Par topošajiem valsts dokumentiem

Valsts sekretāru 18.decembra sanāksmē

Aizsardzības ministrija

— pieteica izskatīšanai Ministru kabinetā noteikumu projektu “Noteikumi par karavīru dienesta atalgojumu”.

Šobrīd karavīru atalgošanas kārtību regulē Ministru kabineta noteikumi. Saskaņā ar spēkā esošo atalgojuma sistēmu karavīru pamatatalgojums (atalgojuma bāze) ir katram karavīram noteikta amatalga, kuru tam nosaka, ieceļot amatā. Karavīru pārceļot amatā, jāievēro princips, ka karavīru nedrīkst pārcelt amatā ar zemāku pamatatalgojumu bez viņa piekrišanas. NBS veidošanās gaitā: 1) daudzi zemākas dienesta pakāpes karavīri ir iecelti augstākas kategorijas amatos; 2) NBS vienību un to štatu reorganizācija joprojām turpinās; 3) personāla atlase kā objektīva sistēma vēl tikai veidojas, attiecīgi arī nepieciešamība pietiekami plaši un radikāli pārvietot karavīrus amatos joprojām saglabājas.

Nepieciešams mainīt karavīra dienesta atalgojuma bāzes piesaistes punktu, no piesaistes karavīra amatam, t.i., karavīra vietai struktūrā, uz piesaisti karavīra dienesta pakāpei, t.i., karavīram pašam, tādējādi stimulēt karavīrus vispirms attīstīties pašiem. Jāatzīmē, ka lielākajā daļā Eiropas un NATO valstu ir lietots tieši šāds risinājums kadru rotācijas problēmu ierobežošanai.

Karavīru atalgojuma sistēma un apjoms nav mainīti kopš 1999.gada jūlija (vairāk nekā 4 gadus), bet NBS vajadzības pēc personālsastāva specialitāšu struktūras ir mainījušās, paaugstinājušās vispārējās prasības pēc personālsastāva kvalitātes, bet, tā kā vidējais atalgojums tautsaimniecībā, pieaugot valsts ekonomiskajam līmenim, ir paaugstinājies, NBS ar dienesta atalgojuma argumentiem reāli nespēj konkurēt Latvijas darba tirgū, vēl jo vairāk ņemot vērā Militārā dienesta likumā noteiktās plašās ierobežojošās normas (pilsonība, veselība, vecums, sodāmības, izglītība utt.), kas būtiski sašaurina militārajam dienestam derīgo personu loku.

Noteikumu projekts sagatavots, lai mainītu atalgojuma sistēmu no samaksas par ieņemamā amata izpildi ar piemaksām par karavīra kategorijām uz dienesta atalgojumu atkarībā no karavīra dienesta pakāpes un izdienas. Šajā projektā tiek vienkāršota karavīra dienesta atalgojuma individuālās bāzes noteikšana (iepriekš – summa no trīs tabulu datiem, šeit – no vienas tabulas); atbilstoši uzkrātajai pieredzei un izmaiņām Latvijas darba tirgū, atjaunināta speciālo piemaksu sistēma, pilnveidojot un fiksējot piemaksu apjomus, gandrīz pilnībā atsakoties no piemaksas procentos no bāzes atalgojuma, jo īpaši apstākļi ietekmē vienādi visu kategoriju karavīrus; samazināts karavīru atalgojumu regulējošu normatīvo aktu skaits, šeit paredzot arī atalgojumu karavīriem, piedaloties starptautiskās operācijās, kā arī atalgojumu obligātā militārā dienesta karavīriem.

Projekts nodots saskaņošanai Finanšu, Tieslietu, Ārlietu, Veselības ministrijā, Valsts kancelejā.

Finanšu ministrija

— pieteica izskatīšanai Ministru kabinetā noteikumu projektu “Grozījumi Ministru kabineta 2001.gada 18.decembra noteikumos Nr.532 “Alkohola denaturēšanas un denaturētā alkohola aprites kārtība””.

Noteikumu projekts ir izstrādāts, pamatojoties uz uzņēmēju priekšlikumiem par papildu denaturēšanas vielu iekļaušanu pašlaik spēkā esošajos noteikumos. Jaunas denaturēšanas vielas ir nepieciešams iekļaut minētajos noteikumos, jo pašlaik minētajos noteikumos noteiktajām denaturēšanas vielām ir specifiska smarža, kura liedz denaturēto alkoholu izmantot atsevišķu produktu ražošanā.

Projektā ir arī precizēta denaturētā alkohola aprites kārtība denaturētā alkohola eksporta gadījumā, kas novērsīs ierobežojumus alkoholisko dzērienu akcīzes preču noliktavas turētājam attiecībā uz denaturētā alkohola izvešanu ārpus Latvijas Republikas teritorijas. Paredzēts denaturētā alkohola eksports gan gadījumā, ja tiek izmantotas noteikumu pielikumā ietvertās denaturēšanas vielas, gan denaturēšanas vielas, kuras minētajā pielikumā nav ietvertas, taču tiek izmantotas citās valstīs. Informāciju par denaturēšanas vielām, kuras tiks izmantotas alkohola denaturēšanai un tālākam eksportam, paredzēts atspoguļot alkohola denaturēšanas atļaujā.

Izstrādātais noteikumu projekts nerada fiskālo efektu jeb ietekmi uz valsts budžetu, un tā ieviešanai papildu finansējums nav nepieciešams.

Ministru kabineta 2001.gada 18.decembra noteikumi Nr.532 “Alkohola denaturēšanas un denaturētā alkohola aprites kārtība” būs spēkā līdz 2004.gada 30.aprīlim. Ar 2004.gada 1.maiju Latvijai būs jāievēro Eiropas Savienības prasības attiecībā uz denaturēto alkoholu, kā arī paredzēts, ka saskaņā ar likuma “Par akcīzes nodokli”, kas Saeimā pieņemts 2003.gada 30.oktobrī, deleģējumu tiks izstrādāti un spēkā stāsies jauni noteikumi par spirta denaturēšanu un denaturēta spirta aprites kārtību.

Projekts nodots saskaņošanai Tieslietu, Ekonomikas ministrijā, Nacionālajā trīspusējās sadarbības padomē.

Iekšlietu ministrija

— pieteica izskatīšanai Ministru kabinetā noteikumu projektu “Noteikumi par ārvalstnieka, bezvalstnieka, bēgļa un personas, kurai piešķirts alternatīvais statuss, personas apliecībām”.

2002. gada 1.jūlijā stājās spēkā Personu apliecinošu dokumentu likums, kurā noteikts, ka Ministru kabinets nosaka personas apliecību paraugus, to izsniegšanas un nodošanas kārtību, derīguma termiņus, personas apliecībās papildus iekļaujamās ziņas, lai uzlabotu to drošību pret viltojumiem, paplašinātu funkcionalitāti un atvieglotu to izmantošanu.

Personu apliecinošu dokumentu likumā ir noteikts, ka viens no personas apliecību veidiem ir uzturēšanās atļauja. Pašreiz izsniegtās uzturēšanās atļaujas tiek izmantotas no 1993. gada un neatbilst dokumentu drošības standartiem, kā arī nav aizsargātas pret viltojumiem. No 2004. gada 1. maija Latvijas Republikā būs jānodrošina ES Padomes 2002. gada 13. jūnija regulas Nr. 1030/2002 “Par vienotām prasībām uzturēšanās atļauju formai” nosacījumu ieviešana.

Izstrādātais likumprojekts “Grozījumi Personu apliecinošu dokumentu likumā” paredz, ka personas apliecības ārvalstniekiem, bezvalstniekiem, bēgļiem un personām, kurām piešķirts alternatīvais statuss, sāk izsniegt ar 2004.gada 1.maiju. Personas apliecības ir obligāts dokuments iepriekš minētajām personu kategorijām no 2005.gada 1.janvāra.

Noteikumu projektā noteikts personas apliecības – uzturēšanās atļaujas – paraugs, izsniegšanas un nodošanas kārtība, derīguma termiņi, kā arī personas apliecībā papildus iekļaujamās ziņas, lai uzlabotu personas apliecības drošību pret viltojumiem, paplašinātu funkcionalitāti un atvieglotu tās izmantošanu.

Projekts nodots saskaņošanai Finanšu, Tieslietu, Ārlietu, Ekonomikas, Kultūras, Labklājības, Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu, Satiksmes, Veselības ministrijā, īpašu uzdevumu ministru sekretariātos, Valsts kancelejā;

– pieteica izskatīšanai Ministru kabinetā noteikumu projektu “Noteikumi par pilsoņu personas apliecībām, nepilsoņu personas apliecībām, pilsoņu pasēm, nepilsoņu pasēm un bezvalstnieku ceļošanas dokumentiem”.

Šobrīd pasu izsniegšanas kārtību nosaka Ministru kabineta 2002.gada 18.jūnija noteikumi Nr.245 “Noteikumi par Latvijas pilsoņu pasēm, nepilsoņu pasēm un bezvalstnieku ceļošanas dokumentiem”, savukārt personas apliecību izsniegšanas kārtību nosaka Ministru kabineta 2002.gada 4.novembra noteikumi Nr.507 “Noteikumi par pilsoņu personas apliecībām un nepilsoņu personas apliecībām”.

Ministru kabinets ar rīkojumu uzdeva Iekšlietu ministrijai sagatavot grozījumus Personu apliecinošu dokumentu likumā, paredzot, ka Latvijas pilsoņiem un nepilsoņiem obligāts ir viens personu apliecinošs dokuments – personas apliecība vai pase. Ar šo pašu rīkojumu Iekšlietu ministrijai uzdots izstrādāt apvienotos noteikumus, kas regulēs gan personas apliecību, gan pasu izsniegšanu.

Noteikumu projekts nosaka pilsoņu personas apliecību, nepilsoņu personas apliecību, pilsoņu pasu, nepilsoņu pasu un bezvalstnieku ceļošanas dokumenta izsniegšanas kārtību, ko līdz šim regulēja iepriekšējā punktā minētie divi atsevišķie Ministru kabineta noteikumi. Izstrādātajā projektā noteikti personas apliecību un pasu paraugi, personas apliecību un pasu izsniegšanas iemesli, dokumenti, kas personai jāiesniedz personas apliecības vai pases saņemšanai, personas apliecību un pasu derīguma termiņi, kā arī citi nosacījumi, kas regulē personas apliecību un pasu izsniegšanu.

Projekts nodots saskaņošanai Finanšu, Tieslietu, Ārlietu, Ekonomikas, Kultūras, Labklājības, Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu, Satiksmes, Veselības ministrijā, īpašu uzdevumu ministru sekretariātos, Valsts kancelejā;

– pieteica izskatīšanai Ministru kabinetā likumprojektu “Civilās aizsardzības likums”.

Spēkā esošais Civilās aizsardzības likums pieņemts 1992.gadā. Pāreja no centralizētas plānveida ekonomikas uz brīvā tirgus attiecībām būtiski izmainīja īpašuma formas un tautsaimniecību, ievērojami ietekmējot arī pakalpojumu sfēru un infrastruktūru.

1998.gada 5.februārī tika izdarīti grozījumi likumā “Par pašvaldībām”, izslēdzot vietējās pašvaldības no civilās aizsardzības vadības un ārkārtējo situāciju pārvaldīšanas. Atbilstoši grozījumiem likumā “Par pašvaldībām” 1998.gada 21.maijā izdarīti grozījumi Civilās aizsardzības likumā. Bijušais Latvijas Republikas civilās aizsardzības centrs tika integrēts Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta sastāvā. Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestam tika uzlikta atbildība par civilās aizsardzības sistēmas vadību, koordinēšanu, kontroli valsts līmenī, kā arī pašvaldību administratīvajās teritorijās, t.sk. ārkārtējas situācijas gadījumā, pakļaujot pašvaldības vadītāju Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta amatpersonai. Pašvaldībām un to vadībai faktiski tika noņemta atbildība par civilās aizsardzības uzdevumu izpildi.

Spēkā esošais Civilās aizsardzības likums neregulē kārtību, kādā izsludina vietēja līmeņa ārkārtēju situāciju. Konkrēti gadījumi (plūdi, epizootiju draudi) ir pierādījuši, ka esošais modelis ir jāpilnveido. Spēkā esošais likums ārkārtēju situāciju raksturo kā notikumu, bet Nacionālās drošības likums – kā īpašu tiesisku režīmu.

Civilās aizsardzības likuma projekts nosaka civilās aizsardzības sistēmas organizāciju, darbību, struktūru, vadību, uzdevumus, finansēšanu, kā arī apmācību civilās aizsardzības jautājumos. Projektā noteikti valsts iestāžu, pašvaldību, komercsabiedrību un individuālo komersantu galvenie uzdevumi civilās aizsardzības jomā. Likumprojektā sakārtota katastrofu pārvaldīšanas kārtība valstī. Noteikta ārkārtējās situācijas izsludināšanas un atcelšanas kārtība. Likumprojekts lielu daļu svarīgu jautājumu tiesisko regulējumu deleģē valdībai.

Projekts nodots saskaņošanai Finanšu, Tieslietu, Aizsardzības, Ārlietu, Ekonomikas, Labklājības, Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu, Satiksmes, Veselības, Vides, Zemkopības ministrijā, Ministru prezidenta biedra birojā, Īpašu uzdevumu ministra sabiedrības integrācijas lietās sekretariātā, Latvijas Pašvaldību savienībā, Nacionālajā trīspusējās sadarbības padomē, Valsts kancelejā;

– pieteica izskatīšanai Ministru kabinetā rīkojuma projektu “Par ugunsdzēsības un glābšanas dienesta ģenerāļa speciālās dienesta pakāpes piešķiršanu A.Pencim”.

Ministru kabineta rīkojuma projekts sagatavots saskaņā ar Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu darbinieku ar speciālajām dienesta pakāpēm dienesta gaitas reglamentu, kas nosaka, ka ugunsdzēsības un glābšanas dienesta ģenerāļa speciālo dienesta pakāpi piešķir Ministru kabinets pēc iekšlietu ministra priekšlikuma.

Ugunsdzēsības un glābšanas dienesta ģenerāļa speciālās dienesta pakāpes piešķiršanai izvirzītais kandidāts Ainars Pencis atbilst visām prasībām speciālās dienesta pakāpes “ugunsdzēsības un glābšanas dienesta ģenerālis” saņemšanai.

Ugunsdzēsības un glābšanas dienesta ģenerāļa kārtējo speciālo dienesta pakāpi piešķir pēc iecelšanas augstākā komandējošā sastāva darbinieka amatā darbiniekam, kuram ir triju gadu izdiena pulkveža dienesta pakāpē. Ainars Pencis Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta priekšnieka vietnieka amatā tika iecelts 1997.gada 21.jūlijā. 1998.gada 16.novembrī ar Iekšlietu ministrijas pavēli A.Pencim tika piešķirta speciālā dienesta pakāpe “ugunsdzēsības un glābšanas dienesta pulkvedis”.

Projekts nodots saskaņošanai Finanšu, Tieslietu ministrijā.

Izglītības un zinātnes ministrija

— pieteica izskatīšanai Ministru kabinetā noteikumu projektu “Grozījumi Ministru kabineta 2002.gada 23.aprīļa noteikumos Nr.170 “Kārtība, kādā akreditējamas vispārējās izglītības un profesionālās izglītības programmas, izglītības iestādes un eksaminācijas centri””.

Saskaņā ar Izglītības likumu Ministru kabineta kompetencē ir noteikt izglītības iestāžu un izglītības programmu akreditācijas kārtību. Izglītības iestādes akreditācija veicama piecu gadu laikā no izglītības iestādes darbības sākšanas dienas. Izglītības programma akreditējama divu gadu laikā no tās īstenošanas sākšanas dienas un ne retāk kā reizi sešos gados.

Saskaņā ar pašreizējiem noteikumiem profesionālās izglītības programmas var akreditēt pirms vai vienlaikus ar profesionālās izglītības iestādi. Ja profesionālās izglītības iestāde realizē profesionālās vidējās izglītības programmu, tad, neraugoties uz to, ka atbilstīga nosaukuma arodizglītības programma vai tālākizglītības programma ir daļa šīs programmas, kuras realizēšanai izmanto tos pašus materiālos un mācību metodiskos resursus, strādā tie paši pedagogi, šīs izglītības programmas un izglītības iestāde to realizēšanai ir jāakreditē atsevišķi.

Tā kā profesionālās izglītības iestādes parasti realizē četras līdz septiņpadsmit 4 mēnešus līdz 4 gadus garas 1. līdz 3. kvalifikācijas līmeņa izglītības programmas, ļoti bieži izglītības programmu un izglītības iestāžu akreditācija dažādos termiņos rada neskaidrību dokumentu izsniegšanā un centralizēto eksāmenu organizēšanā izglītības iestādē, kā arī var radīt neskaidrības izglītojamajiem par valsts atzīta izglītības dokumenta saņemšanu, absolvējot izglītības iestādi; akreditācijas laikā vairākkārt jānovērtē vieni un tie paši rādītāji, jāraksta liels daudzums dokumentu.

Izglītības sistēmas attīstības projekta (ISAP) Skolu vērtēšanas apakškomponentes ietvaros ir izstrādāta Skolu ārējās vērtēšanas kārtība un detalizēta metodika. Izmantojot ISAP izstrādāto metodiku skolas darba pašvērtēšanai, ir sagatavota arī pilnveidota metodika izglītības iestādes, tajā īstenoto izglītības programmu akreditācijai un izglītības iestādes vadītāja atestācijas apvienotai procedūrai, kā to paredz Vispārējās izglītības likums. Lai varētu ieviest akreditācijas un atestācijas pilnveidoto procedūru, vispirms nepieciešams to aprobēt. Patlaban noteikumi neparedz jaunas akreditācijas un atestācijas aprobācijas iespējas, nodrošinot izglītības iestādēm, kuras ir izvēlējušās pieteikties akreditācijai un atestācijai pēc pilnveidotas procedūras, saņemt likumīgu akreditācijas un direktora atestācijas novērtējumu.

Grozījumi noteikumos novērstu profesionālās izglītības programmas un izglītības iestādes akreditēšanu dažādā laikā, līdz ar to uzlabotu akreditācijas komisijas darbu un samazinātu akreditācijas ilgumu.

Grozījumi ļautu optimizēt akreditēšanas procesu – profesionālās izglītības iestādēm, akreditējot izglītības programmas, kuru apguve nodrošina augstāku kvalifikācijas līmeni, tiktu akreditētas arī atbilstīga nosaukuma profesionālās izglītības programmas, kuras ir to daļa vai apgūstamas īsākā laika posmā, ja izglītojamajiem ir priekšzināšanas vai kvalifikācija radniecīgā profesijā.

Grozījumi noteikumos ļautu par 30–40 procentiem samazināt akreditācijas dokumentu daudzumu.

Kopumā grozījumi vērsti uz profesionālās izglītības iestāžu un izglītības programmu akreditācijas komisijas darba optimizēšanu, dokumentācijas daudzuma samazināšanu, kā arī akreditācijas rezultātu (dokumentu) noformēšanas vienkāršošanu ar mērķi darīt tos saprotamākus sabiedrībai.

Grozījumi ļautu izglītības un zinātnes ministram noteikt izglītības iestādes, tajās īstenoto izglītības programmu un izglītības iestādes vadītāja atestācijas apvienotas pilnveidotās procedūras aprobācijas kārtību uz laiku, ne ilgāku par vienu gadu. Tā tiktu īstenota pēc brīvprātības principa un garantētu akreditācijas un atestācijas likumību.

Projekts nodots saskaņošanai Finanšu, Tieslietu, Ārlietu, Kultūras, Labklājības, Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu, Veselības, Zemkopības ministrijā, Īpašu uzdevumu ministra bērnu un ģimenes lietās sekretariātā, Latvijas Pašvaldību savienībā, Nacionālajā trīspusējās sadarbības padomē, Valsts kancelejā.

Kultūras ministrija

— pieteica izskatīšanai Ministru kabinetā noteikumu projektu “Valsts kultūrkapitāla fonda nolikums”.

Noteikumu projekts nosaka Valsts kultūrkapitāla fonda mērķi, uzdevumus, organizatorisko struktūru, Fonda padomes un Fonda nozaru komisijas izveidošanas kārtību un Fonda līdzekļu izlietošanas kontroli.

Noteikumi nepieciešami, lai izpildītu saskaņā ar Kultūrkapitāla fonda likuma pārejas noteikumu deleģējumu, kas nosaka, ka Ministru kabinetam līdz 2004.gada 1.janvārim jāizstrādā Valsts kultūrkapitāla fonda nolikums.

Projekts nodots saskaņošanai Finanšu, Tieslietu ministrijā, Īpašu uzdevumu ministra sabiedrības integrācijas lietās sekretariātā, Latvijas Pašvaldību savienībā, Valsts kancelejā, saskaņojumi jāsniedz līdz 24.decembrim.

Labklājības ministrija

— pieteica izskatīšanai Ministru kabinetā noteikumu projektu “Noteikumi par komercdarbības veidiem, kuros darba devējs iesaista kompetentu institūciju un šīs iesaistīšanas kārtību”.

Šobrīd daudzos uzņēmumos netiek veikta darba vides iekšējā uzraudzība, tajā skaitā arī speciālistu trūkuma dēļ. Lai pilnvērtīgi organizētu darba aizsardzības sistēmu, kurā ietilpst: darba vides risku novērtēšana; darba vides iekšējā uzraudzība; darba aizsardzības organizatoriskās struktūras izveidošana; konsultēšanās ar nodarbinātajiem, lai iesaistītu viņus darba aizsardzības uzlabošanā, likums paredz noteikt tos komercdarbības veidus, kuros ir augsta riska pakāpe un tāpēc tur obligāti minēto uzdevumu izpildei jāpiesaista kompetentas institūcijas.

2001.gada 20.jūnijā Saeimā tika pieņemts Darba aizsardzības likums. Lai sakārtotu un uzlabotu situāciju darba aizsardzības jomā tieši bīstamajās nozarēs, saskaņā ar likumu tika izstrādāts Ministru kabineta noteikumu projekts “Noteikumi par komercdarbības veidiem, kuros darba devējam obligāti jāpiesaista kompetenta institūcija”, kuru atbalstīja visas nepieciešamās institūcijas, izņemot Tieslietu ministriju. Noteikumu projektā bez pašiem komercdarbības veidiem bija iekļautas arī prasības kompetento institūciju iesaistīšanai un izņēmumi, kad kompetentu institūciju var neiesaistīt. Pret to iebilda Tieslietu ministrija, jo tādējādi tika pārkāpts Darba aizsardzības likumā dotais deleģējums. Darba aizsardzības likumā tika veikti grozījumi, nosakot, ka tos komercdarbības veidus, kuros darba devējs iesaista kompetentu institūciju, kā arī šīs institūcijas iesaistīšanas kārtību nosaka Ministru kabinets. Līdz ar to tika novērsta pretruna starp Darba aizsardzības likuma deleģējumu un noteikumu projekta tekstu, taču līdz ar to Ministru kabineta noteikumu projekts ir jāizsludina un jāsaskaņo no jauna.

Darba aizsardzības likums, kas ir spēkā kopš 2002.gada 1.janvāra, paredz kompetentas institūcijas iesaistīšanu darba aizsardzības sistēmas izveidē un uzturēšanā (izņemot nodarbināto informēšanu). Darba grupa, ņemot vērā to, ka uzņēmumos vēl nav veikta risku analīze, pamatojoties uz Valsts darba inspekcijas analīzi par pēdējiem pieciem gadiem (nelaimes gadījumu skaits, arodsaslimstības pieaugums) un speciālistu pieredzi, ir sastādījusi to komercdarbības veidu, kuros obligāti jāpiesaista kompetentas institūcijas, sarakstu.

Kompetento institūciju iesaistīšana uzņēmumu darba vides iekšējās uzraudzības veikšanā ir nepieciešama, lai uzlabotu darba vidi, kā arī samazinātu nelaimes gadījumu un arodslimību skaitu bīstamo nozaru uzņēmumos.

Paredzēts, ka noteikumi stājas spēkā ar 2005.gada 1.janvāri. Projekts nodots saskaņošanai Finanšu, Tieslietu, Ārlietu, Ekonomikas, Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu, Veselības, Vides, Zemkopības ministrijā, īpašu uzdevumu ministru sekretariātos, Nacionālajā trīspusējās sadarbības padomē, Valsts kontrolē, Valsts kancelejā;

– pieteica izskatīšanai Ministru kabinetā likumprojektu “Grozījumi Valsts darba inspekcijas likumā”.

Grozījumi paredz, ka Valsts darba inspekcijas tiesiskais statuss un tās darbības regulējums tiks saskaņots ar Valsts pārvaldes iekārtas likuma prasībām, kā arī klasificē Valsts darba inspekcijas funkcijas un uzdevumus.

Saskaņā ar Ieroču, munīcijas, speciālo līdzekļu, sprāgstvielu, spridzināšanas ietaišu un pirotehnisko izstrādājumu komerciālās aprites, pirotehnisko izstrādājumu klasificēšanas un izmantošanas noteikumiem nepieciešams papildināt Valsts darba inspekcijas uzdevumu uzskaitījumu un saskaņot lietoto terminoloģiju.

Projekts nodots saskaņošanai Finanšu, Tieslietu, Ārlietu, Ekonomikas, Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu, Veselības, Vides, Zemkopības ministrijā, Ģenerālprokuratūrā, Nacionālajā trīspusējās sadarbības padomē, Valsts kancelejā;

– pieteica izskatīšanai Ministru kabinetā noteikumu projektu “Darba aizsardzības prasības nodarbināto aizsardzībai pret vibrācijas radīto risku darba vidē”.

Šobrīd nodarbināto aizsardzību pret vibrācijas radīto risku reglamentē tikai vispārīgas darba aizsardzības prasības, kas noteiktas Darba aizsardzības likumā, un noteikumos “Darba vides iekšējās uzraudzības veikšanas kārtība”. Šobrīd nav neviena normatīva akta, kas reglamentētu nodarbināto aizsardzību pret vibrācijas kaitīgo ietekmi uz viņu drošību un veselību, nodarbinātajiem strādājot darba vietā, kur nodarbinātie tiek vai var tikt pakļauti vibrācijas radītam riskam.

Darba aizsardzības likumā, kurš stājās spēkā 2002.gada 1.janvārī, paredzēts, ka Ministru kabinets izdod noteikumus par darba aizsardzības prasībām, ko regulē Eiropas Savienības direktīvas darba aizsardzībā. 2002.gada 25.jūnijā ir pieņemta Eiropas Parlamenta un Padomes direktīva 2002/44/EK “Par obligātajām veselības un drošības prasībām attiecībā uz nodarbināto pakļaušanu riskiem, ko rada fizikāli faktori (vibrācija)”. Uz šīs direktīvas pamata ir izstrādāts noteikumu projekts.

Noteikumu projekta mērķis ir nodrošināt nodarbināto drošības un veselības aizsardzības prasības pret vibrācijas, kas iedarbojas uz nodarbināto darba vidē, radīto risku viņu drošībai un veselībai. Projektā paredzēts noteikt prasības riska novērtēšanai un vibrācijas līmeņa mērīšanai darba vietās, kurās nodarbinātie tiek vai var tikt pakļauti vibrācijas radītam riskam viņu drošībai un veselībai.

Noteikumu projektā noteikts maksimāli pieļaujamais vibrācijas līmenis, par kuru augstākam līmenim nodarbinātie nedrīkst tikt pakļauti. Noteikumu projekts uzliek darba devējam pienākumu novērst vibrācijas kaitīgo ietekmi uz nodarbinātajiem, samazinot vibrācijas līmeni, kas iedarbojas uz nodarbinātajiem, zem noteiktās vibrācijas ekspozīcijas robežvērtības.

Noteikumu projekts paredz prasības vibrācijas radītā riska novēršanai un nodarbināto drošības un veselības aizsardzībai pret vibrācijas radīto risku darba vietā.

Projekts nodots saskaņošanai Finanšu, Tieslietu, Ārlietu, Ekonomikas, Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu, Veselības, Vides, Zemkopības ministrijā, Nacionālajā trīspusējās sadarbības padomē, Valsts kancelejā.

Satiksmes ministrija

— pieteica izskatīšanai Ministru kabinetā noteikumu projektu “Grozījumi Ministru kabineta 2000.gada 21.marta noteikumos Nr.105 Noteikumi par transportlīdzekļu, gaisakuģu, kuģu, mazo kuģu un jahtu reģistrācijas valsts nodevu (transportlīdzekļu reģistra nodevu)”.

Noteikumi nosaka valsts nodevas apmēru par tiem kuģošanas līdzekļiem, kas jāreģistrē Vides valsts inspekcijā. Ievērojot to, ka ar 2004.gadu Vides valsts inspekcija vairs nereģistrēs mazizmēra kuģošanas līdzekļus, bet atbilstoši Jūras kodeksā noteiktajam to nodrošinās Ceļu satiksmes drošības direkcija, minētajos noteikumos nepieciešams izdarīt attiecīgus grozījumus.

Atbilstoši Mazizmēra kuģošanas līdzekļu reģistrācijas noteikumiem noteikts mazizmēra kuģošanas līdzekļu iedalījums. Noteikumu projektā ir noteiktas attiecīgas valsts nodevas par Ceļu satiksmes drošības direkcijā reģistrējamo mazizmēra kuģošanas līdzekļiem (latos): par airu laivas reģistrāciju – 1; par motorlaivas reģistrāciju – 3; par ūdens motocikla reģistrāciju – 5; par kutera reģistrāciju – 10.

Projekts nodots saskaņošanai Finanšu, Tieslietu, Ekonomikas ministrijā, Nacionālajā trīspusējās sadarbības padomē, Valsts kancelejā, saskaņojumi jāiesniedz līdz 24.decembrim.

Tieslietu ministrija

— pieteica izskatīšanai Ministru kabinetā noteikumu projektu “Iesniegumu iesniegšanas un izskatīšanas, darba garantiju un sociālo garantiju atjaunošanas un zaudējumu atlīdzības izmaksas kārtība”.

Šobrīd spēkā ir noteikumi “Pieteikumu iesniegšanas un izskatīšanas, lēmumu pieņemšanas, darba garantiju un sociālo garantiju atjaunošanas un zaudējumu atlīdzības izmaksas kārtība”, kas nosaka kārtību, kādā fiziskās personas iesniedz pieteikumus likumā “Par izziņas iestādes, prokuratūras vai tiesas nelikumīgas vai nepamatotas rīcības rezultātā nodarīto zaudējumu atlīdzināšanu”, paredzētās zaudējumu atlīdzības saņemšanai, lēmuma par zaudējuma atlīdzības piešķiršanu pieņemšanas kārtību, darba garantiju un sociālo garantiju atjaunošanas kārtību, kā arī zaudējumu atlīdzības izmaksas kārtību.

2003.gada 9.oktobrī Saeimā tika pieņemti grozījumi likumā “Par izziņas iestādes, prokuratūras vai tiesas nelikumīgas vai nepamatotas rīcības rezultātā nodarīto zaudējumu atlīdzināšanu”, kas izteica likuma 7.panta trešo daļu jaunā redakcijā, līdz ar to ir nepieciešams nodrošināt noteikumu atbilstību jaunākām likuma normām.

Noteikuma projekta būtība ir novērst pretrunas ar Administratīvā procesa likuma normām, spēkā esošo likumu nosaukumiem un pantu redakcijām, saskaņojot terminoloģiju. Papildus ir nepieciešams Ministru 1998.gada 31.augusta kabineta noteikumus Nr.327 “Pieteikumu iesniegšanas un izskatīšanas, lēmumu pieņemšanas, darba garantiju un sociālo garantiju atjaunošanas un zaudējumu atlīdzības izmaksas kārtība” saskaņot ar Ministru kabineta 1999.gada 16.decembra rīkojumu Nr.588 “Par skaidras naudas izmaksas ierobežošanu”.

Projekts nodots saskaņošanai Finanšu, Ārlietu, Ekonomikas, Iekšlietu, Labklājības, Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu, Veselības, Vides ministrijā, īpašu uzdevumu ministru sekretariātos, Ģenerālprokuratūrā, Latvijas Pašvaldību savienībā, Nacionālajā trīspusējās sadarbības padomē, Valsts kancelejā, saskaņojumi jāiesniedz līdz 30.decembrim.

Veselības ministrija

— pieteica izskatīšanai Ministru kabinetā noteikumu projektu “Narkoloģijas valsts aģentūras nolikums”.

Noteikumu projekts izstrādāts, lai noteiktu Narkoloģijas valsts aģentūras funkcijas, kompetenci un tiesības, noteiktu aģentūras pārvaldi, reglamentētu konsultatīvās padomes darbu, finanšu līdzekļus un mantu, kā arī pārskatu sniegšanas kārtību.

Narkoloģijas valsts aģentūras darbības mērķis ir sniegt informatīvu atbalstu valsts pārvaldes iestādēm atkarības vielu izplatības un lietošanas mazināšanas politikas veidošanai un īstenošanai un metodisku un organizatorisku atbalstu Veselības ministrijai atkarības vielu lietošanas mazināšanas politikas veidošanai un īstenošanai un ārstniecisku palīdzību atkarības slimniekiem, ievērojot Latvijas starptautiskās saistības un normatīvos aktus.

Šim nolūkam Narkoloģijas valsts aģentūras plāno turpināt attīstīt un nostiprināt narkotiku informācijas un monitoringa sistēmu, t.sk. atbilstoši Eiropas narkotiku un narkotiku atkarības monitoringa centra un Eiropas narkotiku informācijas un monitoringa datortīkla (Reitox) prasībām. Līdz ar Narkoloģijas centra pārveidošanu par Narkoloģijas valsts aģentūru tiks izveidots Narkotiku fokālais punkts. Bez tam šobrīd un nākotnē kā aģentūra tas sadarbosies ar valsts un pašvaldības iestādēm, fiziskajām un juridiskajām personām, realizēs valsts un starptautiskus projektus un programmas.

Narkoloģijas centra pamatuzdevums līdz šim bija pakalpojumu sniegšana narkoloģijas jomā, un Narkoloģijas valsts aģentūra turpinās nodrošināt tai uzticēto funkciju kvalitatīvu veikšanu.

Projekts nodots saskaņošanai Finanšu, Tieslietu, Iekšlietu, Izglītības un zinātnes, Kultūras ministrijā, Valsts kontrolē, Nacionālajā trīspusējās sadarbības padomē, Valsts kancelejā.

Satversmes aizsardzības birojs

— pieteica izskatīšanai Ministru kabinetā koncepcijas projektu “Nacionālās drošības koncepcija”.

Saeima, pieņemot Nacionālās drošības likumu, ir noteikusi Nacionālās drošības koncepcijas pamatuzdevumus – noteikt valsts apdraudējumu novēršanas stratēģiskos pamatprincipus, prioritātes un uzdevumus. Koncepcija tiek izstrādāta uz Valsts apdraudējuma analīzes pamata, tā īsi raksturo pašreizējo drošības vidi un noteic specifisku darbību valsts drošības uzlabošanai. Koncepcija balstās uz izpratni, ka valsts drošību ietekmē ne tikai ārpolitiskā un militārā situācija, bet ka būtiska loma drošības nodrošināšanā ir arī iekšējiem faktoriem – valsts demokrātiskiem pamatiem, ekonomiskai attīstībai, sociālajai drošībai un labklājībai, situācijai noziedzības jomā, vides kvalitātei u.c.

Koncepcija nosaka vadlīnijas valsts institūciju darbībai, atbalstot valsts kopējo drošības politiku un izstrādājot atsevišķus nozaru plānus un programmas. Valsts institūcijas ir atbildīgas par noteikto darbību iekļaušanu savos darba plānos un budžetos. Pamatojoties uz Nacionālās drošības koncepcijā noteikto stratēģiju un prioritātēm, Ministru kabinets izstrādā Nacionālās drošības plānu, kurā noteiktas nākamā gada prioritātes, lai uzlabotu valsts drošības stāvokli. Pamatojoties uz šī plāna izpildi, Ministru prezidents sniedz Saeimai gadskārtējo ziņojumu, kā tas noteikts Nacionālās drošības likumā.

Projekts nodots saskaņošanai visās ministrijās, Ministru prezidenta biedra birojā, īpašu uzdevumu ministru sekretariātos, Ģenerālprokuratūrā, Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojā, Valsts kancelejā.

Aivis Freidenfelds, Valsts kancelejas Komunikācijas departamenta vadītāja vietnieks