Andris Nātriņš, “Latvijas Krājbankas” prezidents:

Kāda ir banku loma strukturālo fondu sadalīšanā

Runa 57. inteliģences konferencē “Latvijas tautsaimniecības nacionālais attīstības modelis un Latvija ES ekonomiskajā telpā” Rīgā 2003. gada 12. decembrī

Sveicu konferences dalībniekus šajā laikā, kad sakarā ar Latvijas iekļaušanos vienotajā Eiropas ekonomiskajā telpā gaisā virmo ar gaidāmo ekonomiskā uzplaukuma periodu saistītās cerības. Šīs cerības pat ir ieguvušas konkrētas aprises strukturālo fondu izskatā, kas mērāmi ar iespaidīgiem skaitļiem. Taču, kā jau tas pie mums Latvijā pierasts un parasts, latviskajā skepticismā tie vienlaikus tiek uzlūkoti kā liels, balts kuģis no Fellīni filmas, kas aizpeld nelielā, bet nesniedzamā attālumā no mūsu mazās ostas. Iemesli skepticismam ir vairāki, tai skaitā arī dibināti: nākamā gada budžetā paredzēts necils Latvijas līdzfinansējums, kas ir nosacījums ES strukturālo fondu saņemšanai, kā arī neskaidrs palicis jautājums, kura institūcija un kā administrēs līdzekļu piešķiršanu.

Esmu šeit līdz ar kolēģēm no citām bankām aicināts paust banku pozīciju. Uzdrošinos apgalvot, ka bankas uz strukturālo fondu sadali raugās kā uz iespēju. Reizē tomēr jāatzīst, ka attiecībā uz fondu sadali un administrēšanu ir daudz neskaidrību, kas izšķirs jautājumu par to izlietojuma efektivitāti tautsaimniecības attīstības kontekstā.

Kopš neatkarības atgūšanas, bet īpaši pēdējos četros gados banku loma Latvijas tautsaimniecības attīstībā ir bijusi nepārprotama, un es uzdrošinos apgalvot, ka tā palielinās un savās izpausmēs un ietekmes sfērās attīstās ar katru gadu.

Ņemot vērā banku gatavību iesaistīties fondu sadalē, idejas par iespējamiem strukturālo fondu sadales mehānismu modeļiem ir dažādas. Jau šodien varam prognozēt ļoti aktīvu banku līdzdalību fondu sadalē, uzņemoties līdz zināmiem limitiem ne tikai to sadales funkciju, bet arī līdzatbildību par sadalītajiem līdzekļiem. Bankas šajā procesā startēs arī kā vienkāršs fondu popularizētājs savu klientu vidē un kā palīgs un konsultants, kas palīdz komersantam sagatavot dokumentus vai pilnā apjomā komersanta uzdevumā veic projektu sagatavošanas darbu, lai tas varētu pretendēt uz fondu atbalstu.

Kaut kādā ziņā katra Latvijas tirgū strādājoša universāla komercbanka ir gatava nodrošināt fondu popularizēšanas funkciju un īsā laikā būs gatava nodrošināt vienas pieturas pilnu konsultatīvo servisu fondu līdzekļu iegūšanai vismaz saviem esošajiem klientiem, vēl jo vairāk – ikviena banka ir ieinteresēta, lai klienti zinātu un prastu piekļūt šo fondu līdzekļiem, lai augtu klientu vērtība, konkurētspēja, kredītspēja un kredītreitings.

Tāpat bankas šajos fondos saskata tirgus paplašināšanas iespēju sakarā ar to, ka līdz šim neaktuālām klientu grupām ir radusies papildu subsidēšanās iespēja, respektīvi, bankas varēs palielināt savu aktuālo klientu bāzi uz tādu nozaru pārstāvošo komersantu rēķina, kurās atdeve parasti ir ilglaicīgāka un līdz ar to biznesu apdraud nepietiekama rentabilitāte, kā arī nepietiekama vai nelikvīda nodrošinājuma bāze u.tml.

“Latvijas Krājbanka” strukturālo fondu apguvē redz iespēju ievērojami mazināt riskus šobrīd nestabilajā un riskantajā mazo un vidējo uzņēmumu tirgus segmentā. Vienlaikus ne mazāk svarīgi ir tas, ka, attīstot konsultatīvo servisu, atbilstoši tām kvalitātēm, kas nepieciešamas, lai klienti efektīvi izmantotu atbalsta fondu līdzekļus, tiek veicināta arī komersantu darbības standartu civilizēšanās un pats konsultatīvais serviss kļūs par vienu no bankas pamatproduktiem.

Protams, ar šo visai jūsmīgi iezīmēto nākotnes vīziju riskēju nostiprināt jau izskanējušo kritisko viedokli par to, ka šajā procesā vienīgi bankas būs ieguvējas, jo, lūk, fondu līdzekļus pamatā varēs saņemt tikai pēc projektu pabeigšanas, bet valsts nav gatava atbalstīt komersantus projektu sagatavošanas fāzē. Līdz ar to bankas, ņemot vērā riskus, labi nopelnīs, kreditējot tieši projektu priekšfinansējumu. Šādu viedokli šā gada novembrī pauda LITTA konferencē informatīvo tehnoloģiju biznesa pārstāvji, analizējot fondu izmantošanas perspektīvas.

Te gan gribētos oponēt šim viedoklim, jo tas ir tikai normāli, ka kredītspējīgs uzņēmums par projektiem, kas galu galā nodrošinās peļņu, no valsts negaida papildu dāvanas vai bezprocentu aizdevumus.

Pieņemu, ka inteliģences konferences kontekstā konferences dalībniekiem varētu būt interesants viedoklis par strukturālo fondu izmantošanu zinātniski pētnieciskās darbības attīstības kontekstā un iespējamo sadarbību ar bankām šādu projektu īstenošanā.

Atgādinājumam – pastāv gan atbalsta fondi, kuri, pirmkārt, ir vērsti uz zinātniski pētnieciskā potenciāla attīstību, ir fondi, kuru apgūšana būtu daudz sekmīgāka, ja tajā iesaistītu profesionālas pētnieciskās institūcijas. Tāpat, starp citu, ES fondu, garantiju, līdzdalības kapitālā finansējuma iespējas ir plašas tieši projektiem, kas vērsti uz inovācijām, zinātniski pētniecisko risinājumu ieviešanu utt. Te gan uzreiz jāsaka, ka bez pārliecinošas praktiskas pielietojamības un piesaistes, kā arī bez sasaistes ar komercdarbības organizatoriskajām formām to nebūs iespējams saņemt.

Tomēr gribas ticēt, ka šis ir tas jaukais laiks, kad ir dzīva cerība, ka samērā sadrumstalotais un brīžiem dezorientētais zinātniskās pētniecības potenciāls kaut vai lēnām un pakāpeniski organizēsies praktisku uzdevumu veikšanai, veidojot komercsabiedrības, un centīsies izmantot šīs iespējas. Katrā gadījumā mūsu ziemeļu kaimiņu – somu un zviedru – pieredze uzrādīja, ka visefektīvākajā un pamanāmākajā veidā fondu pārdomāta izmantošana 1994.– 1998. gadā izpaudās dažādāko uz “high-tech” risinājumiem balstītu kompāniju attīstībā.

Bet tieši šajā sakarā gan gribu atzīmēt, ka izsmeļoši visu sociālo konsekvenču ieviešanā Latvijas komercbankas šobrīd nav gatavas startēt, jo ar visu tajās attīstīto intelektuālo potenciālu ir par maz. Šādu uzdevumu risināšanā ir vajadzīga politiska ieinteresētība – valsts politikas līmenī veikts zinātniskā potenciāla veicināšanas menedžments. Turklāt nepietiek ar to, ka tas ir epizodisks.

Kopumā aprakstot situāciju, tomēr gribētos saistībā ar bankām raksturot to pozitīvā tonalitātē. Banku integrācija un aktīvā loma ekonomiskās vides veidošanā, banku efektīvas darbošanās pieredze, intelektuālais potenciāls, ieinteresētība šobrīd, kad politiskajā līmenī attiecībā uz strukturālo fondu izmantošanu ilgtermiņā un valsts mērogā ir ļoti daudz neskaidrību, piešķir zināmu drošības sajūtu. Tieši bankas spēs paveikt lielu darba apjomu, kas dos vēl lielāku efektu, jo tiks pavērtas durvis to aktīvai līdzdalībai. Bet ir svarīgi, lai šajā procesā nepiedalītos kāda viena – privileģēta banka, bet katra, kas to spētu un vēlētos.

Protams, daudz lielāks šo fondu izmantošanas efekts sagaidāms, ja to izmantošanas programma būs patiesi un pilnā mērā valsts attīstības stratēģijas diktēta. Bet Latvijas komercbankas kā fondu apguves profesionāļi būtu iekļaujami šajā procesā, jo galu galā šobrīd vienīgi komercbankām ir pieredze un zināšanas projektu sijāšanā un vētīšanā, kā, atdalot graudus no sēnalām, veikt kvalificētu projektu dzīvotspējas analīzi un citas svarīgas procedūras, lai nonāktu līdz struktūrfondu naudai. Šī atslēga ir banku rokās!