Ar skatu mūsu valstu nākotnes attiecībās

Vakar, 18.decembrī, noslēdzās Krievijas Federācijas Federālās sapulces Federācijas padomes Ārlietu komitejas priekšsēdētāja vizīte Latvijā

Foto: Māris Kaparkalējs, “LV” Vakar, 18.decembrī, preses konferencē: Krievijas Federācijas Federālās sapulces Federācijas padomes Ārlietu komitejas priekšsēdētājs Mihails Margelovs un Latvijas Saeimas Ārlietu komisijas priekšsēdētāja Inese Vaidere

Vakar, 18. decembrī, notika Saeimas Ārlietu komisijas priekšsēdētājas Ineses Vaideres un Krievijas Federācijas Federālās sapulces Federācijas padomes Ārlietu komitejas priekšsēdētāja Mihaila Margelova preses konference. Tās ievadā I. Vaidere atzīmēja, ka šī ir pirmā tik augsta līmeņa Krievijas politiķa un delegācijas vizīte Latvijā kopš mūsu valsts neatkarības atjaunošanas. Saeimas Ārlietu komisijas vadītāja arī uzsvēra vizītes īpašo laiku – drīz pēc Krievijas Valsts domes vēlēšanām, kurās pārliecinošu uzvaru guvusi “Vienotā Krievija”. Pēc I. Vaideres domām, šis apstāklis ļaus Krievijas prezidentam un spēkiem, kas viņu atbalsta, domē viegli pieņemt lēmumus, un tādējādi Krievija, izmantojot šo labvēlīgo situāciju, varētu strauji pievienoties Eiropas attīstīto valstu saimei. Pretējā gadījumā, neizmantojot šo iespēju, Krievija varētu ciest zaudējumus.

Inese Vaidere un Mihails Margelovs bija vienisprātis par starpparlamentu dialoga nozīmīgumu abu valstu attiecībās. “Beidzot mēs esam sākuši runāt parlamentu līmenī,” teica I. Vaidere. “Dažiem šāds pavērsiens varbūt nav pa prātam, taču lielākā daļa Latvijas iedzīvotāju to uzņem ar gandarījumu.”

I. Vaidere pastāstīja, ka abas puses arī atzīst darba grupu un parlamentārās sadarbības grupu aktualitāti konkrēto problēmu risināšanai. Viņa atsaucās uz viesu viedokli, ka nesenās Krievijas parlamenta vēlēšanas iezīmējušas pagriezienu Krievijā no centralizētas uz demokrātisku valsti un ka kaimiņvalsts parlaments īstenos prokrievisku, nevis proimpērisku politiku. Ārlietu komisijas priekšsēdētāja visnotaļ atzinīgi novērtēja šādu pavērsienu kaimiņvalsts politikā, paužot domu, ka M. Margelova vadītās delegācijas vizīte ir pirmais solis uz saprašanās veicināšanu starp Latviju un Krieviju.

Mihails Margelovs uzsvēra, ka vizīte notiek abu valstu parlamentu sadarbības ietvaros. Viņš arī atzīmēja, ka gan Latvijas likumdošanas, gan izpildvaras institūcijās redzējis patiesu vēlmi uzlabot abu valstu attiecības. Pieminot tā saukto krievvalodīgo problēmu Latvijā, M. Margelovs uzsvēra, ka tā risināma sarunās. “Pie lēmuma var nonākt tikai dialoga ceļā,” teica Krievijas delegācijas vadītājs. “Deklarāciju laiks ir pagājis, laiks aizmirst pirmsvēlēšanu lozungus.”

Komentējot Krievijas Valsts domes vēlēšanu rezultātus, M. Margelovs pavēstīja, ka jaunā sastāva parlamentā vairs nav galējo uzskatu aizstāvju – ne galēji liberālo, no galēji kreiso.

Runājot par Krievijas ārpolitikas mērķiem un uzdevumiem, M. Margelovs uzsvēra, ka ir svarīgi ap savām robežām “radīt vismaz neitrālu noskaņu”. Viesis arī atzīmēja, ka Latvija un Krievija ir demokrātiskas valstis, kurās, pēc viņa domām, norit ilgs un grūts jaunās identitātes radīšanas process.

Runājot par parlamentārās sadarbības nozīmīgumu, M. Margelovs uzsvēra pragmatisma nepieciešamību. “Mums jāizbeidz parlamentārais tūrisms,” uzsvēra Krievijas delegācijas vadītājs, minot uzaicinājumu Latvijas uzņēmējiem piedalīties Baikāla biznesa forumā Irkutskā. M. Margelovs atgādināja arī Latvijas sekmīgo sadarbību ar Krievijas Federācijas Pleskavas apgabalu, kuru viņš pats pārstāv savas valsts parlamentā.

“LV” jautājums Inesei Vaiderei un Mihailam Margelovam: – Vai šī vizīte, jūsuprāt, varētu sekmēt Latvijas un Krievijas robežlīguma noslēgšanu, un kad to varētu noslēgt?

I. Vaidere: – Es šo jautājumu tomēr gribētu pāradresēt savam Krievijas kolēģim, jo Latvijas puse tam jau sen ir pilnīgi gatava un šī līguma noslēgšana atkarīga tikai no Krievijas puses.

M. Margelovs: – Vispirms gribu atgādināt faktu, ka īstenībā robeža jau pastāv. Robežapsardzes profesionāļi jau sekmīgi atrisinājuši konkrētos sadarbības jautājumus. Galvenais tagad ir vienkāršot robežas šķērsošanas kārtību un atvieglot vīzu režīmu. Atbildot par robežlīguma noslēgšanu, jāteic, ka Maskavā šajā jautājumā pastāv dažādi viedokļi. Arī mūsu valstī tagad ir politiskais plurālisms. Laiki, kad visos jautājumos pastāvēja politiskā vienprātība, pagājuši. Protams, mēs šo jautājumu apspriedīsim, bet es nevaru nosaukt datumu, kad līgums tiks noslēgts. Taču mums, protams, jācenšas panākt šī līguma parakstīšanu. Jo nevar pieļaut situāciju, ka nebūtu robežas starp Eiropas Savienību un Krieviju, un otrādi.

Jānis Ūdris, “LV” ārlietu redaktors

Pie Valsts prezidentes

Valsts prezidente Vaira Vīķe-Freiberga vakar, 18. decembrī, Rīgas pilī tikās ar Krievijas Federācijas Federālās sapulces Ārlietu komitejas priekšsēdētāju Mihailu Margelovu.

Sarunā apspriesta Latvijas un Krievijas divpusējā sadarbība, īpaši ar Pleskavas apgabalu, kura senators ir M.Margelovs, kā arī ES un Krievijas dialogs.

Abas puses bija vienisprātis, ka Latvijas un Krievijas attiecības ir jāaktivizē. Prezidente atzīmēja, ka ES Tuvo kaimiņu iniciatīvas ietvaros Latvijas sadarbībai ar Pleskavas apgabalu ir liels potenciāls. M.Margelovs sacīja, ka jau šobrīd ir apmierināts ar to, kā attīstās ekonomiskais dialogs pārrobežu sadarbības ietvaros ar Pleskavas apgabalu, un atzīmēja, ka pēc tikko apmeklētās robežas var secināt – sadarbība starp Latvijas un Krievijas robežsargiem un muitniekiem ir konstruktīva, un tas ir labs pamats topošajai ES – Krievijas robežai, par kādu kļūs Latvijas – Krievijas robeža.

V.Vīķe-Freiberga un M.Margelovs sarunā sprieda, ka Latvijas un Krievijas robežlīguma parakstīšana un ratificēšana ir izteikti būtiska abu valstu pragmatisku attiecību perspektīvai.

M.Margelovs informēja, ka pēc sarunām Latvijas parlamentā radusies interese izveidot sadarbības darba grupu, kas varētu apmainīties ar viedokļiem par likumdošanas procesiem.

Runājot par sabiedrības integrācijas procesu Latvijā, prezidente uzsvēra, ka izglītības reformas mērķis ir veidot sabiedrību, kurā katram tās loceklim pēc vispārējās izglītības iegūšanas būtu vienādas iespējas darba un tālākās izglītības tirgū.

Valsts prezidenta preses dienests

Pie Ministru prezidenta biedra

Vakar, 18. decembrī, Ministru prezidenta biedrs Ainārs Šlesers tikās ar Krievijas Federācijas Federālās sapulces Federācijas padomes Ārlietu komitejas priekšsēdētāju Mihailu Margelovu un viņa vadīto Krievijas reģionu pārstāvju delegāciju, lai pārrunātu Latvijas un Krievijas divpusējās sadarbības veicināšanas iespējas, īpašu uzmanību pievēršot ekonomiskajai sadarbībai.

Ministru prezidenta biedrs uzsvēra nepieciešamību divpusējo attiecību uzlabošanai pēc iespējas drīz sarīkot Starpvaldību komisijas līdzpriekšsēdētāju un pašas komisijas tikšanos, lai noteiktu turpmākās sadarbības virzienus. „Ātrāka starpvaldību dialoga uzsākšana ievērojami sekmētu ekonomisko sakaru stiprināšanu,” norādīja A.Šlesers, kam piekrita arī M.Margelovs. Abas puses pauda pārliecību, ka ekonomiskās sadarbības stiprināšana palīdzēs rast risinājumus arī abu valstu starpā neatrisinātajām problēmām.

Uzsverot to, ka Latvija nākamā gada 1. maijā kļūs par nozīmīgu daļu Eiropas Savienības tirgū ar 450 miljoniem iedzīvotāju, A.Šlesers raksturoja Latviju kā pievilcīgu uzņēmējdarbības vidi, tai skaitā arī mazajiem un vidējiem uzņēmējiem Krievijā. M.Margelovs savukārt atzīmēja ievērojamo Latvijas ekonomisko izaugsmi pēdējos gados un uzsvēra, ka arī Krievijā ir notikusi nozīmīga attīstība.

Ministru prezidenta biedrs aicināja Krievijas pusi apsvērt iespējas iesaistīties starptautiskā infrastruktūras projekta „Rail Baltica” realizēšanā, informējot par ierosinājumu paplašināt projektu Krievijas un Francijas virzienā. Tādējādi tiktu nodrošināta lielāka projekta ekonomiskā efektivitāte, jo projekta būtība ir savienot divus nozīmīgus tirgus – Eiropas Savienību un Krieviju, kā arī tiktu atjaunots vēsturiskais dzelzceļa savienojums no Sanktpēterburgas līdz Parīzei.

M.Margelovs atzina, ka šāda liela mēroga projekta īstenošana būtu arī Krievijas interesēs, un atzīmēja, ka Krievijā transporta infrastruktūras attīstība un labu savienojumu nodrošināšana starp dažādiem Krievijas reģioniem ir atzīta par prioritāti.

Sarunas gaitā pārrunāta arī nepieciešamība sekmēt savstarpēju informācijas apmaiņu par uzņēmējdarbības iespējām, kā arī robežvalstu sadarbības iespējas pašvaldību līmenī, piemēram, Eiroreģionu programmas ietvaros.

Ministru prezidenta biedra birojs