Par plānotajām izmaiņām Latvijas pensiju politikā

Līdz šodienai Valsts kancelejai jāprecizē rīkojuma projekts par koncepciju, kas paredz novērst trūkumus valsts pensiju politikas īstenošanā. Pirmdien, 22.decembrī, Ministru kabineta Komiteja sāka izskatīt koncepcijas „Par nepieciešamo rīcību trūkumu novēršanai valsts pensiju politikas īstenošanā” projektu un daļēji jau vienojās par atbalsta pasākumiem tās īstenošanai. Koncepciju izstrādājusi ar Ministru prezidenta rīkojumu izveidota darba grupa valsts pensiju politikas izvērtēšanai un priekšlikumu izstrādei. Koncepcijas projektu Ministru kabineta Komiteja turpinās izskatīt arī nākamajā sēdē.

Minimālo pensiju pieaugums

Jau no šā gada 1.decembra ir palielinātas minimālās pensijas. Šim palielinājumam, kas ir saistīts ar valsts sociālā nodrošinājuma pabalsta palielināšanu no 30 uz 35 latiem, valsts budžetā ir paredzēti līdzekļi arī 2004.gadā. Minimālais garantētās pensijas līmenis 2004.gadā būs 38,5 lati (iepriekš 33 lati) pensionāriem ar darba stāžu no 10 līdz 20 gadiem (valstī tādu ir 26,6 tūkstoši), 45,5 lati (iepriekš 39 lati) pensionāriem ar 20 līdz 30 gadus ilgu darba stāžu (13,1 tūkstotis personu) un 52,5 lati (iepriekš 45 lati) pensionāriem, kuru darba stāžs ir lielāks par 30 gadiem (69,1 tūkstotis pensionāru). Sākotnēji minimālo pensiju palielināšana saistībā ar valsts sociālā nodrošinājuma pabalsta apmēra paaugstināšanu tika izskatīta kā viens no koncepcijas priekšlikumiem, bet tagad tas jau ir realizēts. Tomēr koncepcijas autori norāda, ka pensiju paaugstināšanas mehānisms, kas balstīts uz sociālā nodrošinājuma pabalsta celšanu, noved pie pensiju nivelēšanas un ir sociāli netaisnīgs pret tiem pensionāriem, kuru pensijas ir tikai nedaudz lielākas par garantētajām minimālajām pensijām un kuriem tāpat ir liels darba stāžs.

Lielāks pensiju indekss

Ministru kabineta Komiteja konceptuāli vienojās, ka no 2004.gada 1.oktobra, veicot pensiju indeksāciju, pensijām, kuru apmērs nepārsniedz trīskāršu valsts sociālā nodrošinājuma pabalsta apmēru (2004.gadā valsts sociālā nodrošinājuma pabalsts – 35 lati), varētu tikt piemērots paaugstināts indekss. Tas tiktu noteikts, ņemot vērā patēriņa cenu indeksu un 50 procentus no apdrošināšanas iemaksu algu summas reālā pieauguma (šobrīd indeksācijā tiek ņemti vērā 25 procenti no apdrošināšanas iemaksu summas reālā pieauguma).

Vidējais pensijas apmēra pieaugums, piemērojot paaugstināto indeksāciju, būtu 50 santīmu. Lai arī nedaudz straujāk pieaugtu mazās pensijas, koncepcijas autori atzīst, ka pensiju palielinājums šādā gadījumā būtu ļoti mazs, turklāt tas nebūtu stingri noteikts, bet atkarīgs no valsts ekonomikas attīstības. Taču arī šim nelielajam pensiju palielinājumam 2004.gada trijos mēnešos būtu nepieciešami 0,8 miljoni, bet 2005.gadā – 4 miljoni latu.

Plānotās piemaksas

Domājot par pensiju apmēra palielināšanu no 2005.gada, Ministru kabineta Komiteja atbilstoši izstrādātajai koncepcijai lēma noteikt piemaksas pie pensijas par katru apdrošināšanas stāža gadu, kas uzkrāts līdz 1996.gada 1.janvārim. Piemaksas pienāktos personām, kuru apdrošināšanas stāžs nav mazāks par 20 gadiem, ievērojot, ka pensija kopā ar pabalstu 2005.gadā nedrīkst pārsniegt 80 latu robežu. Šo ierobežojumu gan plānots pārskatīt katru gadu ar mērķi pakāpeniski atcelt pavisam. Vidējais pensijas apmēra pieaugums, veicot šos pasākumus, plānots no 6 līdz 8 latiem. Lai realizētu šo priekšlikumu, 2005.gadā nepieciešami papildu 28 līdz 39 miljoni latu atkarībā no sociālā budžeta uzkrātā pārpalikuma apjoma.

Finansējuma avoti

Koncepcijā norādīti arī iespējamie finansējuma avoti pensiju palielināšanas pasākumu īstenošanai. Viens no tiem – valsts sociālās apdrošināšanas budžeta ieņēmumu pieaugums, ko dos minimālās algas palielināšana atbilstoši valdības akceptētajam minimālās algas palielināšanas grafikam. Plānots, ka 2004.gadā tie varētu būt papildu 8 miljoni latu, 2005.gadā – papildu 20,4 miljoni, bet 2006.gadā – papildu 39,3 miljoni latu. Ministru kabineta Komiteja konceptuāli atbalstīja arī obligāto sociālās apdrošināšanas iemaksu objekta maksimālā apmēra ierobežojumu atcelšanu, kas palielinātu sociālā budžeta ieņēmumus par aptuveni 8 miljoniem latu.

Papildu priekšlikumi

Līdztekus tiešajiem pensiju palielināšanas pasākumiem koncepcijā sniegti priekšlikumi arī citu maznodrošināto sociālo grupu dzīves līmeņa uzlabošanai. Viens no tiem – izstrādāt priekšlikumus veselības aprūpes un mājokļu nozari regulējošo normatīvo aktu izmaiņām, lai atvieglotu un kompensētu ar šīm jomām saistītos izdevumus personām ar zemiem ienākumiem. Tāpat koncepcijas autori ierosina noteikt un piemērot pensionāru vajadzībām atbilstošu atsevišķu patēriņa grozu.

Kā papildu priekšlikums koncepcijā iestrādāts piedāvājums izvērtēt to personu pensijas apmēra pamatotību, kuriem pensija būtiski pārsniedz darbā gūto ienākumu līmeni. Koncepcijas autori īpašu uzmanību aicina pievērst personām, kuru pensijas apmērs pārsniedz 200 latu (vairāk nekā 4000 personas) vai 400 latu (vairāk nekā 600 personas).

Liena Pilsētniece, “LV” iekšlietu redaktore