Likumprojekts

Likums "Par valsts un pašvaldību tiesisko palīdzību"

Saiemas dok. Nr.2094; likumprojekts Nr.594

Saeimas deputātu grupas (J.Jurkāns, J.Sokolovskis, A.Golubovs, M.Bekasovs, J.Pliners, B.Cilevičs, M.Mitrofanovs, M.Lujāns, A.Bartašēvičs, I.Solovjovs)

2000.gada 14.jūnijā iesniegts Saeimas izskatīšanai

I nodaļa

Vispārīgie noteikumi

1. pants. Likumā lietotie termini

Likumā ir lietoti šādi termini:

1) tiesiskā palīdzība — juridiska konsultācija, juridisko dokumentu sagatavošana, pārstāvniecība administratīvajā vai civilprocesā saskaņā ar šo likumu;

2) pašvaldības tiesiskā palīdzība — juridiskā konsultācija un juridisko dokumentu sagatavošana, kuras nodrošina pašvaldību institūcijas;

3) valsts tiesiskā palīdzība — pārstāvniecība administratīvajā un civilprocesā, kuru nodrošina valsts iestādes;

4) juridiskā konsultācija — padomu sniegšana tiesiskajos jautājumos, kā arī informācija par tiesisko sistēmu, likumiem un citiem normatīvajiem aktiem;

5) pārstāvniecība administratīvajā un civilprocesā (turpmāk — pārstāvniecība) — Administratīvā procesa un Civilprocesa likuma robežās noteiktā procesuālā darbība, kas virzīta uz pārstāvamās personas likumīgu tiesību un ar likumu aizsargāto interešu aizstāvēšanu (aizsardzību) civilā un administratīvā procesa lietās;

6) juridisko dokumentu sagatavošana — iesniegumu, pieteikumu un prasības pieteikumu, apelācijas un kasācijas sūdzību, blakus sūdzību un pretprasību sastādīšana.

2. pants. Likuma mērķis

Likums nosaka kārtību tiesiskās palīdzības sniegšanai Latvijas Republikas iedzīvotājiem, kuriem viņu materiālais stāvoklis apgrūtina aizstāvēt (aizsargāt) savas likumīgās tiesības un ar likumu aizsargātās intereses, ja citāda kārtība nav paredzēta citos likumos vai Latvijas Republikas starptautiskajos līgumos.

3. pants. Tiesiskās palīdzības veidi

Latvijas Republikā atbilstoši šim likumam tiek sniegta pašvaldības un valsts tiesiskā palīdzība.

4. pants. Personas (ģimenes), kurām ir tiesības uz tiesiskās palīdzības saņemšanu

Tiesisko palīdzību var saņemt:

1) personas (ģimenes), kas likumā noteiktajā kārtībā ir atzītas par mazaizsargātiem un maznodrošinātiem;

2) nepilngadīgie bāreņi, ja viņiem nav iecelts aizbildnis vai aizgādnis;

3) personas, kas ir atbrīvotas no ieslodzījuma pirmā mēneša laikā pēc atbrīvošanas;

4) personas ar nenoteiktu tiesisko statusu;

5) citas personas gadījumos, kas paredzēti Latvijas Republikas starptautiskajos līgumos, vai ja attiecīgā valsts vai pašvaldību iestāde atzīst, ka personai, kas nav minēta šajā pantā, ir nepieciešama tiesiskā palīdzība.

5. pants. Dokumenti, kas apstiprina personu (ģimeņu) tiesības un tiesisko palīdzību

Personas (ģimenes) tiesīgas saņemt tiesisko palīdzību uz šādu dokumentu pamata:

1) izziņa par personas (ģimenes) atzīšanu par mazaizsargātu vai maznodrošinātu;

2) izziņa, kas apliecina, ka persona ir nepilngadīgs bārenis;

3) izziņa, kas apliecina, ka persona ir atbrīvota no ieslodzījuma;

4) citi dokumenti, kas apliecina personas (ģimenes) tiesības saņemt tiesisko palīdzību atbilstoši šā likuma 4. pantam vai Latvijas Republikas starptautiskajiem līgumiem.

6. pants. Tiesiskās palīdzības pārtraukšana, izbeigšana un apturēšana

(1) Tiesiskā palīdzība tiek pārtraukta:

konstatējot, ka persona (ģimene) neatbilst šā likuma nosacījumiem tiesiskās palīdzības saņemšanai;

ja persona sniegusi apzināti nepatiesas ziņas par savu materiālo stāvokli, kas bijis par pamatu tiesiskās palīdzības sniegšanai;

(2) Tiesiskās palīdzības sniegšanas pārtraukšanas gadījumā maksājumi par sniegto tiesisko palīdzību tiek piedzīti likumos paredzētā kārtībā no tās personas, kurai tāda palīdzība tika sniegta, pamatojoties uz šīs personas sniegtajām ziņām.

(3) Tiesiskā palīdzība tiek izbeigta:

1) ja notikušas izmaiņas personas (ģimenes) materiālā vai tiesiskā stāvoklī, kas rada šai personai iespējas pašai aizstāvēt savas likumīgās tiesības un intereses;

2) ja pieņemts tiesas vai valsts un pašvaldības iestādes lēmums par tiesiskās palīdzības sniegšanas nelietderību.

(4) Tiesiskā palīdzība tiek apturēta:

1) ja nav iesniegti dokumenti, kas apstiprina personas (ģimenes) tiesības uz tiesisko palīdzību;

2) ja tiesiskās palīdzības saņēmēji nav savlaicīgi iesnieguši dokumentus, kas pamato viņu tiesības un intereses.

(5) Ja šā panta ceturtajā daļā minētie apstākļi nav novērsti, tiesiskā palīdzība uzskatāma par izbeigtu.

II nodaļa

Pašvaldības tiesiskā palīdzība

7. pants. Personas, kas sniedz pašvaldības tiesisko palīdzību

(1) Pašvaldības tiesisko palīdzību var sniegt:

1) zvērinātie advokāti vai to palīgi;

2) personas ar augstāko juridisko izglītību, kas specializējas attiecīgajā tiesību nozarē;

3) juridiskie biroji;

4) bāriņtiesas un pagasttiesas;

5) īres valdes;

6) pašvaldību juridiskie dienesti.

(2) Šī panta 1. daļas 1., 2., 3. punktā minētās personas tiesisko palīdzību var sniegt, pamatojoties uz sadarbības līgumu ar attiecīgo pašvaldību.

8. pants. Pašvaldību tiesiskās palīdzības pretendentu reģistrēšana

(1) Personas (ģimenes), kuras ir tiesīgas un vēlas saņemt pašvaldības tiesisko palīdzību, iesniedz attiecīgajai pašvaldībai pēc savas dzīvesvietas iesniegumu un dokumentus, kas apliecina, ka persona (ģimene) ir tiesīga saņemt tiesisko palīdzību un kas norāda palīdzības pieteikuma pamatojumu. Iesniegumā norādāmi iespējamie pašvaldības tiesiskās palīdzības veidi, kuri apmierinātu iesniedzēju.

(2) Norīkojumu pie personām, kas var sniegt pašvaldības tiesisko palīdzību, 10 dienu laikā izsniedz attiecīgās pilsētas vai novada domes vai pagasta padomes noteikta pašvaldības institūcija vai tās amatpersona.

(3) Norīkojumi pašvaldību tiesiskās palīdzības sniegšanai tiek izsniegti, norādot konkrētu palīdzības sniegšanas vietu un laiku, kā arī palīdzību sniedzēju.

(4) Norīkojumi pašvaldību tiesiskās palīdzības sniegšanai tiek reģistrēti likumā paredzētā kārtībā.

(5) Atteikumu izsniegt norīkojumu tiesiskās palīdzības saņemšanai var pārsūdzēt augstākstāvošai amatpersonai un/vai tiesā.

9. pants. Pašvaldības tiesiskās palīdzības sniegšanas kārtība

(1) Šā likuma 7. pantā minētās personas sniedz tiesisko palīdzību atbilstoši izsniegtajiem norīkojumiem.

(2) Tiesiskā palīdzība, kuru sniedz šā likuma 7. pantā minētās personas, tiek apmaksāta saskaņā ar Ministru kabineta apstiprinātām likmēm.

10. pants. Pašvaldības tiesiskās palīdzības sniegšanas finansēšana

(1) Pašvaldības tiesiskās palīdzības finansēšanu veic no attiecīgo pašvaldību budžeta, izveidojot šim nolūkam speciālo Tiesiskās palīdzības fondu. Tiesiskās palīdzības fonds darbojas saskaņā ar statūtiem (nolikumu), kurus apstiprina attiecīgās pilsētas vai novada domes vai pagasta padomes institūcijas vai amatpersona.

(2) Šā likuma 7. panta 1. punktā minētās personas saņem atlīdzību par tiesiskās palīdzības sniegšanu ar LR zvērināto advokātu kolēģijas starpniecību, iesniedzot tai rēķinu, kurā norādīti šā likuma 9. panta otrajā daļā minētie tiesiskās palīdzības veidi un apmaksas apmērs (likmes).

(3) Šā likuma 7. panta 2.–6. punktos minētās personas iesniedz attiecīgās pilsētas vai novada domes vai pagasta padomes institūcijai vai amatpersonai rēķinu, kurā norādīti šā likuma 9. panta otrajā daļā minētie tiesiskās palīdzības veidi un apmaksas apmērs (likme), kā arī bankas nosaukums un konta numurs, kurā tiek pārskaitīta atlīdzība par tiesiskas palīdzības sniegšanu no Tiesiskās palīdzības fonda.

III nodaļa

Valsts tiesiskā palīdzība

11. pants. Personas, kas sniedz valsts tiesisko palīdzību

Valsts tiesisko palīdzību var sniegt:

1) zvērināti advokāti vai to palīgi;

2) personas ar augstāko juridisko izglītību, kas specializējas attiecīgajā tiesību nozarē;

3) juridiskie biroji.

12. pants. Valsts tiesiskās palīdzības saņemšanas kārtība

(1) Personas (ģimenes), kuras ir tiesīgas un vēlas saņemt valsts tiesisko palīdzību, iesniedz Tieslietu ministrijas nozīmētai amatpersonai pieteikumu par palīdzību un dokumentus, kas apliecina, ka persona (ģimene) ir tiesīga saņemt tiesisko palīdzību.

(2) Lēmumu par tiesiskās palīdzības sniegšanu pieņem Tieslietu ministrijas nozīmēta amatpersona.

(3) Lēmumi par valsts tiesiskās palīdzības sniegšanu tiek reģistrēti Ministru kabineta noteikumos paredzētā kārtībā.

(4) Ja Tieslietu ministrijas nozīmētā amatpersona pieņem lēmumu par atteikšanos sniegt tiesisko palīdzību, to var pārsūdzēt tieslietu ministram un/vai tiesā.

13. pants, Valsts tiesiskās palīdzības sniegšanas kārtība

(1) Šā likuma 11. pantā minētās personas sniedz valsts tiesisko palīdzību, pamatojoties uz Tieslietu ministrijas lēmumu par tiesiskās palīdzības piešķiršanu.

(2) Lēmumā par valsts tiesiskās palīdzības piešķiršanu norāda:

1)lēmuma pieņemšanas laiku un vietu;

2)Tieslietu ministrijas amatpersonas vārdu un uzvārdu;

3)persona, kas pieprasījusi valsts tiesisko palīdzību;

4)tiesiskas palīdzības veidu;

5)tiesiskās palīdzības piešķiršanas vai atteikuma pamatojumu;

6)personu, kas sniegs tiesisko palīdzību;

7)kārtību un termiņus lēmuma pārsūdzēšanai.

(3) Valsts tiesiskā palīdzība, kuru sniedz šā likuma 11. pantā minētās personas, tiek apmaksāta saskaņā ar Ministru kabineta apstiprinātām likmēm.

14. pants. Valsts tiesiskās palīdzības sniegšanas finansēšana

(1) Valsts tiesiskās palīdzības finansēšanu veic no valsts pamatbudžeta, pārskaitot attiecīgās summas pašvaldības izveidotā Tiesiskās palīdzības fondā, kas veic izmaksas no fonda par valsts tiesiskās palīdzības sniegšanu.

(2) Šā likuma 11. panta 1. punktā minētās personas saņem atlīdzību par tiesiskās palīdzības sniegšanu ar LR Zvērināto advokātu kolēģijas starpniecību, iesniedzot tai rēķinu, kurā norādīti šā likuma 13. panta otrā daļā minētie tiesiskās palīdzības veidi un apmaksas apmērs (likmes).

(3) Šā likuma 11. panta 2.–4. punktā minētās personas iesniedz Tieslietu ministrijas nozīmētajai amatpersonai rēķinu, kurā norādīti šā likuma 13. panta trešā daļā minētie tiesiskās palīdzības veidi un apmaksas apmērs (likmes), kā arī bankas nosaukums un konta numurs, kurā tiek pārskaitīta atlīdzība par tiesiskās palīdzības sniegšanu no Tiesiskās palīdzības fonda.

Pārejas noteikumi

Ministru kabinets nosaka kārtību, kādā Tieslietu ministrija pārskaita naudas līdzekļus pašvaldību Tiesiskās palīdzības fondā.

Ministru kabinets pieņem Tiesiskās palīdzības fonda paraugnolikumu.

Likums stājas spēkā 2001. gada 1. janvārī.

Par likumprojektu

1. Kādēļ likums ir vajadzīgs?

Juridiskā palīdzība nav pieejama plašam iedzīvotāju lokam, ņemot vērā, ka valstī ir liels sociāli maznodrošināto un mazaizsargāto cilvēku skaits, kā arī juridisko pakalpojumu dārgumu. Spēkā esošais tiesiskais regulējums garantē bezmaksas aizstāvību tikai kriminālprocesā. Juridisko pakalpojumu augstās cenas un likumu komplicētība liedz iedzīvotājiem aizstāvēt savas tiesības. Saskaņā ar LR Satversmes 89. pantu valsts aizsargā cilvēka pamattiesības un šī likuma pieņemšana varētu atvieglot iedzīvotājiem aizstāvēt savas tiesības civiltiesiskajā un administratīvi tiesiskajā jomā.

2. Kāda var būt likuma iespējamā ietekme uz tautsaimniecības attīstību?

Likumprojektam nebūs tiešas ietekmes uz tautsaimniecības attīstību.

3. Kāda var būt likuma iespējamā ietekme uz valsts budžetu?

Tiesiskās palīdzības fonda izveidošana neprasīs ievērojamus līdzekļus no valsts budžeta, bet reāli nepieciešamo līdzekļu apjomu varēs novērtēt pēc pirmo pilota projektu īstenošanas.

4. Kāda var būt likuma iespējamā ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu, un vai nepieciešami grozījumi citos normatīvajos aktos?

Šā likuma pieņemšana prasīs grozījumus likumos "Par pašvaldībām", "Par pagasttiesām un bāriņtiesām", "Par sociālo palīdzību", lai formulētu vairāku institūciju jaunos izdevumus. Varētu būt nepieciešama MK noteikumu "Par kārtību, kādā Tieslietu ministrija pārskaita līdzekļus Tiesiskās palīdzības fondam" pieņemšana, kā arī MK Noteikumi "Tiesiskās palīdzības fonda paraugnolikums" u.c.

5. Vai likumprojekts atbilst Latvijas starptautiskajām saistībām?

Minēto jautājumu konkrēti neregulē Latvijai saistoši starptautiski līgumi, lai gan likuma pieņemšana atbilstu starptautisko cilvēktiesību konvenciju burtam un garam.

6. Kā tiks nodrošināta likuma izpilde?

Jaunu valsts institūciju veidošana nebūs nepieciešama, jo likumā norādītos uzdevumus var veikt esošās valsts un pašvaldību institūcijas.