• Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
Ministru kabineta 2003. gada 18. decembra rīkojums Nr. 777 "Par pamatnostādnēm "Par lauksaimniecības attīstību Latvijas laukos 2003.-2006.gadā"". Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 19.12.2003., Nr. 180 https://www.vestnesis.lv/ta/id/82318

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Ministru kabineta rīkojums Nr.778

Par naudas balvu piešķiršanu par izciliem sasniegumiem sportā

Vēl šajā numurā

19.12.2003., Nr. 180

PAR DOKUMENTU

Izdevējs: Ministru kabinets

Veids: rīkojums

Numurs: 777

Pieņemts: 18.12.2003.

RĪKI
Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

 

Ministru kabineta rīkojums Nr.777

Rīgā 2003.gada 18.decembrī (prot. Nr.64, 12.§)

Par pamatnostādnēm “Par lauksaimniecības attīstību Latvijas laukos 2003.–2006.gadā”

1. Atbalstīt pamatnostādņu “Par lauksaimniecības attīstību Latvijas laukos 2003.–2006.gadā” (turpmāk — pamatnostādnes) kopsavilkumā ietverto risinājumu.

2. Noteikt Zemkopības ministriju par atbildīgo institūciju pamatnostādņu īstenošanā.

3. Zemkopības ministrijai sagatavot un līdz 2004.gada 1.martam iesniegt noteiktā kārtībā Ministru kabinetā informatīvo ziņojumu par pamatnostādņu īstenošanas gaitu.

Ministru prezidents E.Repše

Zemkopības ministra vietā — vides ministrs R.Vējonis

(Ministru kabineta

2003.gada 18.decembra rīkojums Nr.777)

Pamatnostādņu

“Par lauksaimniecības attīstību Latvijas laukos 2003.–2006.gadā”

kopsavilkums

Ievads

Laikposmā no 1998.gada līdz 2002.gadam, kad Latvijas lauksaimniecības politikas pamatvirzienus noteica Lauksaimniecības likums, 1997.gadā izstrādātā “Lauksaimniecības attīstības koncepcija”, 2002.gadā izstrādātā “Lauku problēmu risināšanas un lauku attīstības koncepcija”, kā arī “Lauksaimniecības subsīdiju izmantošanas koncepcija un programmu pamatojums 1998.–2002.gadam”, lauksaimniecībā — vienā no Latvijas ekonomikas nozarēm — ir notikušas būtiskas pārmaiņas. Minētā “Lauksaimniecības attīstības koncepcija” un “Lauksaimniecības subsīdiju izmantošanas koncepcija un programmu pamatojums 1998.–2002.gadam” vairs nav konceptuāli saistoši dokumenti lauksaimniecības politikas turpmākajai attīstībai.

Pamatnostādnes “Par lauksaimniecības attīstību Latvijas laukos 2003.–2006.gadā” ir jauns politikas plānošanas dokuments, kas nosaka lauksaimniecības attīstības mērķus un attīstības virzienus, kā arī to sasniegšanas veidu, ņemot vērā, ka 2004.gada 1.maijā Latvija iestājas Eiropas Savienībā. Līdz ar to pamatnostādnes ir izstrādātas laikposmam līdz 2006.gadam, atbilstoši tam, ka Eiropas Savienības finanšu resursi arī ir ieplānoti laikposmam līdz 2006.gadam. 2007.gadā paredzēts plānot finanšu resursus laikposmam līdz 2013.gadam.

 

1. Latvijas lauksaimniecības politikas pamatprincips un mērķis

Lauksaimniecības politikas turpmākās attīstības pamatprincips ir katra lauksaimnieka privātās iniciatīvas veicināšana atbilstoši valsts noteiktajai politikai.

Politikas mērķis ir lauksaimniecības produktu efektīvas un ilgtspējīgas ražošanas harmoniska attīstība, veicinot lauku sociālekonomiskās telpas attīstību.

 

2. Politikas virzieni un gaidāmie rezultāti

Pamatnostādnēs ir noteikti politikas virzieni un gaidāmie rezultāti (tabula).

Nr. p.k.

Politikas virziens

Rezultāti

1.

Zināšanu attīstība un pieejamība

Saimniecību vadītāju izglītības līmenis lielākajai daļai ir atbilstošs saimniecību darbības sekmīgai attīstībai — vidēji puse no saimniecību vadītājiem paaugstinājuši savu izglītības līmeni par vienu pakāpi. No visiem saimniecību vadītājiem, kuru saimniecības ir reģistrētas Uzņēmumu reģistrā: 1) 15–20 % ir pamat-izglītība lauksaimniecībā; 2) 25–30 % ir profesionālā izglītība lauksaimniecībā; 3) 15–20 % ir augstākā izglītība lauksaimniecībā.

2.

Ražošanas efektivitātes paaugstināšana

Efektīva ražošanas resursu izmantošana — līdz 2006.gadam lauksaimniecības ražošanas vienības izmaksas samazinās par 8 %.

3.

Tirgus attīstība

Sekmīga tirgus struktūra — palielinās to saimniecību skaits (līdz 20000), kas ražo produkciju tirgum (pārdotās produkcijas daļa saražotajā pārsniedz 50 %), un to saražotās produkcijas apjoms ir vairāk nekā 70 % no tirgus apgrozījuma. Atpūtas biznesā iesaistīto lauku saimniecību skaits līdz 2006.gadam palielinās vismaz par 10 % ik gadu.

4.

Ražotāju motivēšana

Zināmi ienākumu avoti (tiešie maksājumi, cenu atbalsta mehānisms, lauku attīstības pasākumi, investīcijas) — augkopībā ražotāji vismaz 60 % apjomā izmanto sēklas materiālu; līdz 60 % produktīvo govju un sivēnmāšu ir iekļautas pārraudzības sistēmā.

5.

Ražošanas un darbības infrastruktūra

Kvalitatīva vaislas materiāla pieejamība, profesionāli sagatavotas sēklas izmantošana — Latvijas izcelsmes produktu tirgus daļa iekšējā tirgū saglabājas. Līdz 2006. gadam pārtikas eksports palielinās par 8 %.

6.

Lauku vides

attīstības

pasākumi

Sakārtota lauku vide — ienākumi no lauksaimniecības nozares palielinās no 1,7 (izmantojot tikai Eiropas Savienības atbalstu) līdz l,9 reizes (izmantojot arī atļautos valsts atbalsta pasākumus), tuvinoties 75–85 % no tautsaimniecības vidējiem rādītājiem.

7.

Lauku ekonomiskās struktūras attīstība

Konkurētspējīgas lauku saimniecības — lauksaimnieciskajā ražošanā — 90 % no tirgus produkcijas ražošanā izmantoto lauksaimniecības zemju — tiek īstenota kāda agrovides saudzēšanas un attīstības programma; nekopto lauksaimniecībā izmantojamo zemju platība līdz 2006.gadam samazinās vismaz par 50 %.

8.

Pārtikas drošības un kvalitātes uzraudzība

Nekaitīga, kvalitatīva pārtika — visa (100 %) tirgū nonākusī lopkopības produkcija ir iegūta no ganāmpulkiem, kas pakļauti veterinārajai kontrolei.

Lai saskaņā ar starptautiskajām saistībām un Latvijas tiesību aktiem īstenotu noteiktos politikas virzienus racionālas lauksaimniecības un lauku attīstības veicināšanā Latvijā, nepieciešams ievērot reģionu un nozaru īpatnības un izmantot:

1) Eiropas Savienības, ārvalstu un starptautisko organizāciju atbalsta maksājumus;

2) tirgus intervenci;

3) ražošanas un pārdošanas kvotas;

4) importa un eksporta režīmu;

5) valsts atbalstu un līdzfinansējumu Eiropas Savienības tiešajiem maksājumiem;

6) kredītu un nodokļu politiku;

7) citas metodes, ievērojot starptautiskās saistības.

 

3. Lauksaimniecības politikas finansēšana

Prognozējot lauksaimniecības politikas ietekmi uz valsts budžetu no 2003.gada līdz 2006.gadam, ir ievērota plānotā naudas līdzekļu plūsma atbalsta pasākumu īstenošanai no valsts budžeta — gan Eiropas Savienības KLP pasākumu nacionālā līdzfinansējuma nodrošināšanai, gan papildu nacionālās politikas pasākumu īstenošanai, kā arī lauku attīstības pasākumu finansēšanai (pamatnostādņu 4.pielikums). 2003.gadā no valsts budžeta ir nepieciešami aptuveni 32 miljoni latu, savukārt 2006.gadā no valsts budžeta būs nepieciešami aptuveni 78 miljoni latu.

Valsts politikai pieejamo finanšu resursu izmantošanas virzieni:

a) 2004.gadā Latvija plāno iestāties Eiropas Savienībā, tāpēc Latvijas teritorijā būs saistoši Eiropas Savienības KLP principi un Eiropas Savienības atbalsta maksājumi saskaņā ar Eiropas Savienības pievienošanās līgumu (tiešie maksājumi, Lauku attīstības plānā un Vienotajā programmdokumentā ietvertie atbalsta pasākumi);

b) jau darbojas Lauksaimniecības ilgtermiņa investīciju kreditēšanas programma, Lauksaimniecībā izmantojamās zemes iegādes kreditēšanas programma un Nelauksaimnieciskās uzņēmējdarbības attīstības programma. Šo programmu saistības tiks turpinātas arī pēc pilnīgas integrācijas Eiropas Savienībā;

c) Subsīdiju valsts programma;

d) kompensācijas par tirgus kropļojumiem un dabas apstākļu radītiem zaudējumiem ir ārkārtas pasākums un netiek plānots kā īpašs atbalsta politikas pasākums.

Zemkopības ministra vietā — vides ministrs R.Vējonis

Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!