Lai mēs iejustos Eiropas koptirgū

Par jauno ievedmuitas tarifu likumu EK lauksaimniecības precēm

Rigonda Lerhe, ZM Lauksaimniecības politikas un ES integrācijas departamenta direktora vietniece, — "Latvijas Vēstnesim"

— Kā šis likums izpaudīsies un cik lielā mērā ietekmēs iekšējo Latvijas tirgu un pašmāju ražotājus.

— Starp Eiropas Kopienu un Latvijas Republikas ZM sarunās, kas sākās 1999. gadā, šā gada maijā tika panākta vienošanās par tirdzniecības tālāku liberalizāciju Eiropas līguma ietvaros. Tas nozīmē, ka abas puses izstrādā un ievieš autonomus pagaidu normatīvos aktus, kas darbosies līdz tam brīdim, kad spēkā stāsies Eiropas protokola Papildlīgums par savstarpēji piemērojamiem ievedmuitas tarifiem un tarifu kvotām tirdzniecībai ar lauksaimniecības precēm.

Būtība ir tāda, ka Eiropas protokola Papildlīguma parakstīšana prasa ilgu laiku — vairāk nekā gadu, līdz visas 15 dalībvalstis šo dokumentu ratificēs. Tādēļ abas puses — Latvija un Eiropas Savienība (ES) — jau pašlaik izstrādā un ievieš autonomus pagaidu likumus. Likums "Par ievedmuitas tarifu likmēm un muitas tarifu kvotām, kas piemērojamas Eiropas Kopienas izcelsmes lauksaimniecības precēm", ko šodien pieņēma Saeima, ir šis autonomais pagaidu likums no Latvijas puses par ievedmuitas tarifiem un kvotām, ko Latvija piemēros pret ES izcelsmes lauksaimniecības precēm. Un ES no savas puses dara tieši to pašu — izstrādā likumu par noteiktu Latvijas izcelsmes lauksaimniecības produktu importu.

Latvijā likums "Par ievedmuitas tarifu likmēm un muitas tarifu kvotām, kas piemērojamas Eiropas Kopienas izcelsmes lauksaimniecības precēm" vienpusēji spēkā stāsies ar šā gada 1. jūliju. Šim likumam ir divi pielikumi, kas ietver galvenos pamatprincipus, par ko abas puses ir vienojušās.

Pirmais pielikums paredz, ka noteiktiem produktiem, kuriem muitas tarifa likme bijusi līdz 10 procentiem, Latvija no 1. jūlija piešķir nulles tarifu, un tie ir produkti, kas Latvijas ražotājus būtiski neietekmē. Tas ir garš saraksts, kurā ir visādi eksotiskie, augļi, kukurūza, banāni, rieksti, vīnogas, kivi, dateles, sojas pupiņas utt. Ir arī daži produkti, kurus ražo tepat Latvijā — sīpolpuķes, gumi, bumbuļi, bet šīm precēm jau līdz šim bijis vislielākais labvēlības statuss un muitas tarifs pārsvarā 0,5 procentu vai jau nulles līmenī. Šajā sarakstā ir arī dilles, ķirši, bet tās ir tikai atsevišķas ķiršu šķirnes.

Otrais pielikums ir vienošanās par noteiktu muitas tarifu kvotu jeb daudzumu, kura ietvaros tiek lietots "dubultnuļļu princips" — atcelts importa nodoklis un eksporta subsīdijas no abām pusēm kvotu ietvaros ievestajai produkcijai. Vēl, runājot par kvotām, pašlaik noteiktais kvotas apjoms (ES un Latvijas precēm) katru nākamo gadu palielināsies par 10 procentiem, izņemot Latvijas izcelsmes ābolus un tomātus, kuriem eksporta palielinājums uz ES ik gadu noteikts 33,3 procentu apmērā.

Ir arī vienošanās par desu un gaļas izstrādājumu ievešanu no ES Latvijā pēc "dubultnulles principa", bet tās ir tikai 1000 tonnas gadā. Līdz šim kvota šiem produktiem no ES valstīm bija 300 tonnas ar 14 procentu ievedmuitu un eksporta subsīdijām. Pēc šādiem nosacījumiem tika ievestas Latvijā tikai nepilnas 100 tonnas desu un gaļas izstrādājumu ik gadu pēdējo trīs gadu laikā. Tātad — arī ES savas kvotas nemaz tik cītīgi nepilda. Jāpiebilst, ka galvenais desu imports Latvijā ir no Igaunijas.

No Eiropas Latvijā turpmāk no piena produktiem ievest pēc "dubultnulles principa" varēs tikai 500 tonnas siera, bet mēs varēsim uz ES vest daudz lielāku piena produktu klāstu, ko savukārt paredzēs ES pieņemtais likumdošanas akts.

Piemēram, runājot par sieru,— līdz šim Latvijas eksporta kvota uz ES bija 1500 tonnas, bet tagad ir vienošanās par 3000 tonnām gadā. Piena pulverim attiecīgi kvota palielināta līdz 4000 tonnām, sviestam — līdz 1875 tonnām, cūkas gaļai — 1250 tonnām, mājputnu gaļai — 625 tonnām, gaļas izstrādājumiem — 250 tonnām, tomātiem — 150 tonnām, āboliem — 150 tonnām un ķiplokiem — līdz 50 tonnām gadā. Līdz šim mums nebija nekādu kvotu svaigiem tomātiem, āboliem un ķiplokiem. Turklāt mēs šos produktus varam eksportēt arī vasaras laikā, kad reāli šīs preces Latvijā aug un nogatavojas. Arī no ES šīs preces bez ievedmuitas ievedīs Latvijā un diezgan lielus apjomus, bet — tikai tajā laikā, kad Latvijā tās vai nu vairs nenogatavojas, vai vēl nenogatavojas — ziemas sezonā.

No ES Latvijā gada laikā pēc "dubultnulles principa" varēs ievest 2200 tonnas augstvērtīgas cūkgaļas, 5300 tonnas mājputnu gaļas, 500 tonnas siera, 3000 tonnas tomātu (ziemas periodā), 1000 tonnas gaļas izstrādājumu un 300 tonnas konservētu tomātu.

Varētu iebilst, ka apjomi krietni atšķiras, bet, ja paskatāmies pēc būtības, reāli no Latvijas mēs nevaram eksportēt uz ES gaļu un tās izstrādājumus, jo Latvijā vēl pašlaik nav nevienas ES standartiem atbilstošas sertificētas kautuves. Diemžēl, jo tas kavē arī ES atzītu gaļas pārstrādes uzņēmumu produkcijas eksportu no Latvijas. Tādēļ Latvija pašlaik var eksportēt tikai piena produktus, augļus un dārzeņus. Piebildīšu, ka līdzšinējās ES piešķirtās kvotas visiem Latvijas izcelsmes piena produktiem tika gandrīz pilnībā izpildītas.

Uzsākot sarunas, tika veikti teorētiskie tarifu aprēķini — ieņēmumi un zaudējumi. Rezultātā iegūtie skaitļi rāda, ka šo tirgus attiecību liberalizācijai pakļautā Latvijas eksporta daļa uz ES ir apmēram 32 procenti (pēc 1997.—1999. gada vidējā eksporta apjoma), bet ES importa daļa uz Latviju tiks liberalizēta par 33 procentiem. Nosakot jaunās likmes, tika ņemts vērā arī papildu kvotu tirgus vērtību līdzsvars starp abām pusēm un valdību tarifu ieņēmumu un zaudējumu līdzsvars. Teorētiskais ES tarifu ieņēmumu samazinājums sasniegs aptuveni 3,97 miljonus latu, savukārt Latvijas tarifu ieņēmumu samazinājums būs aptuveni 1,66 miljoni latu. Jauno tarifu papildu kvotu tirgus vērtība abām pusēm ir aptuveni 6,2 miljoni latu jeb 43 procenti no Latvijas kopējā lauksaimniecības produktu eksporta uz ES, savukārt ES eksportam uz Latviju tas veido attiecīgi 6 procentus.

Vēl nākotnē ir jāvienojas par dziļākas pārstrādes produktiem, piemēram, cepumiem, saldējumu, šokolādi un konfektēm, alkoholu, zivīm. Par šiem produktiem sarunas pašlaik norisinās, un ceram, ka šā gada laikā varēsim pieņemt vēl vienu likumu, kas regulēs Latvijas un ES tirdzniecību ar pārējām, pašlaik ārpus sarunām palikušajām pārstrādātajām lauksaimniecības precēm.

Latvijai no šā procesa nav nekādu zaudējumu, kā to varētu domāt. Ir nelieli ieguvumi, bet visumā situācija īpaši nemainās. Ieguvēja nenoliedzami ir mūsu piensaimniecība, arī augkopība, un — nākotnē gaļas ražotāji, pēc tam kad tiks atrisināts jautājums ar sertificētajām kautuvēm. Šī ir iespēja eksportēt uz izdevīgiem nosacījumiem.

Runājot par abām pārējām Baltijas valstīm — Lietuva vēl nav pabeigusi šīs sarunas. Igaunija jau tās ir pabeigusi, jo līdz 1999. gadam Igaunijai nav eksistējuši tirdzniecības ierobežojumi. ES ir sākusi sarunas ar visām kandidātvalstīm, un, protams, to ilgums ir atkarīgs tikai un vienīgi no spējas konstruktīvi tās risināt. Pilnībā tās ir pabeigušas vairākas kandidātvalstis.

Protams, sarunu gaitu starp ES un Latviju nedaudz kavēja uz laiku noteiktie Latvijas iekšējā cūku tirgus aizsardzības pasākumi. Taču doma pakāpeniskai tirdzniecības liberalizācijai ir viena — ļaut kandidātvalstu ražotājiem iejusties Eiropas koptirgus apstākļos, kad nepastāvēs tirdzniecības ierobežojumi starp dalībvalstīm.

Rūta Bierande, "LV" ekonomikas redaktore