Lai būtu visiem saprotoši interesenti

Trešdien, 17.decembrī, četras Latvijas pašvaldības — Bauskas, Cēsu, Balvu un Tukuma pilsētu domes – un sabiedrība par atklātību “Delna” parakstīja savstarpēju vienošanos par atklātības principu ievērošanu pašvaldības darbā un budžeta veidošanā.

Šis bija sabiedrības “Delna” izteiktais piedāvājums, kuru tā gada sākumā izsūtīja 26 pašvaldībām – visiem rajonu centriem. Uz to atsaucās sešas pašvaldības, bet projektā piedalās minētās četras. Līdz šim bija pusgadu ilgs sagatavošanās posms, kurā strādāja memorandu parakstošās puses.

Veidosim saprotamus dokumentus

Parakstot vienošanās dokumentu “Delnas” pārstāve Inese Voika uzsvēra, ka pusēm ir saprotams, ko tās paraksta un ko tās ir apņēmušās izdarīt. “Lai arī pastāv kopīgie principi, kurus ievēro katra pašvaldība, budžetu veidojot, esam vienādās domās, ka pastāv atšķirīgi ceļi nākamā gada tēriņu dokumenta sagatavošanā. Vienojamies par to, lai iedzīvotājiem būtu pieejami domes darbinieku saraksti, deputātu un domes vadības deklarētie ienākumi, amatpersonu saņemto dāvanu saraksti, kā tiek izlietotas iekasētās soda naudas, kādi ir komandējumu vai reprezentācijas izdevumi. Ja nonāksim pie atziņas, ka atklātības ievērošanā pastāv kādas problēmas, tad kopīgiem spēkiem centīsimies tās novērst. Uzskatu, ka šis ir nozīmīgs solis budžeta veidošanas procesa izklāstā, to darām kopā ar četrām pašvaldībām, lai mainītu ierasto situāciju, ka budžeta veidošana ir grāmatvežu un ekonomistu pienākums.

Lai iedzīvotāji arvien vairāk piedalītos un palīdzētu spriest par naudu, kas patiesībā nāk no viņu maciņiem, pirms dome nobalso par tieši tādiem tēriņiem,” teica I.Voika.

Arī memorandu parakstītājas pašvaldības atzina, ka atbalsta atklātības principu ievērošanu un ir ieinteresētas daudz lielākā iedzīvotāju līdzdalībā budžeta veidošanā. Tik ierastā un bieži vien nekonstruktīvā sabiedrības kritika, pēc pašvaldību vadītāju domām, būtu jāvērš citā virzienā — radot cilvēkos vēlmi uzzināt nesaprotamo. Piedalīšanās minētajā projektā daudzējādā ziņā ataino jēdzienu “pašvaldība”, ar to saprotot visu iedzīvotāju ieinteresētību pārvaldes nodrošināšanā. Savukārt no malas pamanītās vēlētās varas kļūdas pašvaldību pārstāvji atzina ne tik daudz par nosodāmām, cik izskaidrojamām un novēršamām.

Dokuments nosaka pašvaldību atbildību sagatavot sabiedrībai viegli uztveramu un saprotamu šā gada publisko pārskatu un izvērstu budžeta dokumentu, iesaistīt sabiedrību budžeta veidošanā un apspriešanā, nodrošināt budžeta un citu dokumentu pieejamību attiecīgajā pašvaldībā.

Pēc memoranda parakstīšanas domju priekšsēdētāji dalījās pieredzē, kā viņu vadītajās pašvaldībās notiek darbs ar iedzīvotājiem. Šī pieredze ir dažāda un atšķirīga. Pārrunājot klātesošie nonāca pie atziņas, ka vienotas receptes, kā panākt cilvēku iesaistīšanos, nav.

Bauska aicina uz sarunu ar īpašiem uzaicinājumiem

Bauskas pilsētas domes priekšsēdētāja Ārija Gaile pastāstīja, ka, domājot, par iespējām rosināt cilvēkus uz dialogu, ir sagatavojusi un nosūtījusi vairāk nekā 60 ielūgumus dažādām Bauskas uzņēmējsabiedrībām. Tikšanās notika, domes vadība uzklausīja priekšlikumus, bet vēlāk tos analizēja kopā ar domes izpildvaras pārstāvjiem, kā arī izskatīja domes komitejās. “Cilvēku atsaucība, vēlme iepazīties ar pašvaldības budžeta ciparu neskaitāmajām ailēm ir maza to sarežģītības pēc. Zinām, ka nav viegli pārvarēt cilvēku kūtrumu. Es esmu par konstruktīvu rīcību, kas īstenojama bez spiediena,” norādīja Ā. Gaile.

Cēsis — elektronisko saziņas līdzekļu piekritēji

Atšķirīga un mūsdienu tehnikas un elektronisko saziņas līdzekļu nozīmībai atbilstoša ir Cēsu pieredze sabiedrības informēšanā.

Cēsu domes priekšsēdētājs Gints Šķenders norādīja uz arvien pieaugošiem kancelejas izdevumiem pašvaldības budžetā, kas veidojas no pieaugošā papīra patēriņa, domes dokumentus sagatavojot. Ja ierauga kancelejas precēm paredzēto izdevumu summu, pirmajā brīdī ir grūti to uztvert ar sapratni. Taču svarīgi ir panākt, lai budžeta apspriešanas laikā iedzīvotājam taptu skaidrs, ko un kādus tēriņus ietver jēdziens “kancelejas izdevumi.”

Klātesošie varēja pārliecināties par Cēsu domes interneta mājaslapu un tajā publicētajām domes informācijām. Cēsu lieliskie telekomunikāciju sakari ļauj aktuālo domes informāciju nosūtīt visiem ieinteresētajiem cilvēkiem. Domes priekšsēdētājs neslēpa, ka informācijas aprites nodrošināšanā starp domi un uzņēmējiem ir ieguldīts liels darbs. Arī pašvaldības nākamā gada budžeta projektu iecerēts mājaslapā ievietot maksimāli saprotamā valodā. Daudzas pašvaldības varētu pārņemt Cēsu pieredzi, kā sabiedrību iesaistīt pašvaldības darbā.

Balvos — sarunu vedēji

Balvu domes priekšsēdētājs Jānis Trupovnieks stāstīja, ka par ierastām Balvos kļuvušas domes rīkotās tikšanās ar iedzīvotājiem, kas aizsāktas jau 2001.gadā. Gatavojot jauno budžeta projektu, ir bijušas tikšanās arī ar pašvaldības iestāžu vadītājiem, kur izklāstīta budžeta veidošanās kārtība un iespējas noteiktai nozarei atvēlēt finanšu resursus. Tādējādi iestāžu vadītājiem ir ļauts apzināties savas vajadzības, saskaņojot ar budžeta iespējām.

Arī piliens jūrā ir devums

Sabiedrības par atklātību “Delna” direktora vietniece Daiga Rutka atzina, ka ar šo projektu tiek rastas iespējas sarežģītus dokumentus padarīt cilvēkiem pieejamus vienkāršā valodā. Lai pašvaldības, piemēram, savus gada iepirkumus ietvertu vienā sarakstā, lai neslēptu informāciju par darbinieku algu likmēm. Iepriekšējā pieredze, īstenojot līdzīgus projektus, ļāvusi secināt, ka visai bieži ierēdņu noraidījumi nesniegt izziņas ir nekompetenti, domājot, ka to nepieļauj likumdošana, kaut patiesībā ir otrādi. Projekts, ko atbalsta Eiropas Komisijas delegācija Latvijā, turpināsies līdz nākamā gada februārim, un “Delnas” pārstāve uzskata, ka tas veicinās cilvēku aktivitāti. Bet aktivitāte pieaug, ja izteiktos priekšlikumus sadzird vērīgas ausis.

Zaida Kalniņa, “LV” Saeimas un pašvaldību lietu redaktore