Inguna Sudraba, a/s “Pareksa banka” viceprezidenta vietniece:

Kad spēles noteikumi vēl neskaidri

Runa konferencē “Latvijas tautsaimniecības nacionālais attīstības modelis un Latvija Eiropas Savienības ekonomiskajā telpā” Rīgā 2003. gada 12. decembrī

Pagājuši tikai nepilni trīs mēneši, kopš mēs referendumā nobalsojām par iestāšanos Eiropas Savienībā, par pievienošanos plašākai ekonomiskai telpai, lai panāktu Latvijas tautsaimniecības konkurētspējas un iedzīvotāju dzīves līmeņa pieaugumu.

Viens no argumentiem pirmsreferenduma aģitācijā bija uzņēmējiem pieejamā Eiropas Savienības dāvinātā nauda. Valsts pārvalde jau veikusi lielu darbu, sagatavojot valsts attīstības plānu – pirmo politikas plānošanas dokumentu, kas apkopo gan publiskā, gan privātā sektora attīstības politiskās prioritātes nākamajos trīs gados. Tomēr, lai saņemtu Eiropas Savienības dāvināto naudu, ar attīstības plāna apstiprināšanu vien nepietiks.

Atlikušas desmit dienas līdz 2004.gada 2.janvārim, līdz kuram Eiropas Komisija ļauj uzņēmējiem iesniegt savus projektus par Eiropas Savienības fondu administrēšanu atbildīgajās valsts institūcijās un saņemt lēmumu par sava projekta realizācijas sākšanu. Vai Latvija spēs simtprocentīgi apgūt 1,1 miljardu eiro – tai piešķirtos strukturālo un kohēzijas fondu līdzekļus? Tas atkarīgs gan no tautsaimniecības nozaru izvēles, kurās īstenot Eiropas Savienības finansētus projektus, gan valsts pārvaldes gatavības administrēt šos līdzekļus, gan arī no uzņēmēju zināšanām par spēles noteikumiem, kādi būs jāievēro, pretendējot uz Eiropas Savienības naudu. Salīdzinājumam – pašlaik Eiropas Savienības dalībvalstu uzņēmēji spēj apgūt 50% no pieejamiem Eiropas Savienības līdzekļiem.

Kas Latvijā ir atbildīgs par Eiropas Savienības dāvinātās naudas apgūšanu, kā tā notiks? Saeimas apstiprinātajā 2004.gada budžetā paredzēti 100 miljonu latu ieņēmumi no Eiropas Savienības dāvinātās strukturālo fondu naudas. Dalībai šo fondu finansētajās programmās valdība plāno tērēt nedaudz vairāk nekā 30 miljonus latu. Tātad – vismaz 70 miljonus latu segs ieņēmumu deficītu programmās, kuras nav saistītas ar Eiropas Savienības struktūrfondu finansējumu. Nav informācijas par plāniem 2005. un 2006.gadā – vai valsts institūcijas būs pilnvarotas 2004.gadā slēgt līgumus ar pieteicējiem par projektu ieviešanu un garantēt viņiem izdevumu atmaksu 2005., 2006. un turpmākajos gados, kādā apmērā institūcijas drīkstēs uzņemties saistības pret uzņēmējiem, cik uzņēmēji var būt droši, ka valsts spēs viņiem laikā atmaksāt pienākošos dāvinājuma daļu?

Veiksmīga Eiropas Savienības līdzekļu apguve iespējama tad, ja ir darbotiesspējīga valsts administrācija ar pietiekamu skaitu kvalificētu darbinieku. Kad šāda administrācija sāks darboties Latvijā un kurš par to ir atbildīgs? Vai valsts institūcijām ir dots skaidrs uzdevums – būt gatavām sākt administrēt Eiropas Savienības līdzfinansētos projektus, vai ir kāds, kas seko līdzi, kā institūcijas attīsta savu kapacitāti?

Šodien Eiropas Savienības līdzekļu apguves sistēmas, procedūras, prasības izstrādā valsts sektors – valdība, šķiet, domājot tikai par valsts sektoru. Bet galvenais šajos procesos ir galasaņēmējs – privātais sektors, projekta pieteicējs, kuram atbilstoši šiem spēles noteikumiem būs jādarbojas. Tātad spēles noteikumiem ir jābūt tādiem, lai ieinteresētu, piesaistītu un atvieglotu darbu projekta pieteicējam – uzņēmējam.

Lai Eiropas Savienības dāvinātā nauda palīdzētu mūsu uzņēmējiem, celtu to konkurētspēju, ir jābūt tādiem spēles noteikumiem, kas nediskriminē Latvijas uzņēmējus attiecībā pret konkurentiem Igaunijā, Lietuvā, Čehijā, Īrijā, Zviedrijā, Francijā, Lielbritānijā vai jebkurā citā Eiropas Savienības dalībvalstī.

Ir atlikušas desmit darba dienas līdz brīdim, kad uzņēmējs varētu iesniegt savu projekta pieteikumu, lai pretendētu uz Eiropas Savienības dāvinājumu – sava projekta realizācijas izdevumu daļējai kompensācijai. Vai šodien Latvijā ir izstrādāti spēles noteikumi projekta sagatavošanai, izskatīšanai, lēmuma pieņemšanai, projekta realizācijai un atskaitīšanās kartībai? Vai uzņēmēji zina, kad sāksies projektu pieteikumu pieņemšana? Diemžēl – ne!

Izveidojusies paradoksāla situācija – 2004.gada valsts budžetā plānotie Eiropas Savienības struktūrfondu līdzekļu apguves apjomi nestimulē institūcijas būt gatavām administrēt šos līdzekļus jau no nākamā gada 2.janvāra. Uzņēmējiem jārūpējas par uzņēmuma attīstību, jāslēdz līgumi par produkcijas un pakalpojumu piegādēm, atbilstoši tām jāplāno uzņēmuma jauda un uzņēmuma gatavība ieviest vides, sanitāri higiēniskos un citus standartus. Lai sagatavotu pieteikumu Eiropas Savienības struktūrfondu līdzfinansējumam, uzņēmējam nepietiek ar to, ka tiek pateikts – decembrī būs projekta pieteikuma forma, janvārī vēl kādas prasības pateiksim, nezinām, kad un kādus grozījumus pieņemsim. Tikai zinot visus spēles noteikumus, uzņēmējs var sākt projekta pieteikuma gatavošanu, apsverot, kuram projektam un kādā veidā izmantot Eiropas Savienības dāvinājumu. Šiem spēles noteikumiem bija jābūt izstrādātiem jau aizvakar.

Svarīgi ir arī tas, kādi spēles noteikumi tiek piedāvāti. Jebkurai no Eiropas Savienības dalībvalstīm vispirms jāievēro Eiropas Komisijas regulas. Kādā redakcijā tās tiek dublētas, vai prasības tiek paaugstinātas, tas ir pašu valstu ziņā. Ja tiek paaugstinātas prasības vietējiem uzņēmējiem, tas nozīmē, ka valsts padara savus uzņēmējus mazāk konkurētspējīgus. Kāpēc Latvijas uzņēmējiem būtu jārīko atklāts konkurss par preču un pakalpojumu iepirkumu, ja to vērtība pārsniedz 10 000 latu, ja Eiropas Savienības valstīs uzņēmējam šī summa ir 162 tūkstoši eiro? Kāpēc Latvijas uzņēmējam, realizējot Eiropas Savienības līdzfinansētu projektu, jārīko atklāts konkurss par būvdarbiem, ja to vērtība pārsniedz 50 tūkstošus latu, bet konkurentam Eiropas Savienības dalībvalstīs – 6,2 miljoni eiro? Reti kurš projekts būs lētāks par 10 tūkstošiem latu, tādēļ jebkuram uzņēmējam – zemniekam, mazas ražotnes īpašniekam –, veicot iepirkumu, būs jāpārvar milzīga birokrātija un jāpatērē lieks laiks. Turklāt Eiropas Savienības regulas nenosaka vienādas prasības gan valsts sektora, gan privātā sektora veiktajiem iepirkumiem, jo uzņēmēji nav ieinteresēti pārtērēt savus līdzekļus, veicot nelietderīgus pirkumus. Būtiski ir arī izvēlēties, kad veikt iepirkuma procedūru. Eiropas Savienības valstīs uzņēmējs to dara tikai pēc tam, kad viņa projekta pieteikums ir akceptēts attiecīgajā valsts institūcijā. Ja projekta pieteicējs būs pieļāvis kļūdu iepirkuma noteikumu izpildē, cietējs būs tikai viņš pats, nesaņemot Eiropas Savienības līdzekļu dāvinājumu.

Tāpat kā visi uzņēmēji, arī komercbankas ir ieinteresētas, lai būtu skaidri, caurspīdīgi un visiem saprotami Eiropas Savienības struktūrfondu līdzfinansējuma piešķiršanas noteikumi. “Pareksa bankas” speciālisti labprāt sniegtu padomu un atbalstu valsts institūcijām, izstrādājot projektu dokumentācijas prasības. Bankas darbinieki ir uzkrājuši lielu pieredzi, ikdienā analizējot klientu biznesa plānus, uzraugot šo plānu realizāciju atbilstoši piešķirtā kredīta mērķim. Bankas speciālisti ir arī gatavi piedalīties projektu atbilstības kritēriju izstrādē. Šobrīd uzņēmējus uztrauc tas, cik godprātīgi tiks nodrošināta pieteikto projektu izvērtēšana, vai kritēriji, pēc kuriem vadīsies administrējošo institūciju darbinieki, būs viennozīmīgi traktējami, vai šeit netiks veidota augsne korupcijai.

Jau pašlaik “Pareksa banka”, pārzinot Eiropas Savienības regulu prasības, skaidro uzņēmējiem, ko nozīmē iesaistīties Eiropas Savienības līdzfinansētajos projektos, kā vislabāk uzņēmējam noformēt savu biznesa ideju un kāda veida projektus uzņēmējs var realizēt. Arī šajā jomā banka var palīdzēt uzņēmējiem, sniedzot nepieciešamo informāciju un palīdzot sagatavot projektu, paātrinot to realizāciju. Šajā gadījumā banka ir efektīvs komunikāciju kanāls.

Būtiski ir jau tagad objektīvi izvērtēt minētā attīstības plāna sagatavošanas gaitu un, balstoties uz tautsaimniecības analīzi, sākt gatavot nākamā perioda attīstības plānu, nodrošinot reālu, nevis formālu, dialogu starp valsti un uzņēmējiem.

Nobeigumā – es uzskatu, ka gan valsts institūcijām, gan uzņēmējiem ceļā uz Eiropas Savienības naudas apgūšanu ir vienots mērķis – iegūt maksimāli vairāk līdzekļu valsts tautsaimniecībai un iespējami efektīvāk šos līdzekļus izmantot, lai tādējādi nodrošinātu mūsu valstij vislielāko izaugsmi.