Lai veiktos kopsaucēja meklējumos

Vakar, 18.decembrī, Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrija (RAPLM) rīkoja konferenci pašvaldību vadītājiem, pašvaldību sabiedrisko organizāciju pārstāvjiem un citām ar pašvaldību darbu saistītām personām, lai meklētu kopsaucēju divās patlaban nozīmīgās un strīdīgās tēmās turpmākajā pašvaldību darbībā, proti, – novadu veidošana un jauna pašvaldību likuma izstrāde.

Foto: Arnis Blumbergs, “LV” Vakar konferences laikā: reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrs Ivars Gaters, valsts sekretāra vietnieks Arvīds Pīlēģis (augšējā attēlā); Latvijas Pašvaldību savienības priekšsēdis Andris Jaunsleinis un Ventspils domes priekšsēdētāja vietnieks Guntis Blumbergs (apakšējā attēlā)

Gada darbs nav slavējams

Apzinoties abu tēmu nozīmību un viedokļu atšķirību starp ministriju un vairākumu pašvaldību, konferences gaita jau iesākumā rādījās smaga. Ministra Ivara Gatera uzruna konferences ievadā nebija pacilātības, atzinīga pašnovērtējuma un vieglas nākotnes solījumu pilna. Pēc gada darba, kas pavadīts pašvaldību lietu ministra amatā, I.Gaters pauda pārdomas par ministrijas un pašvaldību dialoga rezultātiem. Tika atzīts, ka sadarbība ne vienmēr bijusi sekmīga. Ir darīts un padarīts daudz, tomēr ne tik, cik varēja. Ministrs nav atteicis nevienai pašvaldībai tikt uzklausītai, nav bijusi tieksme pašvaldības šķirot pēc kādiem nozīmības kritērijiem. “Es raugos uz visu valsti kopumā, visas pašvaldības man ir vienādi svarīgas. Tādēļ nākamajā gadā, kopā strādājot, es vēlētos vairāk uzklausīt ne vien kritiku vai sūdzības, bet priekšlikumus jūsu problēmu risinājumam. Visiem ir daudz jautājumu, bet nav izskanējuši priekšlikumi,” turpmākās sadarbības ceļu iezīmēja I.Gaters.

Divi likumprojekti kritikas krustugunīs

Jauno pašvaldību likumu, kas tika izstrādāts ministrijas izveidotajā darba grupā, skaidroja Juridiskā departamenta direktors Artis Stucka. Uzklausot runātāju, zālē brīžiem bija maz iecietības, jo atskanēja gan skaļas replikas, gan izsaucieni. A.Stucka atzīmēja, ka pašvaldībām saglabāsies pašreizējās funkcijas un lemšana par tām.

Valsts prasīs atskaiti vienīgi par to funkciju veikšanu, kas būs pašvaldībām deleģētas, paredzot arī attiecīgu finansējumu. Par nozīmīgu RAPLM uzskata likumprojektā ietverto pašvaldības struktūru darbības tiesiskumu.

Debatēs Latvijas Pašvaldību savienības izstrādātā alternatīvā pašvaldību likumprojekta izklāstu sniedza LPS vecākais padomnieks Māris Pūķis.

Ministrijas pasūtītā likumprojekta viens no autoriem, Latvijas Universitātes lektors Eduards Ikvilds norādīja — šajā strīdā, kādam jābūt jaunajam pašvaldību likumam, būtisks ir tas, ka par domstarpībām tiek runāts pirms likumprojekta iesniegšanas Ministru kabinetā. Savukārt Inga Krūmiņa, kas piedalījusies patlaban spēkā esošā likuma “Par pašvaldībām” rakstīšanā 1994.gadā, aicināja pašvaldību vadītājus salīdzināt abus izstrādātos likumprojektus, lai izteiktu pamatotas iebildes un secinājumus.

Kas vispirms – novadi vai investīcijas?

Novadu veidošanas tendences un ministrijas iecerēto sarunās ar pašvaldībām ieskicēja ministrijas valsts sekretāra vietnieks Arvīds Pīlēģis. Pašvaldību vadītāji savās piezīmēs galvenokārt pauda vēlmi dzirdēt ministra garantijas par valsts investīcijām infrastruktūras projektiem vēl pirms novadu izveidošanas. Tomēr cerēto pozitīvo atbildi pašvaldību vadītāji nesaņēma.

Pašvaldību likuma izstrāde un novadu veidošana būs divi nozīmīgi nākamgad īstenojamie uzdevumi. Tas prasīs smagu, turklāt ļoti konstruktīvu ministrijas un pašvaldību darbu, atstājot beidzot pagātnē pārmetumus par to, kā nav un kas ir bijis. Ministrs Ivars Gaters aicināja runāt konkrēti un izteikt priekšlikumus savas pašvaldības attīstībai. Darbotiesspējīga un pieņemama pašvaldību likuma redakcijas radīšanai pašlaik ir iespējas LPS mājaslapā iepazīties ar abiem likumprojekta variantiem un sabiedriskās apspriešanas laikā izteikt savus priekšlikumus.

Zaida Kalniņa, “LV” Saeimas un pašvaldību lietu redaktore