Līdzšinējo centienu vainagojuma gads

Uz “Latvijas Vēstneša” jautājumiem atbild vēstnieks Eiropas Savienībā (ES) Andris Ķesteris, vēstnieks Beļģijā un Luksemburgā Aivars Groza, vēstnieks Igaunijā Edgars Skuja un vēstnieks Kanādā Atis Sjanīts

Andris Ķesteris

– Kā jūs kopumā vērtējat aizvadāmo gadu?

Andris Ķesteris: – Šis gads patiesi bijis Latvijai nozīmīgs. Atēnās 16. aprīlī tika parakstīts līgums par Latvijas pievienošanos ES, 20. septembrī Latvijas tauta izdarīja pārliecinošu izvēli par labu Eiropas Savienībai (ES). Tādēļ var teikt, ka aizvadītā gada notikumi bijuši kā atalgojums intensīvajam darbam, kas paveikts iepriekšējos gados, lai Latvija tiktu uzņemta ES. Faktiski jau šogad Latvija kļuvusi par Eiropas Savienības dalībvalsti, kaut formāli tas notiks tikai nākamā gada 1. maijā. Grūti pateikt, vai Latvijas cilvēku apziņā šis jaunais statuss jau ir kaut ko mainījis. Varbūt ir jāpaiet ilgākam laikam. Valstiskā līmenī gan šīs izmaiņas ir jūtamas.

Aivars Groza: – Aizvadītais gads bijis nozīmīgs ne tikai ārpolitikā, bet Latvijas politiskajā dzīvē kopumā. Sakot “jā” Eiropas Savienībai, mūsu tauta ir apliecinājusi, ka ir gatava spert pēdējo soli, lai atgrieztos Eiropā, no kuras mēs tik ilgi bijām šķirti, un esam gatavi kopā ar citām Eiropas tautām ne tikai dzīvot kopīgajā Eiropas mājā, bet arī uzņemties par to atbildību un piedalīties tās celtniecībā.

Edgars Skuja: – Vēsturiski nozīmīgs un Latvijai īpaši svarīgs gads. Pievienošanās līguma parakstīšana un 20. septembra referendums bija izšķirošie notikumi, lai nodrošinātu Latvijas iestāšanos ES. Esmu pārliecināts, ka mūsu dalība ES sniegs Latvijai vēl nepieredzētas izaugsmes iespējas. Šajā gadā arī mūsu integrācija NATO ir kļuvusi par realitāti. Sekmīga darbība abās organizācijās prasīs gan spējas aizstāvēt savas intereses, gan arī vienlaikus būt gataviem izpildīt šo organizāciju uzliktās saistības.

Aivars Groza

– Vai pēc Pievienošanās līguma parakstīšanas Atēnās un 20. septembra referenduma mainījusies jūsu akreditācijas valsts un sabiedrības attieksme pret Latviju?

Andris Ķesteris: – Manā ikdienas darbā jūtams, ka jau kopš pavasara mēs citām Eiropas Savienības valstīm esam kā dalībvalsts. Latvijas valdība kopš 1. maija piedalās ES lēmumu pieņemšanā. ES Padomē, kas ir galvenā lēmumu pieņemšanas institūcija, pie sanāksmes galda Latvijas pārstāvju vieta ir starp Austriju un Somiju.

Aivars Groza: – Attieksme pret Latviju gan Beļģijā, gan Luksemburgā vienmēr ir bijusi labvēlīga – mēs tiekam uztverti kā maza, bet čakla un dinamiska valsts ar veiksmīgu reformu gaitu. Taču pēc uzaicinājuma iestāties NATO un ES referenduma krasi palielinājusies interese par Latviju tā saukto vienkāršo cilvēku vidū. Cilvēki Beļģijā un Luksemburgā dzīvi interesējas par mums, par mūsu kultūru un sadzīvi. Pieaug arī uzņēmēju interese par mūsu reģionu.

Edgars Skuja: – Latvijas un Igaunijas sabiedrības priecājas viena par otras panākumiem un sasniegumiem. Īpaši tas bija vērojams balsojuma laikā referendumā. Abas valstis kļuvušas vēl ciešākas sadarbības partneres, un šobrīd ir jādomā, kā kopīgi strādāt, lai maksimāli izmantotu divpusējās un reģionālās sadarbības iespējas, ko sniegs dalība ES.

Edgars Skuja

Atis Sjanīts: – Latvijas pievienošanās prestižajiem ES un NATO “klubiem” ievērojami palielinājusi gan Latvijas atpazīstamību, gan prestižu. Tas ir gan patīkami, gan palīdz darbā. Kanādiešiem mūsu dalība ES nozīmē, ka Latvija atbilst Eiropas standartiem, un mūsu izaicinājums ir to tiešām apliecināt. Patīkami, ka Kanādā dzīvojošie latvieši tik pārliecinoši balsoja par mūsu pievienošanos ES – “par” bija 99 procenti.

– Vai un kā mainījies darbs jūsu vadītajā vēstniecībā?

Andris Ķesteris: – Klāt nākuši daudzi jauni darbinieki. Pirms diviem gadiem Latvijas pārstāvniecībā bija ap 15 darbiniekiem, bet tagad to jau ir vairāk nekā 30, un nākamgad darbinieku skaits vēl varētu palielināties. Pārstāvniecības darbs nozīmē regulāru un vienlaicīgu dalību vairāk nekā 200 dažādās darba grupās un tikpat daudz komitejās, kā arī ES pastāvīgo pārstāvju jeb vēstnieku komitejas iknedēļas sanāksmēs, kur tiek sagatavoti lēmumi pieņemšanai ministru padomē.

Aivars Groza: – Līdz ar perspektīvo iestāšanos ES un NATO darba apjomi diplomātiem ir pieauguši. Interese par Latviju liek vēstniecības diplomātiem vairāk nekā iepriekš piedalīties prezentācijās, uzstāties ar priekšlasījumiem diskusijās, organizēt izstādes un latviešu mākslinieku koncertus.

Ja runājam par konkrēto diplomātisko pienākumu veikšanu, tad mēs tagad tiekam oficiāli uztverti kā līdzvērtīgi līdzās tā sauktajām vecajām ES dalībvalstīm, tāpēc ir palielinājies darba apjoms.

Edgars Skuja: – Darbs vēstniecībā ir kļuvis daudz intensīvāks, jo ikdienas darbiem ir nākušas klāt jaunas tēmas un jautājumi, kas tieši saistīti ar mūsu dalību ES un NATO. Šajā gadā vēstniecība pievienojusies ES dalībvalstu apspriežu un konsultāciju procesam. Ļoti intensīvs darba periods bija arī pirms referendumiem Igaunijā un Latvijā.

Atis Sjanīts

Atis Sjanīts: – Darbs lielā mērā mainījies, jo liela daļa mūsu divpusējo attiecību tagad tiks risinātas formātā ES – Kanāda. No otras puses, tagad ir vieglāk, jo attiecībās ar Kanādu aiz mums stāv Eiropas Savienība.

– Kuri, jūsuprāt, ir Latvijas aktuālākie uzdevumi līdz 2004. gada 1. maijam?

Andris Ķesteris: – Tās ir vairākas konkrētas lietas, kas saistītas ar iekļaušanos ES kopējā tirgū un kopējo politiku telpā, lai Latvijas iedzīvotāji un uzņēmēji pilnībā varētu izmantot Latvijas jauno statusu. Eiropas Komisija dažas no šīm lietām identificēja nesenajā pārskata ziņojumā par jauno dalībvalstu progresu saistību izpildē. Latvijai ir svarīgi līdz 1. maijam pabeigt muitas un nodokļu administratīvo un informācijas apmaiņas sistēmu iekļaušanu ES dalībvalstu kopējos tīklos. Svarīgs sagatavošanās darbs jāveic arī valsts institūcijās un pašvaldībās. Arī uzņēmējiem jākļūst aktīvākiem, lai Latvija spētu saņemt mums pienākošos līdzekļus no ES strukturālajiem fondiem un lai tie tiktu ieguldīti Latvijas ekonomiskās un sociālās attīstības veicināšanā.

Aivars Groza: – Līdz nākamā gada maijam ir salīdzinoši īss laika posms. Liekas, ka mēs jau esam ES un NATO, tomēr nedrīkst aizmirst, ka vēl jāpadara atsevišķi mājas darbi, lai mēs varētu būt pilnvērtīgi gatavi iestāties ES. Svarīgākais – valsts attīstībā jāsaglabā gan dinamika, gan stabilitāte.

Bet “Latvijas Vēstneša” radošajam kolektīvam un lasītājiem mēs vēlam gaišus Ziemassvētkus un sapņu piepildījumiem bagātu Jauno gadu.

Jānis Ūdris, “Latvijas Vēstneša” ārlietu redaktors