Saeima ir pieņēmusi

un Valsts prezidents izsludina šādu likumu:

Par norēķinu galīgumu maksājumu un finanšu instrumentu norēķinu sistēmās

I nodaļa

Vispārīgie noteikumi

1.pants. Likumā ir lietoti šādi termini:

1) sistēma — vienošanās, kas atbilst visiem šiem nosacījumiem:

a) tā ir vienošanās starp vismaz trim dalībniekiem, neskaitot norēķinu aģentu, centrālo darījumu starpnieku, klīringa centru vai netiešo dalībnieku, ja minētās institūcijas arī ir vienošanās dalībnieki, par pārveduma rīkojumu izpildi saskaņā ar vienotiem noteikumiem un standartizētām procedūrām,

b) to regulē dalībnieku izraudzītais Latvijas Republikas vai Eiropas Savienības vai Eiropas Ekonomikas zonas dalībvalsts likums,

c) Latvijas Republika vai Eiropas Savienības vai Eiropas Ekonomikas zonas dalībvalsts, saskaņā ar kuras likumiem sistēma darbojas, to noteikusi par sistēmu, un tā ir iekļauta Eiropas Komisijas reģistrā, kurā tiek reģistrētas visas sistēmas, kas iekļautas Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvas 98/26/EC “Par norēķinu galīgumu maksājumu un vērtspapīru norēķinu sistēmās” (turpmāk — direktīva 98/26/EC) darbības jomā;

2) iestāde — institūcija, kas piedalās sistēmā un atbild par to finanšu saistību izpildi, kuras radušās saskaņā ar pārveduma rīkojumiem šajā sistēmā, un atbilst vienam no šādiem nosacījumiem:

a) tā ir Latvijas Republikā vai kādā Eiropas Savienības vai Eiropas Ekonomikas zonas dalībvalstī reģistrēta kredītiestāde,

b) tā ir Latvijas Republikā vai kādā Eiropas Savienības vai Eiropas Ekonomikas zonas dalībvalstī reģistrēta ieguldījumu brokeru sabiedrība,

c) tā ir valsts institūcija vai komercsabiedrība, kuras darbību garantē valsts,

d) tā ir komercsabiedrība, kuras galvenā mītne atrodas ārpus Latvijas Republikas, Eiropas Savienības un Eiropas Ekonomikas zonas dalībvalstīm un kuras uzdevumi atbilst Latvijas Republikas, Eiropas Savienības un Eiropas Ekonomikas zonas dalībvalstu kredītiestāžu vai ieguldījumu brokeru sabiedrību uzdevumiem;

3) centrālais darījumu starpnieks — institūcija, kas sistēmā darbojas par starpnieku iestāžu savstarpējos darījumos, apkalpojot pārveduma rīkojumus;

4) norēķinu aģents — institūcija, kas iestādēm vai centrālajam darījumu starpniekam atver norēķinu kontus norēķiniem par sistēmā apstrādātajiem pārveduma rīkojumiem un, ja nepieciešams, minētajām iestādēm vai centrālajam darījumu starpniekam var izsniegt kredītu norēķiniem;

5) klīringa centrs — institūcija, kas atbild par iestāžu neto pozīciju aprēķinu un centrālā darījumu starpnieka vai norēķinu aģenta neto pozīciju aprēķinu, ja minētās institūcijas arī ir vienošanās dalībnieki un attiecīgā vienošanās paredz neto pozīciju aprēķinu;

6) dalībnieks — iestāde, centrālais darījumu starpnieks, norēķinu aģents vai klīringa centrs;

7) netiešais dalībnieks — kredītiestāde, kas noteikta šā panta 2.punkta “a” apakšpunktā un kam par iespēju sistēmā nosūtīt pārveduma rīkojumus ir līgumattiecības ar iestādi, kura ir sistēmas dalībnieks un izpilda pārveduma rīkojumus;

8) sistēmas uzturētājs (operators) — institūcija, kas saskaņā ar sistēmas noteikumiem nodrošina sistēmas darbību;

9) sistēmiskais risks — risks, ka viena sistēmas dalībnieka nespēja izpildīt savas saistības izraisīs citu dalībnieku vai finanšu iestāžu nespēju noteiktajā laikā izpildīt savas saistības. Šāda situācija var radīt ievērojamas likviditātes vai kredīta problēmas, bet tas savukārt var apdraudēt finanšu tirgus stabilitāti;

10) pārveduma rīkojums — norādījums, kas atbilst vienam no šādiem nosacījumiem:

a) jebkurš dalībnieka norādījums par naudas summas nodošanu saņēmēja rīcībā ar grāmatvedības ierakstu kredītiestādes, centrālās bankas vai norēķinu aģenta kontā vai jebkurš norādījums, kas liek uzņemties vai izpildīt maksājuma saistības saskaņā ar sistēmas noteikumiem,

b) dalībnieka norādījums nodot īpašumtiesības uz finanšu instrumentiem vai tiesības uz finanšu instrumentiem ar ierakstu reģistrā vai citādi;

11) maksātnespējas procedūra — jebkurš pasākums, ko paredz Latvijas Republikas, Eiropas Savienības vai Eiropas Ekonomikas zonas dalībvalsts vai kādas citas valsts likumi attiecīgā dalībnieka likvidēšanai, kā arī darbības ierobežošanai vai sanācijai, ja tas ietver finanšu instrumentu vai naudas pārvedumu apturēšanu vai ierobežošanu;

12) maksātnespējas procedūras sākšana — brīdis, kad Latvijas Republikas, Eiropas Savienības vai Eiropas Ekonomikas zonas dalībvalsts vai kādas citas valsts attiecīgā tiesu vai administratīvā iestāde pieņēmusi lēmumu vai spriedumu sākt maksātnespējas procedūru;

13) ieskaits — prasību un saistību pārvēršana vienā neto prasībā vai vienās neto saistībās tā, ka var izvirzīt tikai neto prasību un jāizpilda tikai neto saistības, ja prasības un saistības izriet no pārveduma rīkojumiem, ko izpilda viens vai vairāki dalībnieki par labu vienam vai vairākiem citiem sistēmas dalībniekiem vai ko dalībnieki saņem no citiem sistēmas dalībniekiem;

14) norēķinu konts — tāds konts centrālajā bankā, pie norēķinu aģenta vai centrālā darījumu starpnieka, kuru sistēmas dalībnieki izmanto naudas līdzekļu un finanšu instrumentu glabāšanai un norēķiniem par sistēmas dalībnieku savstarpējiem darījumiem;

15) nodrošinājums — visi realizējamie aktīvi, ko sniedz kā ķīlu (tai skaitā nauda, ko sniedz kā ķīlu), kā atpakaļpirkuma līgumu (repo) vai kā līdzīgu līgumu, vai kā citādi, lai nodrošinātu tiesības un saistības, kuras var rasties, piedaloties sistēmā, vai kuras sniedz centrālajai bankai;

16) centrālā banka — Latvijas Banka, citas valsts centrālā banka vai Eiropas Centrālā banka;

17) klīrings — pārveduma rīkojumu pārraide, salīdzināšana un, ja nepieciešams, apstiprināšana pirms norēķinu veikšanas, kā arī pārveduma rīkojuma ieskaits un tādu neto pozīciju noteikšana, saskaņā ar kurām tiks veikti norēķini;

18) klīringa sistēma — procedūru kopums, ar kura palīdzību dalībnieki klīringa centrā vai citā noteiktā vietā veic ar naudas vai finanšu instrumentu pārvedumiem saistītas informācijas vai dokumentu apmaiņu. Lai nodrošinātu dalībnieku saistību norēķinus, izmantojot ieskaitu, procedūru kopums var ietvert arī kārtību, kādā tiek aprēķinātas dalībnieku neto pozīcijas;

19) neto pozīcija — starpība starp klīringa sistēmas dalībnieka noteiktā laikposmā saņemto un veikto pārvedumu kopapjomu. Ja šī starpība ir pozitīva, veidojas neto kredīta pozīcija jeb neto prasības, bet, ja šī starpība ir negatīva, veidojas neto debeta pozīcija jeb neto saistības;

20) galvenā mītne — vieta (adrese), kur atrodas dalībnieka vai netiešā dalībnieka vadība. Ja dalībnieks vai netiešais dalībnieks neveic darbību valstī, kur atrodas tā vadība, par dalībnieka vai netiešā dalībnieka galveno mītni uzskatāma tās vietas adrese, kur atrodas dalībnieka vai netiešā dalībnieka galvenā darbības vieta. Par Latvijas Republikā reģistrēta dalībnieka vai netiešā dalībnieka galvenās mītnes adresi uzskatāma dalībnieka vai netiešā dalībnieka juridiskā adrese.

 

2.pants. Šā likuma mērķis ir nodrošināt:

1) finanšu tirgus stabilitāti, veicinot Latvijas Republikas un pārrobežu maksājumu un finanšu instrumentu norēķinu sistēmu drošu un efektīvu darbību, ierobežojot sistēmisko risku un pēc iespējas mazinot sistēmas traucējumus, ko varētu radīt maksātnespējas procedūras sākšana pret kādu dalībnieku;

2) ieskaita un norēķinu galīgumu, to tiesisku spēku sistēmā un tiesības brīvi realizēt nodrošinājumu, kas sniegts par dalību sistēmā vai darījumos ar centrālo banku, arī dalībnieka maksātnespējas procedūras gadījumā.

 

3.pants. Šis likums attiecas uz:

1) sistēmām, kuru darbību nodrošina Latvijas Banka vai kuras Finanšu un kapitāla tirgus komisija (turpmāk — Komisija) pēc šo sistēmu noteikumu izskatīšanas noteikusi par sistēmām un Eiropas Komisija tās iekļāvusi reģistrā;

2) visiem šā panta 1.punktā minēto sistēmu dalībniekiem;

3) nodrošinājumu, kas sniegts par dalību šā panta 1.punktā minētajās sistēmās vai ko centrālā banka izmanto darījumos, pildot centrālās bankas funkcijas.

 

4.pants. (1) Latvijas Republika vai Eiropas Savienības vai Eiropas Ekonomikas zonas dalībvalsts par sistēmu šā likuma 1.panta 1.punkta izpratnē var noteikt arī vienošanos:

1) kuras uzdevums ir šā likuma 1.panta 10.punkta “b” apakšpunktā minēto pārveduma rīkojumu izpilde un kura ierobežotā apjomā izpilda rīkojumus attiecībā uz cita veida finanšu instrumentiem, ja šādu lēmumu pamato sistēmiskais risks;

2) starp diviem dalībniekiem, neskaitot norēķinu aģentu, centrālo darījumu starpnieku, klīringa centru vai netiešo dalībnieku, ja šādas institūcijas arī ir vienošanās dalībnieki, par pārveduma rīkojumu izpildi, ja šādu lēmumu pamato sistēmiskais risks.

(2) Latvijas Republikā lēmumu par šā panta pirmajā daļā minētās vienošanās noteikšanu par sistēmu pieņem Komisija.

 

5.pants. (1) Latvijas Republika vai Eiropas Savienības vai Eiropas Ekonomikas zonas dalībvalsts par iestādi šā likuma 1.panta 2.punkta izpratnē var noteikt arī komercsabiedrību, kas piedalās attiecīgajā sistēmā, kurā tiek izpildīti tikai šā likuma 1.panta 10.punkta “b” apakšpunktā minētie pārveduma rīkojumi, kā arī maksājumi, kas izriet no šādiem rīkojumiem, ja šī komercsabiedrība atbild par finanšu saistībām, kuras izriet no pārveduma rīkojumiem šajā sistēmā, ja vien vismaz trīs šādas sistēmas dalībnieki ir šā likuma 1.panta 2.punktā minētās iestādes un šādu lēmumu pamato sistēmiskais risks.

(2) Latvijas Republikā lēmumu par šā panta pirmajā daļā minētās komercsabiedrības noteikšanu par iestādi pieņem Komisija.

 

6.pants. (1) Latvijas Republika vai Eiropas Savienības vai Eiropas Ekonomikas zonas dalībvalsts par dalībnieku šā likuma 1.panta 6.punkta izpratnē var noteikt arī netiešo dalībnieku, ja minētais netiešais dalībnieks sistēmā ir identificēts un atpazīstams un ja šādu lēmumu pamato sistēmiskais risks.

(2) Latvijas Republikā lēmumu par šā panta pirmajā daļā minētā netiešā dalībnieka noteikšanu par dalībnieku pieņem Komisija.

 

7.pants. Viens un tas pats dalībnieks var darboties kā centrālais darījumu starpnieks, norēķinu aģents vai klīringa centrs vai veikt daļu no šo dalībnieku uzdevumiem vai visus šo dalībnieku uzdevumus, ja tāda iespēja paredzēta sistēmas noteikumos.

 

II nodaļa

Ieskaits un pārveduma rīkojumi

8.pants. (1) Ieskaits un pārveduma rīkojumi ir spēkā esoši un saistoši trešajām personām arī tad, ja attiecībā uz kādu dalībnieku sākta maksātnespējas procedūra, ja vien pārveduma rīkojumi ievadīti sistēmā pirms maksātnespējas procedūras sākšanas.

(2) Ja pārveduma rīkojumi ir ievadīti sistēmā pēc dalībnieka maksātnespējas procedūras sākšanas un tos izpilda šādas procedūras sākšanas dienā, tie ir spēkā esoši un saistoši trešajām personām tikai tad, ja pēc norēķina veikšanas sistēmas uzturētājs, norēķinu aģents, centrālais darījumu partneris vai klīringa centrs var pierādīt, ka tas nezināja un nevarēja zināt par šādas procedūras sākšanu.

(3) Ne Civillikums, ne Kredītiestāžu likums, ne likums “Par uzņēmumu un uzņēmējsabiedrību maksātnespēju”, ne arī kāds cits likums, noteikumi, normas vai prakse, kas paredz līgumu un darījumu anulēšanu, neatceļ ieskaitu attiecībā uz tām prasībām un saistībām, kuras sistēmā radušās pirms dalībnieka maksātnespējas procedūras sākšanas.

(4) Brīdi, kad sistēmā ievadīts pārveduma rīkojums, nosaka katras sistēmas noteikumi.

 

9.pants. Dalībnieka maksātnespējas procedūras sākšana neliedz:

1) izmantot naudas līdzekļus vai finanšu instrumentus, kas pieejami dalībnieka norēķinu kontā, lai dalībniekam ļautu izpildīt saistības, kas tam ir sistēmā maksātnespējas procedūras sākšanas dienā;

2) piešķirt dalībniekam ar sistēmu saistītu kredītu pret sistēmā pieejamu nodrošinājumu, lai izpildītu dalībnieka saistības sistēmā.

 

10.pants. Neviens nevar atsaukt pārveduma rīkojumu pēc brīža, kas noteikts attiecīgās sistēmas noteikumos.

 

III nodaļa

Noteikumi par dalībnieku maksātnespējas procedūrām

11.pants. (1) Latvijas Republikas tiesa Civilprocesa likuma noteiktajā kārtībā informē Komisiju par dalībnieka maksātnespējas procesa sākšanu.

(2) Kad administratīvā iestāde, kurai likumā ir noteiktas šādas tiesības, pieņem lēmumu par dalībnieka maksātnespējas procedūras sākšanu, tā nekavējoties — tajā pašā dienā — par to informē Komisiju.

(3) Komisija nekavējoties — tajā pašā dienā, kad saņēmusi Latvijas Republikas tiesas vai administratīvās iestādes lēmumu vai spriedumu par dalībnieka maksātnespējas procedūras sākšanu, — par to informē:

1) sistēmu uzturētājus, kuru sistēmās dalībnieks piedalās;

2) attiecīgās institūcijas, kuras Eiropas Savienības vai Eiropas Ekonomikas zonas dalībvalstis noteikušas par šādas informācijas saņēmējām un par kurām informējušas Eiropas Komisiju.

 

12.pants. Maksātnespējas procedūra neietekmē dalībnieka tiesības un saistības, kuras izriet no dalības sistēmā vai ir saistītas ar to un ir radušās pirms maksātnespējas procedūras sākšanas. Šādas dalībnieka tiesības un saistības nevar atzīt par spēkā neesošām.

 

IV nodaļa

Nodrošinājuma ņēmēja tiesību aizsardzība nodrošinājuma devēja maksātnespējas procedūras gadījumā

13.pants. Tiesības uz nodrošinājumu, kas par labu dalībniekam sniegts sistēmā, un uz nodrošinājumu, kas sniegts par labu centrālajai bankai, neietekmē maksātnespējas procedūra, kas sākta pret sistēmas dalībnieku vai centrālās bankas darījumu otru pusi, kura sniegusi nodrošinājumu. Šādu nodrošinājumu minēto tiesību apmierināšanai var realizēt nekavējoties, un uz šo nodrošinājumu nav attiecināmi ierobežojumi, kas noteikti Kredītiestāžu likumā, likumā “Par uzņēmumu un uzņēmējsabiedrību maksātnespēju” un citos likumos, kuros noteiktas nodrošinājuma realizācijas tiesības.

 

V nodaļa

Likuma izvēle

14.pants. Nosakot valsti, saskaņā ar kuras likumiem sistēma darbosies, dalībnieki var izvēlēties tikai tādu valsti, kurā atrodas vismaz viena dalībnieka galvenā mītne.

 

15.pants. Pēc maksātnespējas procedūras sākšanas pret dalībnieku tā tiesības un saistības, kas radušās, piedaloties sistēmā, tiek noteiktas atbilstoši tās valsts likumiem, saskaņā ar kuriem darbojas attiecīgā sistēma.

 

16.pants. Ja finanšu instrumentus (arī tiesības, kas izriet no finanšu instrumentiem) sniedz kā nodrošinājumu par labu dalībniekiem vai centrālajai bankai un šo dalībnieku (vai to pārstāvju, aģentu vai trešo personu, kas darbojas viņu labā) tiesības uz finanšu instrumentiem ir ierakstītas reģistrā, kontā vai centralizētā depozitārija sistēmā, kas atrodas attiecīgajā valstī, šādu subjektu — nodrošinājuma ņēmēju — tiesības uz minētajiem finanšu instrumentiem regulē attiecīgās valsts likumi.

 

VI nodaļa

Sistēmas noteikumi

17.pants. Sistēmas uzturētājs sistēmas noteikumus noformē rakstveidā, un tajos iekļauj šādu informāciju:

1) sistēmas uzturētājs;

2) valsts, saskaņā ar kuras likumiem darbojas sistēma;

3) kārtība, kādā tiek izdarīti grozījumi sistēmas noteikumos, un veids, kādā Komisija tiek informēta par grozījumiem;

4) kārtība, kādā dalībnieki pievienojas sistēmai vai izbeidz dalību tajā, un kārtība, kādā tiek izbeigta dalībnieka dalība sistēmā;

5) maksājumu un norēķinu veidi sistēmā, informācija par to, cik saistoši dalībniekiem ir sistēmas noteikumi pēc norēķinu pabeigšanas;

6) sistēmas uzturētāja tiesības un pienākumi. Ja ir vairāki sistēmas uzturētāji, iekļauj informāciju par to, kāds ir to tiesību un pienākumu savstarpējais sadalījums;

7) brīdis, kad pārveduma rīkojums tiek ievadīts sistēmā;

8) brīdis, pēc kura dalībnieks vairs nevar vienpusēji atsaukt pārveduma rīkojumu;

9) nodrošinājums, ko sniedz dalībnieks, un tā pārvaldīšanas kārtība;

10) informācija par to, kā sistēma darbojas kļūmju situācijās un gadījumos, kad dalībnieks nav spējīgs izpildīt savas norēķinu saistības.

 

18.pants. (1) Sistēmas uzturētājs pirms sistēmas darbības sākuma vai sistēmas noteikumu grozījumu stāšanās spēkā informē Komisiju par sistēmas noteikumiem vai tajos izdarītajiem grozījumiem.

(2) Šā panta pirmajā daļā minētais pienākums informēt Komisiju neattiecas uz centrālajām bankām.

 

19.pants. (1) Komisija nosaka tās sistēmas, kuras darbojas saskaņā ar Latvijas Republikas likumiem un atbilst šā likuma mērķim un kurām piemērojamas šā likuma normas.

(2) Par sistēmām, kuras neuztur centrālās bankas, Komisija pēc sistēmas uzturētāja pieteikuma saņemšanas nosūta dokumentus Latvijas Bankai, lai saņemtu atzinumu par sistēmas un tās noteikumu atbilstību direktīvas 98/26/EC prasībām, un pēc attiecīgā atzinuma saņemšanas pieņem lēmumu.

 

20.pants. Komisija informē Eiropas Komisiju par sistēmām, kas darbojas saskaņā ar Latvijas Republikas likumiem un noteiktas par sistēmām, kuras iekļaujamas Eiropas Komisijas reģistrā.

 

21.pants. Sistēmas uzturētājs informē Komisiju par sistēmas dalībniekiem, netiešajiem dalībniekiem un visām pārmaiņām dalībnieku sastāvā.

 

22.pants. Pēc personas pieprasījuma iestāde informē par sistēmām, kurās šī iestāde piedalās, un sniedz ziņas par galvenajiem sistēmu noteikumiem.

 

Pārejas noteikumi

1. Šā likuma prasības neattiecas uz maksātnespējas procedūrām, kas sāktas pirms šā likuma spēkā stāšanās.

2. Sistēmu uzturētāji, kuru sistēmas darbojas saskaņā ar Latvijas Republikas likumiem, triju mēnešu laikā pēc šā likuma spēkā stāšanās sniedz Komisijai šā likuma 18. un 21.pantā minēto informāciju.

 

Informatīva atsauce uz Eiropas Savienības direktīvu

Likumā iekļautas tiesību normas, kas izriet no direktīvas 98/26/EC.

Likuma spēkā stāšanās laiku nosaka ar īpašu likumu.

Likums Saeimā pieņemts 2003.gada 11.decembrī.

 

Valsts prezidente V.Vīķe-Freiberga

Rīgā 2003.gada 24.decembrī