Latvijā jauni Šveices un Kuveitas vēstnieki

Vakar, 20. jūnijā, akreditācijas vēstuli Latvijas Republikas Valsts prezidentei Vairai Vīķei–Freibergai iesniedza Šveices Konfederācijas ārkārtējais un pilnvarotais vēstnieks Villijs Holds (Willy Hold)

Vakar, 20.jūnijā, Rīgas pilī: Šveices Konfederācijas vēstnieks Villijs Holds un Valsts prezidente Vaira Vīķe–Freiberga

Savā akreditācijas runā Šveices vēstnieks Villijs Holds uzsvēra, ka Šveice nekad nav atzinusi Baltijas valstu okupāciju. Vēstnieks arī apliecināja Šveices atbalstu Latvijas centieniem pievienoties "Eiropas demokrātisko valstu ģimenei" .

Atbildes uzrunā Šveices vēstniekam Latvijas Valsts prezidente Vaira Vīķe–Freiberga teica:

"Jūsu ekselence!

Sveicu jūs kā Šveices Konfederācijas ārkārtējo un pilnvaroto vēstnieku Latvijas Republikā!

Latvija ir jauna valsts ar senām kultūras tradīcijām un bagātu vēstures mantojumu. Gadsimtu gaitā Latvijas tauta neatlaidīgi kopusi un pilnveidojusi savu identitāti, iekļaujoties Eiropas saimnieciskajā un kultūras telpā. Kopš seniem laikiem Latvijas iedzīvotājiem piemīt dziļa iecietība un cilvēkmīlestība.

Pirms desmit gadiem dziesmotās revolūcijas laikā Latvijas tauta, mierīgā ceļā atgūstot savu brīvību un neatkarību, apliecināja uzticību šiem augstajiem principiem. Mūsu tauta ir izvēlējusies dzīvot demokrātiskā, humānā un iedzīvotājiem drošā valstī.

Latvija ir guvusi atzīstamus panākumus reformu un demokratizācijas laukā. Latvijā ir izveidota moderna, demokrātiska sabiedrība un radīta funkcionējoša tirgus ekonomika. Sociāli integrētas un saliedētas sabiedrības veidošana ir kļuvusi par vienu no Latvijas iekšpolitiskās dzīves svarīgākajām prioritātēm.

Vispusīga iekļaušanās jaunās Eiropas dzīves ritmā, kā arī konsekventa integrācija Eiropas un transatlantiskajās starptautiskajās organizācijās ir ne tikai Latvijas ārpolitikas stratēģiskie mērķi. Šie pamatuzdevumi nosaka visas valsts un sabiedrības dienas kārtību.

Latvija augstu vērtē mūsu draugu un sabiedroto atbalstu eirointegrācijas procesā. Šeit saredzu plašas iespējas paplašināt un nostiprināt Latvijas un Šveices tradicionāli draudzīgās attiecības un mūsu tautu savstarpējas simpātijas.

Latvijas tauta ar pateicību piemin Šveices stingro atbalstu Latvijas neatkarībai, kā arī Baltijas valstu okupācijas neatzīšanas politiku.

Varam būt gandarīti, ka mūsu valstis, pārkāpjot XXI gadsimta slieksni, vieno uzticīgas, noturīgas un daudzveidīgas attiecības. Strauji vēršas plašumā abpusēji izdevīga tirdzniecība, reģionālie kontakti, kā arī sadarbība starptautiskajās struktūrās. Esmu pārliecināta, ka arī jūsu darbs radīs jaunu impulsu Latvijas un Šveices attiecībās.

Jūsu ekselence, novēlu sekmes un panākumus, veicinot draudzību un sadarbību starp mūsu tautām un valstīm!"

Pie Saeimas priekšsēdētāja

Vakar Saeimas priekšsēdētājs Jānis Straume tikās arī ar Šveices Konfederācijas ārkārtējo un pilnvaroto vēstnieku Latvijas Republikā Villiju Holdu.

Tikšanās laikā pārrunāta abu valstu divpusējā sadarbība un ārpolitiskās prioritātes, tostarp Šveices un Eiropas Savienības attiecības un Latvijas integrācija Eiropas struktūrās un NATO.

Apspriežot Latvijas un Šveices divpusējās attiecības, sarunas dalībnieki atzina, ka tās veidojas sekmīgi, par ko liecina starp abām valstīm izveidotā līgumtiesiskā bāze. Šveices vēstnieks akcentēja parlamenta lielo nozīmi demokrātiskā valstī, jo, apvienojot dažādus politiskos viedokļus, tiek rasti visiem politiskajiem spēkiem piemēroti risinājumi. Abas puses bija vienisprātis, ka Latvijas un Šveices parlamentu sadarbība būtu jāpadziļina. Pārrunājot ekonomisko sadarbību, J.Straume informēja, ka Šveice ir viena no desmit galvenajiem investoriem Latvijā. Savukārt V.Holds pauda domu, ka abu valstu ekonomiskās sadarbības padziļināšanos nosaka brīvā tirgus attiecības, taču valsts var palīdzēt veidot labvēlīgu ekonomisko attiecību vidi un savstarpējos kontaktus.

Saeimas priekšsēdētājs informēja viesi par politisko spēku sadalījumu parlamentā un pastāstīja, ka parlamenta frakcijas atbalsta Latvijas integrāciju Eiropas Savienībā un NATO un ka Latvija cer līdz 2003.gadam pabeigt iestāšanās sarunas ES. Sarunas dalībnieki sprieda arī par Šveices un Eiropas Savienības attiecībām. Šveices vēstnieks pastāstīja, ka starp ES un Šveici noslēgti līgumi, kas skar abu pušu kopīgo interešu sfēras. J.Straume un V.Holds pārrunāja arī abu valstu sabiedrības attieksmi pret ES paplašināšanās jautājumiem.

Saeimas priekšsēdētājs pateicās par Šveices sniegto finansiālo atbalstu Latvijas pašvaldību infrastruktūras veidošanai un medicīnas nozares attīstībai.

"Latvijas Vēstnesim"

— Jūsu ekselence, kā jūs raksturotu nule notikušo sarunu ar Latvijas Valsts prezidenti?

— Mans pirmais iespaids bija, ka prezidente ir ļoti labi informēta par visiem mūsu divpusējo attiecību aspektiem visdažādākajās mūsu sadarbības jomās. Viņa lieliski orientējas arī mūsu attiecību līgumtiesiskajā bāzē. Tas ir ļoti būtisks faktors, kas mani iedrošina darīt visu iespējamo, lai tālāk abu mūsu valstu attiecības paplašinātu un padziļinātu. Es arī sarunā ar prezidenti apliecināju savas valsts gatavību joprojām meklēt jomas, kurās būtu mūsu sadarbības padziļināšanas iespējas. Mēs joprojām esam meklējumu un sarunu procesā, rodot aizvien jaunas konkrētas sadarbības iespējas. Es neesmu ieradies ar konkrētu sadarbības plānu vai programmu, bet gan ar gatavību šādas sadarbības meklēt — kopīgi ar Latvijas pārstāvjiem.

— Vai jūs, vēstnieka kungs, esat apmierināts ar savu norīkojumu vēstnieka darbā tieši uz Latviju?

— O, jā, es esmu ļoti apmierināts. Latvija un viss Baltijas valstu reģions šobrīd pārdzīvo ļoti nozīmīgu pārvērtību un attīstības periodu. Jūsu valsts samērā nesen atjaunoja savu neatkarību, bet jūs jau esat guvuši nozīmīgus panākumus, integrējoties Eiropas demokrātisko valstu ģimenē. Šis ir arī ļoti interesants laiks diplomātiem, kas strādā jūsu valstī. Diplomātam šeit, Rīgā, ir daudz darāmā, jo pie jums joprojām notiek daudz nozīmīgu pārvērtību. Ņemot to vērā, profesionālam diplomātam, kāds es esmu, norīkojums uz jūsu reģionu ir tiešām interesants un iepriecinošs.

Villijs Holds dzimis 1944. gadā Cīrihē. Studējis Svētās Helēnas Ekonomikas augstskolā, iegūstot licenciāta grādu. 1970. gadā sācis strādāt Šveices Ārlietu ministrijā un jau pēc diviem gadiem norīkots darbā uz Šveices vēstniecību Maskavā, kur nostrādājis četrus gadus. No 1976. līdz 1979. gadam bijis Šveices diplomātiskās pārstāvniecības vadītāja vietnieks Venecuēlā.

Kopš 1979. gada strādājis ministrijā Bernē par personāla nodaļas vadītāja vietnieku. No 1984. līdz 1988. gadam bijis Šveices diplomātiskās pārstāvniecības Lielbritānijā vadītāja vietnieks ministra rangā, bet 1988. gadā norīkots par Šveices vēstnieku Gvatemalā, Hondurasā un Salvadorā ar rezidenci Gvatemalā. Kopš 1991. gada bijis vēstnieks Kamerūnā, Gabonā un Ekvatoriālajā Gvinejā, kā arī Santomē un Prinsipi ar rezidenci Jaundē (Kamerūnā). No 1995.līdz 2000. gadam bijis Šveices Konfederācijas vēstnieks Īrijā. Precējies, ir divi bērni.

Valsts prezidenta preses dienests,

Saeimas preses dienests,

Jānis Ūdris,

"LV" ārpolitikas redaktors

Foto: Arnis Blumbergs, "LV"

Vakar, 20. jūnijā, akreditācijas vēstuli Latvijas Republikas Valsts prezidentei Vairai Vīķei–Freibergai iesniedza Kuveitas ārkārtējais un pilnvarotais vēstnieks Faisals al Gaiss (Faisal Al–Ghais)

Vakar, 20.jūnijā, Rīgas pilī: Kuveitas vēstniecības 3.sekretārs Abdallāhs al Jahja, Valsts prezidente Vaira Vīķe–Freiberga un Kuveitas vēstnieks Faisals al Gaiss

Savā akreditācijas runā Kuveitas vēstnieks Faisals al Gaiss uzsvēra Latvijas un Kuveitas ļoti draudzīgās attiecības un pateicās par Latvijas izpratni un starptautisko atbalstu nelielajai Kuveitas Valstij pastāvīgo Irākas draudu kontekstā. Vēstnieks arī nodeva Latvijas Valsts prezidentei sveicienus no Viņa augstības šeiha Džābera al Ahmeda al Džābera as Sabāha, Kuveitas emīra.

Atbildes uzrunā Kuveitas valsts vēstniekam Latvijas Valsts prezidente Vaira Vīķe–Freiberga sacīja:

"Jūsu ekselence!

Sveicu jūs kā Kuveitas ārkārtējo un pilnvaroto vēstnieku Latvijā!

Jūsu iecelšana šajā augstajā amatā ir vēl viens apliecinājums pēctecības principam, kas valda Latvijas un Kuveitas attiecībās. Mūsu valstis vieno draudzības un uzticības saites, ir nodibināti konstruktīvi kontakti, un pastāv priekšnoteikumi dinamiskai un abpusēji izdevīgai sadarbībai.

Latvijas un Kuveitas tautas izjūt dziļu cieņu un savstarpējas simpātijas. XX gadsimtā mūsu tautas neatlaidīgi cīnījās par savu brīvību, vairākkārt atjaunojot valstiskumu un neatkarību. Starptautiskajās attiecībās Latvija un Kuveita tur augstā godā savstarpējā atbalsta un solidaritātes augstos principus.

Latvija ir aktīva jaunās vienotās Eiropas veidotāja un dalībniece. Vispusīgi integrējoties Eiropas Savienībā un NATO, Latvija skaidri apliecina mūsu tautas apņemšanos ar pilnu atbildību līdzdarboties starptautiskajā sabiedrībā.

Pārkāpojot jaunā gadu tūkstoša slieksni, mēs arvien skaidrāk apzināmies priekšrocības, kuras cilvēcei dod globalizācijas un informātikas laikmets. Tiek pavērtas jaunas iespējas ģeogrāfiski attālu reģionu un to valstu sadarbībai. Iekļaujoties šajā procesā, Latvija uzskata Kuveitu par nozīmīgu partneri Persijas līča reģionā.

Varam būt apmierināti par mūsu valstu lietišķo sadarbību starptautisko organizāciju struktūrās. Apvienoto Nāciju Organizācija un Pasaules tirdzniecības organizācija ir forumi, kuru ietvaros Latvija un Kuveita var sekmīgi īstenot jaunas divpusējas un daudzpusējas iniciatīvas.

Mūsu valsts ir īpaši ieinteresēta izvērst aktīvu ekonomisko un tirdzniecisko sadarbību. Tiešu kontaktu veicināšana starp Latvijas un Kuveitas uzņēmējiem un investoriem ir prioritārs un atbalstāms sadarbības virziens.

Jūsu ekselence!

Latvija ir atvērta draugiem un sadarbībai. Novēlu sekmes, pildot jums uzticētos Kuveitas vēstnieka Latvijā pienākumus!"

Pie Saeimas priekšsēdētāja

Vakar, 20.jūnijā, Saeimas priekšsēdētājs Jānis Straume tikās ar Kuveitas ārkārtējo un pilnvaroto vēstnieku Latvijas Republikā Faisalu al Gaisu.

Saeimas priekšsēdētājs sveica Kuveitas ārkārtējo un pilnvaroto vēstnieku Latvijā un atzina abu valstu politisko, ekonomisko un tirdzniecisko, kā arī parlamentāro sakaru nozīmīgumu Latvijas un Kuveitas attiecībās.

Kuveitas vēstnieks pauda prieku par viņam uzticēto misiju un arī akcentēja abu valstu savstarpējo attiecību lomu. Vēstnieks pastāstīja, ka Kuveita neatkarību ieguvusi 1961.gadā un kopš tā laika ir demokrātiska valsts ar brīvām parlamentārām vēlēšanām un stabilu tiesu varu, uzsverot, ka demokrātisku valstu attiecībās svarīga ir tieši parlamentārā sadarbība. Viesis atzīmēja, ka pašlaik tiek izstrādāts investīciju aizsardzības līgums, kuru paredzēts parakstīt Latvijas Ārlietu ministrijas valsts sekretāra oficiālās vizītes laikā Kuveitā. J.Straume atzina, ka parlamentārie sakari ietekmē arī ekonomiskās attiecības — investīciju piesaisti un tirdzniecības iespējas.

Saeimas priekšsēdētājs informēja viesi, ka Latvija neatkarību atguvusi tikai pirms desmit gadiem, tomēr ir paveikts liels darbs demokrātiskas valsts attīstībā — Latvija ir Eiropas Savienības (ES) kandidātvalsts, tiek saskaņota valsts likumdošana ar ES prasībām un notiek nopietnas sarunas par iestāšanos NATO. Liela uzmanība tiek pievērsta arī investīciju projektu līgumtiesiskās bāzes izstrādei.

"Latvijas Vēstnesim"

— Kādi, vēstnieka kungs, ir jūsu iespaidi par sarunu ar Latvijas Valsts prezidenti?

— Mani šī saruna patiešām dziļi iespaidoja. Visos punktos, ko mēs skārām. Prezidente ir ļoti atklāta un ļoti spilgta personība. Sevišķi mani iespaidoja prezidentes izpratne par Kuveitas īpašajām problēmām, ko Kuveita izjūt, runājot par Irākas valdības politisko attieksmi pret mūsu valsti. Īpaši kopš 1990. gada, kad Irāka okupēja Kuveitu. It sevišķi jautājumā par Kuveitas gūstekņiem, ko Irāka joprojām atsakās atbrīvot. Man bija prieks dzirdēt no Viņas ekselences apliecinājumu, ka Latvija darīs visu iespējamo, lai atbalstītu Irākas starptautisko boikotu. Lai sekmētu šo gūstekņu atbrīvošanu un lai panāktu pilnīgo ANO rezolūciju izpildīšanu. Tas bija ļoti nozīmīgs mūsu sarunas aspekts.

Otrs ļoti būtisks aspekts mūsu sarunā bija Latvijas un Kuveitas ekonomisko attiecību tālāka paplašināšana un padziļināšana. Politiskā līmenī mūsu valstu attiecības ir teicamas, taču es pilnībā piekrītu Viņas ekselencei, ka mums jāsāk paplašināt un padziļināt mūsu valstu ekonomiskās attiecības visdažādākajās jomās, aptverot, gan tirdzniecību, gan arī investīcijas. Mēs bijām vienisprātis, ka tas darāms visdažādākajos līmeņos. Mēs pieskārāmies arī konkrētām idejām, kā tas būtu darāms. Gan divpusējo attiecību līmenī, gan arī ar Pasaules tirdzniecības organizācijas starpniecību. Šīs mūsu ekonomiskās attiecības varētu arī aptvert kopumā visu Baltijas reģionu un Persijas līča sadarbības padomi.

— Vēstnieka kungs, es domāju, Latvijā labi izprot Kuveitas rūpes par savu drošību, un šo izpratni vēl vairāk sekmē likteņkopība mūsu valstu vēsturē. Abām mūsu tautām ļoti smags un izšķirošs bija 1990. un 1991. gads.

— Jā, gan Latvija, gan Kuveita 1991. gadā atguva savu neatkarību. Un abas mūsu tautas vienlaikus cīnījās par to. Jums ir taisnība, šis apstāklis vēl vairāk sekmē mūsu savstarpējo sapratni. Un ir vēl kāds apstāklis, ko es šajā sarunā gribu uzsvērt: arī Kuveita ir demokrātiska valsts. Es pieņemu, ka daudzi cilvēki joprojām nezina šo apstākli, kas noteikti ir ļoti svarīgs, lai pareizi novērtētu mūsu valsti.

— Vēstnieka kungs, jūsu vizītkartē redzams, ka Kuveitas vēstniecība vēl atrodas Bonnā. Mūsu valsts savu vēstniecību jau pērn pārcēla uz Berlīni, un jaunnedēļ Latvijas Valsts prezidente svinīgi atklās mūsu jaunās vēstniecības telpas Vācijas galvaspilsētā.

— Mēs savu vēstniecību uz Berlīni pārcelsim augusta vidū.

— Vai jūsu valsts domā arī par vēstniecības atvēršanu Rīgā?

— Pašlaik mums ir Bonnā rezidējošs Kuveitas vēstnieks, kurš akreditēts arī visās trīs Baltijas valstis. Taču, runājot par tālāku nākotni, protams, nevar izslēgt arī šādu variantu.

Faisals Rašebs al Gaiss dzimis 1945. gada 1.aprīlī Kuveitā. 1964. gada jūnijā beidzis Šuvaikas vidusskolu, kas atzīta par labāko Kuveitā. 1968. gada jūnijā Amerikāņu universitātē Beirutā ieguvis mākslas un politoloģijas bakalaura grādu. Kuveitas Ārlietu ministrijā sācis strādāt 1968. gada jūlijā, pirmais amats bija diplomātiskais atašejs. Pēc gada paaugstināts par trešo sekretāru. No 1972. gada līdz 1974. gadam strādājis par trešo, vēlāk par otro sekretāru Kuveitas vēstniecībā Apvienotajā Karalistē, bet pēc tam sešus gadus Kuveitas Ārlietu ministrijas Ekonomikas departamentā par otro, vēlāk pirmo sekretāru. No 1980. gada jūlija līdz 1981. gada oktobrim bijis Kuveitas vēstniecības padomnieks Vācijas Federatīvajā Republikā, bet pēc tam nepilnu gadu vadījis Kuveitas Ārlietu ministrijas Ekonomikas departamenta Starptautisko organizāciju nodaļu. Pēc tam divus gadus bijis norīkots ģenerālmenedžera amatā Kuveitas un Bahreinas investīciju kompānijā. Pēc tam atkal, tagad jau padomnieka statusā, vadījis Kuveitas Ārlietu ministrijas Ekonomikas departamenta starptautisko organizāciju nodaļu. 1986. gada jūlijā norīkots par Kuveitas nerezidējošo vēstnieku Urugvajā, Ekvadorā un Čīlē, pildījis šos pienākumus līdz 1992. gadam, kad ticis norīkots par nerezidējošu vēstnieku Ungārijā, Slovēnijā un Slovākijā, kā arī par Kuveitas pastāvīgo pārstāvi starptautiskajās organizācijās Vīnē un rezidējošo OPEC pārstāvi. 1997. gada martā ievēlēts par Daudzpusējās diplomātu komitejas priekšsēdētāju. Kopš 1997. gada decembra bijis arī arābu valstu vēstnieku korpusa duajēns Vīnē. Ir pārstāvējis Kuveitu un bijis Kuveitas delegācijas vadītājs daudzās reģionālās un starptautiskās konferencēs un sarunās. Precējies, trīs bērni. Runā arābu, angļu, franču, vācu, spāņu, portugāļu un persiešu valodā, nedaudz prot itāliski.

Valsts prezidenta preses dienests,

Saeimas preses dienests,

Jānis Ūdris,

"LV" ārpolitikas redaktors