Precizēts 13.01.2004., Latvijas Vēstnesis Nr.5 (2953) 

Ministru kabineta noteikumi Nr.705

Rīgā 2003.gada 16.decembrī (prot. Nr.64, 53.§)

Noteikumi par valsts civildienesta ierēdņu atalgojumu, pabalstiem un kompensāciju

Izdoti saskaņā ar Valsts civildienesta likuma 23.panta pirmo un otro daļu, 24.panta otro daļu un 37.panta sesto daļu

1. Noteikumi nosaka kārtību, kādā nosaka valsts civildienesta ierēdņu (turpmāk — ierēdņi) atalgojumu (mēnešalga, piemaksas un prēmijas), pabalstus, kompensāciju ceļa izdevumu segšanai, kā arī to apmērus.

2. Tiešās pārvaldes iestādes (turpmāk — iestāde) vadītāja un ierēdņa mēnešalgas konkrēto apmēru saskaņā ar šo noteikumu 1.pielikumu nosaka attiecīgi Ministru prezidents, ministrs vai iestādes vadītājs.

3. Ierēdnis saņem piemaksu līdz 40 % no viņam noteiktās mēnešalgas par prombūtnē esoša ierēdņa amata pienākumu pildīšanu vai vakanta ierēdņa amata pienākumu pildīšanu papildus tiešajiem amata pienākumiem. Noteiktās piemaksas apmērs nedrīkst pārsniegt prombūtnē esoša ierēdņa vai vakanta ierēdņa amata mēnešalgas apmēru.

4. Ja ierēdnim ir noteiktas vairākas piemaksas par dažādiem papildus veicamajiem darbiem, piemaksu kopsumma nedrīkst pārsniegt 40 % no viņam noteiktās mēnešalgas. Ja prombūtnē esoša ierēdņa vai vakanta ierēdņa amata pienākumus pilda vairāki ierēdņi, piemaksu kopsumma nedrīkst pārsniegt prombūtnē esoša ierēdņa vai vakanta ierēdņa amata mēnešalgas apmēru.

5. Ierēdnis saņem piemaksu līdz 20 % no viņam noteiktās mēnešalgas par amata pienākumu pildīšanu paaugstinātas darba intensitātes apstākļos.

6. Par vienu un to pašu pienākumu pildīšanu ierēdnis nedrīkst vienlaikus saņemt piemaksu gan par papildu pienākumu pildīšanu, gan par amata pienākumu pildīšanu paaugstinātas darba intensitātes apstākļos.

7. Ierēdni par augstiem darba rezultātiem atbilstoši ierēdņa darba ieguldījumam var materiāli stimulēt. Materiālajai stimulēšanai izmanto finanšu līdzekļus līdz 15 % no plānotā atalgojuma fonda, kā arī ietaupītos līdzekļus no atalgojuma fonda.

8. Ierēdnis nesaņem atalgojumu par laiku, kurā viņš bez attaisnojoša iemesla nepilda savus amata pienākumus.

9. Ierēdnim, kurš amata pienākumus pilda nepilnu darba dienu (darba nedēļu), mēnešalgu izmaksā proporcionāli amata pienākumu pildīšanas laikam.

10. Ja ierēdnis cietis smagā nelaimes gadījumā, viņš saņem pabalstu mēnešalgas apmērā. Pabalstu nepiešķir, ja nelaimes gadījums noticis ierēdņa vainas dēļ. Lai saņemtu pabalstu, ierēdnis gada laikā pēc nelaimes gadījuma iesniedz attiecīgās iestādes vadītājam šādus dokumentus:

10.1. iesniegumu par pabalsta piešķiršanu;

10.2. nelaimes gadījuma faktu apliecinošus dokumentus.

11. Ja ierēdnis, pildot amata pienākumus, ir guvis ievainojumu vai sakropļojumu vai viņa veselībai nodarīts cits kaitējums, kas liedz viņam pildīt amata pienākumus, viņš saņem pabalstu. Pabalsta apmēru nosaka atbilstoši darbspēju zaudējumam (procentos) saskaņā ar Veselības un darbspēju ekspertīzes ārstu valsts komisijas vai tās struktūrvienības izrakstu no akta par darbspēju zaudējuma noteikšanu procentos (2.pielikums). Lai saņemtu pabalstu, ierēdnis gada laikā pēc nelaimes gadījuma iesniedz attiecīgās iestādes vadītājam šādus dokumentus:

11.1. iesniegumu par pabalsta piešķiršanu;

11.2. Veselības un darbspēju ekspertīzes ārstu valsts komisijas vai tās struktūrvienības izrakstu no akta par darbspēju zaudējuma noteikšanu procentos.

12. Ierēdņa nāves gadījumā viņa ģimene saņem pabalstu ierēdņa mēnešalgas apmērā. Ja ierēdnis gājis bojā, pildot amata pienākumus, viņa ģimene saņem pabalstu ierēdņa 24 mēnešalgu apmērā. Lai saņemtu pabalstu, ierēdņa ģimene gada laikā pēc ierēdņa nāves iesniedz attiecīgās iestādes vadītājam šādus dokumentus:

12.1. iesniegumu par pabalsta piešķiršanu;

12.2. miršanas apliecības kopiju;

12.3. radniecību apliecinošus dokumentus.

13. Ierēdnis saņem pabalstu mēnešalgas apmērā sakarā ar ģimenes locekļa (laulātais, bērni, vecāki, vecvecāki, adoptētāji un adoptētie) vai apgādājamā nāvi. Lai saņemtu pabalstu, ierēdnis gada laikā pēc ģimenes locekļa vai apgādājamā nāves iesniedz iestādes vadītājam šādus dokumentus:

13.1. iesniegumu par pabalsta piešķiršanu;

13.2. miršanas apliecības kopiju;

13.3. radniecību apliecinošus dokumentus.

14. Ierēdnis saņem pabalstu sešu mēnešalgu apmērā bērna piedzimšanas gadījumā. Ja abi bērna vecāki ir ierēdņi, pabalstu saņem tikai viens vecāks. Lai saņemtu pabalstu, ierēdnis gada laikā pēc bērna piedzimšanas iesniedz attiecīgās iestādes vadītājam šādus dokumentus:

14.1. iesniegumu par pabalsta piešķiršanu;

14.2. bērna dzimšanas apliecības kopiju;

14.3. Valsts civildienesta pārvaldes izsniegtu izziņu, kurā norādīts, vai otrs bērna vecāks ir vai nav ierēdnis;

14.4. ja arī otrs bērna vecāks ir ierēdnis, — viņa darbavietas izsniegtu izziņu, kurā norādīts, ka viņš nav saņēmis pabalstu.

15. Bērna piedzimšanas pabalstu ierēdnim nepiešķir, ja bērns piedzimis nedzīvs vai pēc piedzimšanas ir nodzīvojis mazāk par septiņām diennaktīm. Šādā gadījumā izmaksā šo noteikumu 13.punktā minēto pabalstu.

16. Ja ierēdnis nedzīvo pastāvīgi tajā administratīvajā teritorijā, kur ir viņa dienesta vieta, viņš, uzrādot izziņu par dzīvesvietu, par dienām, kurās viņam ir bijis jāstrādā un kurās viņš ir strādājis, no iestādes saņem kompensāciju ceļa izdevumu segšanai:

16.1. līdz 30 % no sabiedriskā transporta izdevumiem, kas pamatoti ar iesniegtajiem braukšanas dokumentiem;

16.2. līdz 30 % no izdevumiem (ja līdz dienesta vietai nekursē sabiedriskais transports un ierēdnis izmanto personīgo transportlīdzekli) par patērēto degvielu, kas pamatoti ar institūcijas vadītāja apstiprinātu brauciena maršrutu un kilometrāžu, kā arī nepieciešamo attiecīgās markas degvielas daudzumu, ja ir iesniegti degvielas uzpildīšanas staciju izsniegti dokumenti (čeki), kas apliecina minētos izdevumus;

16.3. 100 % apmērā (ja ierēdni pēc iestādes iniciatīvas pārceļ uz citu apdzīvotu vietu) no sabiedriskā transporta izdevumiem vai izdevumiem par patērēto degvielu personīgajam transportlīdzeklim, ja līdz dienesta vietai nekursē sabiedriskais transports. Izdevumi pamatojami attiecīgi ar 16.1. vai 16.2.apakšpunktā minētajiem dokumentiem.

17. Ja ierēdni pārceļ uz citu apdzīvotu vietu, iestāde atlīdzina šādus ar pārcelšanos saistītos izdevumus:

17.1. ierēdņa un viņa ģimenes locekļu (apgādībā esošo personu) ceļa izdevumus;

17.2. izdevumus par ierēdņa un viņa ģimenes locekļu (apgādībā esošu personu) īpašumā esošās iedzīves pārvešanu.

18. Ar pārcelšanu saistīto izdevumu atlīdzības apmēru nosaka, ņemot vērā iesniegto sabiedriskā transporta biļešu cenu vai transportlīdzekļa patērētās degvielas vērtību, ko apliecina kases čeks, kā arī saskaņā ar iesniegto pakalpojuma sniedzēja rēķina kopiju (ja ierēdņa un viņa ģimenes locekļu (apgādībā esošo personu) īpašumā esošās iedzīves pārvešanai izmantoti pakalpojumu sniedzēja pakalpojumi).

19. Noteikumu izpilde finansējama valsts budžetā attiecīgajam gadam paredzētā atalgojuma fonda ietvaros.

20. Valsts ieņēmumu dienesta ierēdņiem un darbiniekiem līdz jaunās darba samaksas sistēmas ieviešanai piemēro Ministru kabineta 2002.gada 28.maija noteikumus Nr.220 “Noteikumi par darba samaksas sistēmu Valsts ieņēmumu dienesta ierēdņiem un darbiniekiem”.

21. Atzīt par spēku zaudējušiem Ministru kabineta 2001.gada 2.janvāra noteikumus Nr.20 “Noteikumi par valsts civildienesta ierēdņu atalagojumu un ierēdņu pabalstiem” (Latvijas Vēstnesis, 2001, 11., 95., 101., 105.nr.; 2002, 121.nr.; 2003, 77.nr.).

Ministru prezidents E.Repše

Finanšu ministrs V.Dombrovskis

Redakcijas piebilde: noteikumi stājas spēkā ar 2003.gada 20.decembri.

1.pielikums

Ministru kabineta

2003.gada 16.decembra noteikumiem Nr.705

Valsts civildienesta ierēdņu mēnešalgas (latos)

Finanšu ministrs V.Dombrovskis

2.pielikums

Ministru kabineta

2003.gada 16.decembra noteikumiem Nr.705

Pabalsta apmērs atbilstoši darbspēju zaudējumam (procentos)

Finanšu ministrs V.Dombrovskis