Par narkotiku kontroli un narkomānijas ierobežošanu

Vakar, 17. decembrī, notika Narkotiku kontroles un narkomānijas ierobežošanas koordinācijas komisijas sēde, kurā uzklausīti narkotiku novēršanā iesaistīto institūciju ziņojumi par paveikto narkotiku izplatības apkarošanā 2003. gada 11 mēnešos, kā arī noteiktas rīcības plāna prioritātes 2004.gadam.

Komisija uzklausīja iekšlietu ministra Māra Gulbja ziņojumu par vizīti Spānijā un tur gūto pieredzi. M. Gulbis un Iekšlietu ministrijas delegācija uzturējās Spānijā no 22. līdz 27. novembrim. Vizītes ietvaros Latvijas iekšlietu ministrs M. Gulbis un Spānijas iekšlietu ministrs Anhels Akabess Madridē parakstīja abu valstu sadarbības līgumu cīņai pret terorismu, organizēto noziedzību, nelegālu narkotisko, psihotropo vielu un prekursoru apriti un citiem noziedzīgiem nodarījumiem.

Spānijas pieredze liecina, ka narkomānijas un narkotiku apkarošanā koordinēti un cieši jādarbojas izglītības, veselības un iekšlietu resoriem, jo narkomānijas apkarošanā būtiska nozīme ir profilakses un izglītojošiem pasākumiem, kas vairāk ir Izglītības un zinātnes un Veselības ministrijas, nevis Iekšlietu ministrijas, kompetencē. M. Gulbis uzskata, ka šo pieredzi nepieciešams pārņemt arī Latvijā, jo Spānijā tā devusi pozitīvus rezultātus.

M. Gulbis ziņojumā uzsvēra, ka Latvija, kļūstot par pilntiesīgu Eiropas Savienības dalībvalsti, apņemas izpildīt Savienības prasības. Viena no tām ir efektīvas starpinstitūciju narkotiku koordinācijas struktūras izveide valstī, kas paredz valsts politikas veidošanu narkotiku piedāvājuma un pieprasījuma samazināšanas jomā un tās ieviešanu. 2003. gadā PHARE projekta ietvaros izstrādātā Nacionālā narkotiku stratēģija un Rīcības plāns 2004. – 2007. gadam paredz šādas koordinācijas struktūras izveidi pie Ministru kabineta, tomēr neviens no šiem dokumentiem līdz šim nav apstiprināts un koordinācijas struktūra nav izveidota. Par to šā gada novembrī, piedaloties Itālijas prezidentūras un Eiropas Komisijas organizētajā narkotiku koordinatoru sēdē Romā, Latvija atkārtoti saņēmusi kritiku.

M. Gulbis uzskata, ka nav lietderīgi, ja tikai kāda atsevišķa ministrija (pašlaik IeM) ir atbildīga par narkotiku apkarošanas un ierobežošanas koordināciju nacionālā līmenī. Viņaprāt, svarīgs un steidzams ir jautājums par nacionālās koordinācijas komisijas un tehniskā sekretariāta veidošanu, kas darbotos pastāvīgi kā nacionālās narkotiku ierobežošanas politikas koordinācijas centrs. Iekšlietu ministrs norāda, ka šajā jautājumā nepieciešams politisks lēmums, bet līdz tam nekavējoties jāpanāk Veselības un Labklājības ministrijas nozīmēšana par līdzatbildīgajām ministrijām un koordinatoru nozīmēšana tajās, lai šie pārstāvji varētu piedalīties dalību attiecīgo starptautisko struktūru darbā.

Iekšlietu ministrs īpaši akcentēja, ka narkotiku ierobežošanai lielākā uzmanība jāpievērš uz valsts robežas, jo gandrīz visas narkotiskās vielas Latvijā tiek ievestas no austrumiem vai rietumiem. Ministrs kritizēja muitas darbu narkotiku apkarošanā uz valsts robežas un arī pauda neizpratni par to, ka muitā joprojām nav nopietna kinoloģiskā dienesta. Muitas kriminālpārvaldē saistībā ar narkotikām šogad ierosinātas tikai četras krimināllietas.

Komisija izvērtēja iespējamo muitas resursu pārdali, jo no 2004. gada maija muita vairs nestrādās uz robežas ar Igauniju un Lietuvu. Pēc Valsts policijas (VP) datiem, no Lietuvas puses nāk ievērojams sintētisko narkotiku tranzīts.

Veselības ministrijas pārstāvis Rinalds Muciņš komisiju informēja, ka saskaņā ar septiņiem šogad veiktiem pētījumiem par narkotikām var secināt, ka pieaug narkotisko vielu lietošana pusaudžu vidū vecumā līdz 18 gadiem. Komisija nolēma rosināt diskusiju par piespiedu ārstēšanās noteikšanu no narkotikām atkarīgām personām, piedāvājot šo jautājumu izskatīt Noziedzības un korupcijas novēršanas padomē. Padomes izvērtēšanai komisija virzīs arī tieslietu ministra Aivara Aksenoka sēdē minēto problēmu par neatliekamās medicīniskās palīdzības sniegšanu ieslodzījuma vietās, kas arī saistīta ar narkotiku jautājumu.

Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) informēja, ka tiek izstrādāta skolu politika, tai skaitā metodiskie norādījumi, kā rīkoties, lai izskaustu narkotiku lietošanu skolās. M. Gulbis uzsvēra, ka, viņaprāt, nepietiekami aktīvi notiek skolēnu un skolotāju informēšana. Viņš arī kritiski vērtēja skolu sadarbību ar policiju un citām institūcijām, lai laikus varētu reaģēt uz iespējamiem likumpārkāpumiem un skolēnu iesaistīšanu narkotiku izplatīšanā.

Komisija akcentēja, ka liela problēma ir jauniešu brīvā laika pavadīšanas iespējas, kas ir problemātiska ģimenēm ar nelieliem ienākumiem. IZM pārstāvis Ringolds Beinarovičs uzskata, ka būtu jārosina sabiedrībā diskusija par skolu un sporta zāļu pieejamību arī vakara stundās, lai nodrošinātu jauniešiem brīvā laika pavadīšanas iespējas. M. Gulbis kā komisijas vadītājs aicināja IZM pēc trim mēnešiem informēt komisiju par paveikto šajā jomā.

VP komisijai ziņoja, ka šogad salīdzinājumā ar pērno gadu palielinājies ar narkotiskajām vielām saistīto noziegumu skaits – šogad reģistrēti 895 ar narkotikām saistīti noziedzīgi nodarījumi (302 par narkotiku realizāciju, 5 – par narkotiku kontrabandu), bet pērn šajā laikā – tikai 311. VP prioritāte narkotiku apkarošanā ir cīņa ar lielajiem narkotiku dīleriem, lai izjauktu piegādes tīklus un novērstu organizētās noziedzības aktivitātes šajā jomā. Īstenojot šo prioritāti, kopš šā gada jūnija Organizētās noziedzības apkarošanas pārvalde ierosinājusi 79 krimināllietas, tās lielākoties ir pret lieliem narkotiku dīleriem. VP atzīst, ka pagaidām neapmierinoši narkotiku apkarošanā darbojas atsevišķas reģionālās policijas pārvaldes. M. Gulbis uzdeva VP sagatavot ziņojumu par to, kāda sadarbība narkotiku apkarošanā, tai skaitā operatīvajā līmenī, notiek Baltijas valstīs.

Narkotiku kontroles un narkomānijas ierobežošanas koordinācijas komisija ir Noziedzības un korupcijas novēršanas padomes apakškomisija, kuras uzdevums ir koordinēt valsts un pašvaldību institūciju, kā arī to pakļautībā un pārraudzībā esošo iestāžu un citu publisko un privāto tiesību subjektu darbību narkotisko un psihotropo vielu un prekursoru legālās un nelegālās aprites kontrolē un narkomānijas novēršanā un apkarošanā. Komisijas priekšsēdētājs ir iekšlietu ministrs, tās sastāvā ir izglītības un zinātnes ministrs, finanšu ministrs, labklājības ministrs un tieslietu ministrs.

Komisijas ekspertu sastāvā ir VP Galvenās kriminālpolicijas pārvaldes ONAP Narkotiku apkarošanas biroja (NAB) priekšnieks, Narkoloģijas centra direktors un nodaļas vadītājs, triju Labklājības ministrijas departamentu vadītāji, Valsts ieņēmumu dienesta (VID) Galvenās muitas pārvaldes (GMP) direktors, kā arī ES PHARE Narkotiku programmas nacionālais koordinators. Komisijas sēdēs ar padomdevēja tiesībām var piedalīties ģenerālprokurors un Saeimas Aizsardzības un iekšlietu komisijas priekšsēdētājs.

Iekšlietu ministrijas Preses un sabiedrisko attiecību departaments