Ministru kabineta noteikumi Nr.713
Rīgā 2003.gada 16.decembrī (prot. Nr.64 20.§)
Dzīvnieku pārvadāšanas noteikumi
Izdoti saskaņā ar Dzīvnieku aizsardzības likuma 10.panta 8.punktu
un Veterinārmedicīnas likuma 59.panta 3.punktu
I. Vispārīgie jautājumi
1. Noteikumos lietotie termini:
1.1. atpūtināšanas punkts — vieta, kur pārvadāšanu pārtrauc, lai dzīvniekus atpūtinātu, barotu un dzirdinātu;
1.2. pārkraušanas vieta — vieta, kur pārvadāšanu pārtrauc, lai dzīvniekus pārvietotu no viena transportlīdzekļa citā;
1.3. galamērķa vieta — vieta, kur dzīvniekus pēdējo reizi izkrauj no transportlīdzekļa (izņemot atpūtināšanas punktus un pārkraušanas vietas);
1.4. brauciens — dzīvnieku pārvadāšana no izbraukšanas vietas līdz galamērķa vietai;
1.5. atpūtināšana — ilgs pārtraukums brauciena laikā. Atpūtināšanas laikā dzīvnieki netiek pārvietoti ar transportlīdzekļiem;
1.6. pārvadātājs — jebkura fiziska vai juridiska persona, kas pārvadā tai piederošus dzīvniekus vai trešajai personai piederošus dzīvniekus vai nodrošina trešo personu ar transportlīdzekli dzīvnieku pārvadāšanai komerciālos nolūkos, izņemot Dzelzceļa likumā noteikto pārvadātāju — uzņēmumu (uzņēmējsabiedrību (komercsabiedrību)), kas saņēmis pārvadātāja licenci dzelzceļa pārvadājumu veikšanai un šim nolūkam izmanto vilces līdzekli.
2. Noteikumi nosaka dzīvnieku pārvadāšanas kārtību un labturības prasības dzīvnieku pārvadāšanai transportlīdzekļos, kā arī dzīvnieku īpašnieka un pārvadātāja tiesības un pienākumus pārvadāšanas laikā.
3. Noteikumi attiecas uz mājas viennadžu, govju, aitu, kazu, cūku, mājputnu, trušu, kaķu, suņu, putnu, citu zīdītāju, mugurkaulnieku un aukstasiņu dzīvnieku pārvadāšanu.
4. Noteikumi, izņemot šo noteikumu 6., 7., 8., 13., 15., 17., 22., 23., 24., 25., 26., 27., 28., 34., 35., 74. un 75.punktu, neattiecas uz:
4.1. dzīvnieku nekomerciālu pārvadāšanu;
4.2. atsevišķu dzīvnieku pārvadāšanu, ja pārvadāšanas laikā par to rūpējas dzīvnieku īpašnieks vai pārvadātājs;
4.3. mājas (istabas) dzīvnieku pārvadāšanu īpašnieka pavadībā privātos ceļojumos;
4.4. gadījumiem, ja dzīvnieku īpašnieks ģeogrāfisku apstākļu dēļ ar lauksaimniecībā izmantojamu transportu veic sezonālu dzīvnieku pārvietošanu, negūstot peļņu.
5. Noteikumi, izņemot šo noteikumu 6., 7. un 8. punktu, 10.1., 10.4., 10.5. un 10.6.apakšpunktu, 13., 15., 17., 22., 23., 24., 25., 26., 27., 28., 34., 35., 39., 41., 42., 44., 45., 48. un 51.punktu, neattiecas uz dzīvnieku pārvadāšanu, ja attālums no izbraukšanas vietas līdz galamērķa vietai ir mazāks par 50 kilometriem.
6. Noteikumu valsts uzraudzību un kontroli iekšzemē atbilstoši savai kompetencei veic Pārtikas un veterinārais dienests, bet valsts robežas kontroles punktos un brīvajā zonā — Pārtikas un veterinārā dienesta Sanitārā robežinspekcija (turpmāk — kontroles institūcijas).
7. Kontroles institūcijas pārbauda šo noteikumu prasību ievērošanu un kontrolē pavaddokumentus, transportu un dzīvniekus:
7.1. pārvadāšanas laikā;
7.2. galamērķa vietā;
7.3. tirgū, izbraukšanas vietās, atpūtināšanas punktos un pārkraušanas vietās.
8. Pārbaudi var veikt dzīvnieku pārvadāšanas laikā, ja kontroles institūcijai ir aizdomas par šajos noteikumos minēto prasību pārkāpumiem.
9. Kontroles institūcijas katru gadu sniedz Eiropas Komisijai pārskatu par veikto pārbaužu skaitu, atklātajiem pārkāpumiem un pasākumiem, kas veikti, lai novērstu šos pārkāpumus.
II. Dzīvnieku pārvadāšanas kārtība
10. Dzīvniekus komerciālos nolūkos drīkst pārvadāt, ja:
10.1. transportlīdzeklis atbilst dzīvnieku pārvadāšanas labturības prasībām;
10.2. ir saņemta atļauja par attiecīgā transportlīdzekļa izmantošanu dzīvnieku pārvadāšanai;
10.3. transportlīdzeklis ir iekļauts Pārtikas un veterinārā dienesta vienotajā transportlīdzekļu reģistrā;
10.4. pārvadātājs ir apmācīts un saņēmis kvalifikāciju apliecinošu sertifikātu;
10.5. pārvadātājs ir iesniedzis Pārtikas un veterinārā dienesta teritoriālajā struktūrvienībā (turpmāk — teritoriālā struktūrvienība) rakstisku apliecinājumu par šajos noteikumos minēto prasību ievērošanu;
10.6. pārvadātājs ir reģistrējies teritoriālajā struktūrvienībā un ir saņēmis pārvadāšanas atļauju.
11. Dzīvniekus nepārvadā, ja tas var kaitēt vai radīt nevajadzīgas ciešanas dzīvniekiem.
12. Ja dzīvnieku pārvadātājs neievēro normatīvajos aktos noteiktās prasības par dzīvnieku labturību, kontroles institūcijai ir tiesības pārvadātāju administratīvi sodīt normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā vai pieņemt lēmumu par pārvadāšanas atļaujas vai transportlīdzekļa izmantošanas atļaujas anulēšanu.
13. Nedrīkst pārvadāt klīniski slimus vai ievainotus dzīvniekus, izņemot šādus gadījumus:
13.1. dzīvniekam ir nelieli ievainojumi vai nenozīmīga saslimšana, kas nevar izraisīt komplikācijas pārvadāšanas laikā;
13.2. saskaņā ar Pārtikas un veterinārā dienesta izsniegtu atļauju tiek pārvadāti zinātniskiem pētījumiem paredzēti dzīvnieki;
13.3. dzīvniekam nepieciešama neatliekama veterinārmedicīniskā palīdzība vai tas jānogādā kautuvē piespiedu kaušanai, un pārvadāšana neizraisa dzīvniekam papildu ciešanas.
14. Ja pārvadāšanas laikā dzīvnieks tiek ievainots vai saslimst, pārvadātājs nodrošina, lai:
14.1. dzīvniekam sniegtu kvalificētu veterinārmedicīnisko aprūpi;
14.2. dzīvnieku nosūtītu uz kautuvi, neradot tam ciešanas;
14.3. dzīvnieku nokauj (ja nepieciešams), neradot tam ciešanas.
15. Pārvadājot dzīvniekus Latvijas teritorijā, nepieciešami šādi dokumenti:
15.1. suņiem un kaķiem — vakcinācijas apliecība;
15.2. lauksaimniecības dzīvniekiem — dzīvnieku pārvietošanas deklarācija;
15.3. pārējiem dzīvniekiem — veterinārā apliecība.
16. Ievedot dzīvniekus Latvijas teritorijā vai izvedot no tās, nepieciešams veterinārais (veselības) sertifikāts.
17. Dzīvnieku pavaddokumentos, izņemot vakcinācijas apliecību, norāda:
17.1. dzīvnieku izcelsmes vietu un īpašnieku;
17.2. izbraukšanas vietu un galamērķa vietu;
17.3. izbraukšanas datumu un laiku.
18. Ja dzīvnieku pārvadā uz Eiropas Savienības dalībvalstīm vai citām valstīm vai ja pārvadāšanas ilgums no izbraukšanas vietas līdz galamērķa vietai pārsniedz astoņas stundas:
18.1. pārvadātājs sagatavo maršruta plānu (1.pielikums). Maršruta plānā norāda dzīvnieku barošanas un dzirdināšanas vietas un laiku un ne vēlāk kā divas darbdienas pirms paredzamās pārvadāšanas iesniedz to saskaņošanai teritoriālajā struktūrvienībā;
18.2. teritoriālā struktūrvienība pēc maršruta plāna saskaņošanas izsniedz veterināro (veselības) sertifikātu.
19. Teritoriālā struktūrvienība izsniedz dzīvnieku pārvadātājam saskaņotu maršruta plānu ne vēlāk kā dienu pirms paredzētās pārvadāšanas.
20. Maršruta plāna oriģinālu dzīvnieku pārvadātājs glabā visu dzīvnieka pārvadāšanas laiku un pēc pārvadāšanas nodod to teritoriālajā struktūrvienībā, kura izsniegusi veterināro (veselības) sertifikātu. Teritoriālā struktūrvienība maršruta plāna oriģinālu glabā ne mazāk kā gadu.
21. Maršruta plāna kopiju dzīvnieku pārvadātājs glabā ne mazāk kā divus mēnešus pēc pārvadāšanas.
22. Pārvadājamie dzīvnieki ir:
22.1. normatīvajos aktos par dzīvnieku reģistrēšanu un apzīmēšanu noteiktajā kārtībā reģistrēti un apzīmēti;
22.2. pārvadāšanas laikā identificējami, ja atbilstoši dzīvnieku sugai un vecumam tas ir iespējams.
23. Izdevumus, kas saistīti ar dzīvnieku pārvadāšanu un šo noteikumu pārkāpumu novēršanu, sedz dzīvnieku pārvadātājs.
24. Kontroles institūcijas transportlīdzekli ar dzīvnieku kravu drīkst apturēt, ja:
24.1. krava tiek pakļauta veterinārajai vai muitas kontrolei;
24.2. tas nepieciešams dzīvnieku labturībai;
24.3. ir aizdomas par dzīvnieku saslimšanu ar infekcijas slimību.
25. Atzinumu par robežkontroles punktos veikto veterināro kontroli dzīvnieku pārvadātājs saņem nekavējoties pēc kontroles pabeigšanas.
26. Ja tiek pārkāptas šo noteikumu prasības, kontroles institūcija var likt dzīvnieku pārvadātājam:
26.1. precizēt brauciena maršrutu, izvēloties īsāko ceļu dzīvnieku nogādāšanai galamērķa vietā;
26.2. nosūtīt dzīvniekus atpakaļ uz izbraukšanas vietu, izvēloties īsāko ceļu;
26.3. līdz apstākļu noskaidrošanai nodrošināt dzīvniekiem pagaidu apmešanās vietu ar piemērotiem turēšanas apstākļiem;
26.4. nokaut dzīvniekus.
27. Ja dzīvnieku pārvadātājs ir pārkāpis šo noteikumu prasības un nepilda kontroles institūcijas norādījumus, kontroles institūcija organizē šo noteikumu 26.punktā minēto pasākumu veikšanu. Izdevumus, kas saistīti ar minētajiem pasākumiem, sedz pārvadātājs.
28. Kontroles institūcijas par šo noteikumu pārkāpumu, pieņemto lēmumu, lēmuma apstrīdēšanas kārtību un termiņiem rakstiski informē:
28.1. dzīvnieku nosūtītāju;
28.2. dzīvnieku nosūtītājvalsts kompetento iestādi;
28.3. Vides ministriju, ja tiek apdraudēti savvaļas sugu dzīvnieki.
29. Ja dzīvnieku pārvadātājs nepiekrīt kontroles institūcijas pieņemtajam lēmumam, to var pārsūdzēt Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā vai pēc abu pušu savstarpējas vienošanās mēneša laikā iesniegt izskatīšanai ekspertam, kas iekļauts Eiropas Komisijas sastādītajā Kopienas ekspertu sarakstā. Eksperts 72 stundu laikā sniedz atzinumu, un puses apņemas ievērot eksperta atzinumu, ņemot vērā veterinārmedicīnas jomu regulējošos Eiropas Kopienas normatīvos aktus.
30. Eiropas Komisijas ekspertiem ir tiesības izvērtēt pārvadājamo dzīvnieku labturības prasību ievērošanu Latvijā sadarbībā ar kontroles institūcijām, kuras sniedz Eiropas Komisijas ekspertiem nepieciešamo palīdzību.
31. Ja caur Latvijas teritoriju tranzītā vesto dzīvnieku pārvadāšanā konstatē pārkāpumus, kontroles institūcija par konkrētajiem pārkāpumiem ziņo dzīvnieku nosūtītājvalsts kompetentajai institūcijai.
32. Informācijas apmaiņa starp kontroles institūcijām par šo noteikumu prasību ievērošanu notiek, izmantojot ANIMO (datorizētu sistēmu, kas savieno valstu veterinārās iestādes, lai atvieglotu informācijas apmaiņu starp nosūtītājvalsts kompetentajām iestādēm, kas izsniedz veterināro (veselības) sertifikātu vai dzīvnieku un dzīvnieku izcelsmes produktu pavaddokumentu, un saņēmējas valsts kompetentajām iestādēm).
33. Ja ārvalstu pārvadātājs regulāri vai būtiski pārkāpj šo noteikumu prasības, Pārtikas un veterinārais dienests var noteikt pārvadātājam pagaidu aizliegumu dzīvnieku ievešanai no attiecīgās valsts.
34. Ja rodas nepārvaramas varas apstākļi vai notiek streiki, nodrošina iespējami ātru dzīvnieku transportēšanu ostā, lidostā, dzelzceļa stacijā, šķirotavā un robežkontroles punktā.
35. Dzīvnieku pārvadāšanu nedrīkst aizkavēt, ja vien tas nav nepieciešams dzīvnieku labturībai. Ja dzīvnieku pārvadāšana tiek aizkavēta ilgāk par divām stundām, pārvadātājs nodrošina dzīvnieku aprūpi un, ja nepieciešams, arī to izmitināšanu, ievērojot dzīvnieku labturības prasības.
III. Vispārējās labturības prasības mājas viennadžu, govju, aitu, kazu un cūku pārvadāšanai
36. Dzīvnieki pārvadāšanas laikā atrodas dzīvnieku kopēja uzraudzībā, izņemot gadījumus, ja:
36.1. dzīvniekus pārvadā konteinerā ar atbilstošu ventilāciju un nodrošina (ja nepieciešams) ar automātisko barības un ūdens padevi. Barības un ūdens krājumi divas reizes pārsniedz braucienam paredzēto daudzumu;
36.2. pārvadātājs pats izpilda dzīvnieku kopēja pienākumus;
36.3. pārvadātājs nolīdzis dzīvnieku kopēju dzīvnieku aprūpei atpūtināšanas punktā, lai dzīvniekus atpūtinātu, barotu vai dzirdinātu.
37. Dzīvnieku kopējam ir šādi pienākumi:
37.1. uzraudzīt, kopt, barot un dzirdināt dzīvniekus;
37.2. ik pēc 12–15 stundām slaukt laktējošus mājdzīvniekus;
37.3. saskaņā ar valsts veterinārā inspektora vai sanitārā robežinspektora norādījumiem izvākt no transportlīdzekļa dzīvnieku līķus, pakaišus un izkārnījumus.
38. Dzīvniekus iekrauj iztīrītos un, ja nepieciešams, dezinficētos transportlīdzekļos.
39. Transportlīdzekļos, kuros pārvadā dzīvniekus:
39.1. nodrošina tādus apstākļus, lai pasargātu dzīvniekus no nelabvēlīgas klimatisko apstākļu ietekmes;
39.2. ierīko ventilāciju tādā augstumā, lai, dzīvniekiem stāvot, netraucētu gaisa dabisko plūsmu un apmierinātu pārvadājamās dzīvnieku sugas fizioloģiskās vajadzības pēc gaisa;
39.3. nodrošina dzīvnieku sugai atbilstošu telpas augstumu, lai dzīvnieks varētu stāvēt visā augumā dabiskā stāvoklī;
39.4. nodrošina, lai grīda būtu izturīga atbilstoši pārvadājamo dzīvnieku svaram, no neslidena materiāla. Vietās, kur izvietoti dzīvnieki, grīda nosegta ar pakaišiem tādā daudzumā, lai tie uzsūktu mitrumu, izņemot gadījumus, ja pakaišu vietā var izmantot citu materiālu vai dzīvnieku vietas tiek regulāri tīrītas;
39.5. nodrošina apgaismojumu, lai varētu identificēt dzīvniekus un novērtēt to veselības stāvokli.
40. Uz konteinera redzamā vietā ir:
40.1. zīme zaļā krāsā uz gaiša pamata ar norādi “Dzīvi dzīvnieki” (2.pielikums). Zīmes izmērs nav mazāks kā 100 x 150 mm;
40.2. zīme melnā krāsā uz gaiša pamata “Šajā virzienā uz augšu” (3.pielikums). Grafisko simbolu augstums ir 100 mm, 150 mm vai 200 mm.
41. Dzīvniekiem nodrošina platību, kur tie var stāvēt un, ja nepieciešams, apgulties. Ja nepieciešams, transportlīdzeklī ierīko šķērssienas, lai novērstu dzīvnieku apgāšanos.
42. Transportlīdzekļi un konteineri, kuros pārvadā dzīvniekus, ir viegli tīrāmi, konstruēti un izmantojami tā, lai neradītu dzīvniekiem ciešanas, kā arī lai dzīvnieki nevarētu izbēgt vai savainoties.
43. Konteineros, kuros pārvadā dzīvniekus, nodrošina:
43.1. sugai atbilstošu kustību brīvību un ventilāciju;
43.2. brīvu pieeju dzīvniekiem kopšanas, identificēšanas un veselības stāvokļa novērtēšanas laikā;
43.3. gludas iekšējās virsmas, kā arī ūdensnecaurlaidīgu, neslidenu un izturīgu grīdu.
44. Dzīvniekus nedrīkst pārvadāt, ja:
44.1. pārvadāšanas laikā tie var dzemdēt;
44.2. pēc dzemdībām nav pagājušas 48 stundas;
44.3. jaundzimušajiem nav pilnīgi sažuvusi naba.
45. Pārvadājot dzīvniekus nošķir:
45.1. pa sugām, izņemot gadījumus, ja pārvadā saradušus dzīvniekus, kuru izšķiršana rada tiem satraukumu;
45.2. pēc vecuma (ja attiecīgās sugas pārstāvji ir agresīvi viens pret otru), izņemot gadījumus, ja pārvadā dzīvnieku mātītes ar mazuļiem;
45.3. pēc dzimuma, ja pārvadājamai sugai iespējams to noteikt;
45.4. agresīvos vīriešu kārtas vaislas dzīvniekus.
46. Mājas viennadžiem (izņemot neiejātus, neiebrauktus kumeļus un dzīvniekus, kurus pārvadā individuāli sprostos) pārvadāšanas laikā uzliek apaušus.
47. Mājas viennadžu, govju, aitu un kazu piesiešanai lieto izturīgu materiālu noteiktā garumā, lai dzīvnieks varētu apgulties, piecelties, uzņemt barību un ūdeni, kā arī nepieļautu iespēju nožņaugties vai gūt ievainojumus.
48. Dzīvniekus pārvadāšanas laikā nedrīkst piesiet aiz ragiem vai deguna riņķiem.
49. Mājas viennadžus:
49.1. pārvadā individuāli atsevišķos transportlīdzekļa nodalījumos, kuri ir nostiprināti tā, lai novērstu dzīvnieku apgāšanos vai sasvēršanos;
49.2. pārvadā grupās, ja dzīvnieki viens otru neapdraud un tiem nav apkaltas pakaļkājas;
49.3. nedrīkst pārvadāt vairākstāvu transportlīdzekļos.
50. Nodalījumos, kuros pārvadā dzīvniekus, neievieto priekšmetus, kas var apdraudēt dzīvnieku labturību.
51. Dzīvniekus iekraujot transportlīdzeklī vai izkraujot no tā un pārvietojot, ievēro šādus nosacījumus:
51.1. izmanto tiltiņus, rampas un pārejas ar neslidena materiāla grīdas segumu;
51.2. tiltiņiem, rampām un pārejām ir sānu malas, barjeras vai cita veida aizsardzības aprīkojums;
51.3. rampas ir pēc iespējas lēzenākas, to slīpums nedrīkst pārsniegt 20 grādu leņķi;
51.4. starp transportlīdzekli un rampu vai starp rampu un izkraušanas laukumu nav lielas spraugas vai augsta kāpiena;
51.5. pārvietojamās pārejas piemērotas dzīvnieku bara instinkta izpausmei;
51.6. tos nesabaida, neuztrauc un nedara tiem sāpes;
51.7. tos neceļ, nevelk aiz galvas, ragiem, ausīm, kājām, astēm un vilnas vai nenodara sāpes citādā veidā;
51.8. tos ved katru atsevišķi (ja nepieciešams);
51.9. tos nesit, nespārda, nespiež to jutīgās ķermeņa daļas, nespiež, negriež un nelauž astes, nespiež acis;
51.10. elektriskās strāvas steku izmanto kā galējo palīglīdzekli dzīvnieku dzīšanai. To izmanto tikai pieaugušu liellopu un cūku pārvietošanai ar nosacījumu, ka strāvas triecienu vērš uz gurnu muskulatūru, tas nav ilgāks par divām sekundēm ar atbilstošu laika atstarpi un dzīvniekam ir telpa, uz kuru virzīties;
51.11. neizmanto priekšmetus ar asiem galiem;
51.12. mietus vai citus priekšmetus dzīvnieku vadīšanai izmanto tā, lai neradītu dzīvniekiem ciešanas.
IV. Prasības mājas viennadžu, govju, aitu, kazu un cūku pārvadāšanai ar dzelzceļa transportu
52. Pārvadājot dzīvniekus ar dzelzceļa transportu, izmanto speciālus vagonus dzīvnieku pārvadāšanai vai segtus vagonus, kas piemēroti braukšanai ar lielu ātrumu un kuriem ir ventilācijas lūkas vai piespiedu ventilācijas sistēma, kas novērš ūdens kondensāta un dzīvnieku veselībai kaitīgo gāzu uzkrāšanos.
53. Vagonos, kuros pārvadā dzīvniekus:
53.1. ierīko riņķus vai šķērsbaļķus tādā augstumā, lai dzīvniekus varētu piesiet (ja nepieciešams) un pārvadāšanas laikā dzīvniekiem nebūtu iespējams no tiem gūt ievainojumus;
53.2. iekšējās virsmas ir gludas, viegli tīrāmas un mazgājamas, dezinficējamas un ūdensnecaurlaidīgas, izgatavotas no tāda materiāla, kas nesatur dzīvnieku veselībai vai dzīvībai bīstamas vielas.
54. Mājas viennadžus transportlīdzeklī piesien ar skatu vienam pret otru vai vešanas virzienā, izņemot gadījumus, ja pārvadā:
54.1. individuāli sprostos;
54.2. neiejātus, neiebrauktus kumeļus.
55. Lielus dzīvniekus novieto tā, lai dzīvnieku kopējs starp tiem varētu pārvietoties.
56. Ja dzīvniekus nepieciešams vienu no otra atdalīt un ir pietiekami liela platība, tos piesien atsevišķās vagona daļās vai atdala ar starpsienu.
57. Pārvadāšanas laikā dzīvniekiem nodrošina apstākļus, lai tie varētu piecelties visā augumā dabiskā stāvoklī un lai pasargātu tos no ievainojumiem transportlīdzekļa kustības laikā, kā arī ierīko tiem guļasvietu.
V. Prasības mājas viennadžu, govju, aitu, kazu un cūku pārvadāšanai ar autotransportu
58. Dzīvnieku pārvadāšanai ar autotransportu izmanto specializētos transportlīdzekļus vai transportlīdzekļus, no kuriem dzīvnieki nevar izbēgt un kuri ir aprīkoti ar jumta pārsegu, kas pasargā dzīvniekus no nelabvēlīgiem laikapstākļiem.
59. Lielu dzīvnieku pārvadāšanai autotransportā ierīko drošas konstrukcijas starpsienas vai riņķus, vai šķērsbaļķus to piesiešanai.
60. Dzīvniekus iekrauj transportlīdzeklī, izkrauj no tā un pārvieto atbilstoši šo noteikumu 51.punktā minētajām prasībām.
VI. Prasības mājas viennadžu, govju, aitu, kazu un cūku pārvadāšanai ar ūdenstransportu
61. Ar ūdenstransportu ir atļauts pārvadāt dzīvniekus uz atklāta klāja, ja tie ir ievietoti konteineros, kas pasargā dzīvniekus no ūdens un nelabvēlīgiem laikapstākļiem.
62. Pārvadājot dzīvniekus ar ūdenstransportu:
62.1. tos ievieto aizgaldos vai konteineros vai piesien;
62.2. starp konteineriem ierīko pārejas, kuru platums nodrošina brīvu pieeju dzīvniekiem;
62.3. visās ūdenstransportlīdzekļa daļās, kur ir izvietoti dzīvnieki, ierīko kanalizācijas sistēmu, lai nodrošinātu netīrā ūdens, mēslu un vircas aizvadīšanu un nepieļautu to noteci apkārtējā vidē;
62.4. iekārto vietu, kur, ja nepieciešams, nošķir un izvieto slimus vai ievainotus dzīvniekus;
62.5. nodrošina dzeramā ūdens krājumus, ja attiecīgais transportlīdzeklis nav aprīkots ar piemērotu sistēmu dzeramā ūdens iegūšanai, un barības krājumus atbilstoši dzīvnieku skaitam un sugai;
62.6. atkarībā no pārvadājamo dzīvnieku skaita un brauciena ilguma nodrošina pietiekamu dzīvnieku kopēju skaitu.
63. Ūdenstransportlīdzeklī, ar kuru pārvadā dzīvniekus, ir saskaņā ar teritoriālās struktūrvienības ieteikumiem komplektēti instrumenti dzīvnieku nokaušanai (ja rodas šāda nepieciešamība).
64. Ja dzīvnieki, kurus pārvadā ar ūdenstransportu, atrodas autotransportlīdzeklī:
64.1. autotransportlīdzekli piestiprina pie ūdenstransportlīdzekļa klāja;
64.2. uz ūdenstransportlīdzekļa segtā klāja ierīko ventilāciju, kas nepārtraukti pievada svaigu gaisu, novērš ūdens kondensāta un dzīvnieku veselībai kaitīgo gāzu uzkrāšanos;
64.3. nodrošina brīvu pieeju dzīvniekiem, lai tos varētu apkopt, pabarot un padzirdīt.
VII. Prasības mājas viennadžu, govju, aitu, kazu un cūku pārvadāšanai ar gaisa transportu
65. Pārvadājot dzīvniekus ar gaisa transportu:
65.1. nodrošina gaisa temperatūru, kas atbilst dzīvnieku dabiskajiem dzīves apstākļiem;
65.2. nodrošina to pasargāšanu no krasām gaisa spiediena svārstībām;
65.3. nodrošina dzīvnieku sugai piemērotus konteinerus, aizgaldus vai steliņģus.
66. Gaisa transportlīdzeklī, ar kuru pārvadā dzīvniekus, ir saskaņā ar teritoriālās struktūrvienības ieteikumiem komplektēti instrumenti dzīvnieku nokaušanai (ja rodas šāda nepieciešamība).
VIII. Prasības mājputnu un trušu pārvadāšanai
67. Mājputniem un trušiem pārvadāšanas laikā barība un ūdens nav nepieciešams, ja brauciens ilgst mazāk par 12 stundām.
68. Visu sugu mājputnu mazuļiem barība nav nepieciešama, ja brauciens ilgst mazāk par 24 stundām un mazuļu vecums nepārsniedz 72 stundas.
69. Pārvadājot mājputnus un trušus, ievēro šo noteikumu 36.punktā, 37.3.apakšpunktā, 38., 39., 40., 42., 45. un 52.punktā, 53.2.apakšpunktā, 57. un 61.punktā, 62.2., 62.3., 62.5., 62.6.apakšpunktā, 64., 65. un 66.punktā minētās prasības.
70. Pārvadājot trušus, paredz pārvadāšanai nepieciešamo platību saskaņā ar labturības prasībām.
71. Pārvadājot mājputnus, ievēro šo noteikumu 4.pielikuma 16.punktā noteikto putnu iekraušanas blīvumu.
IX. Prasības suņu un kaķu pārvadāšanai
72. Pārvadājot suņus un kaķus:
72.1. dzīvnieku īpašnieks izsniedz pārvadātājam rakstisku informāciju par dzīvnieku barošanu, dzirdināšanu un īpašajām vajadzībām līdz to nogādāšanai galamērķa vietā;
72.2. tos baro ne retāk kā reizi 24 stundās un nepārtraukti nodrošina ar dzeramo ūdeni;
72.3. sieviešu kārtas dzīvniekus meklēšanās laikā pārvadā atsevišķi no vīriešu kārtas dzīvniekiem.
73. Pārvadājot suņus un kaķus, ievēro šo noteikumu 36.punktā, 37.1. un 37.3.apakšpunktā, 38., 39., 40., 42., 44., 45., 52.punktā, 53.2.apakšpunktā, kā arī 57., 61., 62., 63., 64., 65. un 66.punktā minētās prasības un paredz pārvadāšanai nepieciešamo platību saskaņā ar teritoriālās struktūrvienības ieteikumiem.
74. Latvijā atļauts ievest:
74.1. suņus un kaķus bez ierobežojumiem no valstīm vai to administratīvajām teritorijām, kur nav oficiāli reģistrēta trakumsērga. Ja valsti vai administratīvo teritoriju, no kuras suņi un kaķi tiek nosūtīti, ir skārusi trakumsērga, Latvijā atļauts ievest suņus un kaķus tikai no tām vietām, kur ne mazāk kā 60 dienas pirms veterinārā (veselības) sertifikāta izsniegšanas 10 kilometru rādiusā nav reģistrēta trakumsērga;
74.2. suņus un kaķus 30 dienas pēc to pirmreizējās vakcinācijas pret trakumsērgu un ne vēlāk kā gadu pēc to vakcinācijas pret trakumsērgu. Kucēnus un kaķēnus atļauts ievest līdz 12 nedēļu vecumam, ja to māte ir vakcinēta pret trakumsērgu.
75. Ja, ievedot suņus un kaķus Latvijā, netiek ievērotas šo noteikumu 74.punktā minētās prasības, dzīvnieku ievieto karantīnā vai nosūta atpakaļ. Izdevumus, kas saistīti ar dzīvnieku ievietošanu karantīnā vai nosūtīšanu atpakaļ, sedz dzīvnieku pārvadātājs.
X. Prasības citu zīdītāju un putnu pārvadāšanai
76. Ja vien nepastāv ārkārtēji apstākļi, pārvadāt nedrīkst:
76.1. dzīvniekus, kas tūlīt dzemdēs;
76.2. tikko dzemdējušus dzīvniekus;
76.3. dzīvnieku mazuļus bez mātes, kuri patstāvīgi nespēj baroties.
77. Ja nepieciešams, uz transportlīdzekļa vai konteinera redzamā vietā novieto zīmi ar uzrakstu “Savvaļas dzīvnieki”, “Bailīgi dzīvnieki” vai “Bīstami dzīvnieki”.
78. Pārvadājot citus zīdītājus un putnus, ievēro šādas prasības:
78.1. nelieto nomierinošus līdzekļus, izņemot gadījumus, ja tos lieto veterinārārsta uzraudzībā. Veterinārārsta izsniegtu rakstisku informāciju par nomierinošo līdzekļu lietošanu saglabā līdz galamērķa sasniegšanai;
78.2. dzīvnieka īpašnieks sniedz pārvadātājam rakstisku informāciju par aprūpes prasībām pārvadājamajai dzīvnieku sugai;
78.3. pirms pārvadāšanas dzīvniekus pakāpeniski pieradina pie attiecīgiem apstākļiem;
78.4. konteineros nodrošina pārvadājamai sugai atbilstošu ventilāciju (noteikta izmēra atveres konteinera sienās, kas nodrošina pietiekamu gaisa apmaiņu);
78.5. ventilācijas atverēm ir tāds diametrs, lai pasargātu dzīvniekus no traumu gūšanas;
78.6. nodrošina puskrēslu putniem;
78.7. nedrīkst pārvadāt briežveidīgo sugu dzīvniekus ar nenobriedušiem ragiem.
79. Jūras zīdītāji pārvadāšanas laikā atrodas atbilstoši apmācīta kopēja uzraudzībā. Konteinerus ar dzīvniekiem nedrīkst kraut vienu uz otra.
80. Dažādu sugu dzīvniekus pārvadā katru savā konteinerā, izņemot savstarpēji saradušus dzīvniekus.
81. Dzīvniekus nedrīkst novietot blakus pārtikas produktiem vai vietās, kur var piekļūt nepiederošas personas.
82. Pārvadājot citus zīdītājus un putnus, ievēro šo noteikumu 36.punktā, 37.1. un 37.3.apakšpunktā, 38., 39., 40., 41., 42., 44., 50., 51., 52., 53., 56., 57., 58., 59., 60., 61., 62., 63., 64., 65. un 66.punktā minētās prasības.
XI. Prasības citu mugurkaulnieku un aukstasiņu dzīvnieku pārvadāšanai
83. Pārējos mugurkaulniekus un aukstasiņu dzīvniekus drīkst pārvadāt konteineros. Brauciena laikā nodrošina to fizioloģiskajām vajadzībām atbilstošu platību, ventilāciju, temperatūru, ūdeni un skābekli.
84. Dzīvniekus, uz kuriem attiecas 1973.gada 3.marta Vašingtonas konvencija par starptautisko tirdzniecību ar apdraudētajām savvaļas dzīvnieku un augu sugām, pārvadā saskaņā ar šīs konvencijas prasībām.
XII. Prasības mājas viennadžu, govju, aitu, kazu un cūku barošanai, dzirdināšanai un atpūtai pārvadāšanas laikā
85. Pārvadājuma ilgums, pārvadājot mājas viennadžus, govis, aitas, kazas un cūkas ar autotransportu, ūdenstransportu vai dzelzceļa transportu, nedrīkst pārsniegt astoņas stundas, izņemot gadījumus, ja attiecīgie transportlīdzekļi atbilst šādām prasībām:
85.1. tajos ir ierīkotas dzīvnieku gulēšanai piemērotas vietas, kas klātas ar izkārnījumus uzsūcošiem pakaišiem pietiekamā daudzumā;
85.2. tie ir apgādāti ar pietiekamu pārvadājamai dzīvnieku sugai atbilstošu barības daudzumu. Barībai jābūt aizsargātai pret vides ietekmi, kā arī nav pieļaujama tās saskare ar izkārnījumiem un dzīvnieku veselībai vai dzīvībai bīstamām vielām;
85.3. to iekārtojums nodrošina brīvu pieeju dzīvniekiem inspicēšanas, barošanas vai dzirdināšanas laikā;
85.4. tajos ierīkota ventilācija, kas darbojas pārvadāšanas un apstāšanās laikā un nodrošina nepiesārņota gaisa cirkulāciju;
85.5. tajos ir pārvietojami paneļi atsevišķu nodalījumu izveidošanai atbilstoši šo noteikumu 4.pielikumā noteiktajām pārvadājamo dzīvnieku iekraušanas blīvuma prasībām transportlīdzekļos;
85.6. tajos ir ierīkota stacionāra vai pārvietojama ūdens padeves sistēma, kas nodrošina pievienošanos ūdens krāniem dzīvnieku pārvadāšanas pārtraukumu laikā, izņemot gadījumus, ja pārvadā cūkas, kurām dzeramais ūdens pieejams visa brauciena laikā. Ūdens padeves sistēmu aprīko ar dzirdināmajiem traukiem (nipeļiem, kausiem, silēm), kas piemēroti pārvadājamai dzīvnieku sugai, un novieto vietās, kur tie nevar radīt dzīvniekam ievainojumus.
86. Dzīvniekiem, kurus pārvadā ar autotransportu ilgāk par astoņām stundām, nodrošina šādus dzirdināšanas un barošanas intervālus, kā arī pārvadājuma ilgumu un atpūtas periodu:
86.1. neatšķirtiem teļiem, jēriem, kazlēniem, kumeļiem un sivēniem, kuri pārtiek no mātes piena, pēc katra deviņas stundas ilga pārvadāšanas perioda nodrošina ne mazāk kā stundu ilgu atpūtu, kuras laikā minētie dzīvnieki tiek baroti un dzirdināti;
86.2. pārvadājot cūkas, pārvadāšanas ilgums nedrīkst pārsniegt 24 stundas;
86.3. pārvadājot mājas viennadžus, pārvadāšanas ilgums nedrīkst pārsniegt 24 stundas. Šajā laikposmā ik pēc astoņām stundām dzīvniekiem nodrošina barību un ūdeni;
86.4. pārvadājot govis, aitas un kazas, tās pēc katra 14 stundu ilga pārvadāšanas perioda atpūtina ne mazāk kā stundu, kā arī baro un dzirdina.
87. Dzīvniekus pēc pārvadāšanas ar autotransportu atpūtina ne mazāk kā 24 stundas. Šajā laikā tos baro un dzirdina.
88. Dzīvniekiem, kurus pārvadā ar dzelzceļa transportu ilgāk par astoņām stundām, nodrošina šādus dzirdināšanas un barošanas intervālus, kā arī pārvadāšanas ilgumu:
88.1. neatšķirtus teļus, jērus, kazlēnus, kumeļus un sivēnus, kuri pārtiek no mātes piena, baro un dzirdina pēc katra deviņas stundas ilga pārvadāšanas perioda;
88.2. pārvadājot cūkas, pārvadāšanas ilgums nedrīkst pārsniegt 24 stundas;
88.3. pārvadājot mājas viennadžus, pārvadāšanas ilgums nedrīkst pārsniegt 24 stundas. Šajā laikposmā ik pēc astoņām stundām dzīvniekiem nodrošina ūdeni un barību;
88.4. govis, aitas un kazas baro un dzirdina pēc katra 14 stundu ilga pārvadāšanas perioda.
89. Dzīvniekiem, kurus pārvadā ar ūdenstransportu ilgāk par astoņām stundām, nodrošina šādus dzirdināšanas un barošanas intervālus:
89.1. neatšķirtus teļus, jērus, kazlēnus, kumeļus un sivēnus, kuri pārtiek no mātes piena, baro un dzirdina pēc katra deviņas stundas ilga pārvadāšanas perioda;
89.2. cūkas nodrošina ar ūdeni visu pārvadāšanas laiku;
89.3. mājas viennadžus baro un dzirdina pēc katra astoņas stundas ilga pārvadāšanas perioda;
89.4. govis, aitas un kazas baro un dzirdina pēc katra 14 stundu ilga pārvadāšanas perioda.
90. Ja dzīvniekus pārvadā pa jūru starp divām ģeogrāfiskām vietām Eiropas Kopienā un dzīvnieki transportēšanas laikā netiek izkrauti no transportlīdzekļa, kā arī nav iespējams ievērot šo noteikumu 85. un 86.punktā minētās prasības, dzīvniekus pēc to nonākšanas galamērķa ostā vai tās tuvumā atpūtina 12 stundas.
91. Dzīvniekus ik pēc divām stundām nodrošina ar dzeramo ūdeni, ja gaisa temperatūra ir augstāka par 25 oC un dzīvnieku pārvadāšana ir ilgāka par divām stundām.
92. Šo noteikumu 85., 86. un 90.punktā noteikto pārvadājuma ilgumu var pagarināt, ja līdz dzīvnieku nosūtīšanas galamērķa vietai ir atlicis ceļa posms, ko var veikt divās stundās.
93. Latvijā turētu dzīvnieku pārvadāšanas laiks uz Latvijas teritorijā esošu kautuvi nedrīkst pārsniegt astoņas stundas.
XIII. Prasības dzīvnieku atpūtināšanas punktam
95. Atpūtināšanas punktu iekārto vietā, kas nav pakļauta aizliegumiem vai ierobežojumiem un ir Pārtikas un veterinārā dienesta (turpmāk — dienests) pastāvīgā uzraudzībā un kontrolē.
96. Dienests atzīst atpūtināšanas punktu un piešķir tam atzīšanas numuru.
97. Dienests atpūtināšanas punktu var paredzēt vairākām dzīvnieku sugām, atsevišķai sugai, atsevišķai dzīvnieku kategorijai vai dzīvniekiem ar noteiktu veselības statusu.
98. Dienests atzīto atpūtināšanas punktu sarakstu, kā arī informāciju par sarakstā izdarītajiem grozījumiem iesniedz Eiropas Komisijā.
99. Dienests aptur vai anulē atzīšanu, ja tiek pārkāptas šo noteikumu prasības vai mainās epizootiskā situācija vietā, kur atrodas atpūtināšanas punkts.
100. Dienests atjauno atpūtināšanas punkta atzīšanu, ja tas atbilst visām šajos noteikumos minētajām prasībām.
101. Atpūtināšanas punkts atbilst normatīvajos aktos noteiktajām prasībām par dzīvnieku veselību, dzīvnieku pārvietošanu un dzīvnieku aizsardzību kaušanas laikā.
102. Atpūtināšanas punkta īpašnieks vai jebkura cita fiziska vai juridiska persona, kuras uzraudzībā atrodas atpūtināšanas punkts (turpmāk — atbildīgā persona):
102.1. pārbauda dzīvnieku pavaddokumentus;
102.2. izlases veidā pārbauda dzīvnieku identifikācijas numurus;
102.3. izmitina dzīvniekus tādās pašās grupās, kādās tie pārvadāti;
102.4. katru dzīvnieku sūtījumu izmitina atsevišķās telpās;
102.5. aprūpē dzīvniekus saskaņā ar dienesta pilnvarota veterinārārsta ieteikumiem;
102.6. noteiktā laikā, ņemot vērā dzīvnieku sugu, tos baro un dzirdina;
102.7. izsauc veterinārārstu, ja dzīvnieks saslimis vai ievainots;
102.8. ja nepieciešams, nodrošina dzīvnieka nokaušanu vai nogalināšanu;
102.9. nodrošina, lai darbinieki, kuri izmitina un apkopj dzīvniekus, būtu attiecīgi apmācīti vai ieguvuši praktisko pieredzi;
102.10. nodrošina dzīvnieku citu labturības prasību ievērošanu;
102.11. par šajos noteikumos minēto prasību pārkāpumiem ziņo dienestam.
103. Atbildīgā persona apkopo un vismaz trīs gadus glabā šādu informāciju:
103.1. dzīvnieku iekraušanas sākuma un izkraušanas pabeigšanas datums un laiks;
103.2. šo noteikumu 111.punktā minēto pasākumu veikšanas datums un laiks;
103.3. kravas veterinārā (veselības) sertifikāta numurs;
103.4. piezīmes par dzīvnieku veselības stāvokli un labturības prasībām, īpaši šādas ziņas:
103.4.1. mirušo dzīvnieku skaits pārvadāšanas laikā un mirušo dzīvnieku skaits atpūtināšanas punktā;
103.4.2. smagi ievainoto dzīvnieku skaits pārvadāšanas laikā un smagi ievainoto dzīvnieku skaits atpūtināšanas punktā;
103.4.3. dzīvnieku skaits, kas nespēj turpināt ceļu;
103.5. dzīvnieku pārvadātāja vārds, uzvārds vai uzņēmuma nosaukums un adrese;
103.6. transportlīdzekļa vadītāja vārds, uzvārds un adrese;
103.7. transportlīdzekļa reģistrācijas numurs.
104. Atpūtināšanas punkta personāls pārbauda dzīvnieku stāvokli pēc dzīvnieka ierašanās atpūtināšanas punktā. Ik pēc 12 stundām veic atkārtotu pārbaudi.
105. Pirms dzīvnieki atstāj atpūtināšanas punktu, dienesta pilnvarots veterinārārsts maršruta plānā apstiprina dzīvnieku spēju turpināt ceļu.
106. Dienests nosaka, ka izdevumus, kas saistīti ar veterināro pārbaudi, sedz pārvadātājs.
107. Atpūtināšanas punkta celtniecībā un iekārtošanā izmanto viegli tīrāmus un dezinficējamus materiālus.
108. Atpūtināšanas punktu tīra un dezinficē pirms un pēc katras lietošanas reizes saskaņā ar dienesta pilnvarota veterinārārsta norādījumiem.
109. Atpūtināšanas punktu nodrošina ar piemērotu aprīkojumu ēku, iekārtu, telpu un transportlīdzekļu tīrīšanai un dezinfekcijai.
110. Ja nepieciešams, atbildīgā persona nodrošina dzīvnieku pārvadātāju ar tīru aprīkojumu un aizsargtērpiem, kā arī piemērotiem līdzekļiem to tīrīšanai un dezinfekcijai.
111. Ik pēc sešām dienām atpūtināšanas punktu pilnīgi atbrīvo no dzīvniekiem uz 24 stundām. Šajā laikā atpūtināšanas punktu tīra un dezinficē.
112. Atpūtināšanas punktu nodrošina ar:
112.1. neslidena materiāla grīdas segumu;
112.2. jumtu un sānu malām, kas pasargā dzīvniekus no nelabvēlīgiem laikapstākļiem;
112.3. telpām dzīvnieku turēšanai, barošanai, dzirdināšanai, barības glabāšanai, pārbaudei un, ja nepieciešams, izmeklēšanai;
112.4. ventilācijas un kanalizācijas sistēmu, kas atbilst dzīvnieku turēšanas blīvumam un sugai;
112.5. dabīgu vai mākslīgu apgaismojumu, kas jebkurā laikā ļauj pārbaudīt dzīvniekus;
112.6. piemērotu aprīkojumu dzīvnieku piesiešanai, kas nerada dzīvniekiem ciešanas un sāpes un ļauj bez grūtībām dzert, ēst un apgulties;
112.7. pietiekamu platību, lai dzīvnieks varētu apgulties vai nokļūt līdz dzirdināšanas un barošanas vietai;
112.8. pakaišiem dzīvnieku sugai un kategorijai atbilstošā daudzumā.
113. Atpūtināšanas punktu būvē un uztur tā, lai dzīvnieki nevarētu savainoties ar bīstamiem, asiem priekšmetiem vai bojātām virsmām.
114. Atpūtināšanas punktā iekārto:
114.1. telpu, kur izmitina slimus, ievainotus dzīvniekus vai dzīvniekus ar īpašām kopšanas vajadzībām;
114.2. piemērotu telpu personām, kas uzturas atpūtināšanas punktā vai to izmanto.
115. Atpūtināšanas punktā uzglabā un normatīvajos aktos par dzīvnieku izcelsmes atkritumu produktu pārstrādi un iznīcināšanu noteiktajā kārtībā aizvāc un likvidē atkritumus un dzīvnieku līķus.
116. Ja dzīvniekus nav iespējams izkraut no transportlīdzekļa tūlīt pēc nonākšanas atpūtināšanas punktā, dzīvniekiem, ņemot vērā laikapstākļus un gaidīšanas ilgumu, nodrošina iespējami labākus turēšanas apstākļus.
117. Dzīvniekus, kas transportēšanas laikā bijuši pakļauti augstai temperatūrai un lielai gaisa mitruma pakāpei, pēc iespējas ātrāk atvēsina.
118. Dzīvniekus baro un dzirdina tā, lai apmierinātu to fizioloģiskās vajadzības un dzīvnieki varētu turpināt ceļu līdz nākamajam atpūtināšanas punktam.
119. Ja dzīvniekiem nepieciešama īpaša ēdināšana, tos izmitina attiecīgi piemērotā atpūtināšanas punktā.
XIV. Noslēguma jautājumi
120. Atzīt par spēku zaudējušiem Ministru kabineta 2000.gada 5.septembra noteikumus Nr.309 “Dzīvnieku pārvadāšanas noteikumi” (Latvijas Vēstnesis, 2000, 313./315.nr.).
121. Noteikumu 9., 29., 30., 32., 90. un 98.punkts stājas spēkā ar 2004.gada 1.maiju.
122. Noteikumu XIII nodaļa zaudē spēku ar 2004.gada 1.maiju.
Informatīva atsauce uz Eiropas Savienības direktīvu
Noteikumos iekļautas tiesību normas, kas izriet no direktīvas 91/628/EEC.
Ministru prezidents E.Repše
Zemkopības ministra vietā — vides ministrs R.Vējonis
1.pielikums
Ministru kabineta
2003.gada 16.decembra noteikumiem Nr.713
Zemkopības ministra vietā — vides ministrs R.Vējonis
2.pielikums
Ministru kabineta
2003.gada 16.decembra noteikumiem Nr.713
Zemkopības ministra vietā — vides ministrs R.Vējonis
3.pielikums
Ministru kabineta
2003.gada 16.decembra noteikumiem Nr.713
Zemkopības ministra vietā — vides ministrs R.Vējonis
4.pielikums
Ministru kabineta
2003.gada 16.decembra noteikumiem Nr.713
Zemkopības ministra vietā — vides ministrs R.Vējonis
