Lai zinātne ietu talkā tautsaimniecībai

Vakar, 18. decembrī kopsarunā: ekonomikas ministrs Juris Lujāns, Ekonomikas institūta direktore Raita Karnīte un Augstākās izglītības padomes priekšsēdētāja Baiba Rivža Foto: Māris Kaparkalējs, “LV”

Runājot par tautsaimniecības attīstības stratēģiju, ne reizi vien jau uzsvērts, ka Latvijai jāorientējas uz zinātņietilpīgu ražošanu, kas nodrošinātu produkciju ar augstu pievienoto vērtību. Vakar, 18. decembrī, ekonomikas ministrs Juris Lujāns spēra pirmo soli šajā virzienā, apstiprinot pie ekonomikas ministra Zinātnieku konsultatīvo padomi, kuras kompetencē būs tautsaimniecības attīstības stratēģijas, valdības ekonomiskās politikas pamatnostādņu un uzņēmējdarbības veicināšanas formu izskatīšana un rekomendāciju sniegšana.

Pēc ekonomikas ministra pieprasījuma padome izvērtēs Ekonomikas ministrijas izstrādātos normatīvos aktus un sniegs atzinumus ministrijas izstrādātajiem konceptuālajiem dokumentiem. Viens no padomes svarīgākajiem uzdevumiem ir īstenot dialogu starp ekonomikas zinātniekiem un ministriju. Zinātnieku konsultatīvajā padomē darbosies Augstākās izglītības padomes priekšsēdētāja Baiba Rivža, Latvijas Universitātes (LU) Starptautisko ekonomisko attiecību katedras vadītāja Ērika Šumilo, Latvijas Zinātņu akadēmijas Ekonomikas institūta direktore Raita Karnīte, LU profesors Grigorijs Oļevskis, Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) Starptautisko ekonomisko vadības sakaru un muitas institūta direktors Remigijs Počs, RTU Makroekonomikas institūta direktors Juris Saulītis un Ventspils Augstskolas Senāta priekšsēdētājs Andris Klauss.

Pēc padomes apstiprināšanas notika pirmais kopīgais preses īssaiets, kurā piedalījās J. Lujāns, R. Karnīte un B. Rivža.

Ministrs atzina, ka izdarītais nav nekāda jauna lieta, zinātnieki konsultē ministrijas visās civilizētās valstīs. J. Lujāns ar lepnumu teica, ka tieši ekonomikas ministram pirmajam Latvijas valdībā ir privilēģija sadarboties ar zinātniekiem, lai pieņemtie lēmumi, kas ietekmē svarīgāko tautsaimniecības nozari – ekonomiku, būtu izsvērtāki, profesionālāki un sabiedrības interesēm atbilstošāki. Kā zinātniski nepamatotu lēmumu, kāds šodien netiktu pieņemts, J. Lujāns minēja deviņdesmito gadu sākuma lēmumu par privatizācijas sertifikātiem un to parādīšanos brīvajā tirgū.

B. Rivža teica, ka palīdzēs īstenot ļoti būtisko atgriezenisko saiti starp Ekonomikas ministriju un uzņēmējiem, kā arī plašāku sabiedrību, skaidrojot pieņemtos lēmumus un brīdinot, ja iespējamas kādas negatīvas sekas. R. Karnīte gan pauda gandarījumu par padomes izveidi, taču piesardzīgi norādīja, ka padomes darbība būs efektīva tikai tiktāl, cik ministrs tajā ieklausīsies un ņems vērā tās viedokli. Zinātniece arī uzsvēra, ka zinātnieku viedoklis ir neatkarīgs, neieinteresēts (vismaz tā tam vajadzētu būt) un zinātniski pamatots.

Uz “LV” jautājumu, cik reprezentatīvs būs padomes viedoklis, jo par daudziem jautājumiem nav vienprātības pašu zinātnieku vidū, R. Karnīte atbildēja, ka padomes locekļi, protams, konsultēsies ar saviem kolēģiem, taču jebkurā gadījumā katrs padomes loceklis varēs paust tikai savu personīgo viedokli.

Rūta Kesnere, “LV” informācijas redaktore