Mācībstunda zinātnes pēctecībā

Ceturtdien,18.decembrī, Latvijas Zinātņu akadēmijā diplomus saņēma Rudens pilnsapulcē jaunievēlētie akadēmijas locekļi

Latvijas Zinātņu akadēmijā 18.decembrī: akadēmiķis Tālavs Jundzis, korespondētājlocekļi Antans Sauhats, Maija Rukliša, goda loceklis Andris Vārpa, korespondētājlocekļi Remigijs Počs, Ausma Cimdiņa, goda loceklis Pēteris Guļāns, korespondētājlocekle Ludmila Vīksna, jaunievēlētais akadēmiķis Jānis Grabis, LZA prezidents akadēmiķis Jānis Stradiņš, jaunievēlētie akadēmiķi Jānis Grundspeķis, Jekaterina Ērenpreisa, Inesis Feldmanis, Linards Skuja, LZA viceprezidents akadēmiķis Juris Ekmanis un LZA ģenerālsekretārs akadēmiķis Raimonds Valters Foto: Alma Edžiņa

18. decembrī pie mirdzošas svētku eglītes Latvijas Zinātņu akadēmijā (LZA) diplomus saņēma Rudens pilnsapulcē jaunievēlētie akadēmijas locekļi.

“Adventes trešajai svecei degot, turpinās gaismas gaidīšana,” teica LZA prezidents profesors Jānis Stradiņš. “Mums ir svētki, jo akadēmijā turpinās jauno ienākšana, angliski sakot — new un young. Kopumā jaunievēlētie kolēģi pieder pie paaudzes, kura ir vienu pakāpīti jaunāka nekā akadēmijā jau esošie. Viņus apvieno dažādu zinātņu un mākslu jomas, viņi jau sen ir sekmīgi pārstāvējuši Latviju vietējā un starptautiskajā sabiedrībā. Zinātnei Latvijā nav viegli laiki, bet visi kopā mēs tos uzveiksim un darīsim visu, lai zinātnes attīstība Latvijā neapstātos, lai ar cieņu mēs ieietu Eiropas Savienībā — ar jauniem sasniegumiem, ar jauniem zinātniekiem, ar jaunu akadēmisko kopību.” Prezidents pasniedza jaunajiem akadēmijas locekļiem diplomus, apliecības un, piebildis, ka pašlaik tiek veidotas īpašas nozīmītes ļoti gudras pūces izskatā, novēlēja visiem augt pūces gudrībā.

Pirmo diplomu prezidents pasniedza Ērenpreisu zinātnieku dinastijas pārstāvei, Latvijas Universitātes (LU) Biomedicīnas pētījumu un studiju centra vadošajai pētniecei Dr. habil. biol. Jekaterinai Ērenpreisai. Strādājot pie ļoti aktuālas tēmas — ļaundabīgo audzēju šūnu pētniecības, profesore ir izveidojusi savu zinātnisko skolu. Zīmīgi, ka tieši zinātnisko skolu zinātniskās pēctecības jautājums šajā svētku brīdī tika uzsvērts ne vienu reizi vien. To īsos pateicības vārdos ietvēra arī akadēmiķe J. Ērenpreisa, sakot, ka viņai ir pieci skolnieki, no kuriem daži atrodas šajā zālē, un viņa ļoti vēlētos, lai kāds pārņemtu šo skolu un akadēmiskās tradīcijas.

Apsveicot LU Vēstures un filozofijas fakultātes profesoru, Amerikas un Rietumeiropas jauno un jaunāko laiku vēstures katedras vadītāju, Latvijas 20. gadsimta vēstures izcilo speciālistu Dr. habil. hist. Inesi Feldmani, prezidents J. Stradiņš atzina, ka viņa publikācijas ir pamācošas ne tikai studentiem, bet ikvienam, lai izprastu Latvijas vēsturi, un novēlēja — lai turpinās Latvijas, Vācijas un Krievijas arhīvu materiālu izpēte, lai rodas jaunas monogrāfijas un aizraujoši lekciju kursi. Akadēmiķa I. Feldmaņa atbildes vārdos līdz ar gandarījumu un pateicību izskanēja atziņa, ka šis akadēmiskais nosaukums ir atzinība un pamudinājums vēl aktīvāk risināt Latvijas vēstures problēmas, lielāku vērību veltot lokālo pētījumu iekļaušanai Eiropas vēstures kontekstā, jo tikai tā mūsu vēsture kļūs saprotama citiem.

Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) Neorganiskās ķīmijas institūta direktors, Plazmas procesu laboratorijas vadītājs akadēmiķis Dr. habil. sc. ing. Jānis Grabis, ievērojams materiālzinātņu speciālists, ir akadēmiķa Tāļa Millera skolnieks. Viņam pieder 43 autorapliecības un patenti, līdzdalība Eiropas un Latvijas projektos, pēc viņa izstrādnēm 22 tehnoloģiskie procesi ieviesti ražošanā.

Pasniedzot akadēmiķa diplomu RTU informātikas skolas vadītājam RTU Datorzinātnes un informācijas tehnoloģijas fakultātes profesoram Dr. habil. sc. ing. Jānim Grundspeņķim, prezidents vēlēja turpmākus panākumus gan sarežģītu zinātniski tehnisko sistēmu vadības izstrādāšanā, gan jauno speciālistu audzināšanā. J. Grundspeņķis savu akadēmisko nosaukumu uztvēra kā visu RTU kolēģu lolotu, jo “datorzinātnēs visu var izdarīt kopā ar kolēģiem”.

Akadēmiķi Dr. habil. phys. Linardu Skuju, LU Cietvielu fizikas institūta vadošo pētnieku, izcilā fiziķa Edgara Siliņa balvas laureātu, J. Stradiņš raksturoja kā vismobilāko un visvairāk citēto zinātnieku, kurš dinamiski iegājis pasaulē, jau kopš 1977. gada strādādams Eiropas un Japānas universitātēs un pētniecības centros. Arī Linards Skuja nāk no zinātnieku dinastijas. “Es domāju”, piebilda prezidents, “ka Nikolajam Skujam šī diena nav mazāk priecīga.” Linards Skuja savukārt dalījās apmierinājumā par iegūto Latvijas valdības atbalstu Eiropas projektam — finansējumu, kurš lieti noderēs zinātniskās pētniecības aparatūras atjaunošanai.

LZA goda locekļa diplomu saņēma ekonomists Dr. habil. oec. Pēteris Guļāns, kuram J. Stradiņš veltīja atzinīgus vārdus par nerimstošo aktivitāti, zinātniski un publicistiski iestājoties par Latvijai aktuālām problēmām, un novēlēja zinātniekam “raženu darbu un kritiski analītisku prātu”.

Goda locekļu saimei pievienojies arī tēlnieks Andris Vārpa, izcils latviešu memoriālās tēlniecības pārstāvis, A. Terpilovska audzēknis. “Viņa radītie Padegs un Irbīte jau ir folklorizējušies, viņš teicami izpratis zinātnieku psiholoģiju, izveidojot pieminekļus mūsu izcilajiem ķīmiķiem — Nobela prēmijas laureātam Vilhelmam Ostvaldam un Paulam Valdenam,” tā valmierieti Andri Vārpu raksturoja akadēmijas prezidents. A. Vārpa šajā Ziemassvētku gaidīšanas laikā novēlēja, lai “zinātniekiem un māksliniekiem dzīvošana un strādāšana paceltos vienā līmenī un lai visi būtu lasījuši pasaku, kura pamāca, ka vecotēvu ragaviņās uz mežu vest gan nevajadzētu...”.

Ar jaunajiem LZA korespondētājlocekļiem iepazīstināja LZA nodaļu priekšsēdētāji akadēmiķi Tālavs Jundzis, Raimonds Valters un Juris Ekmanis. LU profesore literatūrzinātniece, monogrāfijas par Latvijas Valsts prezidenti V. Vīķi-Freibergu “Brīvības vārdā” autore Dr. habil. philol. Ausma Cimdiņa, feminisma pētniece, ar smaidu citēja izteikumu, ka “sievietes nodarbošanās ar zinātni nenāk par labu ne zinātnei, ne sievietei”. Prezidents J. Stradiņš piebilda, ka augstais sieviešu īpatsvars Latvijas zinātnē ir guvis atzinību Briselē. RTU profesors Dr.habil. oec. Remigijs Počs teica: gribu attaisnot akadēmiskās uzticības avansu — ekonomikas zinātnē ir tik daudz ko darīt. Dr. habil. biol. Tatjana Kozlovska, LU Biomedicīnas pētījumu un studiju centra vadošā pētniece, viena no gēnu inženierijas pionierēm Latvijā, par savu zinātnisko skolotāju atzina akadēmiķi Paulu Pumpēnu. Dr. habil. biol. Maija Rukliša, LU Mikrobioloģijas un biotehnoloģijas institūta laboratorijas vadītāja, akadēmiķu Mārtiņa Beķera un Ulda Viestura audzēkne un kolēģe, asprātīgi pamatoja savu zinātnisko karjeru ar domu “iepazīsti baktēriju — iekļūsi pasaulē”. Profesores, Rīgas Stradiņa Universitātes Tradicionālās infektoloģijas katedras vadītājas Dr. habil. med. Ludmilas Vīksnas pateicības vārdos bija ietverta atzinība akadēmiķim Anatolijam Bļugeram. Pēc akadēmiķes L. Vīksnas teiktā, viņš savus skolniekus vedina uz sasniegumiem, jauniem pētījumiem, pie tam audzinot viņus sabiedriskai videi un aktivitātēm.

Dr. habil. sc. ing. Antans Sauhats, RTU Enerģētikas institūta direktors, kurš nupat ieguvis LZA un a/s “Latvenergo” 2003. gada balvu par sasniegumiem enerģētikas zinātnē, rezumēja, ka arī šajā zinātnes nozarē darba un aktualitāšu vai cik.

Klātesošie tika iepazīstināti arī ar citiem LZA jaunajiem korespondētājlocekļiem, kuri komandējumu dēļ nebija varējuši ierasties: Latvijas Mākslas akadēmijas profesoru Dr. phil.Andri Rubeni, LU un Ventspils Augstskolas asoc. profesoru Dr. habil. phys. Juri Žagaru un Dr.sc.comp., Ph. D. (Kalifornijas universitāte) Andri Ambaini.

Latvijas zinātnes atzītās autoritātes šajā dienā apstiprināja divas patiesības — zinātnē, tāpat kā citās nozarēs, nedrīkst gausties, ir jāstrādā, un — ir labi, ja var izsekot paaudžu pēctecībai un prieka brīdī no sirds pateikt paldies saviem skolotājiem un kolēģiem. Latvijas zinātnes elite arī bez zināmās pasakas pārlasīšanas labi zina — panākumi nāks tad, kad kopējā darbā vienosies visas paaudzes — pieredzējušās un jaunākās. Ragaviņas? Ar ragaviņām var vizināt bērnus un laisties no kalna. Ja uzsnigs sniegs un gada nogale būs balta.

Ilga Tālberga