Likumprojekts

Par kārtību, kādā pašvaldības sniedz palīdzību iedzīvotājiem dzīvokļa jautājumu risināšanā

Saeimas dok. Nr.2053; likumprojekts Nr.586

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas

2000. gada 7. jūnijā iesniegts Saeimas izskatīšanai

I nodaļa. Vispārīgie noteikumi

1.pants. Likuma mērķis

Šis likums nosaka, kuras personas ir tiesīgas saņemt pašvaldības palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā (turpmāk arī — palīdzība), kā arī kārtību, kādā pašvaldības sniedz palīdzību iedzīvotājiem dzīvokļa jautājumu risināšanā.

2.pants. Personas, kurām ir tiesības saņemt palīdzību

(1) Palīdzību šajā likumā noteiktajā kārtībā saņem:

1) atsevišķi dzīvojošas trūcīgas personas, kuras sasniegušas pensijas vecumu vai ir darbnespējīgas invaliditātes dēļ;

2) trūcīga persona, ja ar to kopā dzīvo un tās apgādībā ir vismaz viens nepilngadīgs bērns, vai trūcīga pensijas vecumu sasniegusi persona, vai arī trūcīga persona, kura ir darbnespējīga invaliditātes dēļ;

3) trūcīga ģimene, ja kaut viens tās loceklis ir nepilngadīgs bērns, trūcīga pensijas vecumu sasniegusi persona vai arī trūcīga persona, kura ir darbnespējīga invaliditātes dēļ;

4) citas šajā likumā noteiktās personu kategorijas.

(2) Par trūcīgām personām atzīstamas šā panta pirmās daļas 1., 2. un 3.punktā minētās personas, ja to ienākumi un mantiskais stāvoklis nepārsniedz Ministru kabineta noteikto līmeni. Pašvaldības var atzīt par trūcīgām personām arī citas tās administratīvajā teritorijā dzīvojošas personas, kuru ienākumi un materiālais stāvoklis pārsniedz Ministru kabineta noteikto līmeni.

(3) Kārtību, kādā personas atzīstamas par trūcīgām, nosaka Ministru kabinets. Lēmumu par personas atzīšanu par trūcīgu pieņem pašvaldības domes noteikta pašvaldības institūcija vai amatpersona.

(4) Personām, kas atbilst trūcīgas personas statusam, ir tiesības saņemt izziņu, kas to apliecina.

3.pants. Palīdzības sniegšanas veidi

(1) Pašvaldības sniedz šādu palīdzību:

1) izīrējot dzīvokļus;

2) izīrējot sociālos dzīvokļus;

3) piešķirot pagaidu dzīvojamo telpu;

4) maksājot pabalstus dzīvokļa īres un komunālo pakalpojumu izdevumu segšanai;

5) izsniedzot vienreizējus pabalstus dzīvokļu vai dzīvojamo māju iegādei vai remontam;

6) remontējot dzīvokļus.

(2) Pašvaldības var sniegt palīdzību īrēta dzīvokļa apmaiņā pret citu dzīvokli.

4.pants. Vieta, kur saņem palīdzību

(1) Palīdzību, ja vien šajā likumā nav noteikts citādi, persona saņem tajā pašvaldībā, kuras administratīvajā teritorijā tā pastāvīgi dzīvo.

(2) Pašvaldībai ir tiesības sniegt palīdzību arī citām 13. un 14. pantā minētajām personām, kuras pastāvīgi nedzīvo tās administratīvajā teritorijā, ja vien tā ir sniegusi attiecīgo palīdzības veidu visām personām, kuras pastāvīgi dzīvo tās teritorijā un ir reģistrētas palīdzības saņemšanai.

5.pants. Institūcijas, kuras pieņem lēmumus par palīdzības sniegšanu dzīvokļa jautājumos

Lēmumu par palīdzības sniegšanu dzīvokļa jautājumu risināšanā pieņem attiecīgās pašvaldības dome (padome) vai tās deleģēta institūcija šajā likumā un attiecīgās pašvaldības domes (padomes) noteiktajā kārtībā.

II nodaļa. Palīdzības saņemšanas pretendentu

reģistrācijas kārtība

6.pants. Iesniegums palīdzības saņemšanai

(1) Personas, kuras ir tiesīgas un vēlas saņemt palīdzību, iesniedz attiecīgajai pašvaldībai iesniegumu un citus Ministru kabineta noteiktos dokumentus, kuri apliecina, ka persona ir tiesīga to saņemt. Iesniegumā norādāmi iespējamie palīdzības veidi, kādus vēlas saņemt persona.

(2) Dokumentus, kas apliecina personas tiesības saņemt palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā, valsts un pašvaldību institūcijas izsniedz bez maksas.

(3) Lēmumu par personas reģistrēšanu palīdzības saņemšanai pieņem pašvaldības domes (padomes) noteikta pašvaldības institūcija vai amatpersona.

(4) Personas iesniegumu palīdzības saņemšanai izskata un rakstveida atbildi personai sniedz likumā noteiktajā kārtībā.

7.pants. Dzīvokļa jautājumu risināšanā sniedzamās palīdzības reģistrs

(1) Katrā pašvaldībā iekārtojams reģistrs, kurā reģistrējamas personas, kurām nepieciešama palīdzība dzīvokļa jautājumu risināšanā.

(2) Reģistrs iekārtojams atsevišķi katram šā likuma 3.pantā noteiktajam palīdzības veidam. Personu var reģistrēt vienlaikus divu vai vairāku palīdzības veidu saņemšanai.

(3) Katra palīdzības veida saņemšanai personas reģistrējamas divās grupās:

1) personas, kuras ar attiecīgo palīdzības veidu jānodrošina pirmām kārtām;

2) citas šajā likumā vai attiecīgās pašvaldības noteiktas personas.

8.pants. Reģistrācijas secība

Atbilstoši šā likuma 7.panta trešajā daļā noteiktajai kārtībai personas reģistrējamas tādā secībā, kādā tās iesniegušas pašvaldībai iesniegumu attiecīgā palīdzības veida saņemšanai.

9.pants. Reģistrā iekļaujamās ziņas

(1) Par katru personu, kas reģistrēta palīdzības saņemšanai, reģistrā iekļauj Ministru kabineta noteiktās ziņas.

(2) Pašvaldībai ir tiesības pārbaudīt reģistrā iekļauto ziņu atbilstību patiesībai.

(3) Ja pēc iekļaušanas reģistrā nav apstākļu, kas bija par pamatu tam, lai personu reģistrētu attiecīgā palīdzības veida saņemšanai, personai par to nekavējoties jāziņo attiecīgajai pašvaldībai.

(4) Ikvienam ir tiesības saņemt par personām, kuras reģistrētas attiecīgā palīdzības veida saņemšanai, šādu informāciju:

1)personas reģistrācijas kārtas numurs;

2)personas vārds un uzvārds.

10.pants. Personas izslēgšana no reģistra

(1) Persona tiek izslēgta no reģistra, ja:

1) tā sniegusi nepatiesas ziņas par apstākļiem, pamatojoties uz kuriem persona ir reģistrēta attiecīgā palīdzības veida saņemšanai;

2) nav apstākļu, pamatojoties uz kuriem persona ir reģistrēta attiecīgā palīdzības veida saņemšanai.

(2) Ne vēlāk kā divas nedēļas pirms personas izslēgšanas no reģistra tai izsniedzams rakstveida paziņojums.

III nodaļa. Dzīvokļu izīrēšana

11.pants. Dzīvokļa izīrēšanas nosacījumi

Pašvaldībai piederošu dzīvokli trūcīgām personām un citām personu kategorijām izīrēt var tikai šajā likumā un likumā "Par dzīvojamo telpu īri" noteiktajā kārtībā.

12.pants. Pašvaldībai piederošo dzīvokļu uzskaite

(1) Lai nodrošinātu šā likuma izpildi, pašvaldībām jāveic tai piederošo neizīrēto dzīvokļu vienotā uzskaite.

(2) Uzskaiti veic pašvaldības domes (padomes) noteikta institūcija vai amatpersona.

(3) Ja atbrīvojas pašvaldībai piederošs dzīvoklis, viendzīvokļa dzīvojamā māja vai dzīvojamā telpa kopējā dzīvoklī, tie nekavējoties jāņem uzskaitē kā neizīrēts dzīvoklis vai kā brīva dzīvojamā telpa kopējā dzīvoklī.

(4) Neizīrēto dzīvokļu saraksti ir publiski pieejami ikvienam attiecīgās pašvaldības iedzīvotājam, kurš ir reģistrēts šā palīdzības veida saņemšanai.

13.pants. Personas, kuras neatliekami jānodrošina ar dzīvokli vai pagaidu dzīvojamo telpu

(1) Ja dzīvoklis vai dzīvojamā māja neatkarīgi no tā, kam tā pieder, ir gājusi bojā vai sagruvusi stihiskas nelaimes vai avārijas rezultātā, pašvaldības domei (padomei) vai tās deleģētai institūcijai 24 stundu laikā ir jāpieņem lēmums par palīdzības sniegšanu personām, kuras ir griezušās ar iesniegumu palīdzības saņemšanai. Šādos gadījumos lēmums par palīdzības sniegšanu tiek pieņemts, neveicot attiecīgo personu reģistrāciju palīdzības saņemšanai.

(2) Šā panta pirmajā daļā paredzētajos gadījumos un termiņos pašvaldības domēm (padomēm) ir:

1) pienākums nodrošināt ar dzīvokli vai pagaidu dzīvojamo telpu šā likuma 2.pantā minētās trūcīgās personas;

2) tiesības nodrošināt ar dzīvokli vai pagaidu dzīvojamo telpu pārējās personas, ja vien tās neīrē vai to īpašumā nav cits dzīvošanai derīgs dzīvoklis vai dzīvojamā māja.

(3) Ar pagaidu dzīvojamo telpu personas nodrošināmas 23.pantā noteiktajā kārtībā.

14.pants. Personas, kuras ar dzīvokli jānodrošina pirmām kārtām

(1) Ar dzīvokli pirmām kārtām jānodrošina:

1) trūcīgas personas, kuras minētas šā likuma 2.panta 1., 2. un 3.punktā un kuru īrētā vai īpašumā esošā dzīvojamā māja vai dzīvoklis saskaņā ar būvtehniskās ekspertīzes atzinumu ir atzīts par lietošanai bīstamu vai tā draud sagrūt vai arī par tādu, kas ir dzīvošanai nederīgs;

2) personas, kuru īrētais dzīvoklis vai dzīvojamā māja pieder valstij vai pašvaldībām un saskaņā ar būvtehniskās ekspertīzes atzinumu ir atzīts par lietošanai bīstamu vai draud sagrūt;

3) trūcīgas personas, kuras minētas šā likuma 2.panta pirmās daļas 1., 2. un 3.punktā, attiecībā uz kurām ir spēkā stājies tiesas spriedums par dzīvojamās telpas īres līguma izbeigšanu sakarā ar īres maksas vai maksas par atsevišķiem komunālajiem pakalpojumiem parādiem;

4) bērni bāreņi un bērni, kuri palikuši bez vecāku gādības un tika audzināti bērnu iestādē vai pie aizbildņa (aizgādņa), — pēc tam, kad beigusies viņu uzturēšanās bērnu iestādē vai pie aizbildņa (aizgādņa), kā arī tad, kad viņi beiguši mācības mācību iestādē vai pēc obligātā valsts dienesta beigšanās, ja viņiem nav saglabāts iepriekš aizņemtais dzīvoklis vai arī ja viņiem nav iespējams iemitināties agrāk aizņemtajā dzīvojamā telpā;

5) trūcīgas personas, kuras pēc soda izciešanas atgriežas no ieslodzījuma vietām, ja tās pirms notiesāšanas dzīvojušas attiecīgās pašvaldības administratīvajā teritorijā, ja tām nav saglabāts pirms notiesāšanas aizņemtais dzīvoklis vai arī tām nav iespējams iemitināties agrāk aizņemtajā dzīvojamā telpā;

6) personas, kurām saskaņā ar ārstu komisijas atzinumu ir nepieciešama atsevišķa dzīvojamā telpa.

(2) Par to, ka bērni bāreņi un bērni, kuri palikuši bez vecāku gādības, kā arī personas, kas atrodas ieslodzījuma vietās, būs jānodrošina ar dzīvokli, attiecīgās iestādes paziņo pašvaldībām, kurām ir pienākums sniegt šā veida palīdzību, ne vēlāk kā sešus mēnešus pirms tam, kad attiecīgā persona beidz mācības mācību iestādē vai obligāto militāro dienestu vai arī tiek atbrīvotas no ieslodzījuma vietām.

(3) Bērni bāreņi un bērni, kuri palikuši bez vecāku gādības, personas, kuras atbrīvojušās no ieslodzījuma vietām, ar dzīvokli jānodrošina tikai tad, ja tās reģistrējušās šā palīdzības veida saņemšanai ne vēlāk kā sešus mēnešus pēc tam, kad tās ieguvušas tiesības reģistrēties.

(4) Bērnus bāreņus un bērnus, kuri palikuši bez vecāku gādības, ar dzīvokli nodrošina tā pašvaldība, kuras bāriņtiesa (pagasttiesu) pieņēmusi lēmumu par ārpusģimenes aprūpi.

15.pants. Personas, kuras ar dzīvokli nodrošina vispārējā kārtībā

Pašvaldības dome (padome) var noteikt arī citas personu kategorijas, kurām sniedzama palīdzība, izīrējot dzīvokli.

16.pants. Noteikumi, kādiem jāatbilst izīrējamai dzīvojamai telpai

(1) Dzīvojamai telpai, kas tiek izīrēta šajā likumā noteiktajā kārtībā, jābūt:

1) dzīvošanai derīgai;

2) tādai, kas atrodas tās pašvaldības administratīvajā teritorijā, kurā attiecīgā persona dzīvo, izņemot šā likuma 4.panta otrajā daļā minēto gadījumu.

(2) Ar īrnieka rakstveida piekrišanu viņam var izīrēt atsevišķu izolētu dzīvojamo telpu kopējā dzīvoklī vai viendzīvokļa mājā.

(3) Dzīvošanai derīga dzīvojamā telpa ir dzīvojamā mājā esoša patstāvīga apkurināma un apgaismojama telpa, kas derīga ilglaicīgam cilvēka patvērumam un atbilst Ministru kabineta noteiktajām būvniecības un sanitārajām normām.

17.pants. Izīrēšanas piedāvājumu secība

(1) Pašvaldības piedāvā izīrēt dzīvokļus personām, kuras šā likuma 6.pantā noteiktajā kārtībā ir reģistrētas šā palīdzības veida saņemšanai. Šis noteikums neattiecas uz 13.pantā minētajiem gadījumiem.

(2) Vispirms dzīvoklis tiek piedāvāts izīrēt šā likuma 13.pantā minētajām personām. Ja šādu personu nav vai tās visas rakstveidā ir atteikušās izīrēt attiecīgo dzīvokli, tas tiek piedāvāts izīrēt 14.pantā minētajām personām, kuras ir reģistrētas, lai pirmām kārtām saņemtu attiecīgo palīdzības veidu. Ja arī šādas personas nav reģistrētas vai arī tās visas rakstveidā ir atteikušās izīrēt attiecīgo dzīvokli, tas tiek piedāvāts izīrēt 15.pantā minētajām personām, kuras ir reģistrētas attiecīgā palīdzības veida saņemšanai. Reģistrācijas grupu ietvaros dzīvoklis tiek piedāvāts izīrēt reģistrācijas secībā, vispirms dzīvokli piedāvājot izīrēt personām, kuras pirmās reģistrētas palīdzības saņemšanai.

(3) Ja dzīvokļa izīrēšanas piedāvājuma dienā pašvaldībai ir vairāki tai piederoši neizīrēti dzīvokļi, tie visi tiek piedāvāti izīrēšanai tai personai, kurai saskaņā ar šo likumu pirmajai jāpiedāvā īrēt dzīvokli.

18.pants. Dzīvokļa izīrēšanas piedāvājums

(1) Dzīvoklis tiek piedāvāts izīrēt, rakstveidā par to paziņojot attiecīgajai personai. Paziņojumam pievieno atbildīgās pašvaldības institūcijas vai amatpersonas apstiprinātu aktu, kas apliecina, ka attiecīgais dzīvoklis ir dzīvošanai derīgs.

(2) Atbilde uz dzīvokļa izīrēšanas piedāvājumu personai ir jāsniedz rakstveidā ne vēlāk kā nedēļu pēc tā saņemšanas.

(3) Ja persona trīs reizes ir atteikusies no dzīvokļa, kas atbilst šā likuma 16.panta noteikumiem, izīrēšanas piedāvājumiem, vai arī nav atbildējusi uz dzīvokļa izīrēšanas piedāvājumiem, attiecīgā persona reģistrā pārreģistrējama ar pēdējo kārtas numuru.

19.pants. Īres līguma termiņš

Izīrējot dzīvokli, pašvaldība nosaka, uz kādu termiņu slēdzams īres līgums.

20.pants. Ierobežojumi privatizēt un pārdot dzīvokļus

Dzīvokļus, kuri tiek izīrēti šā likuma 13., 14. un 15.pantā paredzētajos gadījumos, nedrīkst privatizēt vai pārdot šo dzīvokļu īrniekiem un citām personām.

21.pants. Dzīvokļu izīrēšanas noteikumu pārkāpšanas sekas

Gadījumos, kad pašvaldībai piederošais dzīvoklis ir izīrēts, pārkāpjot šā likuma noteikumus, īrnieks zaudē tiesības uz attiecīgo dzīvokli ar dienu, kad stājas spēkā attiecīgais tiesas spriedums.

IV nodaļa. Citi palīdzības veidi

22.pants. Sociālo dzīvokļu izīrēšana

Sociālos dzīvokļus pašvaldība izīrē likumā noteiktajā kārtībā.

23.pants. Pagaidu dzīvojamās telpas piešķiršana

(1) Pagaidu dzīvojamo telpu līdz pašvaldības dzīvokļa izīrēšanai, bet uz laiku, ne ilgāku par gadu, piešķir gadījumos, kad šā likuma 13.pantā noteiktajā kārtībā un termiņos nav iespējams nodrošināt ar dzīvokli personas, kuru dzīvoklis vai dzīvojamā māja ir gājusi bojā vai sagruvusi stihiskas nelaimes vai avārijas rezultātā.

(2) Pagaidu dzīvojamo telpu uz laiku līdz pašvaldības dzīvokļa izīrēšanai var piešķirt arī šā likuma 14.pantā minētajām personām, kuras ir reģistrētas šā palīdzības veida saņemšanai.

(3) Pagaidu dzīvojamā telpa var neatbilst šā likuma 16.panta noteikumiem un to var ierādīt pašvaldībai piederošā nedzīvojamā fondā.

(4) Ja pagaidu dzīvojamo telpu piešķir pašvaldībai piederošā dzīvojamā fondā, par tās izīrēšanu tiek slēgts īres līgums, bet gadījumā, ja pagaidu dzīvojamo telpu piešķir pašvaldībai piederošajā nedzīvojamā fonda, — nomas līgums. Ja pagaidu dzīvojamā telpa neatbilst šā likuma 16.panta noteikumiem, par tās īri (nomu) var neņemt maksu. Ja pagaidu dzīvojamās telpas lietotājam tiek sniegti komunālie pakalpojumi, par to slēdzams attiecīgs līgums.

24.pants. Pašvaldības palīdzība īrētā dzīvokļa apmaiņā pret citu dzīvokli

(1) Pašvaldības palīdzība īrētā dzīvokļa apmaiņā pret citu dzīvokli, kura uzturēšanai nepieciešams ievērojami mazāk līdzekļu, pašvaldība var sniegt šā likuma 2.pantā pirmās daļas 1., 2. un 3.punktā minētajām trūcīgajām personām.

(2) Pašvaldības palīdzība īrētā dzīvokļa apmaiņā pret citu dzīvokli pašvaldība sniedz reģistrācijas secībā, vispirms palīdzību piedāvājot personām, kuras pirmās reģistrētas palīdzības saņemšanai. Šis palīdzības veids tiek piedāvāts šā likuma 17.pantā paredzētajā secībā.

25.pants. Dzīvokļa īres un komunālo pakalpojumu pabalsts

(1) Dzīvokļa īres un komunālo pakalpojumu pabalstus pašvaldības šā likuma 2.panta pirmās daļas 1., 2. un 3.punktā minētajām trūcīgajām personām maksā pašvaldība Ministru kabineta noteiktajā kārtībā.

(2) Ja persona vairs neatbilst trūcīgas personas statusam, tā zaudē tiesības saņemt īres un komunālo pakalpojumu pabalstu.

(3) Par to, ka personai tiek pārtraukta īres un komunālo maksājuma pabalsta izmaksāšana, attiecīgā persona rakstveidā brīdināma vismaz divas nedēļas iepriekš.

26.pants. Vienreizēji pabalsti dzīvokļa vai dzīvojamās mājas iegādei vai remontam

(1) Vienreizējus pabalstus dzīvokļa vai dzīvojamās mājas iegādei vai remontam pašvaldība sniedz šā likuma 2.panta pirmās daļas 1., 2. un 3.punktā minētajām trūcīgajām personām, kuru īrētā vai īpašumā esošā dzīvojamā māja vai dzīvoklis ir gājis bojā vai sagruvis stihiskas nelaimes vai avārijas rezultātā. Vienreizēju pabalstu dzīvokļa vai dzīvojamās mājas iegādei vai remontam var piešķirt tikai tad, ja attiecīgajai pašvaldībai nav iespēja izīrēt pašvaldībai piederošu dzīvokli, viendzīvokļa dzīvojamo māju vai sociālo dzīvokli.

(2) Ar pašvaldības domes (padomes) lēmumu šajā pantā paredzēto palīdzības veidu var sniegt arī citām personām, kuru īrētā vai īpašumā esošā dzīvojamā māja vai dzīvoklis ir gājis bojā vai sagruvis stihiskas nelaimes vai avārijas rezultātā.

Pārejas noteikumi

1. Likums stājas spēkā 2001.gada 1.janvārī.

2. Ar šā likuma spēkā stāšanos spēku zaudē likums "Par valsts un pašvaldību palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā" (Latvijas Republikas Augstākās Padomes un Valdības Ziņotājs,1993, 20.nr., 1994, 12.nr., 1996, 1.nr., 1997, 23.nr., 1999, 11.nr.).

Par likumprojektu

1. Kādēļ likums vajadzīgs?

No 1993. gada, kad spēkā stājās likums "Par valsts un pašvaldību palīdzību dzīvokļa jautājuma risināšanā", valstī mainījusies sociālekonomiskā situācija, mainījušās sociālās grupas, kurām nepieciešama palīdzība dzīvokļa jautājumos. Likums vajadzīgs, lai garantētu trūcīgo un darbnespējīgo personu tiesības uz dzīvojamo telpu, noteiktu pašvaldību atbildību šajā jomā.

2. Kāda var būt likuma iespējamā ietekme uz tautsaimniecības attīstību?

Neietekmē.

3. Kāda var būt likuma iespējamā ietekme uz valsts budžetu?

Neietekmē.

4. Kāda var būt likuma iespējamā ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu?

Jāizdara grozījumi likumā "Par dzīvojamo telpu īri" (projekta normas ir saskaņotas ar Saeimā 2. lasījumā pieņemto likumprojektu "Grozījumi likumā "Par dzīvojamo telpu īri"").

Jāizstrādā Ministru kabineta noteikumi, kas noteiktu dokumentus, kādi personai jāiesniedz pašvaldībā, lai apliecinātu tiesības saņemt palīdzību dzīvokļa jautājumā, kā arī noteikumi, kas reglamentētu ziņas, kas iekļaujamas palīdzības dzīvokļa jautājuma risināšanā reģistrā.

5. Vai likums atbilst Latvijas starptautiskajām saistībām?

Atbilst.

6. Kā tiks nodrošināta likuma izpilde?

Likuma izpildei nav jāveido jaunas valsts institūcijas, pašvaldībām dotas tiesības izlemt par jaunu institūciju izveidošanas nepieciešamību.

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšsēdētājs Jānis Lagzdiņš