Ministru kabineta rīkojums Nr.777

Rīgā 2003.gada 18.decembrī (prot. Nr.64, 12.§)

Par pamatnostādnēm “Par lauksaimniecības attīstību Latvijas laukos 2003.–2006.gadā”

1. Atbalstīt pamatnostādņu “Par lauksaimniecības attīstību Latvijas laukos 2003.–2006.gadā” (turpmāk — pamatnostādnes) kopsavilkumā ietverto risinājumu.

2. Noteikt Zemkopības ministriju par atbildīgo institūciju pamatnostādņu īstenošanā.

3. Zemkopības ministrijai sagatavot un līdz 2004.gada 1.martam iesniegt noteiktā kārtībā Ministru kabinetā informatīvo ziņojumu par pamatnostādņu īstenošanas gaitu.

Ministru prezidents E.Repše

Zemkopības ministra vietā — vides ministrs R.Vējonis

(Ministru kabineta

2003.gada 18.decembra rīkojums Nr.777)

Pamatnostādņu

“Par lauksaimniecības attīstību Latvijas laukos 2003.–2006.gadā”

kopsavilkums

Ievads

Laikposmā no 1998.gada līdz 2002.gadam, kad Latvijas lauksaimniecības politikas pamatvirzienus noteica Lauksaimniecības likums, 1997.gadā izstrādātā “Lauksaimniecības attīstības koncepcija”, 2002.gadā izstrādātā “Lauku problēmu risināšanas un lauku attīstības koncepcija”, kā arī “Lauksaimniecības subsīdiju izmantošanas koncepcija un programmu pamatojums 1998.–2002.gadam”, lauksaimniecībā — vienā no Latvijas ekonomikas nozarēm — ir notikušas būtiskas pārmaiņas. Minētā “Lauksaimniecības attīstības koncepcija” un “Lauksaimniecības subsīdiju izmantošanas koncepcija un programmu pamatojums 1998.–2002.gadam” vairs nav konceptuāli saistoši dokumenti lauksaimniecības politikas turpmākajai attīstībai.

Pamatnostādnes “Par lauksaimniecības attīstību Latvijas laukos 2003.–2006.gadā” ir jauns politikas plānošanas dokuments, kas nosaka lauksaimniecības attīstības mērķus un attīstības virzienus, kā arī to sasniegšanas veidu, ņemot vērā, ka 2004.gada 1.maijā Latvija iestājas Eiropas Savienībā. Līdz ar to pamatnostādnes ir izstrādātas laikposmam līdz 2006.gadam, atbilstoši tam, ka Eiropas Savienības finanšu resursi arī ir ieplānoti laikposmam līdz 2006.gadam. 2007.gadā paredzēts plānot finanšu resursus laikposmam līdz 2013.gadam.

1. Latvijas lauksaimniecības politikas pamatprincips un mērķis

Lauksaimniecības politikas turpmākās attīstības pamatprincips ir katra lauksaimnieka privātās iniciatīvas veicināšana atbilstoši valsts noteiktajai politikai.

Politikas mērķis ir lauksaimniecības produktu efektīvas un ilgtspējīgas ražošanas harmoniska attīstība, veicinot lauku sociālekonomiskās telpas attīstību.

2. Politikas virzieni un gaidāmie rezultāti

Pamatnostādnēs ir noteikti politikas virzieni un gaidāmie rezultāti (tabula).

Lai saskaņā ar starptautiskajām saistībām un Latvijas tiesību aktiem īstenotu noteiktos politikas virzienus racionālas lauksaimniecības un lauku attīstības veicināšanā Latvijā, nepieciešams ievērot reģionu un nozaru īpatnības un izmantot:

1) Eiropas Savienības, ārvalstu un starptautisko organizāciju atbalsta maksājumus;

2) tirgus intervenci;

3) ražošanas un pārdošanas kvotas;

4) importa un eksporta režīmu;

5) valsts atbalstu un līdzfinansējumu Eiropas Savienības tiešajiem maksājumiem;

6) kredītu un nodokļu politiku;

7) citas metodes, ievērojot starptautiskās saistības.

3. Lauksaimniecības politikas finansēšana

Prognozējot lauksaimniecības politikas ietekmi uz valsts budžetu no 2003.gada līdz 2006.gadam, ir ievērota plānotā naudas līdzekļu plūsma atbalsta pasākumu īstenošanai no valsts budžeta — gan Eiropas Savienības KLP pasākumu nacionālā līdzfinansējuma nodrošināšanai, gan papildu nacionālās politikas pasākumu īstenošanai, kā arī lauku attīstības pasākumu finansēšanai (pamatnostādņu 4.pielikums). 2003.gadā no valsts budžeta ir nepieciešami aptuveni 32 miljoni latu, savukārt 2006.gadā no valsts budžeta būs nepieciešami aptuveni 78 miljoni latu.

Valsts politikai pieejamo finanšu resursu izmantošanas virzieni:

a) 2004.gadā Latvija plāno iestāties Eiropas Savienībā, tāpēc Latvijas teritorijā būs saistoši Eiropas Savienības KLP principi un Eiropas Savienības atbalsta maksājumi saskaņā ar Eiropas Savienības pievienošanās līgumu (tiešie maksājumi, Lauku attīstības plānā un Vienotajā programmdokumentā ietvertie atbalsta pasākumi);

b) jau darbojas Lauksaimniecības ilgtermiņa investīciju kreditēšanas programma, Lauksaimniecībā izmantojamās zemes iegādes kreditēšanas programma un Nelauksaimnieciskās uzņēmējdarbības attīstības programma. Šo programmu saistības tiks turpinātas arī pēc pilnīgas integrācijas Eiropas Savienībā;

c) Subsīdiju valsts programma;

d) kompensācijas par tirgus kropļojumiem un dabas apstākļu radītiem zaudējumiem ir ārkārtas pasākums un netiek plānots kā īpašs atbalsta politikas pasākums.

Zemkopības ministra vietā — vides ministrs R.Vējonis