2003. — solījumu uzraudzības gads

2003. gadu Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera (LTRK) vērtē kā politisko solījumu atgādināšanas un to izpildes uzraudzības gadu. Nākamais, pēc uzņēmēju domām, būs Eiropas iestājeksāmena gads, kad mūsu starts Eiropas Savienībā un vietējo uzņēmēju turpmākā konkurētspēja būs tieši atkarīgi no tā, cik aktīvi valdība spēs piesaistīt valstij starptautisko finansējumu un uzturēt pastāvīgu dialogu ar uzņēmēju organizācijām.

Neapšaubāmi nozīmīgākais gada notikums bija Latvijas “jā” ES referendumā, taču uzņēmēji ir nopietni noraizējušies, vai valdība spēs pilnā mērā rūpēties par to, lai Latvija no iestāšanās ES būtu vairāk ieguvēja nekā zaudētāja. Tieši tāpēc aizvien nozīmīgāka kļūst uzņēmēju prasība pēc pastāvīga dialoga, gatavība spiediena politikai jautājumos, kas ir izšķirīgi uzņēmējdarbības attīstībai valstī.

Tā kā LTRK pirms 2002. gada Saeimas vēlēšanām aktīvi apzināja politisko spēku piedāvājumus uzņēmējdarbības vides sakārtošanā un biznesa attīstībā, aizvadīto gadu uzņēmēju organizācija uzsāka ar aktīvu atgādinājumu par priekšvēlēšanu solījumiem un prasību veidot nepārtraukta dialoga sistēmu starp politiķiem un uzņēmēju organizācijām.

“Manuprāt, lūzuma punkts uzņēmēju un valdības attiecību attīstībā bija 2003.gada 24.janvārī rīkotā “Dienas biznesa “ konference. Tālāk — MVUASP izveidošana; regulārā dialoga sākums starp LTRK un ekonomiskā bloka ministriem (J.Lujāns, A.Šlesers, V.Dombrovskis). “Šādas attiecības nākotnē veicinās pozitīvas biznesa vides veidošanos,” uzskata LTRK prezidents Andris Lasmanis, piebilstot, ka dialogs ar valdību ir pirmais solis vietējās uzņēmējdarbības atbalstam.

LTRK ģenerāldirektors Jānis Leja kā pozitīvu tendenci nosauc nodokļu likmju pakāpenisko samazināšanos — uzņēmuma ienākuma nodokļa samazinājums šogad līdz 19% (15% no 2004.g.), 5% PVN nodokļa likmes ieviešana atsevišķās preču un pakalpojumu grupās no nākamā gada maija. Pozitīvi vērtējama valsts atbalsta programma uzņēmējdarbības uzsācējiem un Garantiju aģentūras darbības aktivizēšana.

Tomēr LTRK satrauc uzņēmēja kā sociāli nozīmīgākā sabiedrības subjekta tēla mazināšana, kur lielu kaitējumu godīgai uzņēmējdarbībai rada publiskās atsevišķu blēžu medības un pārlieku deklaratīvi pieteiktais (diemžēl praktiskais izpildījums pieklibo) karš korupcijai un visatļautībai. Korupcijas skandāli (digitālā TV, Rīgas brīvosta utt.) devuši nepareizus signālus ārvalstīs par uzņēmējdarbības vidi Latvijā. Negatīvi vērtējamas arī “raganu medības” valsts pārvaldes aparātā, uzņēmumos ar valsts kapitāla līdzdalību un visai neveiklās krēslu stumdīšanas “siltajās vietās”. Uzņēmējdarbības vides uzlabošanos neveicina izmaiņas PVN atmaksas kārtībā un VID represīvā tēla pastiprināšanās kopumā.

Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamerai šis bija viens no nozīmīgākajiem gadiem tās pastāvēšanas vēsturē. Pieaudzis biedru skaits, izveidota LTRK gada balva, kas, jācer, iekaros savu vietu prestižo balvu lokā; LTRK kļuvusi par pilntiesīgu “Eurochambres” dalīborganizāciju.

No nākamā gada LTRK un uzņēmēji kopumā gaida, pirmkārt, skaidrus spēles noteikumus ES struktūrfondu apguvē, otrkārt, lai konsekventi tiktu turpināta iesākto nodokļu sloga samazināšana, rīkoti valsts atbalsta pasākumi uzņēmējdarbības vides veicināšanai reģionos un mazāk būtu “pārsteigumu” no valsts puses.

Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera