Vakar, 23. decembrī, Ministru kabineta sēdē

Pieņemts rīkojums “Par valsts pārstāvju iecelšanu Ventspils ostas valdes locekļu amatos”.

Saskaņā ar Likumu par ostām Ministru kabinets ieceļ Ventspils ostas valdes locekļu amatos šādas valsts pārstāvju kandidatūras: no Ekonomikas ministrijas – Juri Avotiņu; no Finanšu ministrijas – Pāvelu Rebenoku; no Satiksmes ministrijas – Gati Deksni; no Vides ministrijas – Vili Avotiņu.

Pieņemts rīkojums “Par valsts pārstāvju iecelšanu Rīgas ostas valdes locekļu amatos”.

Saskaņā ar Likumu par ostām Ministru kabinets ieceļ Rīgas ostas valdes locekļu amatos šādas valsts pārstāvju kandidatūras: no Finanšu ministrijas – Gintu Celmiņu; no Satiksmes ministrijas – Vladimiru Makarovu; no Vides ministrijas – Viesturu Silenieku.

Pieņemti “Noteikumi par ūdens resursu lietošanas atļauju”.

Noteikumi nosaka: ūdens resursu lietošanas nosacījumus; ūdens resursu lietošanas atļaujas pieteikšanas un izsniegšanas kārtību un termiņus; atļaujā noteikto prasību kontroles un monitoringa nosacījumus; pieteikuma ūdens resursu lietošanas atļaujas saņemšanai un atļaujas veidlapu paraugus; kritērijus, kurus ievērojot atļauja nav nepieciešama.

Noteikts, ka atļauja nepieciešama šādām darbībām: virszemes un pazemes ūdeņu ieguvei, ja uz to attiecas kāds no šādiem kritērijiem: vidēji diennaktī iegūst 10 m3 vai vairāk virszemes vai pazemes ūdens; ar ūdensapgādes pakalpojumiem tiek nodrošinātas vairāk nekā 50 fiziskās personas; tiek iegūts un izmantots saimnieciskajā darbībā minerālūdens vai termālie ūdeņi; ūdens resursu ieguve var radīt būtisku ietekmi uz vidi; kā arī hidrotehnisko (arī ar hidroelektrostaciju darbību saistīto) būvju (piemēram, slūžu, sliekšņu, aizsprostu) darbībai uz upēm un kanāliem, kuri savieno ezeru ar citu ūdensobjektu; ūdens ievadīšanai, lai paaugstinātu pazemes ūdeņu līmeni (arī lai mākslīgi papildinātu pazemes ūdeņu krājumus), kā arī ūdens novadīšanai vai atsūknēšanai, lai pazeminātu pazemes ūdeņu līmeni (arī lai pazeminātu ūdens līmeni derīgo izrakteņu ieguves vietās un būvlaukumos), izņemot zemes nosusināšanu, kā arī divpusējas darbības meliorācijas un apūdeņošanas sistēmu darbību; darbībām, kuru rezultātā rastos mākslīgs vai stipri pārveidots ūdensobjekts (piemēram, kanālu izveidošana, dīķu un ūdenskrātuvju vai to sistēmu izveidošana un ekspluatācija, ja dīķus vai ūdenskrātuves uzpilda no virszemes ūdeņiem).

Pieņemti noteikumi “Radioaktīvo atkritumu pārvaldības valsts aģentūras nolikums”. Radioaktīvo atkritumu pārvaldības valsts aģentūra ir Vides ministrijas pārraudzībā esoša valsts iestāde, kura izveidota, lai nodrošinātu radioaktīvo atkritumu un kodolobjektu drošu apsaimniekošanu.

Aģentūrai ir noteiktas šādas funkcijas: savākt, iepakot, glabāt, apstrādāt, pārstrādāt un apglabāt radioaktīvos atkritumus; transportēt radioaktīvos materiālus un slēgtos jonizējošā starojuma avotus; veikt Salaspils kodolreaktora iekārtu un kodolmateriālu apsaimniekošanu; nodrošināt Salaspils kodolreaktora likvidēšanu un demontāžu.

Lai nodrošinātu funkciju izpildi, aģentūra: apsaimnieko radioaktīvo atkritumu glabātavu “Radons”; piedalās valsts nozīmes jonizējošā starojuma avotu kontroles programmas izpildē; testē radioaktīvos materiālus un slēgtos starojuma avotus, kā arī nodrošina nepieciešamos pētījumus šo uzdevumu izpildei; veic radiācijas monitoringu aģentūras valdījumā esošajās teritorijās; piedalās radiācijas avāriju seku likvidēšanā; uzglabā valsts materiālo rezervju dozas jaudas mēraparatūru, kas satur jonizējošā starojuma avotus; sagatavo un īsteno vides aizsardzības projektus, kā arī sniedz šādus publiskos pakalpojumus: testē materiālu un pārtikas produktu radioaktivitāti; savāc, iepako, glabā, apstrādā, pārstrādā un apglabā radioaktīvos atkritumus un jonizējošā starojuma avotus; transportē radioaktīvās vielas, radioaktīvos atkritumus un slēgtos starojuma avotus; pārbauda individuālos aizsarglīdzekļus pret jonizējošo starojumu; kontrolē un likvidē lokālo radioaktīvo piesārņojumu; dezaktivē radioaktīvi piesārņotās teritorijas, objektus, speciālos tērpus un transportlīdzekļus; apmāca darbiniekus veikt radioloģiskos mērījumus un sniedz metodiskos pakalpojumus.

Noteikumi stājas spēkā ar 2004.gada 5.janvāri.

Pieņemti noteikumi “Mazizmēra kuģošanas līdzekļu reģistrācijas noteikumi”, kuri nosaka Ceļu satiksmes drošības direkcijā (CSDD) reģistrējamos kuģošanas līdzekļus un to reģistrācijas kārtību.

CSDD reģistrē šādus kuģošanas līdzekļus neatkarīgi no to izmantošanas veida: ūdens motociklus (kuģošanas līdzeklis ar mehānisko dzinēju, kurš paredzēts braukšanai vadītājam un pasažierim(iem) sēžot vai stāvot uz tā); motorlaivas (ūdenssportam un izklaidei paredzēts kuģošanas līdzeklis bez klāja un atsevišķām no ūdens aizsargātām telpām cilvēkiem, kurš paredzēts braukšanai galvenokārt ar mehāniska dzinēja palīdzību, kura jauda ir lielāka par 3,68 kW un kura garums ir vairāk nekā par 2,5 metri, bet mazāk nekā 12 metri); kuterus (ūdenssportam un izklaidei paredzēts kuģošanas līdzeklis ar klāju un atsevišķām no ūdens aizsargātām telpām cilvēkiem, kurš paredzēts braukšanai galvenokārt ar mehāniska dzinēja palīdzību un kura garums ir vairāk nekā 2,5 metri, bet mazāk nekā 12 metri); airu laivas (kuģošanas līdzeklis, kurš paredzēts braukšanai ar aira(–u) palīdzību vai motoru, kura jauda nepārsniedz 3,68 kW).

Latvijas Jūras administrācijas Kuģu reģistrā reģistrē šādus kuģošanas līdzekļus: kuģus, kura maksimālais garums ir 12 metru vai vairāk; velkoņus, palīgflotes un pasažieru kuģus; zvejas kuģus neatkarīgi no garuma, ja tos izmanto komercdarbībai jūrā; jahtas (kuģis ar klāju un atsevišķām cilvēkiem paredzētām no ūdens aizsargātām telpām, kurš paredzēts braukšanai galvenokārt ar buru palīdzību un kuru garums ir vairāk nekā 2,5 metri.

Noteikts, ka Latvijā nav jāreģistrē kuģošanas līdzekļi, kas nav minēti šajos noteikumos.

Airu laivu reģistrācija ir brīvprātīga, izņemot gadījumus, kad airu laivas tiek izmantotas rūpnieciskajā zvejā, kā arī ja pašvaldība vai cits iekšējo ūdeņu īpašnieks (pārvaldītājs) nosaka iekšējos ūdeņus, kuros ūdens satiksmē iesaistītās airu laivas reģistrē šajos noteikumos noteiktajā kārtībā.

Kuģošanas līdzekļus reģistrē, veidojot kuģošanas līdzekļu valsts uzskaiti transportlīdzekļu un vadītāju valsts nozīmes reģistra ietvaros. Veicot reģistrāciju, notiek katra kuģošanas līdzekļa uzskaites tehnisko datu fiksēšana un piesaiste konkrētai fiziskai vai juridiskai personai.

Reģistrējot kuģošanas līdzekli, tam piešķir valsts reģistrācijas numuru, kuru kuģošanas līdzekļa īpašnieks (valdītājs) uzkrāso (uzlīmē) uz kuģošanas līdzekļa, un izsniedz mazizmēra kuģošanas līdzekļa reģistrācijas apliecību. Papildus valsts reģistrācijas numuram kuģošanas līdzeklim var reģistrēt arī vārdu, kas arī tiek norādīts reģistrācijas apliecībā un ko kuģošanas līdzekļa īpašnieks (valdītājs) uzkrāso (uzlīmē) uz kuģošanas līdzekļa. Vairākiem kuģošanas līdzekļiem nevar piešķirt valsts reģistrācijas numuru ar vienādu burtu un ciparu kombināciju, kā arī vienādu vārdu.

Pieņemti noteikumi “Grozījumi Ministru kabineta 2001. gada 22. maija noteikumos Nr. 207 “Aptieku atvēršanas un darbības prasības””.

Noteikumi izstrādāti saskaņā ar Farmācijas likumu ar mērķi precizēt aptieku atvēršanai un darbībai noteiktās prasības un saskaņot to ar citiem attiecīgās jomas normatīvajiem aktiem.

Noteikumi paredz, ka aptiekā ir jābūt datoram ar attiecīgu datorprogrammu: pret receptēm par diferencētu samaksu izsniedzamo zāļu uzskaitei atbilstoši slimokases izsniegtajai datorprogrammai aptiekām, kas ir līgumattiecībās ar slimokasi; kā arī recepšu datu elektroniskajai apstrādei.

Noteikumi tiek papildināti ar jauniem nosacījumiem vispārēja tipa aptiekām, uzsākot darbību. Šo prasību mērķis ir uzlabot pakalpojumu pieejamību iedzīvotājiem.

Vispārējā tipa aptiekai turpmāk, uzsākot darbību, papildus būs jānodrošina psihotropo zāļu izplatīšana, narkotisko un tām pielīdzināto psihotropo zāļu izplatīšana, zāļu izgatavošana un fasēšana saskaņā ar ārsta izrakstītu recepti individuālam pacientam, veterināro zāļu izplatīšana. Noteikumi paredz, ka minētās papildu darbības aptiekām, kuras uzsāk darbību ārpus pilsētām, būs jāievieš ar 2006.gada 1.janvāri. Minētās papildu prasības darbības uzsākšanai attiecas arī uz tām aptiekām, kuras tiek pārvietotas vienas apdzīvotās vietas robežās, pamatojoties uz jau esošo speciālo atļauju (licenci), un uzsāk darbību jaunā farmaceitiskās darbības vietā.

Pieņemts rīkojums “Par Ministru kabineta balvas piešķiršanu par sasniegumiem starptautiskajās mācību priekšmetu olimpiādēs”.

Saskaņā ar Ministru kabineta 1997.gada 26.augusta noteikumiem Nr.306 ‘’Nolikums par Ministru kabineta balvu par sasniegumiem starptautiskajās mācību priekšmetu olimpiādēs” piešķirt 2003.gadā Ministru kabineta balvu – Goda diplomu, krūšu nozīmi un attiecīgu naudas summu – šādiem starptautisko mācību priekšmetu olimpiāžu uzvarētājiem, kā arī Goda diplomu un attiecīgu naudas summu viņu pedagogiem:

Kārlim Gaņģim, Latvijas Universitātes Fizikas un matemātikas fakultātes 1.kursa studentam, par iegūto 2.vietu starptautiskajā informātikas olimpiādē – 1000 latu, Aijai Lūsei, Rīgas Valsts 1.ģimnāzijas skolotājai, K.Gaņģa pedagoģei – 250 latu, Mārim Vītiņam, Rīgas Informācijas tehnoloģijas institūta mācību direktoram, K.Gaņģa pedagogam – 250 latu;

Aleksandram Prokofjevam, Latvijas Universitātes Ķīmijas fakultātes 1.kursa studentam, par iegūto 2.vietu starptautiskajā ķīmijas olimpiādē – 1000 latu, Tatjanai Aņiskovičai, Rīgas 10.vidusskolas skolotājai, A.Prokofjeva pedagoģei – 250 latu, Igoram Kļimenkovam, Latvijas Universitātes lektoram, A.Prokofjeva pedagogam – 250 latu;

Pjotram Grišinam, Latvijas Universitātes Fizikas un matemātikas fakultātes 1.kursa studentam, par iegūto 3.vietu starptautiskajā fizikas olimpiādē – 700 latu, Olgai Ozoliņai, Ventspils 6.vidusskolas skolotājai, P.Grišina pedagoģei – 500 latu;

Jānim Jaško, Latvijas Universitātes Bioloģijas fakultātes 1.kursa studentam, par iegūto 3.vietu starptautiskajā bioloģijas olimpiādē – 700 latu, Dailai Sembergai, Madonas Valsts ģimnāzijas skolotājai, J.Jaško pedagoģei – 250 latu, Līgai Ragainei, Madonas Valsts ģimnāzijas skolotājai, J.Jaško pedagoģei – 250 latu;

Agnesei Kokinai, Latvijas Universitātes Bioloģijas fakultātes 1.kursa studentei, par iegūto 3.vietu starptautiskajā bioloģijas olimpiādē – 700 latu, Marutai Kusiņai, Humanitārās privātģimnāzijas skolotājai, A.Kokinas pedagoģei – 250 latu, Annai Pārpucei, Daugavpils pilsētas 1.ģimnāzijas skolotājai, A.Kokinas pedagoģei – 250 latu;

Ansim Rosmanim, Latvijas Universitātes Fizikas un matemātikas fakultātes 1.kursa studentam, par iegūto 3.vietu starptautiskajā fizikas olimpiādē – 700 latu;

Ingai Rumkovskai, Nīcas vidusskolas 12.klases skolniecei, par iegūto 3.vietu starptautiskajā bioloģijas olimpiādē – 700 latu, Gunāram Grīnbergam, Nīcas vidusskolas skolotājam, I.Rumkovskas pedagogam – 250 latu, Uldim Kondratovičam, Latvijas Universitātes profesoram, I.Rumkovskas pedagogam – 250 latu;

Oļegam Urzikam, Rīgas Zolitūdes ģimnāzijas 11.klases skolniekam, par iegūto 3.vietu starptautiskajā informātikas olimpiādē – 700 latu, Vladimiram Trasko, Rīgas Zolitūdes ģimnāzijas skolotājam, O.Urzika pedagogam – 250 latu, Sergejam Meļņikam, mācību uzņēmuma “Progmeistars” vadošajam pasniedzējam, O.Urzika pedagogam – 250 latu;

Kasparam Veldrem, Latvijas Universitātes Ķīmijas fakultātes 1.kursa studentam, par iegūto 3.vietu starptautiskajā ķīmijas olimpiādē – 700 latu, Sarmītei Dudei, Dobeles Valsts ģimnāzijas skolotājai, K.Veldres pedagoģei – 250 latu, Andrim Actiņam, Latvijas Universitātes profesoram, K.Veldres pedagogam – 250 latu;

Artūram Verzam, Valmieras Pārgaujas ģimnāzijas 12.klases skolniekam, par iegūto 3.vietu starptautiskajā matemātikas olimpiādē un 3.vietu starptautiskajā informātikas olimpiādē – 1400 latu, Agnim Andžānam, Latvijas Universitātes profesoram, A.Verzas pedagogam – 250 latu, Solvitai Lapiņai, Mālpils vidusskolas skolotājai, A.Verzas pedagoģei – 250 latu, Mārtiņam Opmanim, Latvijas Universitātes Matemātikas un informātikas institūta programmēšanas inženierim, A.Verzas pedagogam – 250 latu, Valdai Skujai, Valmieras Pārgaujas ģimnāzijas skolotājai, A.Verzas pedagoģei – 250 latu;

Tomam Attekam, Rīgas Tehniskās universitātes Datorzinātnes un informācijas tehnoloģijas fakultātes 1.kursa studentam, par iegūto Atzinības rakstu starptautiskajā fizikas olimpiādē – 500 latu;

Pēterim Grīviņam, Latvijas Universitātes 1.kursa studentam, par iegūto Atzinības rakstu starptautiskajā matemātikas olimpiādē – 500 latu, Maijai Balodei, Rīgas Valsts 1.ģimnāzijas skolotājai, P.Grīviņa pedagoģei – 250 latu, Jurim Smotrovam, Latvijas Universitātes asistentam, P.Grīviņa pedagogam – 250 latu;

Edgaram Jākobsonam, Rīgas Valsts 1.ģimnāzijas 11.klases skolniekam, par iegūto Atzinības rakstu starptautiskajā matemātikas olimpiādē – 500 latu, Dacei Andžānei, Rīgas Valsts 1.ģimnāzijas skolotājai, E.Jākobsona pedagoģei – 250 latu, Aināram Galvānam, akciju sabiedrības Exigen Latvia grupas vadītājam, E.Jākobsona pedagogam – 250 latu;

Edgaram Jēčam, Tukuma Raiņa ģimnāzijas 12.klases skolniekam, par iegūto Atzinības rakstu starptautiskajā ķīmijas olimpiādē – 500 latu, Ludmilai Reimatei, Tukuma Raiņa ģimnāzijas skolotājai, E.Jēča pedagoģei – 250 latu, Skaidrītei Pakulei, Latvijas Universitātes izglītības metodiķei, E.Jēča pedagoģei – 250 latu;

Imantam Kaldrem, Latvijas Universitātes 1.kursa studentam, par iegūto Atzinības rakstu starptautiskajā fizikas olimpiādē – 500 latu, Jānim Krūmiņam, Āgenskalna Valsts ģimnāzijas skolotājam, A.Rosmaņa, T.Attekas un I.Kaldres pedagogam – 1500 latu.

Noteikto naudas summu 18 800 latu apmērā nolemts izmaksāt no likumā “Par valsts budžetu 2003.gadam” Izglītības un zinātnes ministrijas apakšprogrammā “Mācību priekšmetu olimpiādes un balvas par sasniegumiem starptautiskajās mācību priekšmetu olimpiādēs” iedalītajiem līdzekļiem.

Pieņemts lēmums atļaut Valsts kasei likuma “Par valsts budžetu 2003.gadam” 13.pielikumā “Mērķdotācijas investīcijām pašvaldībām” iekļautā Talsu rajona pašvaldības investīciju projekta “Kolkas pagasta vidusskolas renovācija” finansējumu Ls 5000 apmērā izmaksāt Talsu rajona Kolkas pagasta padomei Kolkas pamatskolas renovācijai.

Pieņemti noteikumi “Iepirkuma komisijas darbības noteikumi”, kuri nosaka iepirkuma komisijas darbību. Iepirkuma veikšanai pasūtītājs izveido komisiju. Rīkojumā par komisijas izveidošanu norāda: komisijas personālsastāvu; ja nepieciešams, komisijas darbības termiņu; komisijas priekšsēdētāju un priekšsēdētāja vietnieku; komisijas sekretāru.

Noteikts, ka sekretārs nevar būt komisijas loceklis. Sekretārs protokolē komisijas sēdes, sanāksmes un sarunu procedūras, kā arī sagatavo iepirkuma procedūras noslēguma protokolu.

Ja komisijas loceklis nepilda savus pienākumus, pasūtītājs ir tiesīgs mainīt komisijas sastāvu.

Komisijas locekļi no komisijas locekļu vidus ievēlē kontaktpersonu vai uzdod sekretāram pildīt arī komisijas kontaktpersonas pienākumus. Kontaktpersona iepirkuma procedūras gaitā sniedz tikai organizatorisku informāciju par procedūru.

Ja cenu aptauju veic pasūtītāja pilnvarota persona, attiecīgā persona vienlaikus ir tiesīga pildīt arī sekretāra un kontaktpersonas pienākumus.

Pieņemti “Noteikumi par atklāta konkursa norisi attiecībā uz preču pirkšanu”, kuri nosaka atklāta konkursa norisi attiecībā uz preču pirkšanu.

Konkursa norisē ir šādi posmi: konkursa izziņošana; informācijas sniegšana par konkursu; piedāvājumu iesniegšana; piedāvājumu atvēršana; piedāvājumu noformējuma pārbaude, pretendentu atlase, tehnisko piedāvājumu atbilstības pārbaude un piedāvājumu vērtēšana; lēmuma par konkursa rezultātiem pieņemšana un paziņošana; iepirkuma līguma slēgšana.

Noteikts, ka konkursu sagatavo pasūtītājs un iepirkuma komisija.

Noteikumi detalizēti reglamentē atklāta konkursa attiecībā uz preču pirkšanu norises kārtību. Ir noteiktas iepirkuma komisijas, kā arī pretendentu tiesības un pienākumi iepirkuma procedūras laikā. Īpaša uzmanība ir pievērsta pretendentu piedāvājumu vērtēšanas un salīdzināšanas kārtībai, kā arī lēmuma pieņemšanai par konkrēta iepirkuma līguma slēgšanu. Noteikumu ieviešana veicinās godīgu un taisnīgu pasūtītāja attieksmi pret pretendentiem iepirkuma procedūru laikā, tādējādi nodrošinot līdzvērtīgas un prognozējamas tiesiskās attiecības starp pasūtītāju un pretendentu.

Pieņemti “Noteikumi par atklāta konkursa norisi attiecībā uz būvdarbu veikšanu”, kuri nosaka atklāta konkursa norisi attiecībā uz būvdarbu veikšanu.

Konkursa norisē ir šādi posmi:  konkursa izziņošana; informācijas sniegšana par konkursu; piedāvājumu iesniegšana; piedāvājumu atvēršana; piedāvājumu noformējuma pārbaude, pretendentu atlase, tehnisko piedāvājumu atbilstības pārbaude un piedāvājumu vērtēšana; lēmuma par konkursa rezultātiem pieņemšana un paziņošana; iepirkuma līguma slēgšana.

Noteikts, ka konkursu sagatavo pasūtītājs un iepirkuma komisija.

Noteikumi detalizēti reglamentē atklāta konkursa attiecībā uz būvdarbu veikšanu norises kārtību. Ir noteiktas iepirkuma komisijas, kā arī pretendentu tiesības un pienākumi iepirkuma procedūras laikā. Īpaša uzmanība ir pievērsta pretendentu piedāvājumu vērtēšanas un salīdzināšanas kārtībai, kā arī lēmuma pieņemšanai par konkrēta iepirkuma līguma slēgšanu. Noteikumu ieviešana veicinās godīgu un taisnīgu pasūtītāja attieksmi pret pretendentiem iepirkuma procedūru laikā, tādējādi nodrošinot līdzvērtīgas un prognozējamas tiesiskās attiecības starp pasūtītāju un pretendentu.

Pieņemti “Noteikumi par atklāta vai slēgta konkursa norisi attiecībā uz pakalpojumu sniegšanu”, kuri nosaka atklāta vai slēgta konkursa norisi attiecībā uz pakalpojumu sniegšanu.

Atklāta konkursa norisē ir šādi posmi: konkursa izziņošana; informācijas sniegšana par konkursu; piedāvājumu iesniegšana; piedāvājumu atvēršana; piedāvājumu noformējuma pārbaude, pretendentu atlase, tehnisko piedāvājumu atbilstības pārbaude un piedāvājumu vērtēšana; lēmuma par konkursa rezultātiem pieņemšana un paziņošana; iepirkuma līguma slēgšana.

Slēgta konkursa norisē ir šādi posmi: kandidātu atlases izziņošana; pieteikumu iesniegšana; pieteikumu atvēršana; pieteikumu noformējuma pārbaude un kandidātu atlase; uzaicinājuma piedalīties konkursā nosūtīšana; informācijas sniegšana par konkursu; piedāvājumu iesniegšana; piedāvājumu atvēršana; piedāvājumu noformējuma pārbaude, tehnisko piedāvājumu atbilstības pārbaude un piedāvājumu vērtēšana; lēmuma par konkursa rezultātiem pieņemšana un paziņošana; iepirkuma līguma slēgšana.

Noteikts, ka konkursu sagatavo pasūtītājs un iepirkuma komisija.

Pieņemti trīs rīkojumi “Par uz-ņemšanu Latvijas pilsonībā naturali-zācijas kārtībā”, kurā iekļauti 893 pilsonības pretendenti, t.sk. 83 viņu nepilngadīgie bērni.

Valsts kancelejas Komunikācijas departaments