Vai darbinieku prasījumiem būs “griesti”?

Šodien ceturto reizi Saeimas sēdes darba kārtībā iekļauta likuma “Par darbinieku aizsardzību darba devēja maksātnespējas gadījumā” grozījumu izskatīšana trešajā lasījumā. Jau trīs reizes pēc deputātu lūguma likuma grozījumu izskatīšana galīgajā lasījumā atlikta, jo nav vienprātības, cik lielā apjomā no darbinieku prasījumu garantijas fonda būtu izmaksājama likumā paredzētā kompensācija par nesamaksātajām algām un citiem darbinieku prasījumiem.

Pašreiz spēkā esošā kārtība paredz, ka darba devēja maksātnespējas gadījumā darbiniekam no darbinieku prasījumu garantijas fonda, ko veido uzņēmējdarbības riska valsts nodevas maksājumi, pienākas kompensācija par nesamaksāto darba algu trīs mēnešu ilgā laikā periodā, atlīdzība par ikgadējo atvaļinājumu, atlaišanas pabalsts, kaitējumu atlīdzība un vēl citi likumā paredzētie ienākumi. Likuma pārejas noteikumos teikts, ka līdz šā gada 31.decembrim iepriekš minēto darbinieku prasījumu kopējā summa, kuru apmierina no darbinieku prasījumu garantijas fonda līdzekļiem, nedrīkst pārsniegt 400 latu vienam darbiniekam. Šajā kopsummā netiek ieskaitīta no apmierinātās prasījumu summas aprēķinātā valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu darba devēja daļa.

Esošā kārtība ir spēkā tikai līdz šā gada beigām. Kāda būs jaunā – viedokļi dalās. Labklājības ministrija un sākotnēji arī Saeimas Sociālo un darba lietu komisija atbalstīja ideju par jebkāda darbinieku prasījumu limita atcelšanu.

Pret to asi iebilda partija “Jaunais laiks”, norādot, ka “griestu” atcelšana var izraisīt nekontrolējamu algu palielināšanas procesu uzņēmumos, kas jau skaidri apzinās savu maksātnespēju. Tādējādi tiktu radītas iespējas iedzīvoties uz valsts rēķina. Tomēr arī panāktais kompromiss valdošajā koalīcijā – neatcelt “griestus” pavisam, bet palielināt izmaksājamās atlīdzības kopsummu līdz 600 latiem vienam darbiniekam –, līdz balsošanai Saeimā vēl nav nonācis. Joprojām pret to iebilst Labklājības ministrija, norādot, ka jebkādi darbinieku prasījumu ierobežojumi var būt par iemeslu prasības celšanai Satversmes tiesā. Izskatot uz trešo lasījumu iesniegtos priekšlikumus likuma grozījumiem, Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas atbalstu nav guvis arī tieslietu ministra Aivara Aksenoka priekšlikums noteikt darbinieku prasījumu kopsummas limitu 1000 latu.

Pēdējo reizi likuma grozījumu izskatīšana atlikta Saeimas 26.novembra plenārsēdē. Deputāts Indulis Emsis, kas pārstāv Zaļo un Zemnieku savienības Saeimas frakciju, pamatojot lūgumu kārtējo reizi svītrot likuma grozījumu izskatīšanu no Saeimas darba kārtības, norādīja uz trūkumiem valsts aģentūras “Maksātnespējas administrācija”, kas ir darbinieku prasījumu garantijas fonda līdzekļu turētāja un rīkotāja, darbā. I.Emsis uzskata, ka likumā būtu jāiestrādā normas, kas ierobežotu aģentūras tiesības ievērojamu uzņēmējdarbības riska nodevas daļu tērēt savām vajadzībām – “tēriņi savas institūcijas uzturēšanai ir bijuši divreiz lielāki, nekā tā sniegusi palīdzību bez darba palikušajiem”.

To, ka Maksātnespējas administrācijas finanšu līdzekļus veido arī uzņēmējdarbības riska valsts nodevas daļa, tiešām nosaka likums – likums “Par uzņēmumu un uzņēmējsabiedrību maksātnespēju”. Cik liela konkrēti būs šī daļa, tas tiek lemts valdībā un akceptēts Saeimā, veidojot kārtējā gada valsts budžetu. Salīdzinot ar 2003.gadu, tie Maksātnespējas administrācijas izdevumi, kas tiek segti no uzņēmējdarbības riska valsts nodevas daļas, 2004.gadā ievērojami samazināti. Likumā “Par darbinieku aizsardzību darba devēja maksātnespējas gadījumā”, kas pašlaik ir atvērts grozījumiem Saeimā, noteikti tikai Maksātnespējas administrācijas uzdevumi darbinieku prasījumu garantijas fonda līdzekļu uzskaitē un izmaksu nodrošināšanā darbiniekiem. To, kāda uzņēmējdarbības riska valsts nodevas daļa tiek ieskaitīta darbinieku prasījumu garantijas fondā, nosaka Ministru kabinets. Valdība katru gadu lemj arī par uzņēmējdarbības riska valsts nodevas apmēru.

Plānojot izmaksas no darbinieku prasījumu garantijas fonda 2004.gadā, Maksātnespējas administrācija sākotnēji bija rēķinājusies ar to, ka vienam darbiniekam izmaksājamā summa tiks palielināta līdz 600 latiem. Palielinājums tika saistīts ar mēneša vidējās darba samaksas pieaugumu valstī kopumā – pēc Centrālās statistikas pārvaldes datiem, šā gada 2.ceturksnī mēneša vidējā bruto darba samaksa bija aptuveni 191 lats. Trīs mēnešu periodā tie ir 573 lati. Tā kā likums paredz, ka no darbinieku prasījumu garantijas fonda tiek maksātas ne tikai algas, bet arī kompensēti atlaišanas pabalsti, neizmantotie atvaļinājumi un citi darbinieku ienākumi, Tieslietu ministrija sadarbībā ar Maksātnespējas administrāciju rada kompromisa iespēju palielināt “griestus” līdz 1000 latiem, gan apzinoties, ka līdzekļi darbinieku prasījumiem nākamā gada budžetā ieplānoti 600 latu robežās. Priekšlikumu par limita palielināšanu līdz 1000 latiem tieslietu ministrs iesniedzis likuma grozījumu trešajam lasījumam.

Kā “Latvijas Vēstnesis” noskaidroja Maksātnespējas administrācijā, pret ideju pavisam atcelt “griestus” būtu jāizturas piesardzīgi galvenokārt divu apsvērumu pēc. Pirmkārt, daudzkārt piesauktie argumenti par lielo pārpalikumu šā gada darbinieku prasījumu garantijas fondā, kas bija aptuveni 3 miljoni latu, tomēr nevar būt par pamatu objektīvai situācijas analīzei par darbinieku prasījumu skaitu un izmaksu apjomu. Ir jāņem vērā apstāklis, ka likums “Par darbinieku aizsardzību darba devēja maksātnespējas gadījumā” darbojas tikai nepilnu gadu un pirmās izmaksas no fonda veiktas tikai jūnijā. Taču jau augustā tās sasniedza 53 procentus no plānotā, pēdējos divos mēnešos tās tiek veiktas pilnā apjomā. Otrkārt, ir jāapzinās, ka Latvijas starptautiskās saistības un arī Eiropas Savienības normatīvie akti neļauj pasliktināt strādājošo situāciju, veicot kādas likumdošanas iniciatīvas. Tas nozīmē to, ka, vienreiz atsakoties no darbinieku prasījumu “griestiem”, pie tiem vairs nebūs iespējams atgriezties, ja arī reālā situācija pierādīs, ka solis bijis pārsteidzīgs.

Liena Pilsētniece, “LV” iekšlietu redaktore