brīdī nobalsot. Bet es ceru, ka šis atgādinājums varbūt līdzēs aizdomāties un atgriezties pie šī jautājuma kādreiz un atrisināt to pēc būtības, tas ir, padarīt iedzīvotāju ienākuma nodokli par vietējo pašvaldību nodokli. Paldies!

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Vai komisijas vārdā ir kas piebilstams? Ja nē, tad lūdzu balsot par 10. — Tautas partijas frakcijas priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par — 38, pret — 44, atturas — 9. Priekšlikums nav atbalstīts.

Ē.Škapars. 11. ir finanšu ministra priekšlikums. Un tas ir iestrādāts komisijas 12.priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Pret komisijas viedokli par 11. un 12.priekšlikumu deputātiem iebildumu nav.

Ē.Škapars. 13. ir finanšu ministra priekšlikums. Un tas ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

Ē.Škapars. 14. — Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

Ē.Škapars. 15. — finanšu ministra Dombrovska priekšlikums. Ir iestrādāts komisijas priekšlikumos nr.7 un 16.

Sēdes vadītāja. Pret komisijas viedokli par 15. un 16.priekšlikumu deputātiem iebildumu nav.

Ē.Škapars. 17. ir Juridiskā biroja priekšlikums. Un komisijā tas ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

Ē.Škapars. 18. — finanšu ministra Dombrovska priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

Ē.Škapars. 19. — finanšu ministra Dombrovska priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

Ē.Škapars. 20. — finanšu ministra Dombrovska priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

Ē.Škapars. Visi priekšlikumi ir izskatīti, tādēļ lūdzu balsot par likumprojekta pieņemšanu trešajā lasījumā!

Sēdes vadītāja. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu trešajā lasījumā! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par — 91, pret — 1, atturas — 1. Likums “Grozījumi likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli”” pieņemts.

Ē.Škapars. Paldies!

Sēdes vadītāja. Paldies!

Nākamais darba kārtības jautājums — likumprojekts “Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā”. Trešais lasījums.

Juridiskās komisijas vārdā — deputāte Solvita Āboltiņa.

S.Āboltiņa (JL). Cienījamie kolēģi! Juridiskā komisija izskatīja likumprojektu “Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā” (reģistrācijas nr.267) pirms trešā lasījumā. Par minēto likumprojektu saņemti 24 priekšlikumi.

1. — Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

S.Āboltiņa. 2. — Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts daļēji un iestrādāts 3. — Juridiskās komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Pret komisijas viedokli par 2. un 3.priekšlikumu deputātiem iebildumu nav.

S.Āboltiņa. 4. — Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

S.Āboltiņa. 5. — Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

S.Āboltiņa. 6. — Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

S.Āboltiņa. 7. — Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

S.Āboltiņa. 8. — Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

S.Āboltiņa. 9. — Juridiskās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

S.Āboltiņa. 10. — Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

S.Āboltiņa. 11. — Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

S.Āboltiņa. 12. — Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Pret 12.priekšlikumu deputātiem iebildumu nav.

S.Āboltiņa. 13. — Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

S.Āboltiņa. 14. — Juridiskās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

S.Āboltiņa. 15. — Juridiskās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

S.Āboltiņa. 16. — Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Pret 16.priekšlikumu deputātiem iebildumu nav.

S.Āboltiņa. 17. — Juridiskās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

S.Āboltiņa. 18. — Latvijas Pirmās partijas frakcijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

S.Āboltiņa. 19. — Juridiskās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

S.Āboltiņa. 20. — Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts daļēji 21. — Juridiskās komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Pret minētajiem priekšlikumiem deputātiem iebildumu nav.

S.Āboltiņa. 22. — Juridiskās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

S.Āboltiņa. 23. — Juridiskās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

S.Āboltiņa. 24. — Juridiskās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

S.Āboltiņa. Vairāk priekšlikumu saņemti nebija. Komisija atbalstīja likumprojekta pieņemšanu trešajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu trešajā lasījumā! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par — 92, pret un atturas — nav. Likums “Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā” pieņemts. Paldies!

Nākamais darba kārtības jautājums — likumprojekts “Biedrību un nodibinājumu likuma spēkā stāšanās kārtības likums”. Otrais lasījums.

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas vārdā — deputāts Viesturs Šiliņš.

V.Šiliņš (JL). Godātā priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija ir izskatījusi likumprojektu “Biedrību un nodibinājumu likuma spēkā stāšanās kārtības likums”. Šeit ir izslēgta trešā nodaļa un vēl atsevišķi panti, kas attiecas uz bezpeļņas uzņēmumiem, uzņēmējsabiedrībām, un ir sagatavoti 20 Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikumi. Citu priekšlikumu nav.

1. ir Valsts pārvaldes un pašvaldību komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

V.Šiliņš. 2. — arī komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

V.Šiliņš. 3. — Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

V.Šiliņš. 4. — komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

V.Šiliņš. 5. — komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

V.Šiliņš. 6. — komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

V.Šiliņš. 7. — komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

V.Šiliņš. 8. — komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Pret 8.priekšlikumu deputātiem iebildumu nav.

V.Šiliņš. 9. — komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

V.Šiliņš. 10. — komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

V.Šiliņš. 11. — komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Pret 11.priekšlikumu deputātiem iebildumu nav.

V.Šiliņš. 12.priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

V.Šiliņš. 13. — Valsts pārvaldes un pašvaldību komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

V.Šiliņš. 14. — komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

V.Šiliņš. 15. — komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

V.Šiliņš. 16. — komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

V.Šiliņš. 17. — komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Pret 17.priekšlikumu deputātiem iebildumu nav.

V.Šiliņš. 18. — komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

V.Šiliņš. 19. — komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

V.Šiliņš. 20. — komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

V.Šiliņš. Es lūdzu komisijas vārdā balsot par šā likumprojekta pieņemšanu otrajā lasījumā!

Sēdes vadītāja. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu otrajā lasījumā. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par — 96, pret un atturas — nav. Likumprojekts otrajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam lasījumam!

V.Šiliņš. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš trešajam lasījumam — 16.decembris.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš trešajam lasījumam — 16.decembris. Paldies!

Nākošais darba kārtības jautājums — likumprojekts “Grozījumi likumā “Par bijušās Valsts drošības komitejas dokumentu saglabāšanu, izmantošanu un personu sadarbības fakta ar VDK konstatēšanu””. Otrais lasījums.

Juridiskās komisijas vārdā — deputāte Solvita Āboltiņa.

S.Āboltiņa (JL). Cienījamie kolēģi! Juridiskā komisija izskatīja likumprojektu “Grozījumi likumā “Par bijušās Valsts drošības komitejas dokumentu saglabāšanu, izmantošanu un personu sadarbības fakta ar VDK konstatēšanu””, reģistrācijas nr.335, pirms otrā lasījuma.

Uz otro lasījumu par minēto likumprojektu ir saņemti tikai divi priekšlikumi.

1.priekšlikums — deputāta Māra Grīnblata priekšlikums. Komisija priekšlikumu atbalstīja.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu... Es atvainojos.

Atklājam debates. Deputāts Vladimirs Buzajevs. (Starpsauciens: “Nu johaidī!”)

V.Buzajevs (PCTVL). Cienījamā priekšsēdētājas kundze! Cienījamie kolēģi! Likumprojektā ir iesniegti tikai divi priekšlikumi. Pie tam pilnīgi pretējas ievirzes.

Pirmais paredz pagarināt ņemšanos ar čekas maisiem vēl uz desmit gadiem.

Otrais — pārtraukt likuma darbību kopš tā brīža, kad Latvija iestāsies Eiropas Savienībā. Priekšlikumus, kā to varēja sagaidīt, ir iesniegušas no sešiem septiņiem deputātiem sastāvošas frakcijas, kuras nepārtraukti ķīvējas savā starpā. Visu to, ņemot vērā likuma raksturu, kā arī apspriežamās maisu informācijas visai šaubīgo izcelsmi, varētu uzskatīt par anekdoti. Tādēļ es arī sākšu ar anekdoti. Baidos, ka šī anekdote pilnībā nebūs saprotama amerikāņu izcelsmes kolēģiem deputātiem.

Čehoslovākija, Prāga, 1969.gads. Parkā skolnieki cītīgi vāc zīles. Garāmgājējs tiem jautā: kamdēļ jūs to darāt? Skolnieki atbild: mums skolotāji lika, lai neizaugtu jauns Dubčeks.

Ņemot vērā prezidenta partijas panākumus kaimiņvalstī, gribētos atgādināt kolēģiem, ka pilnībā rīcībspējīgs šis valsts prezidents, ja viņš dzīvotu mūsu valstī, nebūtu pielaists pie politiskas darbības vismaz 10 gadus. Bet, ja mēs pieņemsim TB/LNNK priekšlikumu, tad arī visus 20.

Kolēģi no TB/LNNK, kuri nevar lepoties ar savu popularitāti vēlētāju vidū, kā arī visā valdošajā elitē, kā no nāves baidās no tādiem rīcībspējīgiem konkurentiem, kuriem viņiem nav ko pretstatīt kā tikai papīrīti no maisa, kuru šiem piemeta tie paši čekisti.

Atcerēsimies anekdoti par Georgu Andrejevu — pirmo ārlietu ministru tajos laikos, kad Satversme tika atjaunota pilnā apjomā. Vai arī anekdoti par izcilo čekistu Jāni Ādamsonu, kas sekmīgi maskējās divu deputātu termiņu laikā pēc kārtas un pat prata ielavīties iekšlietu ministra postenī.

No šādiem aplamiem aizliegumiem, it īpaši no šo aizliegumu selektīvas pielietošanas, arī veidojas Latvijas kā nelabojamu iedzīvotāju valsts tēls. It īpaši pikanti izskatās tāda veida likumi valstī, kas no nākamā gada 1.maija kļūs par Eiropas Savienības pilntiesīgu dalībvalsti.

Cienījamie kolēģi! No izveidojušās situācijas mums pretī tam, par ko iet runa zināmā anekdotē, ir ne divas, bet četras izejas.

Pirmā. Pieņemt TB/LNNK priekšlikumu un noraidīt PCTVL priekšlikumu. Šāda izvēle raksturotu Saeimu kā parlamentu, kas atrodas dziļā pagātnē, 1991.gada barikādēs.

Otrais. Pieņemt PCTVL priekšlikumu un noraidīt TB/LNNK priekšlikumu. Tas liecinātu par to, ka Saeima jau ir gatava strādāt tiesisku normu ietvaros, kas ir pieņemtas Eiropas Savienībā.

Trešais. Noraidīt abus priekšlikumus. Saeima šajā gadījumā formāli demonstrētu savu līdzsvarotību un nevēlēšanos atrasties ekstrēmistu pavadā. Bet reāli ir vāja rīcībspējība un nevēlēšanās lemt jautājumus pēc būtības.

Pats interesantākais ir ceturtais variants. Pieņemt abus priekšlikumus. Pagarināt vienam no likuma pantiem darbību līdz 2014.gadam un atcelt likumu no nākamā gada 1.maija.

Godātie kolēģi! Tikai šāds lēmums būtu cienīgs, lai to ierakstītu anekdošu grāmatā par bijušajiem čekistiem. Un tikai tas vislabāk raksturotu mūsu paradoksiem pārsātināto likumdošanas darbību.

Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītāja. Deputāts Juris Dobelis.

J.Dobelis (TB/LNNK). Cienītie kolēģi! Pēc nupat izskanējušās slavas dziesmas VDK konstruktīvajai un patīkamajai darbībai vajadzētu arī parunāt, kā šodien Saeimai ir jāskatās uz visu to.

Apskatāmā priekšlikuma būtība ir pilnīgi skaidra un nepārprotama. Ir jābūt izvēlei. Vai mēs šodien jau esam pilnīgi nolēmuši, ka VDK ir ļoti jauka, patīkama organizācija, kura visu savu darbības laiku it neko citu nav darījusi kā stiprinājusi Latviju kā neatkarīgu valsti un visi viņas darbinieki vaiga sviedros rāvušies un palīdzējuši mums atgūt mūsu neatkarību. Nu, ja mēs tā šo jautājumu apskatām, tad jau, protams, kādi vairs tur ierobežojumi, kāda vairs tur sadarbība. Par to vairs nav vispār jārunā.

Bet, ja šo lietu papēta nopietnāk un ja konstatē, ka nākamajā gadā, 2004.gadā, beidzas šis sadarbības fakta konstatēšanas noilguma termiņš, tad tomēr ir pavisam cita runa. Tieši tāpēc, ka Latvija nākamajā gadā kļūs par nopietnu partneri gan NATO, gan Eiropas Savienībā, ir īpaši nepieciešama šī termiņa pagarināšana.

Kā jūs iedomājaties, piemēram, Latvijas līdzdalību NATO, un dažnedažādos amatos un dažnedažādos līmeņos tur mierīgi darbosies bijušie VDK darbinieki. Vai tas ir kādam skaidrs vai nav? Tiem, kas mīl VDK, kas nākuši no VDK klēpja un kas šeit dzied slavas dziesmas šai patīkamajai organizācijai, protams, jo vairāk tādu tur iekšā, jo brīnišķīgāka dzīve. Neapšaubāmi!

Tieši tāpēc mūsu apvienība pievērsa uzmanību šim faktam, tam, ka nevajadzētu iedibināt šo riska faktoru, pakļaut riskam Latvijas nopietno līdzdalību NATO, arī Eiropas Savienībā, un šeit runāt par to, ka, ziniet, mēs esam šausmīgi nedemokrātiski, līdz ar to mēs, redziet, Eiropas un pasaules acīs tādi izskatīsimies. Interesanti gan, kurā valstī ciena tos cilvēkus, kas ir grāvuši valsti vai arī kas ir traucējuši valstij kļūt neatkarīgai? Kurā valstī tas vēl ir? Pavisam nesen mēs izteicām neuzticību cilvēkam, kas apmeloja mūsu valsti Eiropas Parlamentā. Tā ir mūsu, Latvijas Republikas Saeimas, attieksme. Un tā vienkārši tāda ir. Ja mums bija tiesības kādu pilnvarot, tad mums pēc tam ir tādas pašas tiesības izteikt šim cilvēkam neuzticību.

Tas pats attiecas uz šo organizāciju — uz VDK. Mēs nevaram ticēt tam, ka nu visi ir tā pāraudzināti uz šo brīdi, ka vairs neviens nedarbosies kaitnieciski pret Latvijas Republiku. Nevar tam ticēt! Pēdējais pierādījums ir arī Krievijā notikušās vēlēšanas, kur skaidri ir redzams tas, ko varēja iepriekš paredzēt. Uz kaila nacionālisma un tukšas klaigāšanas bāzes Krievijas domē darbosies ļoti interesantas frakcijas un ļoti interesantas personas. Tieši tāpēc tas ir vēl viens arguments tam, ka nedrīkst būt nekāda noilguma termiņa pārtraukšana, ka šī lieta ir jāturpina un tai lietai ir jāpieiet pilnīgi nopietni. Un tā arī ir demokrātija. Man ir mans viedoklis, ka es bijušajiem VDK darbiniekiem neuzticos. Tas ir mans personiskais viedoklis, un ar šādu viedokli es arī balsošu. Un tāpēc es atbalstu šo priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Deputāts Pēteris Simsons.

P.Simsons (LPP). Cienījamo priekšsēdētāj! Godājamie kolēģi deputāti! Es saprotu, ka tēma par VDK un ar to saistītām lietām ir ļoti interesanta, jo ne velti jau padsmit gadus šī tēma tiek apspriesta un galīgu risinājumu nav dabūjusi.

Kā jūs zināt, šis likums, kuram tiek piedāvāti grozījumi, ir spēkā no 1994.gada. Un, ja mēs paskatītos, kādi tad ir šā likuma mērķi, tad viens no mērķiem ir reabilitēt personas, kuras VDK represējusi, vajājusi un izspiegojusi. Ja mēs iedziļināmies šajā frāzē, tad šeit ir zināma īpatnība vai nesaprotams formulējums, vai pēc tās mums ir šaubas, ka tās personas, kuras VDK ir izsekojusi un represējusi, ka tās varbūt nebūtu reabilitējamas kādas, un varbūt kādas ir izsekotas un represētas pamatoti no VDK puses. Vai arī, ja mēs paskatāmies, ko tad likums uzskaita par VDK darbiniekiem vai ārštata darbiniekiem vai informatoriem, tad faktiski mums nav jābrīnās par situāciju, kāda ir ar bijušo deputātu Ādamsonu, ka pēc vajadzības var vienā gadījumā atzīt par piederīgu pie šīs Saeimas un citā gadījumā — par nepiederīgu. Vai otrādi, pareizāk sakot. Un tādus piemērus no šā likuma es varētu minēt daudz un veselu rindu, kur man kā personai, uz kuru attiecas 4.panta pirmā daļa, kā cietusī persona, ir grūti uzskatīt šo likumu par kādas problēmas risinājumu, jo vai kāds var man nosaukt Latvijas Republikas normatīvo aktu, kurā būtu formulēts, ka līdz neatkarības atjaunošanai sadarbība ar varas struktūrām būtu nosodāma vai tiktu nosodīta. Tātad pēc dziļākas izpratnes faktiski, kamēr mēs paliekam tikai pie tēzes, ka Latvija bija okupēta, bet ka sadarbība ar okupācijas varu vai kalpošana okupācijas varai nekādā veidā nav vērtēta ne tautas līmenī, ne likumdevēja līmenī, tad faktiski es gribētu teikt, ka mēs esam pieskārušies absurdai lietai. Kāpēc? To jau pierāda arī mūsu neatkarības vēsture, īsā vēsture, ka apmelot, nodot tā jau ir parasta politiskās cīņas metode. Un faktiski bausli “Tev nebūs nepatiesu liecību dot!” — to jau ievēro tikai izraēļu tauta. Latviešu tauta jau to neievēro pēc būtības.

Un, ja mēs paskatāmies uz šo piedāvāto grozījumu, tad formulējums — ko nozīmē, ka pēc 20 gadiem šīs personas saņem indulgenci faktiski, jo šīs personas sadarbības fakta ar VDK konstatēšana nav pieļaujama. Tātad cauri! Kas bijis, tas bijis, kas padarīts, tas padarīts. Un tās iespējamo sadarbību ar VDK nedrīkst izmantot tiesiskajās attiecībās pret šo personu. Tātad iepriekšējā runātāja labie nodomi un kategoriskie izteikumi faktiski vēl varētu būt spēkā 10 gadus.

Es nevaru konceptuāli piekrist šādai lietai, jo, kā es teicu, es piederu pie tās kategorijas, kura ir minēta 4.panta pirmajā daļā, protams. Es esmu piedalījies šīs struktūras likvidēšanā un arī šo strīdīgo dokumentu faktiski saglabāšanā šeit, Latvijā, lai tie neaizietu bojā. Un tāpēc mans piedāvājums būtu — kā nu ir, tā ir, ar šo piedāvāto grozījumu, 1.grozījumu, es neredzu pamatu faktiski — atbalstīt vai neatbalstīt, jo tas nedod nekādu būtisku rezultātu, tas tikai šo problēmu pagarina vēl par 10 gadiem.

Bet mans priekšlikums būtu, godājamie kolēģi, kuri tiešām uzskata, ka mums jāatrisina jautājums par Latvijas pilsoņu sadarbību ar okupācijas varas represīvajām struktūrām, varbūt plašākā kontekstā, nekā šis likums to paredz, tomēr trešajā lasījumā piedāvāt konstruktīvus, būtiskus grozījumus, lai mēs šo problēmu atrisinātu, lai mēs neiedzenam vienu cilvēku daļu stūrī vai savas līdzšinējās korporatīvās politikas negatīvās sekas mēs vēl arvien cenšamies atrisināt, norādot uz vienu ļoti samērā nelielu Latvijas pilsoņu daļu.

Tā ka vēlreiz aicinu: lemsim par šo tēmu nopietni, pēc būtības! Jo nu jau ir pagājuši padsmit gadi, kopš mēs šo iestādi esam likvidējuši. Varbūt ka mēs varam uzdrošināties un varam tiešām nopietni pateikt, kas ir kas un ko kurā gadījumā darīt.

Tā ka es atturos balsot par šo priekšlikumu, uzskatīdams, ka tas problēmu neatrisina. Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītāja. Deputāts Krišjānis Kariņš.

A.K.Kariņš (JL). Cienījamā Saeimas priekšsēdētājas kundze! Godātie kolēģi! 12 gadi ir pagājuši, kopš sabruka Padomju Savienība un mūsu valsts atguva savu neatkarību. Bet šajā laikā komunisms kā totalitārās varas ideoloģija un izpausme vēl nav līdz galam izvērtēts un nav vēl starptautiski nosodīts. Šis ir viens mērķis, kas mums mūsu valstī ir jāizvirza: izvērtēt un nosodīt komunistiskā terora sekas. VDK — Valsts drošības komiteja, čeka, tā bija šīs totalitārās varas niknākais un vispārliecinātākais izpildītājs.

Kolēģi! Es aicinu, kamēr nav komunisms starptautiski nosodīts, kamēr mēs neesam pilnvērtīgi izvērtējuši savu vēsturi, tas ir, atbalstīt šo te priekšlikumu, un mums nav morālu tiesību teikt, ka kas ir bijis — bijis. Jo tas vēl nav līdz galam izvērtēts un tā sistēma nav līdz galam nosodīta.

Tātad aicinu atbalstīt šo priekšlikumu! Paldies!

Sēdes vadītāja. Deputāts Valērijs Agešins.

V.Agešins (TSP). Cienījamie kolēģi! Pirmām kārtām es vēlos jums atgādināt, ka Satversmes 91.pants nosaka, ka cilvēka tiesības tiek īstenotas bez jebkādas diskriminācijas. Savukārt Satversmes 101.pantā ir teikts, ka ikvienam Latvijas pilsonim ir tiesības piedalīties valsts un pašvaldību darbībā, kā arī pildīt valsts dienestu.

Un otrkārt. Ļoti svarīgi būtu visiem kolēģiem ņemt vērā arī to apstākli, ka priekšlikuma iesniedzējiem trūkst nopietnas juridiskas argumentācijas jautājumā par to, priekš kam vispār šis priekšlikums ir nepieciešams. Mēs šeit dzirdējām un redzējām tikai emocijas.

Līdz ar to Tautas saskaņas partija piedāvā šo vājo un nepamatoto priekšlikumu noraidīt. Paldies.

Sēdes vadītāja. Deputāts Pēteris Tabūns.

P.Tabūns (TB/LNNK). Cienījamie kolēģi! Tā lieta nav tik vienkārša. Un es gribu pasacīt kārtējo reizi skaidri un gaiši. Mūs, latviešus, neizdosies padarīt par mankurtiem. Neizdosies! Lai kā gribētu Buzajevi un viņam līdzīgi. Neizdosies! Pārāk trakas lietas ir pastrādātas pret mūsu tautu. Un turpina pastrādāt!

Šie 50 okupācijas gadi ir tik drausmīgi bijuši Latvijai un latviešiem, ka mēs visus šos neatkarības gadus tā arī nespējam atkopties ne politiski, ne saimnieciski. Tieši šo nodarījumu dēļ. Un nedomājiet, ka mēs aizmirsīsim visu un piedosim visu. Mēs varam varbūt neatriebt. Jā, varam neatriebt, bet piedot šīs lietas mēs nepiedosim. Un tādēļ Kariņa kungs arī šeit teica pareizi. Komunistiskais režīms ne Eiropā, ne pasaulē nav saņēmis nosodījumu un nav saņēmis izvērtējumu. Un es atgādināšu, ka pavisam nesen, esot Viļņā, Baltijas asamblejas sastāvā, Baltijas asambleja pēc mūsu, Latvijas delegācijas, priekšlikuma pieņēma īsu rezolūciju par šī režīma nosodīšanu, faktiski par Nirnbergas–2 sarīkošanu beigu beigās. Un nav jau tā, ka pasaule nesaprot šīs lietas. Pasaule sāk saprast mūsu nacionāli patriotisko cilvēku parlamentāriešu skaidrošanas rezultātā. Jo Eiropas parlamentāriešu grupa arī pašlaik strādā pie šāda dokumenta, pie rezolūcijas, lai beidzot izvērtētu komunistiskā režīma drausmīgās izdarības, novērtētu to, un es domāju, ka šis laiks, aizmirst to drausmīgo teroru, ko piekopa komunisms, it īpaši Latvijā, nav pagaisis, nav, jo nav novērtēts. Tāpēc es personīgi teiktu tā, ka ne tikai uz 20 gadiem, vēl uz 10 jāpagarina šī lieta, bet uz visu mūžu. Nav ko viņiem maisīties pa kājām, nav ko traucēt šeit veidot demokrātisku valsti, jo tie cilvēki nav strādājuši šīs valsts labā. Paldies!

Sēdes vadītāja. Deputāts Aleksandrs Golubovs.

A.Golubovs (LSP). Cienījamie kolēģi! Ko piedāvā Grīnblata kungs? Viņš piedāvā vēl uz 10 gadiem turēt maisus slēgtus. Kāpēc viņš baidās? Varbūt viņš baidās kopā ar Dobeli un Tabūnu, ka katrs varēs iepazīties, ka viņiem ir tur lietas? Varbūt vēl kaut ko? Un tagad, balsojot par šo te priekšlikumu, mēs redzēsim, kas baidās, ka visi uzzinās, ka viņš bija VDK darbinieks. (Starpsauciens: “Pareizi!”)

Sēdes vadītāja. Deputāts Juris Dobelis. Otro reizi.

J.Dobelis (TB/LNNK). Godātais Golubova kungs, kā jau joprojām okupāciju nesaprotoša persona maldās trijās priedēs. Galva viņam ir miglā tīta, un tāpēc es galīgi nebrīnos par viņa izteicieniem.

Un tagad daži vārdi par cilvēktiesībām. Kā jūs domājat, vai tiem cilvēkiem, kas ir cietuši no VDK, nav šo cilvēktiesību? Kāds viņiem būs gandarījums tagad, ja mēs mierīgi ar vēsu prātu pateiktu: nav vairs nekāda noilguma, viss ir kārtībā! Vai šos cilvēkus nevajag atcerēties ar cieņu? Ko jums parāda visi tie tiesas procesi, kuros Latvijas tiesa mēģina tiesāt tos, kas ir noziegušies pret cilvēkiem? Kā parāda šos tiesas procesus Krievija un kā parāda Latvijā iznākošie krievu laikraksti? Nabaga sirmgalvīši, redziet, šodien viņi tādi noliesējuši un tādi vārgi izskatās... un jūs viņiem neliekat mieru... Un viņi taču savā laikā ir bijuši tādi varoņi! Tik sparīgi slaktējuši sievietes un bērnus bez jebkādiem sirdsapziņas pārmetumiem ... un tagad... un tagad jūs gribat viņus tiesāt. Un šeit es arī Simsona kungam gribu pateikt... šeit ir skaidrs priekšlikums — paildzināt šo te termiņu. Lūdzu, Simsona kungs! Ja jūs uztraucaties par citiem pantiem, iesniedziet arī savus priekšlikumus. Lūdzu! Neviens jums to netraucē darīt. Šī konkrētā priekšlikuma jēga ir tikai viena — nedrīkst vairs beigties šis noilguma termiņš. Nekas cits vairāk!

Par citiem priekšlikumiem runāsim arī atsevišķi. Pagaidām mēs aicinām atbalstīt šo priekšlikumu!

Sēdes vadītāja. Deputāts Paulis Kļaviņš.

Cienījamie kolēģi, es aicinu jums būt pieklājīgiem vienam pret otru un nelietot personīgus apvainojumus!

P.Kļaviņš (LPP). Cienījamā priekšsēdētāja! Godājamie kolēģi! Šī tematika atkārtojas ne jau vienu reizi vien un vēl turpināsies arī. Jo, redzat, tas likumprojekts, vispār temats, ko mēs šeit tā mēģinām it kā nokārtot, tas ir tikai sākums. Tas pasākums, Dobeļa kungs, tas ir pilns liekulības, man jāsaka. Mēs darbojamies gar Valsts drošības komitejas darbiniekiem, virsniekiem un tā tālāk. Kas tad viņiem deva politisko virzienu jeb vispār varu? Kur tad paliek tā gudrā partija, kas visu vadīja? Tās ideologi, tie, kam bija vara, kas bija saimnieki, kas noteica, kas ir jādara, kas nav jādara? Ikvienam partijas sekretāram, nodaļas sekretāram, nevajadzēja viņam nekam lielākam būt, pietika tikai dot norādījumus par kāda cilvēka izteicieniem, par viedokli, lai VDK sāktu darboties. Mēs saimniekus visu laiku esam atstājuši mierā, it kā tagad šeit, nepielaižot bijušos VDK virsniekus pie politiskās darbības, mēs kaut ko būtu nokārtojuši. Mēs drusciņ kaut ko esam sākuši it kā nokārtot. Mēs it neko vēl neesam nokārtojuši! Un es ceru, ka šī diskusija turpināsies līdz tam brīdim, kad mēs sāksim arī runāt par Komunistiskās partijas funkcionāru atbildību, nevis tikai par VDK atbildību.

Protams, ka šis likumprojekts ir jāpieņem tagad, un būtu ļoti netaisni to atkal nolikt pie malas un sacīt: “Nu viss kārtībā! Aizmirsīsim pagātni!” Vairāk nekā tagad... nekā iepriekš mums ir jāmēģina šo pagātni skaidrot, jo tagad rodas arī priekšnosacījumi visas Eiropas mērogā. Arī Vācijā, kur visu laiku līdz Vācijas atkalapvienošanās klusēja par komunisma režīma noziegumiem austrumu daļā, tagad uzdrošinās jau šo tematiku pacelt, par to runāt, tur mēs varam piedalīties. Mums vēl ir garš ceļš priekšā — šo pagātni noskaidrot un pareizi novērtēt. Bet tas, ko mēs patlaban darām, nu, tas ir tāds neliels iesākums, ilgā laika sprīdī jau tapis, nekas nopietns netiek panākts. Bet labāk tā nekā neko.

Vārdu sakot, balsosim vien “par” šo ierosinājumu, tā es domāju. Un neaizmirsīsim, ka ar to nav darbs pabeigts, ka ar to mēs neesam izvērtējuši pagātni vai arī atbilstoši mūsu tautas upuriem veikuši lietu sakārtošanu mūsu tautas nākotnes interesēs.

Tā, tik daudz gribēju pieminēt.

Sēdes vadītāja. Deputāts Arvīds Ulme.

A.Ulme (ZZS). Cienījamo priekšsēdētāj! Godājamie deputāti! Es tā kā pēdējais čekists laikam (Smiekli, aplausi.) varētu labprāt pakomentēt šo likumu, kaut gan es nebiju domājis vispār par to runāt, jo šis likums, vai kā tur tas skan, faktiski tas ir likums, kā man teica tajā specprokuratūrā, par šiem “čekas maisiem”. Un pašu šo “čekas maisu” izcelsme jau vien ir dīvaina, ka vairāk nekā desmit gadus Saeima nevar noskaidrot, palūgt bijušos čekas ģenerāļus, Ministru kabineta darbiniekus tajā laikā, Satversmes aizsardzības biroja speciālistus, pajautāt, kā tie “čekas maisi” radās. Kāpēc kaut kāda daļa pēkšņi cilvēku kaut kur kaut kādā maisā ir, un pārējie visi tiek aizvesti projām, un viss normāli. It kā tā čeka būtu kaut kāds bērnudārzs, kuriem, vedot projām mantiņas, izkrīt kāds maišelītis.

Dabīgi, ka visās valstīs, republikās, visās ... Es biju arī Moldāvijā tagad, visās valstīs jau sen šis jautājums ir atrisināts. Vai nu tad publicēt tos, kas tur ir palicis, vai vispār saprot, ka tas ir Trojas zirgs ar elementāru provokāciju. Un jebkura Satversmes aizsardzības biroja, jebkura specdienesta speciālisti jums pateiks, ka šie maisi ir nolikti speciāli, lai vienkārši notiktu tas, kas te notiek Latvijā.

Ko mēs ar šiem maisiem esam tad atklājuši? Kur ir tie aģenti, vai ne? Nu, tad ir Ulme, kurš ir izsūtījis uz Sibīriju laikam simtiem tur, nezin cik tur tos tūkstošus. Beigās izrādās tas, ka Ulme ir tieši tā persona, kas 1989.gadā bija pie Centrālkomitejas, rīkoja piketus par kompartijas darbības aizliegšanu un nodošanu starptautiskam tribunālam. (No zāles deputāts J.Dobelis: “Es arī biju!”) Tas ir, tajā laikā, kad Rubiks vēl sēdēja mājā, mēs, Vides kluba zaļie, rīkojām pret kompartiju, pirmais visā Padomju Savienībā, tā teica vakarā Centrālā televīzija. Jo šeit likumā nebija ne Tautas frontes, ne “tēvzemieši”, ne LNNK, neviens nebija. (Starpsauciens: “Ko tu stāsti, Arvīd!”) Jā, un šeit šajā gadījumā, neskatoties uz to, ka, piemēram, ar čekas maisiem visu laiku tiek manipulēts. Tie ik pa brīdim tiek izvilkti ārā, neskatoties uz to, ka, piemēram, tajos pašos čekas kādos elektroniskos arhīvos es esmu konstatējis, ka galvenais ienaidnieks pret šo totalitāro režīmu kā nacionālists un tā tālāk. Neskatoties uz to, ka šajā izmeklēšanā, piemēram, ir šā vervētāja personīgs ziņojums, ir ierakstīta šī kartiņa tāpēc, ka viņiem bija plāns, man nezinot. Neskatoties uz visu šo manu konkrēto darbību, vienalga, mistiskā kaut kādā specprokuratūrā viņiem skaitās aģents.

Respektīvi, es tikai ar savu piemēru gribu teikt, kurš esmu visu savu apzinīgo dzīvi pret šo režīmu darījis, ka šos maisus var izmantot un izmantot un izmantot. Un piektdienas vakarā, manā vārda dienā, piektdienas vakarā pēkšņi prokuratūra paziņo, ja, ka, lūk, es esmu jau atzinies vai ka viņiem ir pierādījumi.

Saprotiet, un tas gan vienreiz, gan otrreiz, gan veselu gadu notiek, ka kaut kādas personas manipulē ar šiem maisiem, pagriež, kad viņas grib un kā viņas grib. Un mums vēl uz 20 gadiem, varbūt vēl uz 1000 gadiem vajadzētu šos maisus atstāt! Taču, kāpēc visas valstis ir atrisinājušas šo problēmu pēc būtības? Pēc būtības, nevis vienkārši atstāt vēlreiz un lai atkal velk ārā, atkal ziņo, atkal meklē, ja!

Sevišķi kas attiecas uz tām mistiskām kartiņām un ziņotājiem. Neviens drošības dienests un Valsts drošības komiteja tāpat, pa roku galam, kaut kādus savus aģentūru tīklus neatstāj. Tas jums ir skaidrs, ka tur nav.

Un vēl trakāk ir, ka viņu pašu Drošības komitejas virsnieki vēl liecina tiesā par to, kurš ir aģents, kurš nav. Un paliek dzīvs vairāk nekā 24 stundas pēc tam, kad viņš izdod savu aģentūru. Nu, kas notiek! Kur mēs 10 gadus... Šī Juridiskā komisija par ko ir strādājusi un cik ilgi tad turpināsim!

Es ierosinu tiešām neatbalstīt vispār šo likumu, izskatīt būtībā, neatbalstīt vispār otrajā lasījumā to! (Starpsauciens: “Pareizi!”)

Sēdes vadītāja. Deputāts Pēteris Simsons — otro reizi.

P.Simsons (LPP). Cienījamā priekšsēdētāja! Godājamie kolēģi! Kā saka, strīdos dzimst patiesība. Un es saprotu, ka mana iepriekšējā runa varbūt bija par garu un pārāk sarežģīta, lai uztvertu lietas būtību. Nupat jūs dzirdējāt, ko kolēģis Ulme runāja pirms brīža, mūsu kolēģis Paulis Kļaviņš runāja. Protams, nav jau mums cita ceļa kā atbalstīt šo priekšlikumu, jo citu priekšlikumu jau mums nav. Un tas ir ļoti žēl. Es, protams, cerēju, ka radikāli cilvēki pēc tik ilga laika, kopš šis likums ir pieņemts, varētu dot veselu rindu būtisku priekšlikumu, un manas runas akcents bija uz to, ka būtībā šo konkrēto priekšlikumu es saprotu kā mēģinājumu nerisināt problēmu atkal desmit gadus, noglabāt šo problēmu atvilktnē, un pēc 10 gadiem, lūk, neko lai vairs nevarētu darīt. Lai 10 gadu būtu tas termiņš, ko mēs atkal piecietīsim, nogaidīsim, un gan jau pēc tam upuri būs miruši un vaininieki arī varbūt, un varbūt nemaz nebūs jāatzīst, ka komunistu režīms bija kaitīgs un noziedzīgs, ka kalpošana varas struktūrās tajā laikā tomēr nebija laba, ka savu kaimiņu apmelošana, apsūdzēšana, ka tā ir slikta lieta…

Tāpēc, mīļie kolēģi, ja mēs gribam šo problēmu atrisināt, tad es ļoti ceru, ka uz trešo lasījumu būs vesela rinda priekšlikumu gandrīz par katru pantu šajā likumā, kuros faktiski nekas netiek pateikts un nekas netiek atrisināts.

Sēdes vadītāja. Deputāts Leopolds Ozoliņš. (No zāles deputāts A.Golubovs: “Leopold, sadod viņiem!”)

L.Ozoliņš (ZZS). Cienījamā priekšsēdētāja! Cienījamie kolēģi! Jautājums ir, kā tagad saka latviešu valodā, sensibls. Un tas joprojām būs sensibls, kamēr šos kartīšu krājumus nenopublicēs. Es aicinu atbalstīt grozījumus nākošajā lasījumā, uz trešo lasījumu, un iesniegšu šādu priekšlikumu, ka jāpublicē tomēr. Kāpēc?

Mēs zinām vēsturi ar tā sauktajiem piecīšiem, kurus publicēja 1994.gada 26.aprīlī. Mums bija liels pārsteigums, ka tur ir cienījami zinātnieki Georgs Andrejevs, Kreituss, tur bija Siliņš, bija “Tēvzemei un Brīvībai” darbonis Mīlbergs. Vienīgajam Georgam Andrejevam bija iespēja vai saņemšanās apliecināt to, kā viņš ir nokļuvis šajā kartotēkā. Kreitusa kungs tiesā paskaidroja, ka viņš ir neapzināti ievilkts šajā kartotēkā, arī droši vien Siliņa kungs un Inkēna kungs, un citi, kas šajā kartotēkā tomēr bija un mēs viņus zinām. Pēdējā vēsture ar Ulmes kungu, kurš šodien arī jums skaidroja, kā tad viņš, lūk, ir nonācis šajā kartotēkā. Un es viņam ticu un saprotu, ka tajā situācijā viņš bija drosmīgs un uzņēmās lielu atbildību, lai mēs šodien varētu piedzīvot tādu situāciju, ka es varu runāt ar jums no šīs tribīnes.

Domājams, ka šīs kartotēkas publicēšana un vēlākā diskusija gan ar šīm personām, gan arī tāda sabiedriska varbūt iespēja izvērtēt šo cilvēku, daļēji arī varbūt viņa pagātni un viņa nodarījumus, un tad mēs atrodam attaisnojumu. Šodien Georgs Andrejevs ir cienījams cilvēks, Kreitusa kungs ir Rīgas domes priekšsēdētāja vietnieks, Inkēna kungs ir ievērojams žurnālists, uzņēmējs. Es domāju, ka būtu pareizi, lai tās spekulācijas un tās nejaucības, kas saistās ar šo kartotēku, izbeigtos. Jo tikai atklātība, un mēs esam par šādu atklātu sabiedrību, atklātu diskusiju, un tad parādītos varbūt arī tie virsnieki un tie vervētāji, kuri nav šajā kartotēkā, un ar viņiem saistītie cilvēki.

Tāpēc aicinu pagaidām atbalstīt šo priekšlikumu un uz nākošo lasījumu iesniegt priekšlikumu, un es to arī izdarīšu, par šā čekas arhīva — pieejamā čekas arhīva — publikāciju, jo, kā es vēlreiz gribu uzsvērt, tas parādīs arī īstenos organizētājus, gan tos, kas šos maisus varbūt aizmirsa vai atstāja, gan arī tos, kas šajos maisos nav nemaz vēl iekšā. Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītāja. Debates slēdzam. Vai komisijas vārdā vēl ir kas piebilstams? Lūdzu deputātus balsot par 1. — deputāta Grīnblata priekšlikumu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par — 64, pret — 23, atturas — 7. Priekšlikums ir atbalstīts.

S.Āboltiņa. 2.priekšlikums — frakcija “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvija”. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Atklājam debates. Deputāts Jakovs Pliners.

Cienījamie kolēģi! Es vēlreiz atgādinu. Esiet pieklājīgi viens pret otru un toleranti un personīgi neapvainojiet viens otru!

J.Pliners (PCTVL). Godājamais Prezidij! Cienījamie deputāti! Pēc dažām minūtēm notiks izšķirošais balsojums. Tā rezultātā uz ilgu laiku tiks noteikta Latvijas sabiedriski politiskās situācijas attīstība, un no šī balsojuma rezultāta būs atkarīga Eiropas valstu attieksme pret mūsu valsti un tās likumiem.

Ja šodien vairākums nobalsos par bijušo padomju drošības dienestu darbinieku turpmāku vajāšanu, Latvija paliks pēdējā valsts Eiropā, kura saglabās lustrāciju pilnīgi neierobežotā veidā.

Ko piedāvājam mēs — frakcija “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā”? Mēs piedāvājam ar 2004.gada 1.maiju izbeigt lustrācijas darbību Latvijā. Mēs piedāvājam atklāt un publicēt tā saukto čekas maisu saturu un ar to atcelt visus tiesību ierobežojumus cilvēkiem, kuri šajos maisos bija minēti.

Vēl būtu cits variants. Vispār šos maisos izmest vēstures izgāztuvē. Tas ir grūts jautājums, un katram cilvēkam uz to ir sava atbilde. Viennozīmīgi skaidrs ir tikai viens — pašlaik šie cilvēki nav bīstami sabiedrībai. Vairākums no viņiem ir iekļāvušies tirgus ekonomikas un demokrātiskas iekārtas veidošanā Latvijā.

2004.gada 1.maijs būs ļoti simboliska un nozīmīga diena Latvijas vēsturē, jo mūsu valstij, iestājoties Eiropas Savienībā, izbeigsies pārejas posms. Šajā posmā ir jāatsakās no totalitārā režīma mantojuma. Tas nozīmē atteikties no aizdomīguma, nedemokrātiskiem ierobežojumiem, kropļotām likuma normām, atsevišķu kategoriju diskriminācijas.

2004.gada 1.maijam jākļūst par Latvijas sabiedrības izlīguma dienu, pēc kuras Latvija dzīvos pēc civilizētiem likumiem. Ļoti gribētos cerēt.

Cienījamie kolēģi! Visi kari kādreiz beidzas. Tajā skaitā aukstie un pilsoņu kari. Visas brūces kādreiz aizdzīst, ja tikai tās regulāri neuzplēš no jauna. Visi bijušie pretinieki ar laiku kļūst par labiem kaimiņiem vai vismaz politiskajiem oponentiem. Tas ir dzīves likums.

Balsojot šodien par lustrācijas atcelšanu, par izlīgumu, mums ir vēsturiska iespēja sākt dzīvot bez naida kā normāliem cilvēkiem normālā valstī.

Tāpēc arī lūdzu atbalstīt PCTVL priekšlikumu! Paldies!

Sēdes vadītāja. Deputāts Pēteris Simsons.

P.Simsons (LPP). Cienījamā priekšsēdētāja! Godājamie kolēģi! Es, protams, pieļauju, ka piedāvātais grozījums netiks atbalstīts pēc definīcijas, kā tas mums ir pieņemts, jo to iesniegusi opozīcija. Taču es gribu vērst uzmanību uz diviem faktoriem, kāpēc šis priekšlikums nav atbalstāms pēc būtības.

Pirmām kārtām, ierosinājums likvidēt, ar kādu datumu atcelt šo likumu, ka likums zaudē spēku ar noteiktu datumu, nav iespējams to darīt tāpēc, ka problēma nav atrisināta. Aicinājums uz to, ka kari beidzas un viss ir jāaizmirst, arī nav pamatots, tāpēc ka karš beidzas tad, kad apbalvo varoņus, savāc kritušos un apglabā un nevienai pusei vairs nav iebildumu pret to. Šobrīd šie iebildumi pastāv. Ierosinājums izmest atkritumos šos maisus — tādu ierosinājumu 1991.gadā mums jau piedāvāja Maskavas čekas ģenerāļi, lai mēs šo kartotēku likvidējam. Par to, ka varētu publicēt to personu vārdus, kas šajā kartotēkā ir, un pēc tam viens otram neko nepārmestu, tā nav iespējama lieta, jo nav tiesību mums publicēt informāciju, kura var skart ne tikai šos cilvēkus, bet arī viņu ģimenes locekļus un viņu bērnus. Jo mēs ļoti labi zinām, ka ir dažādas situācijas bijušas un dažādi iemesli, kāpēc cilvēks ir šajā kartotēkā nonācis. Un viens gadījums no otra atšķiras. Un, manuprāt, vienīgais risinājuma variants ir, ka, jā, mēs pasakām, ka cilvēki, kuri jūt pie sevis vainu, piesakās valsts drošības iestādēs, izstāsta visu, ko viņi ir darījuši, kāpēc darījuši un kas par viņiem tur ir rakstīts, saņemot garantiju, ka informācija par viņiem netiek publicēta. Un savukārt tie, kuri šo labprātīgo atzīšanos negrib pieņemt, lūk, tā daļa varētu tikt publicēta vispārējai apspriešanai. Tāpēc es uzskatu, ka piedāvātais grozījums absolūti neatbilst tai motivācijai, ko kolēģis Pliners no šīs tribīnes teica, un tāpēc šis piedāvājums nav atbalstāms nekādā veidā. (No zāles deputāts J.Pliners: “Jūs kļūdāties!”)

Sēdes vadītāja. Deputāts Paulis Kļaviņš.

P.Kļaviņš (LPP). Cienījamie kolēģi deputāti! Šis priekšlikums tiešām nav atbalstāms. Un es gribētu Plinera kungam izteikt tādu domu. Redziet, ir starpība. Vajāt neko mēs netaisāmies, šo likumu pieņemot. Vajāšana ir viena lieta, nepielaist valsts darbā, likumdošanas darbā jo īpaši, ir pavisam cita lieta. Un mēs varam atļauties zināmu cilvēku kategoriju... nepieļaut viņiem likumus dot, ja viņi tos likumus jeb pret šo likumu garu, pret mūsu neatkarīgo, demokrātisko valsti ir strādājuši kaut kad agrāk. Bet tas būs galvenokārt vēsturnieku jautājums. To mēs nekārtosim turpmāk vairs droši vien, neko tur neizkārtosim šādā veidā. Paliksim pie stāvokļa, kāds tas tagad ir, nelaidīsim tālāk šīs lietas. Kartotēka ir jāsaglabā, tai ir zinātniska vērtība, vēsturiska, zinātniska vērtība. Neko nedrīkst sadedzināt. Mums ir par maz to dokumentu pāri palicis, lielāko daļu nozaga un aizveda. Bet, kas ir, to saglabāsim, pakļausim rūpīgai pētīšanai un neizdarīsim to kļūdu, ka publicējot mēs darām lielāku ļaunumu, nekā ja tie paliek tur, kur ir. Jo šie kartotēkas dokumenti maisā nav neviens, Arvīd, koferī, varētu teikt, visi ir tie… (smejas), tā kartotēka atrodas koferī. Un tanī koferī tie vārdi neko neizsaka. Neko nepasaka, vai viņi ir varoņi bijuši vai nodevēji, vai stukači vai kas viņi ir bijuši, to neko nepasaka šī kartotēka. Tādēļ tas te nav atrisināms jautājums. Un būsim mierīgi, bet, nepielaižot kādu valsts darbā strādāt, mēs noziegumu neizdarām un vajāšanas nenotiek. Tas lai būtu skaidrs! (Starpsauciens: “Kāpēc jācieš nevainīgiem cilvēkiem?”)

Sēdes vadītāja. Debates turpināsim pēc pārtraukuma.

Lūdzu deputātus reģistrēties ar reģistrācijas kartēm! Reģistrācijas režīmu! Kamēr tiek sagatavoti reģistrācijas rezultāti, vārds paziņojumam deputātei Inesei Vaiderei!

I.Vaidere (TB/LNNK). Godātie Ārlietu komisijas locekļi! Lūdzu tūlīt pulcēties uz sēdi Ārlietu komisijas sēžu zālē! Paldies!

Sēdes vadītāja. Vārds paziņojumam deputātam Jānim Strazdiņam.

J.Strazdiņš (ZZS). Cienījamie kolēģi! Pulskten 13.15 blakus Sarkanajā zālē notiks Latvijas nākotnes attīstības apakškomisijas vēlēšanas. Svarīgas. Jāpiedalās ir Dzintaram Zaķim, Baibai Brigmanei, Ingrīdai Ūdrei, man pašam, Jevgenijai Stalidzānei, Krišjānim Peteram, Inesei Vaiderei, Guntaram Krastam, Dzintaram Ābiķim, Andrim Ārgalim, Igoram Solovjovam, Anatolijam Mackevičam, Valērijam Agešinam un Jakovam Plineram.

Sēdes vadītāja. Vārds reģistrācijas rezultātu nolasīšanai Saeimas sekretāra biedram Aleksandram Bartaševičam!

A.Bartaševičs (8.Saeimas sekretāra biedrs). Cienījamie deputāti! Nav reģistrējušies: Augusts Brigmanis, Boriss Cilevičs, Pēteris Kalniņš un Vilis Krištopans. Paldies!

Pārtraukums

Sēdi vada Latvijas Republikas 8.Saeimas priekšsēdētāja Ingrīda Ūdre.

Sēdes vadītāja. Cienījamie kolēģi! Turpinām izskatīt darba kārtību.

Tātad priekšlikumi likumprojektam “Grozījumi likumā “Par bijušās Valsts drošības komitejas dokumentu saglabāšanu, izmantošanu un personu sadarbības fakta ar VDK konstatēšanu””.

Turpinām debates par 2. — frakcijas “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” priekšlikumu.

Nākošais debatēs pieteicies deputāts Aleksandrs Golubovs.

A.Golubovs (LSP). Cienījamie kolēģi! Šis priekšlikums piedāvā no 1.maija atvērt tos maisus, par kuriem šeit iet runa. Es tikai nevaru saprast, par ko baidās visa mūsu pozīcija un daļa no Tautas partijas. Ko viņi baidās? Baidās, ka atradīs tieši viņu uzvārdus? Ja viņi no tā baidās, lai arī par šo priekšlikumu nobalso “pret”. Bet aicinu nobalsot “par”.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzam.

Komisijas vārdā vārds deputātei Solvitai Āboltiņai.

S.Āboltiņa. Cienījamie kolēģi! Šis priekšlikums komisijā netika atbalstīts nevis tāpēc, ka kāds baidītos no kaut kā, bet kaut vai tāpēc, ka tas ir absolūti juridiski nekorekti noformēts, ne tajā vietā un ne tādā formā. Tāpēc šis priekšlikums principā pat nebija skatāms un komisijā tika noraidīts.

Es aicinu arī deputātus noraidīt šo priekšlikumu!

Sēdes vadītāja. Lūdzu deputātus balsot pat 2. — frakcijas “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” priekšlikumu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par — 11, pret — 60, atturas — 12. Priekšlikums nav atbalstīts.

S.Āboltiņa. Vairāk priekšlikumu saņemti nebija. Komisija atbalstīja likumprojekta “Grozījumi likumā “Par bijušās Valsts drošības komitejas dokumentu saglabāšanu, izmantošanu un personu sadarbības fakta ar VDK konstatēšanu”” pieņemšanu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu otrajā lasījumā. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par — 66, pret — 22, neviens neatturas. Likumprojekts otrajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam lasījumam!

S.Āboltiņa. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš trešajam lasījumam — 15.janvāris.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš trešajam lasījumam — 15.janvāris.

Pirms mēs turpinām izskatīt darba kārtību tālāk, Saeimas Prezidijs ir saņēmis deputāta Andra Tolmačova iesniegumu ar paziņojumu, ka viņš ir kļūdījies, balsojot par šodienas darba kārtības 22.jautājuma 1.priekšlikuma pieņemšanu, un lūdz norādīt, ka viņš ir vēlējies balsot “pret”.

Nākošais darba kārtības jautājums — likumprojekts “Grozījumi likumā “Par zemes reformas pabeigšanu pilsētās””. Pirmais lasījums.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā — deputāts Krišjānis Peters.

K.Peters (LPP). Godātā priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Tātad strādājam ar dokumentu ar reģistrācijas numuru 531. Tātad likumprojekts “Grozījumi likumā “Par zemes reformas pabeigšanu pilsētās””.

Tātad projekts paredz grozījumus likumā, kas nodrošinās Ministru kabinetā apstiprināto valsts un pašvaldības īpašumu privatizācijas valsts stratēģijas īstenošanu.

Tautsaimniecības komisija šā gada 3.decembra sēdē ir izskatījusi likumprojektu un pieņēmusi lēmumu atbalstīt minēto likumprojektu izskatīšanai Saeimas sēdē pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu!

Par — 74, pret — nav, atturas — 3. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam!

K.Peters. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam lasījumam — 2004.gada 5.janvāris.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam lasījumam — nākošā gada 5.janvāris. Paldies!

Nākamais darba kārtības jautājums — likumprojekts “Grozījumi likumā “Par zemes reformas pabeigšanu lauku apvidos””. Pirmais lasījums.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā — deputāts Krišjānis Peters.

K.Peters (LPP). Tātad, kolēģi, strādāsim ar dokumentu ar reģistrācijas numuru 533. Arī šis likums ir likuma grozījumu paketes sastāvdaļa, lai īstenotu valsts stratēģiju par valsts un pašvaldību īpašuma privatizāciju. Un tātad Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija arī šā gada 3.decembra sēdē izskatīja šo likumprojektu un pieņēma lēmumu atbalstīt minēto likumprojektu izskatīšanai Saeimas sēdē pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par — 78, pret — 11, neviens deputāts neatturas. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam!

K.Peters. Arī šim likumprojektam aicinu pieņemt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam tātad 2004.gada 5.janvāri.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš — 2004.gada 5.janvāris. Paldies!

Nākamais darba kārtības jautājums — likumprojekts “Grozījumi likumā “Par zvērinātiem revidentiem””. Otrais lasījums.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā — deputāts Ēriks Škapars.

Ē.Škapars (JL). Cienījamie kolēģi! Strādāsim ar dokumentu nr.1699 — likumprojektu “Grozījumi likumā “Par zvērinātiem revidentiem””.

Otrajam lasījumam Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija nav saņēmusi nevienu priekšlikumu, tādēļ lūdzu atbalstīt šo likumprojektu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu otrajā lasījumā! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par — 89, pret un atturas — nav. Likumprojekts otrajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam lasījumam!

Ē.Škapars. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš — 18.decembris.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš trešajam lasījumam — 18.decembris, 2003.gads. Paldies!

Ē.Škapars. Paldies!

Sēdes vadītāja. Nākamais darba kārtības jautājums — likumprojekts “Grozījumi likumā “Par transportlīdzekļu ikgadējo nodevu””. Otrais lasījums.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā — deputāts Vilnis Edvīns Bresis.

V.E.Bresis (ZZS). Godātie kolēģi! Vēlos jums ziņot, ka likumprojektā “Grozījumi likumā “Par transportlīdzekļu ikgadējo nodevu”” Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija nav saņēmusi priekšlikumus otrajam lasījumam. Un tāpēc aicinu jūs pieņemt šo likumprojektu otrajā lasījumā!

Sēdes vadītāja. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu otrajā lasījumā! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par — 82, pret un atturas — nav. Likumprojekts otrajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam lasījumam!

V.E.Bresis. Komisija lūdz iesniegt iespējamos priekšlikumus līdz šā gada 16.decembrim.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš trešajam lasījumam — 16.decembris, 2003.gads. Paldies!

Nākamais darba kārtības jautājums — likumprojekts “Grozījumi likumā “Par miruša cilvēka ķermeņa aizsardzību un cilvēka audu un orgānu izmantošanu medicīnā””. Otrais lasījums.

Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas vārdā — deputāts Jānis Strazdiņš.

J.Strazdiņš (ZZS). Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Godājamie kolēģi! Lūdzu izskatīt iesniegto likumprojektu “Grozījumi likumā “Par miruša cilvēka ķermeņa aizsardzību un cilvēka audu un orgānu izmantošanu medicīnā”” otrajā lasījumā. Un neviens priekšlikums uz šo brīdi nav iesniegts.

Tāpēc lūdzu likumprojektu izskatīt trešajā lasījumā un noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu.

Sēdes vadītāja. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu otrajā lasījumā! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par — 90, pret — nav, atturas — 1. Likumprojekts otrajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam lasījumam!

J.Strazdiņš. 20.decembris.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš trešajam lasījumam 2003.gada 20.decembris. Paldies!

Nākamais darba kārtības jautājums — likumprojekts “Par Latvijas Republikas Aizsardzības ministrijas, Norvēģijas Aizsardzības ministrijas, Zviedrijas Bruņoto spēku, Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienotās Karalistes Aizsardzības ministrijas, Īrijas Aizsardzības ministrijas, Čehijas Republikas Aizsardzības ministrijas un Somijas Aizsardzības ministrijas saprašanās memorandu par dalību daudznacionālajā Centra brigādē Kosovas spēkos”. Pirmais lasījums.

Ārlietu komisijas vārdā — deputāte Inese Vaidere.

I.Vaidere (TB/LNNK). Godātie kolēģi! Pamatojoties uz Saeimas 1999.gada 8.jūlija lēmumu, Latvijas Nacionālo bruņoto spēku vienība tika nosūtīta līdzdalībai starptautiskajā operācijā Kosovā, šo vienību nododot NATO militārās vadības pārziņā. Lai varētu turpināt piedalīties šajā starptautiskajā operācijā, Ministru kabinets ir izskatījis rīkojuma projektu par minēto saprašanās memorandu un ir iesniedzis Saeimai ratifikācijai. Šis saprašanās memorands nosaka dalībnieku savstarpējās tiesības un, kas ir vissvarīgāk varbūt šajā gadījumā, arī pienākumus, finansēšanas noteikumus, apgādes kārtību, apakšvienību funkcijas un citus svarīgus jautājumus, kas reglamentē šo Bruņoto spēku uzturēšanos Kosovas spēkos. Saskaņā ar mūsu likumu, pašreiz spēkā esošo likumu “Par Latvijas Republikas starptautiskajiem līgumiem”, šis memorands ir slēdzams starpvalstu līguma veidā. Komisija izskatīja minēto likumprojektu un lūdz jūs atzīt to steidzamu.

Sēdes vadītāja. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta atzīšanu par steidzamu! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par — 83, pret — nav, atturas — 6. Likumprojekts par steidzamu atzīts.

I.Vaidere. Aicinu atbalstīt šo likumprojektu pirmajā lasījumā!

Sēdes vadītāja. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par — 82, pret — 1, atturas — 8. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam un izskatīšanas laiku otrajā lasījumā!

I.Vaidere. Lūdzu iesniegt priekšlikumus līdz 12.decembrim, un aicinu noteikt par izskatīšanas datumu Saeimā otrajā, galīgajā, lasījumā 18.decembri.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam lasījumam — 2003.gada 12.decembris. Izskatīšanas laiks — 18.decembrī tajā pašā gadā.

I.Vaidere. Paldies!

Sēdes vadītāja. Paldies! Nākamais darba kārtības jautājums — likumprojekts “Par Kartahenas protokolu par bioloģisko drošību, kas pievienots Konvencijai par bioloģisko daudzveidību”. Pirmais lasījums.

Ārlietu komisijas vārdā — komisijas vadītāja Inese Vaidere.

I.Vaidere (TB/LNNK). Godātie kolēģi! Šis ir ļoti svarīgs likumprojekts, protams, tāpat kā arī visi pārējie, ko mēs pieņemam. Un es gribētu atzīmēt, ka šobrīd bioloģiskās drošības jomu Latvijā regulē Konvencija par bioloģisko daudzveidību, kā arī vairāki Ministru kabineta noteikumi. Konvencija regulē jautājumus, kas attiecas uz bioloģiskās daudzveidības saglabāšanu, ilgspējīgu izmantošanu dzīvās dabas resursiem, arī attiecībā uz ģenētisko resursu patērēšanu. Es gribētu uzsvērt, ka, apzinoties mūsdienu biotehnoloģijas straujo izplatību un arī, protams, pamatotās bažas par šīs tehnoloģijas nevēlamo ietekmi uz bioloģisko daudzveidību, ir nepieciešams bioloģiskās drošības sfēru attiecīgi regulēt.

Viens no tādiem regulēšanas mehānismiem ir Kartahenas protokols par bioloģisko drošību. Komisija izskatīja pirmajā lasījumā šo projektu, un es gribētu jūs informēt arī par to, ka es ierosinu Ekonomikas ministrijai, mēs jau runājām ar Ekonomikas ministrijas parlamentāro sekretāru mazliet par šo jautājumu, es ierosinu Ekonomikas ministrijai izskatīt šo jautājumu ļoti rūpīgi un apsvērt, vai Latviju mēs nevarētu pasludināt par brīvu no ģenētiski modificētajiem organismiem.

Kāpēc man tas liekas ļoti svarīgi? Kaut vai tāpēc vien, ka mums, protams, rūp mūsu iedzīvotāju drošība un veselība un mums rūp arī mūsu agrārā sektora, mūsu lauksaimniecības konkurētspēja pasaulē, kad pieaugs pieprasījums pēc ekoloģiski drošas pārtikas.

Tāpēc šis aicinājums. Lūdzu Ekonomikas ministrijai strādāt pie šī jautājuma, un es aicinu komisijas vārdā atbalstīt minēto likumprojektu pirmajā lasījumā!

Sēdes vadītāja. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par — 92, pret un atturas — nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.

I.Vaidere. Lūdzu jūs noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu — 16.decembri.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam lasījumam — 16.decembris. Paldies!

I.Vaidere. Paldies!

Sēdes vadītāja. Nākošais darba kārtības jautājums — likumprojekts “Par Eiropas Savienības un Latvijas Asociācijas padomes lēmumu par grozījumiem Eiropas Līguma 3.protokolā”. Pirmais lasījums.

Ārlietu komisijas vārdā — komisijas vadītāja Inese Vaidere.

I.Vaidere (TB/LNNK). Godātie kolēģi! Atgādināšu jums, ka līgums par asociācijas izveidošanu starp Eiropas Kopienu un dalībvalstīm, no vienas puses, un Latvijas Republiku, no otras puses, ir spēkā no 1998.gada 1.februāra.

Latvijas un Eiropas Savienības attiecības savstarpējā tirdzniecībā par preču izcelsmi regulē attiecīgā līguma 3.protokols: par jēdzienu “izcelsmes produkcija”, par tā definīciju, un, protams, administratīvās sadarbības metodēm.

Pašlaik spēkā Eiropas Līguma 3.protokola nosacījumi ar grozījumiem, kas kā pēdējie ir izdarīti 2001.gada 23.janvārī.

Eiropas Līguma 3.protokols ir grozīts vairākkārt. Tāpēc, lai nodrošinātu šo noteikumu skaidrību, un juridiski noteikumi ir vajadzīgi protokola grozījumu konsolidācijai, Ārlietu komisija izskatīja minēto likumprojektu savā sēdē, atbalstīja to, un es aicinu Ārlietu komisijas vārdā arī jūs atbalstīt minēto likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par — 89, pret un atturas — nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.

I.Vaidere. Godātā Saeima! Aicinu jūs noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu — 16.decembri.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam lasījumam — šī gada 16.decembris. Paldies!

I.Vaidere. Paldies!

Sēdes vadītāja. Nākošais darba kārtības jautājums — likumprojekts “Grozījums likumā “Par nodokļiem un nodevām””. Otrais lasījums.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā — komisijas vadītāja Baiba Brigmane.

B.Brigmane (JL). Cienījamie kolēģi! Likumprojekts “Grozījums likumā “Par nodokļiem un nodevām””.

1.priekšlikums ir saņemts no Juridiskā biroja. Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija ir atbalstījusi šo priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

B.Brigmane. 2.priekšlikums. Arī Juridiskā biroja izstrādāts. Komisija atbalstījusi.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

B.Brigmane. 3. — Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

B.Brigmane. 4. — Juridiskā biroja priekšlikums. Arī atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

B.Brigmane. 5. — Juridiskā biroja priekšlikums. Arī atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

B.Brigmane. Tie ir visi saņemtie priekšlikumi otrajam lasījumam. Un tāpēc aicinu Saeimu pieņemt šo likumprojektu otrajā lasījumā!

Sēdes vadītāja. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu otrajā lasījumā! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par — 88, pret un atturas — nav. Likumprojekts otrajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam lasījumam.

B.Brigmane. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš trešajam lasījumam — 2004.gada 30.janvāris.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš trešajam lasījumam — 2004.gada 30.janvāris. Paldies!

Nākošais darba kārtības jautājums — likumprojekts “Grozījumi likumā “Par valsts un pašvaldību zemes īpašuma tiesībām un to nostiprināšanu zemesgrāmatās””. Pirmais lasījums.

Juridiskās komisijas vārdā — deputāte Solvita Āboltiņa.

S.Āboltiņa (JL). Cienījamie kolēģi! Juridiskā komisija izskatīja likumprojektu “Grozījumi likumā “Par valsts un pašvaldību zemes īpašuma tiesībām un to nostiprināšanu zemesgrāmatās”” pirms pirmā lasījuma.

Grozījumi likumā izstrādāti saskaņā ar Ministru kabineta rīkojumu nr.486, kas pieņemti 3.augustā “Par valsts un pašvaldību īpašuma privatizācijas valsts stratēģiju pamatnostādnēm”, un grozījumi likumā ir izdarāmi saskaņā ar grozījumiem likumos “Par zemes reformas pabeigšanu lauku apvidos” un “Par zemes reformas pabeigšanu pilsētās”, kurus mēs arī šodien jau nodevām izskatīšanai komisijām pirms pirmā lasījuma... uz otro lasījumu.

Šie grozījumi paredz zemes lietotāju statusa izbeigšanu uz zemi, kuras privatizācija par samaksu nav pieteikta līdz 2004.gada 31.decembrim, paredzot, ka lauku apvidos šī zeme piekrīt pašvaldībām, bet pilsētās — valstij un tā attiecīgi reģistrējama uz pašvaldību un valsts vārda.

Likumprojekts paredz, ka, zemes reformai beidzoties, valstij piekrīt un uz valsts vārda reģistrējama pilsētu zeme, un pašvaldībām savukārt piekrīt un uz pašvaldību vārda reģistrējama zeme lauku apvidos, kuras privatizācija par samaksu nav pieteikta, kā jau es minēju, līdz 2004.gada 31.decembrim. Tas nozīmē, ka šo likumprojektu ir ļoti svarīgi pieņemt savlaicīgi, jo šeit ir atkal termiņš — 2004.gada 31.decembris, kas it kā ir vēl vesels gads, bet kas tomēr ļoti svarīgi attiecas uz cilvēkiem, jo viena ļoti liela daļa cilvēku vēl nav pieteikuši savas īpašuma tiesības uz zemi un nav šīs īpašuma tiesības zemesgrāmatā nostiprinājuši.

Tātad, izskatot minēto likumprojektu, Juridiskā komisija atbalstīja šī likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par — 79, pret — 12, neviens neatturas. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.

S.Āboltiņa. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš — 5.janvāris.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam lasījumam — 2004.gada 5.janvāris. Paldies!

Nākošais darba kārtības jautājums — likumprojekts “Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā”. Pirmais lasījums.

Juridiskās komisijas vārdā — komisijas vadītāja Solvita Āboltiņa.

S.Āboltiņa (JL). Cienījamie kolēģi! Juridiskā komisija izskatīja likumprojektu “Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā”.

Pašreiz normatīvie akti neparedz vienotu kārtību, kas reglamentētu dažādu valsts institūciju rīcību ar aizturēto un izņemto mantu līdz tam brīdim, kad tā kļūst par valstij piekritīgu mantu un kad savukārt šo darbību tālāk regulē Ministru kabineta 1999.gada 19.maija noteikumi nr.188.

Ievērojot to, ka Ministru kabineta noteikumi nr.188 reglamentē tikai valstij piekritīgās mantas uzskaiti, novērtēšanu un realizāciju, ir konstatēts, ka normatīvajos aktos patlaban nav atrunāts jautājums par rīcību ar mantu, kuru izņem Valsts ieņēmumu dienests, kā arī citas valsts un pašvaldības institūcijas līdz brīdim, kad tā iegūst šo valstij piekritīgās mantas statusu.

Turklāt atšķirībā no Latvijas Kriminālprocesa kodeksa Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodekss neparedz realizēt izņemtās mantas, kuras ātri bojājas, un tās nevar atdot īpašniekam vai arī to ilgstoša uzglabāšana nav iespējama līdz lēmumam par konfiskāciju, un tas rada zaudējumus valstij.

Tātad šī piedāvātā likumprojekta mērķis ir pilnveidot šo kārtību, kā administratīvās lietvedības kārtībā jārīkojas ar izņemtajām mantām. Likumprojekts paredz izdarīt grozījumus, nosakot, ka izņemtās mantas un dokumentus līdz lēmuma pieņemšanai administratīvā pārkāpuma lietā institūcijas vai amatpersonas, kurām ir tiesības izņemt mantas un dokumentus, nodod glabāšanai Ministru kabineta noteiktajā kārtībā. Savukārt, ja izņemtās mantas ātri bojājas vai tās nevar atdot īpašniekiem, vai arī to ilgstoša uzglabāšana rada zaudējumus valstij, institūcija vai amatpersona, kurai ir šīs tiesības izņemt attiecīgās mantas, lemj par to nodošanas, realizācijas vai iznīcināšanas kārtību. Šo kārtību savukārt noteiks Ministru kabinets.

Tāpat likumprojekts paredz arī atlīdzināt zaudējumus personām, ja izņemtās mantas ir realizētas, taču saskaņā ar lēmumu administratīvajā lietā tās nav bijušas konfiscējamas.

Tātad, izskatot minēto likumprojektu, Juridiskā komisija atbalstīja šo grozījumu Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā pieņemšanu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par — 92, pret un atturas — nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam!

S.Āboltiņa. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam lasījumam — 2004.gada 12.janvāris.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam lasījumam — nākošā gada 12.janvāris. Paldies!

Nākamais darba kārtības jautājums — likumprojekts “Bezvalstnieku likums”. Otrais lasījums.

Juridiskās komisijas vārdā — komisijas vadītāja Solvita Āboltiņa.

S.Āboltiņa (JL). Cienījamie kolēģi! Juridiskā komisija izskatīja likumprojektu “Bezvalstnieku likums”, reģistrācijas numurs 426, pirms otrā lasījuma. Uz otro lasījumu saņemti 24 priekšlikumi.

1. — Juridiskā biroja priekšlikums. Komisija priekšlikumu atbalstīja.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

S.Āboltiņa. 2. — Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

S.Āboltiņa. 3. — Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts daļēji.

Sēdes vadītāja. Deputātiem nav iebildumu pret komisijas viedokli par 3.priekšlikumu.

S.Āboltiņa. 4. — Iekšlietu ministrijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

S.Āboltiņa. 5. — Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

S.Āboltiņa. 6. — Iekšlietu ministrijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

S.Āboltiņa. 7. — Iekšlietu ministrijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

S.Āboltiņa. 8. — Iekšlietu ministrijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

S.Āboltiņa. 9. — Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

S.Āboltiņa. 10. — Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Pret 10.priekšlikumu deputātiem iebildumu nav.

S.Āboltiņa. 11. — Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

S.Āboltiņa. 12. — Iekšlietu ministrijas priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

S.Āboltiņa. 13. — Iekšlietu ministrijas priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

S.Āboltiņa. 14. — Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

S.Āboltiņa. 15. — Iekšlietu ministrijas priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

S.Āboltiņa. 16. — deputāta Golubova priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

S.Āboltiņa. 17. — Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

S.Āboltiņa. 18. — deputāta Agešina priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Atklājam debates.

Deputāts Valērijs Agešins.

V.Agešins (TSP). Cienījamie kolēģi! Šajā priekšlikumā mēs piedāvājam stingrāk nostiprināt un speciāli atrunāt bezvalstnieka tiesības atgriezties Latvijā, jo 1954.gada 28.septembra konvencija “Par bezvalstnieka statusu”, it īpaši konvencijas pielikuma 13.pants, ļauj mums atgriešanās tiesības tulkot dažādi un pat pārāk brīvi. Līdz ar to mēs uzskatām, ka ir nepieciešams papildināt 6.pantu ar jaunu — 4.daļu piedāvātajā redakcijā.

Lūdzu balsot “par”!

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Vai komisijas vārdā ir kas sakāms? Lūdzu! Deputāte Solvita Āboltiņa.

S.Āboltiņa. Komisija deputāta Agešina priekšlikumu neatbalstīja, jo, pirmkārt, tas ir nepareizs konvencijas traktējums, un citu valstu pieredze rāda to, ka tāda prakse netiek dota un šos jautājumus lemj individuāli. Tātad aicinu arī jūs neatbalstīt šo priekšlikumu!

Sēdes vadītāja. Lūdzu deputātus balsot par 18. — deputāta Agešina priekšlikumu! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par — 21, pret — 63, atturas — 2. Priekšlikums nav atbalstīts.

S.Āboltiņa. 19.— deputāta Agešina priekšlikums. Nav atbalstīts. (Starpsauciens: “Balsot!”)

Sēdes vadītāja. Deputāti lūdz balsojumu par 19.priekšlikumu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par — 22, pret — 70, atturas — 1. Priekšlikums nav atbalstīts.

S.Āboltiņa. 20. — Iekšlietu ministrijas priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

S.Āboltiņa. 21. — Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

S.Āboltiņa. 22. — deputāta Golubova priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

S.Āboltiņa. 23. — Iekšlietu ministrijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

S.Āboltiņa. 24. — Iekšlietu ministrijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

S.Āboltiņa. Vairāk priekšlikumu saņemti nebija. Juridiskā komisija atbalstīja likumprojekta “Bezvalstnieku likums” pieņemšanu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu otrajā lasījumā! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par — 93, pret — 2, atturas — 1. Likumprojekts otrajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam lasījumam!

S.Āboltiņa. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš trešajam lasījumam — 2004.gada 8.janvāris.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš trešajam lasījumam — nākamā gada 8.janvāris. Paldies!

Nākamais darba kārtības jautājums — likumprojekts “Grozījumi Darba likumā”. Otrais lasījums.

Sociālo un darba lietu komisijas vārdā — deputāte Jevgenija Stalidzāne.

J.Stalidzāne (LPP). Cienījamie kolēģi! Cienījamais Prezidij! Strādājam ar dokumentu nr.1723 un ar dokumentu nr.1723–a. Kļūdas dēļ ir jāapmaina šā 1.dokumenta pirmā lapa ar šo otro lapu. Tātad Darba likumā ir iesniegti vairāki priekšlikumi grozījumiem otrajam lasījumam.

1.priekšlikumu ir iesniedzis deputāts Buzajevs. Komisija šo priekšlikumu nav atbalstījusi.

Sēdes vadītāja. Atklājam debates.

Deputāts Andrejs Aleksejevs.

A.Aleksejevs (PCTVL). Cienījamā priekšsēdētājas kundze! Godātie kolēģi! Pēdējo desmit gadu laikā dažās Austrumeiropas valstīs un daļēji arī Latvijā ir nostiprinājusies jauna tradīcija — atzīmēt visus četrus ziemas cikla svētkus. No sākuma katoļu un luterāņu Ziemassvētki, pēc tam Jaunais gads pēc jaunā stila, tad 7.janvārī — pareizticīgo Ziemassvētki, un noslēgumā tā saucamais vecais Jaunais gads — 13.janvārī. Neoficiāli tas jau pastāv, un mēs ceram, ka, uzlabojoties valsts ekonomiskajai situācijai un panākot nacionālo izlīgumu mūsu valstī, ar laiku visi četri tā saucamie ziemas cikla svētki tiks atzīti par svinamām brīvdienām. Bet tas būs ar laiku. Lai neradītu tuvākajā laikā zaudējumus valsts budžetam, jau šodien ir iespējams pieņemt citu efektīvu un no likumdošanas viedokļa elegantu risinājumu. Gatavojot savus priekšlikumus grozījumiem Darba likuma otrajā lasījumā, mūsu frakcija “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” ir izmantojusi Eiropas Savienības ieteikto risinājumu tādu reliģisko svētku atzīmēšanai, kuri nesakrīt ar oficiāliem svētkiem dalībvalstīs.

Pirms mēneša Eiropas Komisija ieteica nodrošināt tiesības pie jebkuras reliģiskās konfesijas piederošiem darba ņēmējiem netraucēti saņemt brīvdienu, lai atzīmētu savus reliģiskos svētkus. Mēs piedāvājam iedzīvināt šo principu mūsu likumos. Un šodien ir iespēja to īstenot izskatāmajā Darba likumā. Ko mēs vēlamies panākt? “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” piedāvā garantē katram Latvijas darba ņēmējam saņemt četras papildu brīvdienas viena gada laikā ar mērķi — atzīmēt savas konfesijas svētkus. Tas nenozīmē, ka palielināsies apmaksātā atvaļinājuma ilgums, jo mēs ierosinām nodrošināt šīs brīvdienas kā bezalgas atvaļinājumu. Nav noslēpums, ka vairākums mūsu vēlētāju ir pareizticīgie, bet, ja mūsu priekšlikums tiks pieņemts, tas atbildīs ne tikai pareizticīgo, bet arī citu konfesiju interesēm, kurām reliģiskie svētki nesakrīt ar Latvijas valsts svētkiem. Arī katoļi un luterāņi mūsu priekšlikuma apstiprināšanas gadījumā būs tiesīgi paņemt brīvdienas reliģisko tradīciju piekopšanai.

Valsts budžetam tas neradīs nekādus zaudējumus, taču atveseļos psiholoģisko klimatu sabiedrībā. Jo puse Latvijas iedzīvotāju pašlaik tiek diskriminēti pēc konfesionālās piederības pazīmes. Protams, mēs atzīstam, ka ir neatrisinātas problēmas. Var strīdēties par papildu brīvdienu skaitu. Būs arī nepieciešams sagatavot Ministru kabineta noteikumus, kuri noteiks darba ņēmēja pieteikšanas kārtību papildu brīvdienu saņemšanai. Taču visas šīs problēmas ir viegli risināmas, ja mūsu kolēģiem ir, galvenais, izpratne un politiska griba izskaust diskrimināciju un netaisnību valsts attieksmē pret dažu konfesiju reliģiskajiem svētkiem.

Balsojot par ticīgajiem cilvēkiem vajadzīgu risinājumu, īpaši ceram uz kolēģu no Pirmās partijas atbalstu, kuri pastāvīgi deklarē savu apņemšanos aizstāvēt tieši ticīgos cilvēkus. Nobalsosim, lai šiem cilvēkiem visiem būtu svētki! Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītāja. Deputāts Vladimirs Buzajevs.

V.Buzajevs (PCTVL). Cienījamā priekšsēdētājas kundze! Cienījamie kolēģi! Uzreiz teikšu, ka PCTVL frakcijas priekšlikums nav alternatīvs komisijas nākamajam priekšlikumam. Un var droši balsot par abiem, sakārtojot likuma tekstu trešajā lasījumā.

Mūsu priekšlikuma saturs ir vienkāršs — ļauj darbiniekiem prasīt no darba devēja četras neapmaksātas dienas gadā, lai svinētu tādus reliģiskus svētkus, kas nesakrīt ar valsts svētkiem. Šādus svētkus darbinieks izvēlas ne patvaļīgi, bet ar Ministru kabineta noteikumos apstiprinātu sarakstu.

Atbildīgā komisija šo priekšlikumu diemžēl ir noraidījusi. Spriežot pēc būtības, attiecībā uz šo priekšlikumu ir sadūrušās divas pieejas sabiedrības integrācijas jēdziena izpratnei.

Pirmā pieeja, kuru atbalstīja komisija, ir tipiski sociālistiska. Padomju tauta ir vienota un vienprātīgi iziet demonstrācijās tam paredzētajās dienās.

Otrā pieeja. Vienotība daudzveidībā atbilst nesen pieņemtajai Eiropas Savienības direktīvai. Patiesības labad derētu atcerēties, ka Padomju Savienībā tomēr tika nodrošināts zināms tautu savdabīgums, un tas tika nodrošināts pašā viskapitālistiskākā veidā, proti, katras tautas, tajā skaitā arī latviešu tautas, kultūras attīstībai tika izdalīta nauda. Pie tam tāda nauda, kas pat sapņos nav rādījusies mūsu tagadējam plānajam valsts budžetam. Mēs, izvirzot mūsu pieticīgo grozījumu, naudu neprasām. Mēs prasām nevis naudu, bet brīvību, sirdsapziņas brīvību. Eiropas Savienība ir noraizējusies par to, lai tiktu ievērotas tai netradicionālo reliģisko minoritāšu tiesības, musulmaņu un nēģeru pagāniskā kulta piekritēju. Paradokss slēpjas tādā apstāklī, ka Latvijā galvenie reliģiskie svētki nesakrīt ar valsts svētkiem ne kādai eksotiskai sektai, bet vislielākajai Latvijas kristīgajai konfesijai — pareizticīgajiem. Starp citu, tā bija pati pirmā kristīgā konfesija Latvijas zemē. Katoļi ar uguni un zobenu atnāca vēlāk. Daži uzskata, ka starp pareizticības piekritējiem šeit ir tikai svešinieki, kuri 1940.gadā ieradās uz šejieni kopā ar padomju tankiem. Viņi aizmirst par vienīgo vietējo kristīgo svēto latvieti Jāni Pommeru. Nevēlas neko zināt arī par to, ka 19.gadsimtā desmitiem tūkstošu latviešu pieņēma pareizticību, kā to pēcnācēji ir līdz šim laikam saglabājuši uzticību senču izvēlētajai ticībai, par to, ka dievkalpojums pareizticīgos dievnamos daļēji notiek latviešu valodā. Par to, ka Latvijas pareizticīgās baznīcas vadības lojalitāte attiecībā uz valsts varu... pārsniedz jebkādas saprātīgas robežas. Bet, pat ja mēs pieņemsim, ka pareizticības piekritēji pārsvarā ir okupantu pēcnācēji, nevajadzētu aizmirst par vecticībniekiem. Viņu pastāvīgās uzturēšanās Latvijā termiņš desmitkārt pārsniedz visu Latvijas neatkarības perioda ilgumu. Bet reliģisko svētku datumi vecticībniekiem, kā jūs zināt, sakrīt ar pareizticīgo svētku datumiem.

Balsojot par izskatāmo likumprojektu, deputātam vajadzētu izlemt — piederību kādai no savienībām viņi izjūt — jau Eiropas Savienībai vai pagaidām Padomju Savienībai.

Es tomēr piedāvāju izvēlēties Eiropas Savienību un atbalstīt PCTVL frakcijas priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Deputāte Jevgenija Stalidzāne.

J.Stalidzāne (LPP). Šis priekšlikums nav noraidīts tāpēc, ka to iesniedzis opozīcijas deputāts Buzajeva kungs, bet šis priekšlikums tika noraidīts tāpēc, ka šis nav šobrīd gluži šā likuma uzdevums. Vispirms jau ir Likumā par svētku un atceres dienām jānosaka, kuras tad valstī būs svētku dienas, kuras atceres dienas un kuras atzīmējamās dienas. Un tieši tāpēc par šo jautājumu jau mēs arī esam iepriekš sākuši runāt, un pie Ministru kabineta ir nodibināta darba grupa, kur šis likumprojekts tiek izstrādāts un sagatavots. Un tad, kad šis likumprojekts būs gatavs, tad arī varēs runāt par to, kā darba devējam ir jādod brīvs darba ņēmējam. Bet šobrīd šis ir nelaikā un nevietā iesniegts priekšlikums, un tieši tāpēc arī komisija nolēma to noraidīt.

Arī aicinu Saeimu šobrīd noraidīt šo priekšlikumu!

Sēdes vadītāja. Deputāts Aleksandrs Golubovs.

A.Golubovs (LSP). Cienījamie kolēģi! Mūsu svētku likumā ir deklaratīva norma par to, ka darbinieks, kurš pieder pie kaut kādas citas konfesijas, savos reliģiskajos svētkos var saņemt brīvo dienu. Bet tajā pašā laikā tur nav norādīts, ka darba devējam ir pienākums dot viņam to brīvo dienu, tāpēc tieši šajā likumā, Stalidzānes kundze, vajadzētu ielikt normu par to, ka ne tikai darbinieks var pieprasīt, bet darba devējam šajā gadījumā vajadzētu dot to brīvo dienu reliģiskajos svētkos.

Un, ja jūs to neieliksiet, tad tā deklaratīvā norma svētku likumā tā arī paliks deklaratīva.

Sēdes vadītāja. Deputāts Juris Dobelis.

J.Dobelis (TB/LNNK). Cienītie kolēģi! Nu nevajadzētu jau nu darba devējam uzspiest nezin ko. Ko jūs darīsiet, godātie iesniedzēji, ar musulmaņiem, ko jūs darīsiet ar jūdiem, kam arī kaut kādas svētku dienas nepieciešamas? Ko jūs darīsiet ar budistiem? Un ko jūs darīsiet ar neticīgajiem? Tie jau arī gribēs kaut kādas izejamās dienas. Vienai reliģijai ir tāda diena, otrai — šitāda. Bet ja cilvēks ir ateists? Ko tas lai dara?

Vēl gribētu jums atgādināt par mūsu senčiem. Senlatviešiem ziemas un vasaras saulgriežu laikā tā svinēšana bija apmēram nedēļu gara. Kaut kur pēc 20.decembra sāka domāt par saulgriežiem, un sirsniņās parādījās jauni saules stari, un saulīte iegriezās tur, kur vajag. Tas pats arī vasaras saulgriežos.

Tā ka, ja jau nopietna pieeja šim darbam, tad lūdzu, pilnu sarakstu ar iespējām, ko paredz dažādām reliģijām un ko paredz tiem materiālistiem, kam nav nekādas reliģiskās piederības. Un tad varat runāt tālāk. Šodien jūs gribat abstrakti uzspiest darba devējam ar varu, pilnīgi ar varu, ka viņam, lūk, ir jādod. Viņam var pat neviens neprasīt, kam, bet viņam pateiks: “Dodiet tik un tik dienas!” Tā ka nevajadzētu ar komunistiskiem paņēmieniem, PCTVL un jums līdzīgie, uzspiest darba devējam savu gribu.

Sēdes vadītāja. Deputāts Aleksandrs Golubovs — otro reizi.

A.Golubovs (LSP). Dobeļa kungs un jums līdzīgie! Jūs savā svētku likumā ielikāt, ka tikai vienai reliģiskajai konfesijai ir brīvas svētku dienas Ziemassvētkos un citos reliģiskajos svētkos. Bet šajā gadījumā mēs piedāvājam, mūsu kolēģi piedāvā dot arī citām konfesijām, citiem darbiniekiem saņemt brīvo dienu — nevis svētku dienu, bet brīvo dienu — savos reliģiskajos svētkos. Un, ja jūs to nenobalsosiet, tas ir vēl viens cilvēktiesību pārkāpums. (Starpsauciens: “Tu esi sajucis!”)

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu. Vai komisijas vārdā ir kas piebilstams? Nē. Ja nav nekas piebilstams, lūdzu deputātus balsot par 1. — deputāta Buzajeva priekšlikumu! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par — 23, pret — 56, atturas — 9. Priekšlikums nav atbalstīts.

J.Stalidzāne. 2.priekšlikumu... 1.–a priekšlikumu ir iesniegusi Sociālo un darba lietu komisija. Un ir priekšlikums šo likumprojekta izmaiņu 153.pantā atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Pret 1.–a priekšlikumu deputātiem iebildumu nav.

J.Stalidzāne. Ir arī 2.priekšlikums, ko ir iesniegusi Sociālo un darba lietu komisija, — izmaiņas 155.pantā. Un ir priekšlikums to atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

J.Stalidzāne. Un arī atbalstīt 3.grozījumu, kas arī groza 5.daļu šai pašā 155.pantā.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

J.Stalidzāne. Vairāk priekšlikumu nav ienākuši. Lūdzu balsot par likumprojekta pieņemšanu otrajā lasījumā!

Sēdes vadītāja. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu otrajā lasījumā! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par — 90, pret un atturas — nav. Likumprojekts otrajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam lasījumam!

J.Stalidzāne. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš — 20.decembris.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš trešajam lasījumam — šī gada 20.decembris. Paldies!

Nākamais darba kārtības jautājums — likumprojekts “Grozījumi Valsts sociālo pabalstu likumā”. Otrais lasījums.

Sociālo un darba lietu komisijas vārdā — deputāte Jevgenija Stalidzāne.

J.Stalidzāne (LPP). Sociālo un darba lietu komisija, gatavojot likumprojektu otrajam lasījumam, ir saņēmusi vairākus priekšlikumus.

1.priekšlikumu ir iesniedzis deputāts Deņisovs. Un komisija šo priekšlikumu ir noraidījusi.

Sēdes vadītāja. Pret komisijas viedokli par 1.priekšlikumu deputātiem iebildumu nav.

J.Stalidzāne. 2.priekšlikumu arī iesniedzis deputāts Deņisovs. Priekšlikums ir noraidīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

J.Stalidzāne. 3. — arī deputāta Deņisova priekšlikums. Priekšlikums ir noraidīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

J.Stalidzāne. 4.priekšlikumu ir iesniedzis deputāts Deņisovs. Priekšlikums ir noraidīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

J.Stalidzāne. 5.priekšlikumu ir iesniedzis deputāts Deņisovs. Un priekšlikums ir noraidīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

J.Stalidzāne. Labklājības ministrija ir iesniegusi 6.priekšlikumu. Un priekšlikumu komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

J.Stalidzāne. 7.priekšlikumu ir iesniedzis deputāts Deņisovs. Priekšlikums ir noraidīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

J.Stalidzāne. 8.— Sociālo un darba lietu komisijas priekšlikums. To komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

J.Stalidzāne. Vairāk priekšlikumu nav iesniegti. Lūdzu pieņemt šo likumprojektu otrajā lasījumā!

Sēdes vadītāja. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu otrajā lasījumā! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par — 93, pret un atturas — nav. Likumprojekts otrajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam lasījumam!

J.Stalidzāne. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš — 20.decembris.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš trešajam lasījumam šā gada 20.decembris. Paldies!

Nākamais darba kārtības jautājums — likumprojekts “Grozījums likumā “Par maternitātes un slimības apdrošināšanu””. Otrais lasījums.

Sociālo un darba lietu komisijas vārdā — deputāte Jevgenija Stalidzāne.

J.Stalidzāne (LPP). Likumprojektā “Par maternitātes un slimības apdrošināšanu” otrajam lasījumam priekšlikumi nav ienākuši. Ir lūgums pieņemt šo likumprojektu... šos grozījumus otrajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu otrajā lasījumā! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par — 90, pret un atturas — nav. Likumprojekts otrajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam lasījumam!

J.Stalidzāne. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš trešajam lasījumam — 20.decembris.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš trešajam lasījumam — šā gada 20.decembris. Paldies!

Nākamais darba kārtības jautājums — likumprojekts “Nolietotu transportlīdzekļu apsaimniekošanas likums”. Otrais lasījums.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā — deputāts Dzintars Zaķis.

Dz.Zaķis (JL). Cienījamā Prezidija priekšsēdētāja! Cienījamie kolēģi! Strādāsim ar dokumentu nr.1721. Uz otro lasījumu likumprojektam “Nolietotu transportlīdzekļu apsaimniekošanas likums” kopā iesniegti 12 priekšlikumi.

1.priekšlikums, ko iesniedzis Vides ministrijas parlamentārais sekretārs, ir atbalstīts un redakcionāli precizēts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

Dz.Zaķis. 2. — Vides ministrijas parlamentārā sekretāra priekšlikums. Komisijas viedoklis — atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

Dz.Zaķis. 3. — Vides ministrijas parlamentārā sekretāra priekšlikums. Komisijas viedoklis — daļēji atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

Dz.Zaķis. 3. priekšlikums— iestrādāts ir 4. — atbildīgās komisijas priekšlikumā. Komisijas viedoklis — atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

Dz.Zaķis. 5. — Vides ministrijas parlamentārā sekretāra priekšlikums. Komisijas viedoklis — atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

Dz.Zaķis. 6. — atbildīgās komisijas priekšlikums. Komisijas viedoklis — atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

Dz.Zaķis. 7. — Vides ministrijas parlamentārā sekretāra priekšlikums. Komisijas viedoklis — atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

Dz.Zaķis. 8. — Vides ministrijas parlamentārā sekretāra priekšlikums. Komisijas viedoklis — atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

Dz.Zaķis. 9. — Vides ministrijas parlamentārā sekretāra priekšlikums. Komisijas viedoklis — atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

Dz.Zaķis. Arī 10. ir Vides ministrijas parlamentārā sekretāra priekšlikums, kurš iestrādāts 11. — atbildīgās komisijas priekšlikumā. Komisijas viedoklis — atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Pret komisijas viedokli par 10. un 11.priekšlikumu deputātiem iebildumu nav.

Dz.Zaķis. 12. — atbildīgās komisijas priekšlikums. Komisijas viedoklis — atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu otrajā lasījumā! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par — 94, pret un atturas — nav. Likumprojekts otrajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam lasījumam!

Dz.Zaķis. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš trešajam lasījumam — 8.janvāris 2004. gads.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš trešajam lasījumam — 8.janvāris. Nākamais gads. Paldies!

Saeimas Prezidijs ir saņēmis desmit Saeimas deputātu: Kastēna, Petera, Labuckas, Stalidzānes, Šleseres un citu deputātu priekšlikumu ar lūgumu — iekļaut šā gada 11.decembra sēdes darba kārtībā lēmuma projektu “Par deputāta Dzintara Jaundžeikara ievēlēšanu Ārlietu komisijā”. Vai deputātiem ir iebildumi? (Starpsauciens: “Nav”) Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtībā iekļauts. Paldies!

Nākošais darba kārtības jautājums — lēmuma projekts “Par deputāta Ērika Jēkabsona atsaukšanu no Ārlietu komisijas”. Lūdzu deputātus balsot par lēmuma projektu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par — 93, pret — 1, atturas — 2. Lēmums pieņemts.

Nākošais darba kārtības jautājums — lēmuma projekts “Par deputāta Ērika Jēkabsona ievēlēšanu Aizsardzības un iekšlietu komisijā”. Lūdzu deputātus balsot par lēmuma projektu! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par — 93, pret — nav, atturas — 1. Lēmums pieņemts.

Nākošais darba kārtības jautājums — lēmuma projekts “Par deputāta Dzintara Jaundžeikara ievēlēšanu Ārlietu komisijā”. Lūdzu deputātus balsot par lēmuma projektu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par — 93, pret un atturas — nav. Lēmums pieņemts.

Paldies! Līdz ar šo darba kārtība ir izskatīta.

Lūdzu deputātus reģistrēties ar reģistrācijas kartēm. Lūdzu zvanu! Reģistrācijas režīmu! Kamēr tiek sagatavoti reģistrācijas rezultāti, vārds paziņojumam deputātam Aleksandram Kiršteinam.

A.Kiršteins (TP). Godājamie deputāti! Pēc sēdes 10 minūtes Taivānas atbalsta grupas sanāksmē. Divas ziņas. Priecīga un bēdīga. Paldies!

Sēdes vadītāja. Vārds paziņojumam deputātam Ērikam Jēkabsonam.

Ē.Jēkabsons (LPP). Godātie kolēģi! Daru jūs uzmanīgus par to, ka ir mainīts Latvijas un Krievijas parlamentu grupu tikšanās laiks, kas ir paredzēta 15.decembrī no pulksten 11.35 līdz pulksten 12.30.

Sēdes vadītāja. Vārds paziņojumam deputātam Ainaram Latkovskism

A.Latkovskis (JL). Korupcijas, kontrabandas un organizētās noziedzības novēršanas un apkarošanas uzraudzības komisija sanāk sēžu zālē uzreiz pēc sēdes.

Sēdes vadītāja. Reģistrācijas rezultātu nolasīšanai vārds Saeimas sekretāra biedram Aleksandram Bartaševičam.

A.Bartaševičs (8.Saeimas sekretāra biedrs). Cienījamie deputāti! Nav reģistrējušies: Boriss Cilevičs, Nikolajs Kabanovs, Artis Kampars, Vilis Krištopans, Anatolijs Mackevičs, Linda Mūrniece, Atis Slakteris, Igors Solovjovs, Māris Kučinskis. Paldies!