Likumprojekts

Krājaizdevu sabiedrības likums

Saeimas dok. Nr.2086; likumprojekts Nr.593

Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas

2000.gada 14.jūnijā iesniegts Saeimas izskatīšanai

I nodaļa

Vispārīgie noteikumi

1. pants. Likuma mērķis

Šī likuma mērķis ir sekmēt finansu resursu pieejamību, kā arī reģionālo attīstību, veicinot Latvijas iedzīvotāju līdzdarbošanos tautsaimniecībā.

2. pants. Krājaizdevu sabiedrības jēdziens, uzdevumi un tiesības

(1) Krājaizdevu sabiedrība ir kooperatīva sabiedrība ar mainīgu biedru skaitu un kapitālu, un saskaņā ar šo likumu un saviem statūtiem sniedz saviem biedriem šādus finansu pakalpojumus:

a) noguldījumu un citu atmaksājamo līdzekļu piesaistīšana no biedriem;

b) biedru kreditēšana, arī saskaņā ar finansu līzinga noteikumiem;

c) skaidras un bezskaidras naudas maksājumu veikšana biedru apkalpošanai;

d) bezskaidras naudas maksājuma līdzekļu izlaišana un apkalpošana biedru uzdevumā;

e) tirdzniecība ar naudas tirgus instrumentiem (čekiem, vekseļiem, depozītu sertifikātiem u.c.), valūtu, finansu līgumiem, vērtspapīriem biedru uzdevumā;

f) uzticības operācijas (trasts) biedru uzdevumā;

g) biedru vērtspapīru glabāšana un pārvaldīšana;

h) galvojumu un citu tādu saistību aktu izsniegšana, ar kuriem uzņemts pienākums atbildēt kreditoram par biedru parādu;

i) biedru vērtību glabāšana;

j) konsultācijas biedriem finansiāla rakstura jautājumos;

k) starpniecības pakalpojumi biedriem naudas instrumentu tirgū;

l) tādas informācijas sniegšana, kas saistīta ar biedra parādu saistību kārtošanu;

m) citi darījumi, kas pēc būtības ir līdzīgi iepriekšminētajiem finansu pakalpojumiem.

(2) Krājaizdevu sabiedrības galvenais uzdevums ir attīstīt savos biedros spēju darboties kopīgi, lai uz savstarpējas palīdzības un pašpārvaldes principiem, veicinot taupību, veidotu kredītresursus biedru personisko, kā arī saimniecisko un sadzīves vajadzību apmierināšanai, tādējādi sekmējot viņu labklājību.

(3) Krājaizdevu sabiedrība ir juridiska persona. Krājaizdevu sabiedrībai ir tiesības statūtos noteiktā kārtībā iegūt un atsavināt kustamu un nekustamu mantu, tai skaitā pieņemt dāvinājumus, ziedojumus un mantojumus, kā arī uzņemties saistības un būt par prasītāju un atbildētāju tiesā.

(4) Krājaizdevu sabiedrības tiesību spēja rodas ar brīdi, kad krājaizdevu sabiedrība ir reģistrēta LR Uzņēmumu reģistrā.

(5) Krājaizdevu sabiedrības uzraudzību veic Finansu un kapitāla tirgus komisija.

3.pants. Krājaizdevu sabiedrības darbības tiesiskais pamats

(1) Krājaizdevu sabiedrības dibināšanu, darbību, reorganizēšanu un likvidēšanu regulē šis likums, Kooperatīvo sabiedrību likums, krājaizdevu sabiedrības statūti, Finansu un kapitāla tirgus komisijas izdotie normatīvie noteikumi, Latvijas Republikas noslēgtie starptautiskie līgumi un citi normatīvie akti.

4.pants. Krājaizdevu sabiedrību veidošanas principi

(1) Krājaizdevu sabiedrības veido noteiktam biedru lokam. Biedru loku nosaka pēc šādiem principiem:

a) teritoriālā;

b) nodarbinātības;

c) interešu kopības.

(2) Katras krājaizdevu sabiedrības biedru kopums jānosaka sabiedrības statūtos. Krājaizdevu sabiedrība nav tiesīga pieņemt par biedriem personas, kas neatbilst statūtos noteiktajam biedru kopumam.

5.pants. Krājaizdevu sabiedrības biedri

(1) Par vienas krājaizdevu sabiedrības biedru var būt pilngadīgas, rīcībspējīgas fiziskas personas, kas dzīvo vai kam pieder īpašums, vai kas veic komercdarbību vai aroddarbību vienas pašvaldības teritorijā. Krājaizdevu sabiedrības biedrs var būt arī tā pašvaldība, kuras iedzīvotāji ir krājaizdevu sabiedrības biedri. Lauku administratīvajās teritorijās var veidot vienu krājaizdevu sabiedrību vairākās blakusesošās pašvaldībās, kuras noslēgušas savstarpējas sadarbības līgumu.

(2) Par vienas krājaizdevu sabiedrības biedru var būt pilngadīgas, rīcībspējīgas fiziskas personas, kas nodarbinātas pie viena darba devēja.

(3) Par vienas krājaizdevu sabiedrības biedru var būt pilngadīgas, rīcībspējīgas fiziskas personas, kas ir vienas korporācijas (profesionālas biedrības) vai profesionālas radošas sabiedriskas organizācijas vai arodbiedrības, vai sporta sabiedriskas organizācijas dalībnieki. Šādas krājaizdevu sabiedrības biedrs var būt arī attiecīgā sabiedriskā vai arodu organizācija.

(4) Krājaizdevu sabiedrības statūtos var paredzēt, ka par krājaizdevu sabiedrības biedriem var kļūt arī jau uzņemto biedru laulātie.

6.pants. Krājaizdevu sabiedrības nosaukums un juridiskā adrese

(1) Krājaizdevu sabiedrības nosaukumā jābūt vārdiem "krājaizdevu sabiedrība" un nosaukumam jāatspoguļo krājaizdevu sabiedrības biedru kopuma pazīme.

(2) Vārdu savienojumu "krājaizdevu sabiedrība" savā nosaukumā un citiem nolūkiem ir tiesīgas lietot tikai krājaizdevu sabiedrības un to veidotās apvienojošās organizācijas.

(3) Krājaizdevu sabiedrības juridiskā adrese ir tās valdes atrašanās vieta.

7.pants. Krājaizdevu sabiedrības un biedru atbildības norobežošana

(1) Par krājaizdevu sabiedrības saistībām biedrs atbild ar savām pajām krājaizdevu sabiedrības paju kapitālā, bet neatbild ar savu pārējo mantu, Krājaizdevu sabiedrība neatbild par savu biedru saistībām.

(2) Iestājoties krājaizdevu sabiedrībā, biedrs ar savām pajām uzņemas atbildību arī par tām sabiedrības saistībām, kas radušās pirms viņa iestāšanās.

(3) Neatkarīgi no izstāšanās pieteikuma iesniegšanas, nāves vai izslēgšanas dienas bijušais biedrs ar savām pajām atbild par krājaizdevu sabiedrības saistībām līdz viņa izstāšanās dienai.

(4) No krājaizdevu sabiedrības paju kapitāla nevar piedzīt nekādus atsevišķu biedru parādus vai citus prasījumus pret biedriem. Līdz biedra izstāšanās dienai no krājaizdevu sabiedrības vērst piedziņu pēc šādiem prasījumiem var tikai uz biedram pienākošos dividendi un biedra noguldījumiem.

II nodaļa

Krājaizdevu sabiedrības dibināšana

8.pants. Krājaizdevu sabiedrības dibināšanas kārtība

(1) Par krājaizdevu sabiedrības dibinātājiem var būt ne mazāk par divdesmit personām, kuras atbilst šī likuma 5.pantā noteiktajām prasībām.

(2) Krājaizdevu sabiedrību dibina kā jaunu sabiedrību saskaņā ar Kooperatīvo sabiedrību likumā noteikto kārtību tik tālu, cik tas nav noteikts šajā likumā.

(3) Krājaizdevu sabiedrības pamatkapitāls izveidojams tikai no naudas ieguldījumiem. Pamatkapitāla minimālais lielums ir 2000 latu.

(4) Pirms krājaizdevu sabiedrības reģistrācijas LR Uzņēmumu reģistrā krājaizdevu sabiedrības dibinātājiem jāsaņem Finansu un kapitāla tirgus komisijas licence sabiedrības darbībai.

(5) KS dibinātāju pilnvarotais pārstāvis 15 dienu laikā pēc tam, kad saņemta Finansu un kapitāla tirgus komisijas licence, iesniedz LR Uzņēmumu reģistrā šādus dibināšanas dokumentus:

a) dibināšanas līgumu;

b) statūtus;

c) dibināšanas sapulces protokolu;

d) juridisko adresi apliecinošu dokumentu;

e) pamatkapitāla ieguldīšanu apliecinošu dokumentu;

f) dokumentu, kas apliecina, ka ir samaksāta valsts nodeva par reģistrāciju un maksa par reģistrācijas publikāciju.

III nodaļa

Krājaizdevu sabiedrības manta

9.pants. Krājaizdevu sabiedrības pašu kapitāls

Krājaizdevu sabiedrības pašu kapitāls ir starpība starp krājaizdevu sabiedrības aktīviem un saistībām.

10.pants. Krājaizdevu sabiedrības paju kapitāls

(1) Krājaizdevu sabiedrības paju kapitālu veido visu sabiedrības biedru paju nominālvērtību summa. Biedrs savas pajas iemaksā naudā.

(2) Bijušā biedra prasījumu tiesības pret krājaizdevu sabiedrību par paju izmaksu noilgst, ja piecu gadu laikā pēc paju izmaksas beigu termiņa paja nav izņemta un ieinteresētā persona nav pieteikusi nekādus prasījumus par paju izmaksu. Pēc termiņa notecējuma neizņemtās pajas ieskaita krājaizdevu sabiedrības ienākumos.

11.pants. Krājaizdevu sabiedrības rezerves kapitāls

(1) Krājaizdevu sabiedrība veido rezerves kapitālu, ieskaitot tajā vismaz divdesmit piecus procentus no gada tīrās peļņas (peļņa pēc nodokļu nomaksas), kamēr rezerves kapitāls sasniedz vismaz desmit procentus no kopējiem aktīviem. Pēc tā izveidošanas rezerves kapitāls jāuztur vismaz desmit procentu apmērā no kopējiem aktīviem.

(2) Krājaizdevu sabiedrības statūtos vai ar kopsapulces lēmumu var paredzēt veikt arī citus maksājumus rezerves kapitālā.

(3) Krājaizdevu sabiedrības rezerves kapitāls izmantojams tikai zaudējumu segšanai un tikai ar kopsapulces lēmumu.

12. pants. Krājaizdevu sabiedrības tīrās peļņas sadale

(1) Tīrās peļņas daļa, kas paliek pēc atskaitījumiem rezerves kapitālā, sadalāma atbilstoši krājaizdevu sabiedrības statūtu noteikumiem.

(2) Piešķirtās dividendes izmaksājamas deviņdesmit dienu laikā pēc piešķiršanas, bet, ja šajā laikā tās nav izņemtas, tad tās uzskatāmas par pieprasījuma noguldījumu.

IV nodaļa

Krājaizdevu sabiedrības finansu darbība

13. pants. Krājaizdevu sabiedrības darbības veidi

(1) Krājaizdevu sabiedrība pēc reģistrācijas Uzņēmumu reģistrā ir tiesīga veikt krājaizdevu sabiedrības statūtos un Finansu un kapitāla tirgus komisijas izsniegtajā licencē noteikto darbību.

(2) Krājaizdevu sabiedrība pieņem noguldījumus tikai no saviem biedriem atbilstoši kopsapulces apstiprinātajiem noguldījumu pieņemšanas noteikumiem.

(3) Krājaizdevu sabiedrība izsniedz aizdevumus tikai saviem biedriem fiziskām personām atbilstoši kopsapulces apstiprinātajiem kredītpolitikas noteikumiem.

(4) Krājaizdevu sabiedrības kredītpolitikā jānosaka:

a) mērķi, kādiem izsniedzami aizdevumi;

b) procentu likmes un to aprēķināšanas kārtība;

c) termiņi, uz kādiem izsniedzami aizdevumi;

d) nodrošinājuma veidi atkarībā no izsniedzamā aizdevuma mērķa un apmēra;

e) mērķi un apmērs, kādiem aizdevumi var tikt izsniegti bez nodrošinājuma;

f) aizdevuma pieprasīšanas kārtība;

g) aizdevuma pieprasījuma izskatīšanas un lēmuma pieņemšanas par aizdevuma piešķiršanu vai atteikumu kārtība;

h) izsniegto aizdevumu uzraudzības kārtība;

i) savlaicīgi neatmaksāto aizdevumu atgūšanas kārtība.

14. pants. Krājaizdevu sabiedrību darbību regulējošās prasības

(1) Krājaizdevu sabiedrības pašu kapitāla attiecība pret svērto aktīvu un ārpusbilances posteņu kopsummu (kapitāla pietiekamība) nedrīkst būt mazāka par desmit procentiem.

(2) Krājaizdevu sabiedrība savus aktīvus izvieto tā, lai jebkurā brīdī tiktu nodrošināta tās kreditoru juridiski pamatoto prasību apmierināšana.

(3) Krājaizdevu sabiedrības ieguldījumi kustamajā un nekustamajā īpašumā nedrīkst pārsniegt krājaizdevu sabiedrības pašu kapitālu. Šajā pantā minētie nosacījumi neattiecas uz īpašumiem, ko krājaizdevu sabiedrība pārņēmusi kā neatmaksātu kredītu nodrošinājumu, un kustamiem un nekustamiem īpašumiem, kas nepieciešami krājaizdevu sabiedrības finansu pakalpojumu sniegšanai.

(4) Krājaizdevu sabiedrība ir tiesīga veikt ieguldījumus tikai LR valsts emitētos vērtspapīros.

(5) Krājaizdevu sabiedrība nav tiesīga dibināt komercsabiedrības, kā arī izdarīt ieguldījumus citu komercsabiedrību pamatkapitālā, izņemot ieguldījumus krājaizdevu sabiedrības apvienojošās komercsabiedrībās.

(6) Krājaizdevu sabiedrība ir tiesīga saviem biedriem aizdevumos neizsniegtos līdzekļus noguldīt LR licencētās komercbankās un citās krājaizdevu sabiedrībās.

(7) Krājaizdevu sabiedrības darījuma risks tiek kvalificēts kā liels, ja darījuma apmērs pārsniedz desmit procentus no krājaizdevu sabiedrības pašu kapitāla.

(8) Lielo risku darījumu kopsumma nedrīkst pārsniegt krājaizdevu sabiedrības pašu kapitālu vairāk par astoņām reizēm.

(9) Kopējais vienam biedram izsniegto aizdevumu apjoms nedrīkst pārsniegt piecpadsmit procentus no krājaizdevu sabiedrības pašu kapitāla.

(10) Kopējais krājaizdevu sabiedrības valdes priekšsēdētājam, revīzijas komisijas priekšsēdētājam, valdes, kredītkomitejas un revīzijas komisijas locekļiem vai viņu laulātajiem, vecākiem vai bērniem izsniegto kredītu apjoms nedrīkst pārsniegt piecpadsmit procentus no krājaizdevu sabiedrības pašu kapitāla.

(11) Kredīti, kuri katrs atsevišķi vai kopumā pārsniedz tūkstoš latu un tiek piešķirti valdes priekšsēdētājam, revīzijas komisijas priekšsēdētājam vai kādam no valdes, kredītkomitejas un revīzijas komisijas locekļiem, piešķirami ar vienbalsīgi pieņemtu krājaizdevu sabiedrības valdes lēmumu.

(12) Krājaizdevu sabiedrības ārvalstu valūtu atklātā pozīcija atsevišķā ārvalstu valūtā nedrīkst pārsniegt desmit procentus un kopumā visās ārvalstu valūtās divdesmit procentus no pašu kapitāla.

(13) Krājaizdevu sabiedrībai ir jāsaņem Finansu un kapitāla tirgus komisijas atļauja, ja:

a) tiek mainīts valdes priekšsēdētājs, vietnieks vai galvenais grāmatvedis;

b) tiek mainīta juridiskā adrese;

c) tiek mainīts nosaukums.

V nodaļa

Krājaizdevu sabiedrības pārvalde

15. pants. Krājaizdevu sabiedrības pārvaldes vispārīgie noteikumi

(1) Krājaizdevu sabiedrības organizatoriskā struktūra tiek veidota saskaņā ar Kooperatīvo sabiedrību likumā noteikto kārtību, cik tālu tas nav noteikts šajā likumā.

(2) Krājaizdevu sabiedrībā statūtos noteiktajā kārtībā jāizveido arī kredītkomiteja.

(3) Par krājaizdevu sabiedrības kredītu komitejas locekli nedrīkst būt valdes loceklis. Par savu darbu kredītkomiteja statūtos noteiktā kārtībā atskaitās krājaizdevu sabiedrības kopsapulcei un valdei.

16. pants. Krājaizdevu sabiedrības grāmatvedība un gada pārskats

(1) Krājaizdevu sabiedrības gada pārskatu sagatavo saskaņā ar Finansu un kapitāla tirgus komisijas noteikumiem. Par gada pārskata sastādīšanu atbild valde, un to pirms kopsapulces, kurā šis pārskats jāapstiprina, pārbauda krājaizdevu sabiedrības revīzijas komisija. Krājaizdevu sabiedrībai, kuras aktīvi finansu gada beigās pārsniedz 50 000 latu, gada pārskatu pārbauda zvērināts revidents.

(2) Pēc krājaizdevu sabiedrības gada pārskata iesniegšanas Finansu un kapitāla tirgus komisijai krājaizdevu sabiedrība gada pārskata bilanci un revīzijas komisijas vai zvērināta revidenta atzinumu 30 kalendāra dienu laikā publicē laikrakstā, kurš pēc tā izplatīšanas vietas un tirāžas aptver pēc iespējas lielu krājaizdevu sabiedrības biedru skaitu, norādot, ka publicēts saīsināts gada pārskats.

(3) Katram krājaizdevu sabiedrības biedram ir tiesības iepazīties ar pilnu gada pārskatu un saņemt tā norakstu par maksu, kas nepārsniedz tā pavairošanas izdevumus.

VI nodaļa

Krājaizdevu sabiedrības darbības uzraudzība

17. pants. Krājaizdevu sabiedrības darbības uzraudzības organizācija

(1) Lai nodrošinātu krājaizdevu sabiedrību drošu darbību, stabilitāti un attīstību, krājaizdevu sabiedrību uzraudzību veic Finansu un kapitāla tirgus komisija.

(2) Finansu un kapitāla tirgus komisija krājaizdevu sabiedrību uzraudzību veic saskaņā ar šo likumu un citiem likumiem.

18. pants. Pastiprinātās uzraudzības piemērošana

(1) Pastiprinātā uzraudzības kārtība tiek piemērota šādos gadījumos:

a) krājaizdevu sabiedrība pārkāpj krājaizdevu sabiedrību darbību regulējošās prasības un krājaizdevu sabiedrības valde regulāri nespēj nodrošināt šo prasību izpildi;

b) Finansu un kapitāla tirgus komisija pieņem lēmumu par krājaizdevu sabiedrības maksātnespējas iesniegšanu tiesā.

(2) Pastiprinātās uzraudzības kārtībā Finansu un kapitāla tirgus komisija ir tiesīga veikt šādas darbības:

a) brīdināt krājaizdevu sabiedrību;

b) ierobežot vai aizliegt krājaizdevu sabiedrībai sniegt saviem biedriem atsevišķus pakalpojumus;

c) aizliegt krājaizdevu sabiedrībai ieguldīt līdzekļus mazlikvīdos aktīvos.

(3) Lai kontrolētu pastiprinātās uzraudzības kārtībā noteikto prasību izpildi, Finansu un kapitāla tirgus komisija ir tiesīga iecelt savu pilnvarnieku.

(4) Finansu un kapitāla tirgus komisija ir atbildīga par zaudējumiem, kuri radušies Finansu un kapitāla tirgus komisijas pilnvarnieku vainas dēļ.

VII nodaļa

Krājaizdevu sabiedrības darbības izbeigšana

19. pants. Krājaizdevu sabiedrības darbības izbeigšana var notikt:

(1) Saskaņā ar krājaizdevu sabiedrības kopsapulces lēmumu;

(2) Saskaņā ar tiesas nolēmumu.

20. pants. Krājaizdevu sabiedrības darbības izbeigšana un reorganizēšana saskaņā ar krājaizdevu sabiedrības kopsapulces lēmumu

(1) Krājaizdevu sabiedrības kopsapulce ir tiesīga pieņemt lēmumu par darbības izbeigšanu tikai pēc tam, kad krājaizdevu sabiedrība ir izpildījusi visas tās grāmatvedības reģistros fiksētās saistības pret kreditoriem.

(2) Krājaizdevu sabiedrības kopsapulce pieņem lēmumu par darbības izbeigšanu šādos gadījumos:

a) ja krājaizdevu sabiedrības biedru skaits kļuvis mazāks par divdesmit;

b) beidz pastāvēt tas tiesību subjekts, tiesiskās attiecības, ar kuru bija noteikušas konkrētās krājaizdevu sabiedrības biedru kopumu;

c) pievienojot krājaizdevu sabiedrību citai sabiedrībai;

d) apvienojoties ar citu vai citām krājaizdevu sabiedrībām, kā rezultātā nodibinās jauna krājaizdevu sabiedrība.

(3) Ja krājaizdevu sabiedrības pamatkapitāls samazinās un ir mazāks par statūtos noteikto minimālo lielumu, valde divu mēnešu laikā sasauc biedru kopsapulci, kurā tiek lemts par sabiedrības pamatkapitāla palielināšanu līdz statūtos noteiktajam minimālajam pamatkapitālam vai par krājaizdevu sabiedrības likvidāciju.

(4) Krājaizdevu sabiedrības statūtos var noteikt citus krājaizdevu sabiedrības darbības izbeigšanas gadījumus.

21. pants. Krājaizdevu sabiedrības likvidācijas kārtība ar kopsapulces lēmumu

(1) Šajā likuma pantā noteiktā krājaizdevu sabiedrības likvidācijas kārtība ir piemērojama gadījumos, kad krājaizdevu sabiedrības darbība tiek izbeigta un šī krājaizdevu sabiedrība tiek likvidēta šī likuma 20. pantā noteiktajos gadījumos.

(2) Krājaizdevu sabiedrības kopsapulce krājaizdevu sabiedrībai ieceļ likvidatoru. Likvidators rīkojas un nes atbildību saskaņā ar noteikumiem par valdes locekļiem. Par krājaizdevu sabiedrības likvidatoru var būt arī juridiska persona. Krājaizdevu sabiedrības darbība likvidācijas procesā, kā arī likvidatora darbība ir pakļauta Finansu un kapitāla tirgus komisijas uzraudzībai.

(3) Krājaizdevu sabiedrībā, kuras aktīvi finansu gada beigās pārsniedz 50 000 latu, likvidatoru var aizstāt ar kopsapulces ievēlētu likvidācijas komisiju.

(4) Lēmumu par krājaizdevu sabiedrības likvidācijas uzsākšanu likvidators izsludina "Latvijas Vēstnesī" un laikrakstā, kurš pēc tā izplatīšanas vietas un tirāžas aptver pēc iespējas lielu krājaizdevu sabiedrības biedru skaitu. Krājaizdevu sabiedrības kreditori savas prasības pret krājaizdevu sabiedrību piesaka sabiedrības likvidatoram deviņdesmit dienu laikā no sludinājuma publicēšanas dienas.

(5) Lēmums par kreditora prasības atzīšanu likvidatoram jāpieņem un jānosūta kreditoram pēc kreditora norādītās adreses ne vēlāk kā trīsdesmit dienu laikā no izsludinātā kreditoru pieteikšanās termiņa beigām. Kreditors savam pieteikumam pievieno visus dokumentus, ar ko tiek pamatota kreditora prasība. Savu lēmumu likvidators paziņo kreditoram ierakstītā vēstulē. Likvidatora lēmumu par prasījuma neatzīšanu vai daļēju atzīšanu kreditors 30 dienu laikā no ierakstītas vēstules nosūtīšanas dienas var pārsūdzēt tiesā.

(6) Likvidators saņem un piedzen to, kas sabiedrībai pienākas, pārdod sabiedrības mantu un apmierina likumā noteiktā kārtībā prasījumus pret krājaizdevu sabiedrību, sastāda likvidācijas pārskatu, izsludina likvidācijas pabeigšanu un paziņo par to LR Uzņēmumu reģistram.

(7) Kreditoru prasījumi, kuri atzīti ar spēkā stājušos tiesas nolēmumu (spriedumu) un pēc kuriem pret krājaizdevu sabiedrību uzsāktā piedziņa līdz likvidatora iecelšanai nav pabeigta, kā arī prasījumi, kuri uz likvidatora iecelšanas brīdi vēl atrodas tiesvedībā, apmierināmi vispārējā likvidācijas kārtībā.

(8) Likvidatora atalgojumu, likvidācijas izdevumus, kā arī likvidējamās krājaizdevu sabiedrības izdevumus apstiprina kopsapulce.

(9) Kreditoru pieteikto un atzīto prasījumu apmierināšanas secīgums krājaizdevu sabiedrības likvidācijas gadījumā ir šāds:

a) nodokļu un nodevu prasījumi;

b) algoto darbinieku, kas nav krājaizdevu sabiedrības biedri, padarītā darba kompensācijas prasījumi;

c) kreditoru, kas nav sabiedrības biedri un darbinieki, prasījumi;

d) noguldījumu prasījumi;

e) citi to sabiedrības biedru, kas nav valdes, revīzijas komisijas vai kredītkomitejas locekļi, prasījumi;

f) valdes, revīzijas komisijas un kredītkomitejas locekļu prasījumi.

(10) Sūdzības par likvidatoru darbību izskata un lēmumus par likvidatoru atcelšanu un saukšanu pie atbildības pieņem kopsapulce.

Pārejas noteikumi

(1) Līdz 2001. gada 1. jūlijam šajā likumā paredzētās Finansu un kapitāla tirgus komisijas funkcijas pilda Latvijas Banka.

(2) Līdz Finansu un kapitāla tirgus komisijas normatīvu stāšanās spēkā krājaizdevu sabiedrībām saistoši Latvijas Bankas normatīvi.

Par likumprojektu

1. Kādēļ likums vajadzīgs?

Likumprojekts ir izstrādāts ar mērķi:

— novērst pretrunas esošajos krājaizdevu sabiedrību dibināšanu un darbību regulējošos normatīvajos aktos;

— veicināt Latvijas iedzīvotāju iesaistīšanos krājaizdevu sabiedrību kustībā, tādējādi sekmējot viņu līdzdarbošanos tautsaimniecībā;

— paplašināt pašvaldību iespējas sekmēt uzņēmējdarbības attīstību vietējā sabiedrībā;

— precizēt Latvijas likumdošanā noteikto krājaizdevu sabiedrību statusu saskaņā ar ES kredītiestāžu darbību regulējošām direktīvām;

— sekmēt krājaizdevu sabiedrību darbību un attīstību Latvijā, lai paaugstinātu to sniegto ieguldījumu nacionālā kopprodukta palielināšanai.

2. Kā likums var ietekmēt tautsaimniecības attīstību?

Likums palīdzēs mērķtiecīgi un efektīvi organizēt krājaizdevu sabiedrību darbību, kuras rezultātā:

— aktivizēsies iedzīvotāju līdzdalība pilsoniskas sabiedrības veidošanā;

— palielināsies iedzīvotāju iesaistīšanās saimnieciskajā darbībā;

— paaugstināsies iedzīvotāju uzkrāto naudas līdzekļu iesaistīšanas valsts naudas apritē efektivitāte, reinvestējot tos vietējā ekonomikā;

— sekmēsies esošo darba vietu saglabāšana un jaunu izveidošana;

— pilnveidosies finansu pakalpojumu tirgus;

— aizpildīsies finansu pakalpojumu fiziskām personām "tukšās vietas";

— tiks popularizēts demokrātisks vadības stils;

— paaugstināsies iedzīvotāju izglītības līmenis uzņēmējdarbības jautājumos.

3. Kāda var būt likuma ietekme uz valsts budžetu?

Likums neparedz finansējumu krājaizdevu sabiedrību darbībai no valsts budžeta.

4. Kāda var būt likuma iespējamā ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu un vai nepieciešami grozījumi citos normatīvajos aktos?

Likuma sakarā bez grozījumiem "Kredītiestāžu likumā" nepieciešams izdarīt redakcionālas dabas grozījumus saistošos likumos lietoto terminu vienotai interpretācijai: likumā "Par uzņēmējdarbību", likumā "Par uzņēmuma gada pārskatu", kā arī LR MK noteikumos: Nr. 248 "Likuma "Par uzņēmumu ienākuma nodokli" normu piemērošanas noteikumi"", Nr. 330 "Kases operāciju uzskaites noteikumi", Nr. 339 "Noteikumi par uzņēmumu grāmatvedības kārtošanu un organizāciju", Nr. 73 "Ziņojuma par uzņēmumu (uzņēmējsabiedrību) apvienošanos iesniegšanas un izskatīšanas kārtība", Nr. 187 "Likuma "Par pievienotās vērtības nodokli" normu piemērošanas kārtība""; kā arī LR FM rīkojumos: Nr. 498 "Par kārtību, kādā iesniedzamas atļaujas dāvinājumu (ziedojumu), ieķīlāšanas, kredītu piešķiršanas, aizdevumu, galvojumu un garantiju izsniegšanas darījumu veikšanai, un par darījumu izvērtēšanas komisijas sastāvu", "Par noteikumu "Noteikumi par emitenta būtisku notikumu atklāšanu" apstiprināšanu"; LR Valsts ieņēmumu dienesta norādījumos "Par uzņēmumu ienākuma nodokļa aprēķināšanas un maksāšanas kārtību", rīkojumā Nr. 60 "Par "Metodisko norādījumu par uzņēmumu ienākuma nodokļa aprēķināšanas kārtību" apstiprināšanu", vēstulē "Par uzņēmuma ienākuma nodokļa deklarāciju".

5. Kāda ir likuma atbilstība Latvijas starptautiskajām saistībām?

Likumprojekts šo jomu neskar.

6. Kā tiks nodrošināta likuma izpilde?

Likuma izpildi nodrošinās Finansu un kapitāla tirgus komisija.

Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas priekšsēdētāja A.Poča