Ministru kabineta noteikumi Nr.712
Rīgā 2003.gada 16.decembrī (prot. Nr.64, 19.§)
Dzīvnieku, ganāmpulku un novietņu reģistrēšanas un dzīvnieku apzīmēšanas kārtība
Izdoti saskaņā ar Ciltsdarba likuma 12.pantu un Veterinārmedicīnas likuma 59.panta 5.punktu
I. Vispārīgie jautājumi
1. Noteikumi nosaka lauksaimniecības dzīvnieku, bišu saimju, zivju dīķu, akvakultūras dzīvnieku audzētavu, ganāmpulku un novietņu reģistrēšanas, kā arī liellopu, cūku, aitu, kazu un zirgu (turpmāk — dzīvnieki) individuālās apzīmēšanas kārtību.
2. Lauksaimniecības dzīvnieku, bišu saimju, zivju dīķu, akvakultūras dzīvnieku audzētavu īpašnieks vai viņa pilnvarota persona, kura uz noteiktu laiku vai pastāvīgi ir atbildīga par dzīvniekiem (turpmāk — turētājs), informāciju par dzīvnieku apzīmēšanu, uzskaiti turēšanas vietā un citu ar dzīvnieku apzīmēšanu, kā arī ganāmpulku un novietņu reģistrēšanu saistītu informāciju nosūta valsts sabiedrībai ar ierobežotu atbildību “Valsts ciltsdarba informācijas datu apstrādes centrs” (turpmāk — datu centrs) informācijas reģistrēšanai ganāmpulku, novietņu un dzīvnieku reģistros (turpmāk — datu bāze).
3. Datu bāzē norāda šādu informāciju: novietne, novietnes īpašnieks, turētājs, novietnes adrese, ganāmpulks, ganāmpulka īpašnieks, liellopu, cūku, aitu, kazu, zirgu un pārējo lauksaimniecības dzīvnieku skaits, dzīvnieku izmantošanas veids, darbības, kas ir saistītas ar dzīvnieku apzīmēšanu, apsēklošanu, lecināšanu, atnešanos, kastrāciju, pārvietošanu, likvidēšanu, dzīvnieku aborti un nobeigšanās gadījumi. Informācija tiek glabāta trīs gadus pēc pēdējā reģistrētā notikuma vai darbības.
4. Datu centrs reizi gadā ganāmpulku īpašniekiem nosūta informāciju par dzīvnieku reģistrā reģistrētajiem dzīvniekiem.
5. Dzīvnieku apzīmēšanu drīkst veikt sertificēta persona, praktizējošs veterinārārsts vai turētājs novietnē.
6. Saskaņā ar zemkopības ministra apstiprinātu instrukciju datu centrs, reģistrējot liellopus, kazas un aitas, nosaka dzīvnieku šķirni un norāda to datu bāzē.
7. Pārtikas un veterinārais dienests:
7.1. saskaņā ar valsts kārtējā gada uzraudzības un kontroles programmu apseko un inspicē novietnes. Inspekciju skaits gadā nav mazāks par 10 % no kopējā novietņu skaita;
7.2. kontrolē informācijas atbilstību dzīvnieku, ganāmpulku un novietņu reģistriem, kā arī iesniedz kontroles rezultātus datu centrā;
7.3. sniedz datu centram ziņas par novietņu apsekošanas, dzīvnieku novietnē veikto veterināro pasākumu un dzīvnieku laboratorisko izmeklējumu skaitu un rezultātiem.
II. Dzīvnieku, ganāmpulku un novietņu reģistrēšana
8. Lai valstī nodrošinātu vienotu uzskaites sistēmu, datu centrs veido dzīvnieku, ganāmpulku un novietņu reģistrus.
9. Novietņu (atsevišķi norobežojama platība lauksaimniecības dzīvnieku, bišu saimju, akvakultūru pastāvīgai vai pagaidu turēšanai un zivju dīķiem) reģistrā norāda lauksaimniecības dzīvnieku pastāvīgās turēšanas vietas un pagaidu turēšanas vietas, bišu saimju pastāvīgās turēšanas vietas, akvakultūru audzētavas un zivju dīķu atrašanās vietas. Bišu saimju pagaidu turēšanas vietas novietņu reģistrā nenorāda.
10. Ganāmpulka (lauksaimniecības dzīvnieks vai dzīvnieku kopums, bišu saimes un zivju dīķi, akvakultūru audzētavas, kas pieder vienam īpašniekam) reģistrā norāda liellopu, cūku, aitu, kazu, zirgu, trušu, nutriju, kažokzvēru un mājputnu ganāmpulkus, kā arī bišu saimes, zivju dīķus, akvakultūru audzētavas, savvaļas dzīvnieku un putnu ganāmpulkus, kas turēti novietnē vai sugai atbilstoša lieluma īpaši nožogotā teritorijā.
11. Dzīvnieku reģistrā norāda liellopus, aitas, kazas, cūkas un zirgus.
12. Datu centrs katrai novietnei un ganāmpulkam piešķir numuru. Piešķirtais numurs novietnes un ganāmpulka pastāvēšanas laikā netiek mainīts.
13. Novietņu un ganāmpulku reģistrēšanai īpašnieks aizpilda reģistrēšanas veidlapu (1., 2.pielikums). Aizpildītu veidlapu īpašnieks nosūta datu centram.
14. Lai novietni reģistrētu, Pārtikas un veterinārais dienests to apseko saskaņā ar zemkopības ministra apstiprinātu instrukciju.
15. Turētājs rakstiski vai datorizēti apkopo informāciju par konkrētās novietnes ganāmpulku un veido novietnes dzīvnieku reģistru (3.pielikums). Triju dienu laikā pēc dzīvnieka pārvietošanas vai ienākšanas ganāmpulkā turētājs to norāda novietnes dzīvnieku reģistrā. Novietnes dzīvnieku reģistrs atrodas pie turētāja, un to glabā vismaz trīs gadus pēc pēdējā reģistrētā dzīvnieka pārvietošanas vai likvidēšanas.
16. Turētājs informāciju ganāmpulku reģistrā par trušu, nutriju, kažokzvēru un mājputnu ganāmpulkiem, kā arī bišu saimēm, zivju dīķiem, akvakultūru audzētavām, savvaļas dzīvnieku un putnu ganāmpulkiem, kas audzēti novietnē vai sugai atbilstoša lieluma īpaši nožogotā teritorijā, atjauno ne retāk kā reizi gadā. Pamatojoties uz reģistrā apkopoto informāciju, turētājs iesniedz pārskatu datu centrā.
17. Ja ir notikušas pārmaiņas ganāmpulkā vai novietnē (ganāmpulka vai novietņu likvidēšana, turētāja maiņa), īpašnieks septiņu dienu laikā pēc attiecīgajām pārmaiņām aizpilda un nosūta datu centram ganāmpulka vai novietnes reģistrēšanas veidlapu informācijas precizēšanai datu bāzē.
18. Ja ir veiktas darbības, kas saistītas ar dzīvnieku apzīmēšanu, apsēklošanu, kastrāciju, ir piedzimuši nedzīvi dzīvnieki, ir notikuši aborti vai dzīvnieki ir nobeigušies, turētājs septiņu dienu laikā pēc minētajām pārmaiņām nosūta datu centram dzīvnieku uzskaites veidlapu (4.pielikums) vai informāciju par dzīvnieku apsēklošanu (5.pielikums) informācijas precizēšanai datu bāzē.
19. Ganāmpulku vai dzīvnieku pārreģistrē, ja mainās tā īpašnieks. Šādā gadījumā īpašnieks iesniedz datu centrā aizpildītu ganāmpulka reģistrēšanas veidlapu, iesniegumu par pārreģistrāciju un pievieno īpašuma tiesību maiņu apliecinošus dokumentus (tiesiska darījuma aktu, apliecību par tiesībām uz mantojumu vai tiesas nolēmumu).
20. 30 dienu laikā pēc dzīvnieka likvidēšanas, dzīvnieka pārvietošanas, ganāmpulka vai novietnes likvidēšanas izdara attiecīgu atzīmi dzīvnieku, ganāmpulku vai novietņu reģistrā.
21. Ja ganāmpulka reģistrā iekļautos lauksaimniecības dzīvniekus, bišu saimes, akvakultūras dzīvniekus pārvieto no vienas novietnes uz citu, praktizējošs veterinārārsts vai turētājs aizpilda dzīvnieku pārvietošanas deklarāciju (6.pielikums) un septiņu dienu laikā nosūta to datu centram.
22. Ja dzīvniekus pārvieto starp atsevišķām mītnēm (atsevišķa būve novietnē dzīvnieku turēšanai), turētājs datorizēti vai rakstiski nodrošina to uzskaiti.
III. Vispārīgās prasības dzīvnieku apzīmēšanai
23. Dzīvnieku (izņemot zirgus) apzīmējums ir redzams, skaidri salasāms, netraucē dzīvnieku labsajūtu un nekaitē veselībai.
24. Identitātes numuru piešķir tikai reģistrētu ganāmpulku dzīvniekiem.
25. Lai saņemtu identitātes numurus, turētājs aizpilda (katrai sugai atsevišķu) iesniegumu krotāliju iegādei (7., 8.pielikums) un nosūta datu centram.
26. Krotālijas pasūta vismaz divus mēnešus pirms to izmantošanas. Pamatojoties uz iesniegumu, datu centrs 20 dienu laikā pēc tā saņemšanas nodrošina krotāliju apdrukāšanu, kā arī aktu par dzīvnieku apzīmēšanu izdruku un piegādi.
27. Turētājs septiņu dienu laikā pēc dzīvnieku apzīmēšanas ar krotāliju nosūta datu centram aizpildītu aktu par dzīvnieku apzīmēšanu (9.pielikums).
28. Dzīvniekiem, kuri pazaudējuši krotāliju ar savu identitātes numuru vai tas kļuvis nesalasāms, septiņu dienu laikā apzīmējumu atjauno. Lai atjaunotu apzīmējumu, turētājs aizpilda jaunu iesniegumu krotāliju iegādei un nosūta to datu centram. Pamatojoties uz iesniegumu, datu centrs septiņu dienu laikā pēc tā saņemšanas nodrošina krotāliju apdrukāšanu, dzīvnieku apzīmējuma atjaunošanas akta dublikāta izdruku un piegādi. Vispārīgā kārtībā atjauno tikai vienu krotāliju. Lai atjaunotu abas krotālijas, ir nepieciešams Ciltsdarba valsts inspekcijas rakstisks atzinums par dzīvnieka identifikāciju pēc papildu apzīmējuma.
29. Turētājs papildus var izmantot arī citus dzīvnieku apzīmēšanas veidus, nodrošinot, ka apzīmējums netraucē obligātajam apzīmēšanas veidam, neietekmē dzīvnieka labsajūtu un veselību.
30. Ja dzīvnieks no citas valsts ievests tūlītējai nokaušanai, dzīvnieka apzīmēšana nav obligāta. Šādu dzīvnieku pakļauj veterinārajai uzraudzībai un nokauj triju dienu laikā pēc tā ievešanas.
31. Lauksaimniecības dzīvnieku, bišu saimju, zivju dīķu, akvakultūras dzīvnieku audzētavu īpašnieks ir tiesīgs realizēt produkciju, kā arī pārvietot dzīvus dzīvniekus, ja ganāmpulks, novietne un dzīvnieki ir reģistrēti, dzīvnieki ir apzīmēti atbilstoši šajos noteikumos minētajām prasībām, kā arī ja liellopiem un zirgiem ir pases.
IV. Liellopu apzīmēšanas veidi un līdzekļi
32. Liellopu apzīmēšanai izmanto divpusējas, elastīgas, vienreiz izmantojamas dzeltenas krāsas plastikāta krotālijas, kuru augstums — 45 mm, platums — 55 mm, rakstu zīmju minimālais augstums — 5 mm un uz kurām neizdzēšami uzdrukāts dzīvnieka identitātes numurs, datu centra logo un svītru kods. Datu centra piešķirtais identitātes numurs sastāv no 14 zīmēm.
33. Katru liellopu apzīmē ar divām krotālijām, kas satur identisku informāciju.
34. Krotālijas iestiprina abās ausīs starp abām auss skrimšļa līnijām, ne tuvāk par trešdaļu un ne tālāk par pusi no auss pamatnes. Krotālijas lielāko daļu novieto auss iekšpusē, bet mazāko — ārpusē.
35. Jaundzimušos teļus apzīmē ar krotālijām ne vēlāk kā 20 dienu laikā pēc piedzimšanas. Līdz krotālijas iespiešanai nodrošina teļu atpazīšanu pēc mātes, uzliekot atpazīšanas zīmi, kurā norādīts mātes identitātes numurs un teļa dzimšanas datums.
36. Datu centrs, pamatojoties uz aktu par dzīvnieka apzīmēšanu, 14 dienu laikā pēc tā saņemšanas noformē liellopa pasi un nosūta to dzīvnieka īpašniekam. Īpašnieks liellopa pasi saglabā, kamēr dzīvnieks atrodas ganāmpulkā.
37. Liellopa pase ir dokuments, kurā norādīts dzīvnieka dzimšanas datums, identitātes numurs, izcelšanās dati, šķirne un īpašnieks. Pase noformējama datorizēti, un tā ir derīga visu liellopa dzīves laiku.
38. Pārvietojot liellopu uz citu ganāmpulku, iepriekšējais īpašnieks nodod jaunajam īpašniekam liellopa pasi un apliecina to ar parakstu liellopa pasē.
39. Ja liellopa pase nozaudēta, īpašniekam izsniedz pases dublikātu, pamatojoties uz datu bāzē esošo informāciju un īpašnieka iesniegumu datu centram.
40. Ja liellops nobeidzies, īpašnieks tā pasē ieraksta liellopa nobeigšanās datumu, un to apstiprina praktizējošs veterinārārsts. Septiņu dienu laikā pēc liellopa nobeigšanās tā pasi nosūta datu centram.
41. Liellopu realizējot kaušanai, liellopa pasi nodod kautuves īpašniekam vai viņa pilnvarotai personai, kura liellopa pasē ieraksta liellopa nokaušanas datumu un septiņu dienu laikā pēc nokaušanas kopā ar dzīvnieku pārvietošanas deklarāciju nosūta datu centram.
V. Cūku apzīmēšanas veidi un līdzekļi
42. Kuiļus, sivēnmātes, jauncūkas, jaunkuiļus, atšķirtos sivēnus ganāmpulka atražošanai (turpmāk — vaislas cūkas) apzīmē šādā kārtībā:
42.1. krotāliju iespiež līdz atšķiršanai no mātes;
42.2. identitātes numurs sastāv no 14 zīmēm;
42.3. individuālo numuru katrā vaislas cūku ganāmpulkā piešķir pieaugošā kārtībā no 1 līdz 99999. No ganāmpulka reģistra svītroto cūku individuālo numuru nedrīkst piešķirt atkārtoti.
43. Nobarojamās cūkas pēc īpašnieka izvēles apzīmē ar krotāliju vai tetovējumu šādā kārtībā:
43.1. krotāliju vai tetovējumu iespiež pirms dzīvnieka pārvietošanas ārpus novietnes;
43.2. uz nobarojamo cūku krotālijas vai tetovējuma norāda:
43.2.1. valsts apzīmējumu — LV;
43.2.2. novietnes reģistrācijas numuru no septiņiem cipariem;
43.3. tetovējums ir skaidri salasāms, un to veic uz priekšējās ekstremitātes augšējās trešdaļas ar īpašām stangām. Rakstu zīmju augstums ir vismaz 2 cm.
44. Cūku apzīmēšanai izmanto divpusējas, elastīgas, vienreiz izmantojamas plastikāta krotālijas. Vaislas cūku individuālo numuru uz krotālijas uzraksta ar neizdzēšamu tinti vai uzdrukā.
45. Krotāliju iestiprina cūkas kreisās auss vidējā trešdaļā.
46. Turētājs katru mēnesi aizpilda mēneša kopsavilkumu par cūku kustību (dokuments, kurā atspoguļo cūku kustību novietnē attiecīgajā laika periodā) un līdz nākamā mēneša desmitajam datumam nosūta uz datu centru reģistrēšanai (10.pielikums).
VI. Aitu un kazu apzīmēšanas veidi un līdzekļi
47. Aitu un kazu apzīmēšanai izmanto divpusējas, elastīgas, vienreiz izmantojamas plastikāta krotālijas, uz kurām neizdzēšami uzdrukāts dzīvnieka identitātes numurs un datu centra logo. Datu centra piešķirtais identitātes numurs sastāv no 14 zīmēm.
48. Aitas un kazas apzīmē ar divām krotālijām, kas satur identisku informāciju.
49. Krotālijas iestiprina abās ausīs ausu vidējā trešdaļā.
50. Jaundzimušos dzīvniekus ar krotālijām apzīmē ne vēlāk kā 20 dienu laikā pēc piedzimšanas. Līdz krotālijas iespiešanai nodrošina jaundzimušā dzīvnieka apzīmēšanu pēc tā mātes, uzliekot atpazīšanas zīmi, kurā norādīts mātes identitātes numurs un jēra vai kazlēna dzimšanas datums.
VII. Zirgu apzīmēšana
51. Zirgu apzīmē pēc krāsas un pazīmju apraksta.
52. Kumeļu apzīmē līdz sešu mēnešu vecumam.
53. Zirga identitātes numuru piešķir datu centrs pēc zirga reģistrācijas kartītes saņemšanas (11.pielikums). Identitātes numurs sastāv no 14 zīmēm.
54. Zirga reģistrācijas kartīti divos eksemplāros aizpilda sertificēta persona un septiņu dienu laikā nosūta datu centram.
55. Pamatojoties uz zirga reģistrācijas kartīti, datu centrs zirga īpašniekam 14 dienu laikā izsniedz pasi, kurā ir norādīts zirga īpašnieks, zirga identitātes numurs, vārds, dzimšanas datums, dzimšanas vieta, turēšanas vieta, izcelšanās dati, šķirne, dzimums, zirga krāsa un pazīmju apraksts. Informāciju par zirga veselības stāvokli un vakcināciju ieraksta praktizējošs veterinārārsts. Īpašnieks zirga pasi saglabā, kamēr dzīvnieks atrodas ganāmpulkā.
56. Pārvietojot zirgu uz citu ganāmpulku, iepriekšējais īpašnieks nodod jaunajam īpašniekam zirga pasi un apliecina to ar parakstu zirga pasē.
57. Ja zirgs nobeidzies, īpašnieks tā pasē ieraksta zirga nobeigšanās datumu, un to apstiprina praktizējošs veterinārārsts. Septiņu dienu laikā pēc zirga nobeigšanās īpašnieks tā pasi nosūta datu centram.
58. Zirgu realizējot kaušanai, zirga pasi nodod kautuves īpašniekam vai viņa pilnvarotai personai, kura zirga pasē ieraksta zirga nokaušanas datumu un septiņu dienu laikā kopā ar dzīvnieka pārvietošanas deklarāciju nosūta to datu centram.
59. Ja zirga pase nozaudēta, īpašniekam izsniedz pases dublikātu, pamatojoties uz datu bāzē esošo informāciju un īpašnieka iesniegumu datu centram.
VIII. Noslēguma jautājumi
60. Atzīt par spēku zaudējušiem Ministru kabineta 1998.gada 13.janvāra noteikumus Nr.10 “Dzīvnieku un ganāmpulku reģistrēšanas noteikumi” (Latvijas Vēstnesis, 1998, 10.nr.).
61. Ja dzīvnieku apzīmēšana veikta līdz šo noteikumu spēkā stāšanās dienai, apzīmējumi ir derīgi visu dzīvnieka dzīves laiku.
62. Šo noteikumu 31.punktā noteiktā prasība par lauksaimniecības dzīvnieku, bišu saimju, zivju dīķu, akvakultūras dzīvnieku audzētavu produkcijas realizēšanu no reģistrētām novietnēm stājas spēkā ar 2004.gada 1.maiju.
63. Zirgu īpašniekiem līdz 2004.gada 1.maijam jāsaņem zirga pase atbilstoši šo noteikumu VII nodaļā noteiktajām prasībām.
64. Datu centrs, pamatojoties uz zirga ciltskartīti, kas izsniegta līdz šo noteikumu spēkā stāšanās dienai, izsniedz zirga pasi.
Informatīva atsauce uz Eiropas Savienības direktīvām
Noteikumos iekļautas tiesību normas, kas izriet no direktīvām 92/102/EEC un 90/427/EEC.
Ministru prezidents E.Repše
Zemkopības ministra vietā — vides ministrs R.Vējonis
Redakcijas piebilde: noteikumi stājas spēkā ar 2003.gada 20.decembri.