• Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
Par valsts aģentūrām no koncepcijas līdz likumam. Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 4.02.2000., Nr. 36/37 https://www.vestnesis.lv/ta/id/825

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Rīgas domes priekšsēdētāja rīkojums Nr.81-r

Par ēku energopārvaldnieku atestācijas komisiju

Vēl šajā numurā

04.02.2000., Nr. 36/37

RĪKI
Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

Par valsts aģentūrām no koncepcijas līdz likumam

Īpašu uzdevumu ministra valsts pārvaldes un pašvaldību reformu lietās sekretariāts ir izstrādājis koncepciju "Par valsts aģentūrām". 1.februārī, Ministru kabinets šo koncepciju pamatos akceptēja

Uz koncepcijas bāzes ir izstrādāts arī likumprojekts par valsts aģentūrām, kas jau tuvākajā laikā varētu tikt izskatīts valdības sēdē un virzīts tālāk uz Saeimu.

Koncepcija tiks atkārtoti izskatīta nākamās otrdienas Ministru kabineta sēdē, līdz tam īpašu uzdevumu ministram Jānim Bunkšam uzdots veikt redakcionālus labojumus koncepcijas tekstā, lai iekļautu iepriekšējā valdības sēdē konceptuāli nolemtos precizējumus. Kā pastāstīja ministrs, valdības interese par jauno valsts pārvaldes formu ir bijusi ļoti liela, bijis daudz jautājumu un arī vairāki labojumi.

Koncepcija "Par valsts aģentūrām" iesaka daļu bezpeļņas organizāciju un citu valsts uzņēmējsabiedrību, kā arī atsevišķas valsts iestādes pārveidot par valsts aģentūrām. Kāpēc? Kā paskaidroja ministrs J.Bunkšs, pirmkārt, tas ir saistīts ar konstatējumu, ka daļa valsts līdzekļu tiek izmantoti "privātā" veidā — valsts dibina uzņēmējsabiedrību, tā tiek reģistrēta uzņēmumu reģistrā, bet faktiski darbojas pēc privāto tiesību "spēles noteikumiem", kas balstās uz Uzņēmējdarbības likumu, Civillikumu un citiem likumiem, kuri regulē uzņēmējdarbību. Valsts kontrole un ietekme uz šīm uzņēmējsabiedrībām ir visai ierobežota. J.Bunkšs paskaidroja, ka šī problēma nav tikko radusies, tā konceptuāli apspriesta jau komerclikuma projekta sagatavošanas gaitā. Komerclikums pašlaik tiek izskatīts Saeimā, un arī šis likumprojekts vairs neparedz tādas uzņēmējdarbības formas kā bezpeļņas organizācijas — uzņēmējsabiedrības vai sabiedrības ar ierobežotu atbildību — pastāvēšanu. Paredzams, ka bezpeļņas organizācijas varēs būt vienīgi atsevišķas institūcijas, kas nodarbojas ar labdarību. Tātad topošo komerclikumu varētu nosaukt par otro faktoru, kas liek meklēt jaunas formas pakalpojumu sniegšanai valsts vārdā, kur iesaistīti arī valsts budžeta līdzekļi.

Viens no valsts aģentūru veidošanās priekšnoteikumiem ir arī Eiropas Savienības (ES) pēdējā progresa ziņojumā iekļautā kritika, ka trūkst ministriju uzraudzības pār valsts bezpeļņas organizāciju darbu. Arī Pasaules banka ir ieteikusi Latvijai meklēt citu valsts uzņēmējdarbības formu pastāvošo bezpeļņas organizāciju vietā, lai nodrošinātu caurskatāmību un kontroli pār valsts līdzekļu izlietojumu.

Jaunveidojamā valsts aģentūra projektā tiek maksimāli pietuvināta uzņēmējdarbības formai, tajā pašā laikā uzsverot, ka tā ir valsts iestāde — autonoma ministrijas pārziņā esoša valsts iestāde ar ierobežotu tiesībspēju, kura, noslēdzot pārvaldes līgumu ar attiecīgo ministru, veic likuma vai Ministru kabineta noteiktās valsts funkcijas un atbild ministram par plānoto uzdevumu izpildi atbilstoši noteiktiem kritērijiem. Galvenās atšķirības, kas valsts aģentūru atšķir no uzņēmējsabiedrības, ir valsts iestādes statuss, obligāts pārvaldes līgums starp aģentūru un ministriju, atšķirīga ir arī pārvaldes forma — nav valsts pilnvarnieku, nav padomes, nav valdes, bet ir tiešas pakļautības attiecības starp aģentūras vadītāju un atbildīgo ministru. Valsts aģentūras konts atrodas Valsts kasē, aģentūra sniedz finansu pārskatus Finansu ministrijai. Ja aģentūra sniedz maksas pakalpojumus, to izcenojumus apstiprina ministrs, vadoties pēc Finansu ministrijas izstrādātas un Ministru kabineta apstiprinātas metodikas. Atšķirībā no uzņēmējsabiedrībām valsts aģentūrām nodotais valsts īpašums atrodas to valdījumā, ne īpašumā.

Kā uzņēmējdarbības elementu valsts aģentūrā plānots saglabāt uzkrājuma grāmatvedību, aģentūras, tāpat kā citi uzņēmumi, gatavo un iesniedz gada pārskatus. Aģentūrām, iespējams, būs lielāka elastība naudas resursu izmantošanā, personāla un algu politikas noteikšanā, īpašuma pārvaldīšanā nekā citām valsts iestādēm. Tāpat paredzēts saglabāt aģentūras patstāvību pārvaldes struktūras veidošanā.

Plānots, ka valsts aģentūras nolikumu apstiprinās Ministru kabinets, lai saglabātu vienotas prasības un vienotus principus visu aģentūru darbībā. Valdība, akceptējot koncepciju "Par valsts aģentūrām", ir arī principiāli vienojusies, ka tām būs tiesības izdot administratīvus aktus, izņemot tos, kuri ir dažādu valsts inspekciju kompetencē, kas prasa noteiktu ierēdņu klātbūtni. Kā koncepcijā noteikts, valsts aģentūrās ierēdņi nestrādās, arī aģentūras vadītājs nebūs ierēdnis. Tāpat konceptuāli nolemts, ka valsts aģentūras var tikt finansētas gan no valsts budžeta, gan no pašu ieņēmumiem. Paredzēts, ka atsevišķos gadījumos, ņemot vērā aģentūras specifiku, norēķinu kontus var atvērt arī citās kredītiestādēs, ne Valsts kasē, bet tam nepieciešama finansu ministra atļauja. Pēc diskusijām valdībā mainīta sākotnēji plānotā darba samaksas kārtība valsts aģentūrās — vienotā darba samaksas sistēma tiek attiecināta tikai uz aģentūras vadītāju, darbinieku algu noteikšana ir vadītāja kompetencē, bet tā budžeta ietvaros, kas aģentūrai piešķirts attiecīgajā gadā un ko akceptējis atbildīgais ministrs.

Ministru kabineta sēdē arī nolemts no valsts aģentūru funkciju saraksta svītrot valsts īpašuma apsaimniekošanu, jo, kā paskaidroja J.Bunkšs, ministri vienojušies, ka īpašuma apsaimniekošana tomēr būtu veicama kā uzņēmējdarbība.

Koncepcija "Par valsts aģentūrām" paredz noteikt arī pārejas periodu pēc likuma par valsts aģentūrām pieņemšanas Saeimā. Valsts bezpeļņas organizāciju sabiedrību ar ierobežotu atbildību un akciju sabiedrību, arī atsevišķu peļņas organizāciju darbības un funkciju izvērtēšanai plānots atvēlēt sešus mēnešus. To uzņēmējsabiedrību reorganizācijai, kuras tiks nolemts pārveidot par valsts aģentūrām, atbilstoši likumam par valsts pārvaldes iekārtu un valsts aģentūru likumam paredzēts laiks divu gadu garumā. Katru valsts aģentūru plānots veidot ar Ministru kabineta rīkojumu, tajā nosakot aģentūras izveidošanas mērķi, valdījumā nodoto īpašumu, finansēšanas kārtību, atbildīgo ministriju un izveidošanas dienu. Valsts aģentūrām var tikt nodotas šādas funkcijas — pakalpojumu sniegšana indivīdiem un organizācijām valsts vārdā, kā arī pakalpojumu sniegšana iestādēm, ja to pietiekamā līmenī nevar nodrošināt privātais sektors vai pašvaldības, valsts un starptautisku projektu vadība un tādu valsts pārvaldes funkciju veikšana, kas saistītas ar administratīvo aktu izdošanu. Kā jau iepriekš minēts, valsts aģentūrām nevar uzdot veikt likumu izpildes kontroles un uzraudzības funkcijas. Aģentūras vadītāju ieceļ amatā un atbrīvo no darba ministrs, vadītājs var tikt iecelts amatā uz laiku līdz pieciem gadiem, viņš ir tieši atbildīgs ministram par pārvaldes līguma, kas noslēgts starp aģentūru un ministriju, izpildi, kā arī par finansu resursu lietderīgu izmantošanu. Valsts aģentūras darbības uzraudzību saskaņā ar koncepciju plānots uzdot ministram, kurš ne tikai ieceļ, bet arī atbrīvo no darba aģentūras vadītāju, apstiprina aģentūras darbības un attīstības stratēģiju, noslēdz pārvaldes līgumu un apstiprina aģentūras budžetu.

Pašlaik Latvijā ir reģistrētas aptuveni 170 valsts bezpeļņas organizācijas sabiedrības ar ierobežotu atbildību, akciju sabiedrības. Pēc īpašu uzdevumu ministra valsts pārvaldes un pašvaldību reformu lietās J.Bunkša teiktā, pārveidotas par valsts aģentūrām varētu tikt ne vairāk kā trīsdesmit. Kā uzsvēra J.Bunkšs, ne koncepcijas, ne likuma par valsts aģentūrām pieņemšanas mērķis nav pārveidot par aģentūrām visas 170 bezpeļņas organizācijas:"Ja privātais sektors spēj nodrošināt attiecīgos pakalpojumus, ja sniegtie pakalpojumi ir valstij un iedzīvotājiem pieejami, reāli nopērkami, tad bezpeļņas organizācija, SIA vai akciju sabiedrība arī turpmāk var saglabāt valsts uzņēmējsabiedrības formu un darboties reālajos tirgus apstākļos vai arī tā var tikt privatizēta."

Valdība precizēto koncepciju par valsts aģentūrām izskatīs jau nākamajā Ministru kabineta sēdē. Tuvākajā laikā tiks izskatīts arī likumprojekts par valsts aģentūrām. Kā paredzēja J.Bunkšs, likums Saeimā tiks pieņemts bez vilcināšanās no valdošās koalīcijas partiju puses, un pēc optimistiskākajām prognozēm varētu stāties spēkā no nākamā gada 1.janvāra.

Liena Pilsētniece, "LV" iekšlietu redaktore

Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!