Lai bērni dzimtu un augtu par rītdienu pārliecinātās ģimenēs

Otrdien, 16. decembrī, uz kārtējo sēdi Labklājības ministrijā sanāca darba grupa, lai tālāk lemtu par atbalstu ģimenēm, kurās piedzimis bērns (par iepriekš lemto iespējams lasīt 27.11., 4.12. un 10.12. “LV” numuros).

Izglītības un zinātnes ministrijas Augstākās izglītības departamenta pārstāve Inta Švirksta pēc darba grupas lūguma sniedza pārskatu par pirmsskolas iestāžu pieejamību. Bērnudārzi pārsvarā ir pašvaldību iestādes, neliela daļa ir resoru bērnudārzi, un, protams, ir privātās pirmsskolas iestādes. Grozījumi Izglītības likumā noteic, ka ir obligāta pirmsskolas vecuma bērnu (piecus un sešus gadus vecu) izglītošana, kas ir tā sauktās sagatavošanas klases vairākās skolās. Vislielākais pieprasījums pēc bērnudārziem ir bērniem līdz trīs gadu vecumam, kuru ne Rīga, ne citas lielās pilsētas nespēj apmierināt. 2001. gadā rindā uz bērnudārzu gaidīja 6000 bērni, šogad – jau 11 000. Kā skaidroja I. Švirksta, rindas ir izveidojušās arī tāpēc, ka neatkarības gados strauji saruka to ražošanas iestāžu skaits (piemēram, VEF), kuriem bija savi bērnudārzi. Tāpēc, runājot par dzimstības palielināšanu, ir jādomā par to, kur strādājoši vecāki varēs atstāt pieskatīšanai savus mazuļus, jo droši vien ne katra ģimene varēs atļauties algot aukli. Pēc īpašu uzdevumu ministra bērnu un ģimenes lietās padomnieka Pētera Leiškalna vārdiem, viena bērnudārza celtniecība Rīgā ar 150 vietām izmaksātu pusotru miljonu latu.

Kā norādīja Labklājības ministrijas pārstāvji, bērnudārzi ir pašvaldības kompetence, tā ka rīdziniekiem atliek vien cerēt uz Rīgas domes izpratni. Šobrīd gadā piedzimst ap 20 000 bērniņu, un darba grupa cer, ka ar atbalsta pasākumiem dzimstība varētu pieaugt par 20%, tā ka nav grūti aprēķināt, kā pieaugs rindas uz bērnudārzu.

Darba grupa, izskatot iespējamos finansiālo pabalstu variantus (skat. 10.12. “LV”), vienojās par divu pabalstu tālāku izstrādi, kam, kā uzsvēra Labklājības ministrijas parlamentārā sekretāre Ilze Stobova, jāiet rokrokā ar citiem atbalsta pasākumiem. Darba grupa vienojās atbalstīt finansiālos pabalstus no valsts pamatbudžeta, neaiztiekot Valsts sociālās apdrošināšanas budžetu, jo to nevēlas ne sociālie partneri, ne Finanšu ministrija, kas norāda, ka šim budžetam jau ir saistības pret valsts pamatbudžetu, tādēļ nebūtu pamatoti uzņemties vēl kādas.

Pirmais variants: bērna piedzimšanas pabalsta paaugstināšana līdz tādam apmēram, kas atbilst zīdaiņa pūriņa vērtībai (šobrīd tie ir 296 lati) un bērna kopšanas pabalsta paaugstināšana līdz bērna viena gada vecumam līdz valstī noteiktās minimālās mēnešalgas 150% (2005. gadā tie būtu 135 lati mēnesī) un no viena gada līdz diviem – līdz valstī noteiktās minimālās mēnešalgas 50% (2005. gadā – 45 lati). Kopumā šo pabalstu paaugstināšana valsts budžetam prasītu papildu 27,8 miljonus latu. Šo pabalstu ieviešanas pozitīvās sekas būtu tas, ka veicinātu dzimstību ģimenēs, kuras Latvijā dzīvo pastāvīgi, jo bērna piedzimšanas pabalsts ir vienīgais ģimenēm izmaksājamais, kas Latvijai, iestājoties Eiropas Savienībā, nav jāeksportē. Tāpat tiek saglabāts sociālās vienlīdzības un sociālā taisnīguma princips universālo pabalstu izmaksā. Savukārt negatīvais ir tas, ka riska grupām (nelabvēlīgajām ģimenēm) šie pabalsti būtu svarīga motivācija bērnu radīšanā, kas nebūtu samērojama ar iespējām bērnu uzturēt un audzināt pēc pabalsta izmaksas termiņa beigām.

Otrais variants: bērna piedzimšanas pabalsta palielinājums tāpat kā pirmajā variantā un bērna kopšanas pabalsta izmaksa sociāli apdrošinātām personām līdz bērna gada vecumam savas vidējās mēnešalgas apmērā. Sociāli neapdrošinātās personas saņemtu pabalstu valstī noteiktās minimālās algas apmērā (2005. gadā – 90 lati). Šādu pabalstu izmaksa valstij papildus prasītu 28,5 miljonus latu. Šādā gadījumā pozitīvi būtu tas, ka nepasliktinātos finansiālais stāvoklis ģimenēs ar vidējiem un augstiem ienākumiem. Taču negatīvais ir tas, ka nav ievērots sociālā taisnīguma princips. Bez tam runa ir par universāliem pabalstiem no valsts pamatbudžeta, kuriem nav pamata tikt diferencētiem atkarībā no sociālās apdrošināšanas iemaksu apjoma.

Nākamajā darba grupas sēdē (7. janvārī) tās dalībnieki jau izlems, kuru variantu atbalstīt, kā arī kādas alternatīvas attiecībā uz finansiālajiem pabalstiem vēl būtu atbalstāmas.

Rūta Kesnere,  “LV” informācijas redaktore