Lai veiksmīgi turpinātu pārstāvēt Latvijas intereses un nestu Latvijas vārdu pasaulē

Vakar, 17.decembrī, Ārlietu ministrijā Valsts prezidente Vaira Vīķe–Freiberga piedalījās ikgadējā Latvijas vēstnieku sanāksmē

Valsts prezidente Vaira Vīķe–Freiberga:

Runa Latvijas vēstnieku sanāksmē Ārlietu ministrijā 2003.gada 17.decembrī

Augsti godātā ministres kundze, valsts sekretāra kungs, ekselences, vēstnieki un vēstnieces!

Es pateicos par šo izdevību jūs uzrunāt jūsu gadskārtējā tikšanās reizē, kad Rīgā, Ārlietu ministrijā, ir pulcējušies visi pa pasauli izsūtītie Latvijas diplomātiskie spēki. Uz jums raugoties, es redzu šeit tiešām tādu kā mūsu diplomātisko armiju, kas mūsu valsts suverenitātes nodrošināšanā ir tikpat nozīmīga kā tā drošība, par ko gādā bruņotie spēki. Es te domāju ne tikai metaforiski, bet gluži burtiski, jo Latvijas valsts kā neatkarīgas valsts dibināšanā bija nepieciešami divi elementi – pirmā bija diplomātiskā atzīšana kā neatkarīgai valstij, un līdztekus bija jānotiek teritorijas atbrīvošanai. Deklarācija, politiskā griba nāca pirmā, un tad nāca parlamenta balss, atbrīvojot teritoriju, izkarojot starptautisko atzīšanu.

Šobrīd mums, paldies Dievam, pie savas zemes robežām akūtas briesmas nedraud, turpretim pasaulei ir radušies jauni apdraudējuma veidi, un tie tātad uzliek mums kā valstij ļoti smagus pienākumus pašiem gādāt par savu drošību gan NATO alianses, gan mūsu kontinenta drošības ietvaros. Šeit diplomātiem ir bijusi ļoti liela loma, lai panāktu to, ka Latvija tiek iekļauta NATO aliansē, diplomātiem ir bijusi liela loma, es domāju, Ārlietu ministrijas un arī citu resoru darbiniekiem bijusi ļoti nozīmīga loma, lai pabeigtu mūsu sarunas ar ES un panāktu Latvijas iestāšanos ES kā pilntiesīgai dalībvalstij.

Vakar, 17.decembrī, Valsts prezidente Vaira Vīķe–Freiberga un ārlietu ministre Sandra Kalniete (apakšējā attēlā) kopā ar Latvijas vēstniekiem un Ārlietu ministrijas darbiniekiem (augšējā attēlā) Foto: Māris Kaparkalējs, “LV”

Visas šīs aktivitātes ir bijušas tādas, ka starptautiski tās tiek vērtētas ar vienu vārdu – spožas. Latvija ir ārkārtīgi strauji progresējusi, Latvija ir spējusi paveikt visu, kas no tās tika prasīts, un prasīts tika daudz. No ES, EDSO, Eiropas Padomes, NATO puses tika izvērtēta mūsu gatavība, atbilstība visiem demokrātijas standartiem, mūsu politiskais briedums, mūsu juridiskā gatavība un acquis communautaire pārņemšanas spējas, mūsu administratīvā kapacitāte, arī mūsu bruņoto spēku gatavība. Viss tas ticis izvērtēts. Diplomātiem visos šajos procesos ir bijusi būtiska loma, gan valsts vadībai un likumdevējiem nododot jautājumus, gan tos izskaidrojot. Tas ir arī visbūtiskākais, ka tās ziņas un signālus, ko mēs saņemam no saviem draugiem un sabiedrotajiem, spējam izmantot, gan aizstāvot, gan izskaidrojot Latvijas viedokli, kas tiek prezentēts.

Šī saite starp Latviju un citām valstīm ir bijusi un būs svarīga arī nākotnē. No vienas puses, varētu domāt, ka, sasniedzot savus galvenos stratēģiskos mērķus par iekļaušanu ES un NATO, mēs it kā būtu sasnieguši kaut ko, kas tagad mums atļautu atslābt un raudzīties uz dzīvi vieglāk un varbūt mazāk nogurdinoši, bet tā nebūt nav. Šodien mēs esam nonākuši jaunā kvalitātē, kas prasīs, es teiktu, varbūt vēl aktīvāku iesaistīšanos starptautiskos procesos. To nastu, kas jums, vēstniekiem, ir uzlikta, es kā prezidente savās ārvalstu vizītēs redzu tiešā kontaktā, es spēju novērtēt, ko jūs paveicat, es spēju novērtēt, kas no jums tiek prasīts.

Paldies jums par to, tieši šajā kontaktā es varu jums sniegt savu augstāko novērtējumu, es tiešām kā prezidente saskatu jūsos ļoti būtisku atbalstu gan manam prezidentes darbam, bet galvenokārt mūsu Latvijas valsts interesēm. Tas ir mūsu kopīgais darbs vienā veselumā un vienā komandā. Jūsu pienākumi turpināsies, es tā saskatu, visos galvenajos diplomātiskajos līmeņos, un pirmkārt bilaterālajās attiecībās ar to valsti, kurā jūs darbojaties, un vairākiem no jums ir vairākas valstis, un tā nasta ir ļoti smaga, arī to es no savas pieredzes esmu redzējusi, cik veiksmīgi jūs savu darbu darāt. Nākamais – tā ir jūsu loma ES, visi procesi, kas ar to saistās. Un te būs savi īpaši vēstnieki, kas ar to darbosies, savas atbildīgās personas, bet katrā atsevišķā valstī notiek arī būtisks process, kas saistās ar ES kopumā. Te būs vajadzīga īpaša koordinācija un ļoti cieša sadarbība šajos jautājumos. NATO kontekstā, drošības kontekstā mums droši vien būs daudz izaicinājumu, kaut vai tieši tehniski, piemēram, dokumentu apritē, kā NATO to izvirza savās īpašajās prasībās vēstniecībām, vēstniecību darbiniekiem un katrā ziņā arī vēstniekiem. Neaizmirsīsim arī Apvienotās Nācijas – te nav tā, ka pietiek ar to vien, ka mums ir savs vēstnieks ANO un ANO Ženēvā. Katras valsts vēstniekam ir arī šie aspekti jāuztver un jāraida signāli, kas ir vajadzīgi Latvijas interešu aizstāvēšanai.

Bet tagad – un to jūs dzirdēsit savas tikšanās tālākos posmos – mēs esam nonākuši jaunā fāzē, kur paveras jaunas prasības tieši vēstniecībām, un tās ir rūpes par Latvijas tālāko ekonomisko uzplaukumu, jo iekļūšana starptautiskajās organizācijās tagad ir sasniegta, un viens no cerētiem rezultātiem ir tāds, ka tas palīdzēs Latvijai uzplaukt un attīstīties. Tas nozīmē, ka tīri ekonomiskā plāksnē vēstniecībām šobrīd būs jāuzsāk daudz lielākas aktivitātes. Es ļoti ceru, ka valdība spēs atrast līdzekļus, lai pie vēstniecībām varētu būt ekonomiskie atašeji, kas tieši ar ekonomiskajām attiecībām varētu darboties, jo citādi būs grūti ar to esošo personālu, kāds mums pašlaik ir vēstniecībās, paveikt visu, kas Latvijas interesēs būtu nepieciešams. Katrā ziņā vēstniekiem tas būs vēl viens jauns slogs, vēl dziļāk un plašāk būs jāiepazīstas ar ekonomiskajiem sakariem, un skaidrs ir arī tas, ka arī Latvijas attīstībai tas būs ārkārtīgi būtisks un Latvijas interesēm ļoti svarīgs.

Iznāk tā, ka jūs atbraucat uz Latviju, dzirdat divu dienu garumā par visu to, kas jums ir jādara. Jūs jau ļoti labi zināt, kas jums ir jādara, bet tas būs tāds mazs pārskats un atgādinājums. Es katrā ziņā no savas puses gribētu jums vēlēt, lai šīs dienas jums ir arī patīkamas ar to, ka varat būt šeit atpakaļ Dzimtenē un tikties ar saviem tuviniekiem un draugiem. Es novēlu, lai tas palīdz jums arī atjaunot pārliecību, ka jūsu darbs nav bijis veltīgs, ka ikviens sasniegums, ko sasniedzat savā darbā un savā vidē vēstniecībās, atspoguļojas visā tajā, kas notiek Latvijā. Valsts virzās uz priekšu, un es ceru, ka tauta to novērtēs. Es novērtēju jūs kā prezidente un domāju, ka vēsture arī jūs novērtēs. Liels paldies jums visiem, un lai jums turpmāk veicas!

Par ikgadējo vēstnieku sanāksmi:

Vakar, 17. decembrī, Rīgā sākās Latvijas diplomātisko misiju vadītāju gadskārtējā divu dienu sanāksme. Tās moto ir “Latvijas vieta jaunās dalības un partnerības statusā”.

Atklājot sanāksmi, Ārlietu ministrijas valsts sekretārs Māris Riekstiņš uzsvēra vēsturisko kontinuitāti – pirmā Latvijas sūtņu konference notika 1923. gadā pēc ārlietu ministra Zigfrīda Meierovica iniciatīvas. Laika gaitā būtiski mainījusies Latvijas starptautiskā situācija un uzdevumi. Tā šodienas diplomātos jautrību izraisīja Māra Riekstiņa citētie 1923. gada sūtņu konferences lēmuma vārdi, ka Baltijas valstis nav paredzējušas piedalīšanos “politiskās kombinācijās” ārpus Baltijas valstu savienības. Taču, mainoties mūsu valsts svaram pasaulē un nākot aizvien jauniem izaicinājumiem, nav zaudējusi aktualitāti pirms astoņdesmit gadiem Zigfrīda Meierovica deklarētā iniciatīva.

Vakar diplomātisko misiju vadītājus uzrunāja Valsts prezidente Vaira Vīķe–Freiberga. Viņa diplomātiskā dienesta nozīmīgumu valsts suverenitātes nodrošināšanā salīdzināja ar bruņoto spēku svarīgumu, atgādinot, ka Latvijas valsts dzimšanas laikā vispirms bija politiskā griba un suverenitātes deklarācija, pēc tam brīvības cīņas un diplomātiskās atzīšanas izcīnīšana.

Vakar, 17.decembrī, Ārlietu ministrijā: Latvijas pārstāvniecības NATO vadītājs Imants Lieģis, vēstniece Austrijā, Šveicē, Ungārijā, Lihtenšteinā, Slovākijā un Slovēnijā Elita Kuzma, vēstniece Nīderlandē Baiba Laizāne, vēstniece Čehijā un Horvātijā Iveta Šulce; Valsts prezidente Vaira Vīķe–Freiberga, ārlietu ministre Sandra Kalniete (augšējā attēlu rindā); Ārlietu ministrijas Preses analīzes nodaļas vadītājs Aivars Baumanis, Ārlietu ministrijas valsts sekretāra vietnieki Andris Piebalgs un Andris Teikmanis; Latvijas pārstāvniecības Eiropas Padomē vadītājs Georgs Andrejevs un vēstnieks Vācijā Mārtiņš Virsis Foto: Māris Kaparkalējs, “LV”

Valsts prezidente arī uzsvēra, ka pēc Latvijas iestāšanās Eiropas Savienībā (ES) un NATO mūsu diplomātiem būs vēl atbildīgāks uzdevums – izmantot valsts starptautiskā statusa jauno kvalitāti (Pilns runas teksts — blakus).

Ārlietu ministre Sandra Kalniete savā uzrunā aicināja vēstniekus praktisko jautājumu apspriešanu (kas aizņēma krietnu laika daļu iepriekšējo gadu sanāksmēs) atstāt lietišķai ikdienas sadarbībai ar ministriju, un galveno vērību veltīt Latvijas nākotnei svarīgu stratēģisku jautājumu modelēšanai.

Vakar ar diplomātisko misiju vadītājiem tikās arī Saeimas priekšsēdētāja Ingrīda Ūdre, Saeimas Eiropas lietu komisijas priekšsēdētājs Guntars Krasts un Ārlietu komisijas sekretārs Guntis Bērziņš.

Ārlietu ministrijas valsts sekretāra vietnieki Andris Piebalgs, Ivars Pundurs, Andris Teikmanis un Pēteris Vaivars ar diplomātisko misiju vadītājiem vakar apsprieda ministrijas struktūrvienību sadarbību Eiropas integrācijas, drošības politikas un divpusējo attiecību jautājumus, kā arī administratīvos un finanšu jautājumus.

Sanāksmes pirmo dienu noslēdza Valsts prezidentes un Imanta Freiberga kunga rīkota pieņemšana vēstniekiem Rīgas pilī.

Jānis Ūdris, “LV” ārlietu redaktors