Lai mazinātu nabadzību Latvijā un Eiropā

Foto: Arnis Blumbergs, “LV”

Šodien, 18. decembrī, labklājības ministre Dagnija Staķe Briselē kopā ar Eiropas Komisijas nodarbinātības un sociālo lietu komisāri Annu Diamantopolu parakstīs Kopējās iekļaušanas memorandu (KIM), kas ir viens no valsts svarīgākajiem stratēģiskajiem dokumentiem. Balstoties uz KIM noteiktajām prioritātēm un mērķiem, katra Eiropas Savienības (ES) kandidātvalsts (dalībvalstis jau šādu dokumentu ir izstrādājušas un parakstījušas) realizēs sociālās iekļaušanas politiku. Memorands ir politiski deklaratīvs dokuments, kas norāda valstī realizējamos īstermiņa un ilgtermiņa pasākumus, lai mazinātu sociālo atstumtību un nabadzību.

Agrita Groza, Labklājības ministrijas valsts sekretāres vietniece, — “Latvijas Vēstnesim”

— Kā Latvijā tapa KIM, kas piedalījās tā izstrādē?

— 2000. gadā Eiropa akceptēja tā saukto Lisabonas stratēģiju līdz 2010. gadam, kas paredz pakāpenisku ekonomikas izaugsmi un nabadzības un sociālās atstumtības samazināšanu. Tas ir cieši saistīts ar Lisabonas stratēģijas definēto mērķi, ka Eiropai līdz 2010. gadam ir jākļūst par dinamiskāko un konkurētspējīgāko ekonomiku pasaulē. Tieši tādēļ tika izstrādāta atklātās koordinācijas metode, kas nozīmē, ka katra valsts izstrādā savu politiku Eiropas kopējā mērķa sasniegšanai. Arī Latvija atbilstoši mūsu vajadzībām ir izstrādājusi savu memorandu, kura pamatā ir gan ekonomiskās, gan sociālās situācijas izvērtējums. Darbs pie KIM Latvijā sākās 2002. gada rudenī. Memorands ir multisektorālas sadarbības rezultāts, tā tapšanā piedalījās visas ministrijas, reģionu attīstības aģentūru pārstāvji, zinātnieki, kā arī tās sabiedriskās organizācijas, kas to vēlējās, piemēram, invalīdu un viņu draugu apvienība “Apeirons”, kā arī sieviešu līdztiesības centrs “Marta”.

— KIM mērķis ir samazināt nabadzību. Pēc kādiem kritērijiem tiks vērtēts, cik efektīvi katra valsts to ir spējusi?

— Pamatojoties uz KIM noteiktajām vadlīnijām, katru otro gadu visas Eiropas Savienības dalībvalstis Eiropas Komisijā iesniegs rīcības plānu, kurā būs norādīti īstermiņa un ilgtermiņa mērķi ar konkrētiem skaitļiem, pēc tā tad arī varēs vērtēt padarītā efektivitāti.

Ir izstrādāti arī vienoti kritēriji, pēc kuriem iespējams ne tikai vērtēt konkrētās valsts padarīto, bet to arī salīdzināt ar citām valstīm. Piemēram, kādi ir iedzīvotāju vidējie ienākumi, cik reizes iedzīvotāju ienākumi pirmajā kvintilē (piektdaļā) atšķiras no ienākumiem piektajā kvintilē. Pēc Jaunā gada arī Latvija ķersies pie sava rīcības plāna izstrādes, kam jābūt gatavam līdz nākamā gada jūlijam.

Nopietnākā sociālās atstumtības riska grupa — ģimenes ar bērniem

— Kādas ir KIM mērķgrupas, kuras mūsu sabiedrībā ir sociālās atstumtības riska grupas?

— Tās ir ģimenes ar bērniem, invalīdi, jaunieši ar pamatizglītību, bijušie cietumnieki, bezpajumtnieki. Arī Eiropā sociālās atstumtības riska ziņā pirmajā vietā ir nepilnās ģimenes ar bērniem, otrajā — imigranti un trešajā — bezpajumtnieki. Sociālās atstumtības kritērijs ir spēja vai nespēja iekļauties darba tirgū un gūt ienākumus. Arī Eiropā tā ir problēma sievietēm, kuras vienas audzina vairākus bērnus. Tas ir cieši saistīts arī ar dzimumu līdztiesību, kas nav aktuāls jautājums Skandināvijā, bet sāpīgs Eiropas dienvidos.

— Kā mēs izskatāmies pārējo ES valstu vidū, vai Latvijas KIM ir stipri atšķirīgs?

— Situācija kandidātvalstīs ir ļoti līdzīga. ES dalībvalstīs atšķirībā no Latvijas sociālās atstumtības riska grupās neietilpst invalīdi un veci cilvēki. Ja Latvijas izstrādātajā KIM viena no prioritātēm ir vides un mājokļa pieejamība invalīdiem, tad Eiropā tas nav aktuāli. Savukārt Latvijā atšķirībā no Eiropas nav problēmu, kuras rada imigranti, kas ES ir viena no KIM mērķgrupām. Latvijā iedzīvotāju vidējie ienākumi pirmajā kvintilē ir 31, 4 lati, bet piektajā kvintilē — 178, 64 lati, tātad 5,7 reizes augstāki. Eiropā šī starpība ir tikai 5 reizes. Latvijā trūcīgo iedzīvotāju ir 16,8%, Eiropā — 16%. Runājot par pabalstiem, to veidi Latvijā ir tādi paši kā Eiropas dalībvalstīs, atšķiras tikai naudas apjoms.

Ar izglītību pret atstumtību

— Kā būtu iespējams mazināt plaisu starp dažādu grupu vidējiem ienākumiem?

— Tas ir cieši saistīts ar izglītības ieguvi, pārkvalifikācijas iespējām, no kā ir atkarīga iekļaušanās darba tirgū un iespēja strādāt labi apmaksātu darbu. Un, protams, tie ir pabalsti trūcīgajiem iedzīvotājiem. Piemēram, ir plānots paaugstināt bērnu kopšanas pabalstu, kas procentuāli paaugstinās vidējos ieņēmumus grupā “ģimenes ar bērniem”. Tāpat, ja ar subsidēto darba vietu palīdzību darbā iekārtosies 1000 invalīdi, tas kopējos bezdarba skaitļus būtiski neietekmēs, taču būs nozīmīgs skaitlis konkrētajā mērķgrupā — invalīdi bezdarbnieki.

— Kurus no KIM izvirzītajiem mērķiem Latvijai būs visgrūtāk realizēt?

— Tās ir naudietilpīgās lietas — pabalstu, pensiju paaugstināšana, arī mājokļu pieejamība, vides pielāgošana invalīdiem ratiņkrēslos, sociālo māju ierīkošana. Lielu darbu prasīs pārkvalifikācijas iespēju pielāgošana individuālām vajadzībām. Piemēram, visām sekretārēm nav nepieciešama vienāda pārkvalifikācija — vienai vajag padziļinātu datorapguvi, kādai citai — vācu valodu. Šobrīd programmas ir diezgan unificētas.

KIM finansējums — valsts pamatbudžets un Eiropas Sociālais fonds

— Kā būs ar finansējumu KIM izvirzīto mērķu realizēšanai?

— Finansējums būs gan no valsts pamatbudžeta, gan Eiropas Sociālā fonda, kura viena no prioritātēm ir sociālās atstumtības mazināšana. Valsts pamatbudžeta līdzekļi jau ir piešķirti atsevišķām prioritātēm, piemēram, no nākamā gada janvāra minimālā darba alga no 70 latiem ir paaugstināta uz 80 latiem, kas ietekmēs iedzīvotāju vidējos ienākumus. Tāpat ir paredzēta pensiju indeksācija.

— Kā notiks Eiropas Sociālā fonda apguve tieši KIM kontekstā?

— Šo naudu administrēs Nodarbinātības valsts aģentūra, Sociālās palīdzības fonds un Sabiedrības integrācijas fonds. Projektus varēs iesniegt pašvaldības, nevalstiskās organizācijas, uzņēmēji (subsidēto darba vietu radīšanai), izglītības iestādes. Sociālajā jomā, tāpat kā tautsaimniecībā, lielākās problēmas būs ar projektu priekšfinansēšanu.

Rūta Kesnere, “LV” informācijas redaktore

Latvijas KIM prioritātes:

— ar izglītības iegūšanas un izglītības kvalitāti

saistīto problēmu pārvarēšana;

— iekļaujoša darba tirgus izveide un

nodarbinātības veicināšana;

— piemērota mājokļa nodrošināšana visām

iedzīvotāju grupām;

— adekvātu ienākumu nodrošināšana;

— sociālo pakalpojumu attīstība;

— minimālās veselības aprūpes un nepieciešamo

medikamentu pieejamības nodrošināšana;

— ģimeņu solidaritātes stiprināšana un

bērnu tiesību aizsardzība;

— institūciju sadarbības tīkla izveide.